11.01.2011.

Noturīgu bezdarba samazinājumu noteica konkurētspējas atjaunošana

Beidzoties sezonāliem darbiem vasarā, reģistrētā bezdarba kritums piebremzējās un kopš oktobra beigām bija nemainīgs, 2010. gadu noslēdzot ar 14.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Nostiprinoties tautsaimniecības attīstībai, bezdarba gada samazinājums ir noturīgs – salīdzinot ar vēsturisko maksimumu 2010. gada martā, reģistrētā bezdarba līmenis līdz gada beigām saruka par trīs procentu punktiem un reģistrēto bezdarbnieku skaits – par 32 tūkstošiem.

Vēl pirms vairāk nekā gada uzsvērām, ka toreizējais darba ražīguma kāpums varētu pārtapt par tālāko tautsaimniecības attīstības un līdz ar to arī nodarbinātības kāpuma stūrakmeni. Tad, kad IKP gada kritums sasniedza maksimumu, šo atzinumu varēja vērtēt skeptiski. Turklāt arī ārvalstu eksperti (sk., piemēram, šeit un šeit) bažījās, ka Latvija neatgūs konkurētspēju, jo algu un cenu kritums viņiem nešķita pietiekams. Tagad varam konstatēt, ka saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2010. gada 2. un 3. ceturksnī bija straujākais nodarbinātības kāpums ES. Tās cēlonis – konkurētspējas atjaunošana pēdējo gadu laikā, ko nodrošināja ne tikai cenu un izmaksu kritums, bet arī darba ražīguma pieaugums – rādītājs, kas iepriekš makroekonomiskajā diskusijā bieži tika ignorēts.

Lai gan stundu algas krituma ziņā Latvija nav rekordiste, darba ražīguma pieaugums bijis straujākais ES, kas arī noteica strauju Latvijas konkurētspējas atjaunošanos. Darba ražīguma kā tautsaimniecības attīstības cikla apsteidzoša indikatora nozīme ir redzama, gan salīdzinot valstis, gan nozares. Piemēram, lielākais devums nodarbinātības pieaugumā bijis apstrādes rūpniecībai, kurā līdz šim bijis arī straujākais darba ražīguma kāpums.

Krīzes laikā investīciju kritums neļāva celt uzkrātā kapitāla līmeni, turklāt notika arī ražošanas jaudu izmantošanas intensitātes kritums. Tādējādi darba ražīguma pieaugums tika panākts, galvenokārt paaugstinot uzņēmumu darba organizācijas efektivitāti. SIA "Fontes" pētījums norāda, ka atalgojumu (tajā skaitā arī prēmijas) arvien vairāk pamato konkrētā darbinieka sniegums, nevis ar produktivitāti tieši nesaistīti rādītāji kā cenu kāpums vai emigrācijas draudi. Tāpat arī, risinot jautājumu par prēmijas piešķiršanu, tiek ņemti vērā darbinieka panākumi, nevis darba stāžs uzņēmumā vai svētku tuvošanās, kā tas bieži bija iepriekš. Turklāt pieeja ciešāk saistīt atalgojuma līmeni ar konkrētā darbinieka darba ražīgumu ir līdzīga gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.

2010. gada 3. ceturksnī IKP gada pieaugums bija 3.6%, kas tuvojas ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības vēlamajam tempam. Jau no 2010. gada sākuma vērojamā tautsaimniecības atkopšanās atspoguļojās nozīmīgā nodarbinātības kāpumā 2. un 3. ceturksnī. Tas, ka nodarbinātības kāpums bija straujāks nekā pievienotās vērtības pieaugums, ir ilgtermiņā neuzturama tendence. Ja vien ekonomikas izaugsme ievērojami nepārsniegs prognozēto, sagaidāms, ka turpmāk nodarbinātības pieaugums kļūs lēnāks. Turklāt nodarbinātības pieaugumu kavēs lielais strukturālais bezdarbs, kā cēlonis ir bezdarbnieku prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Tā sekas nodarbinātības datos vēl nav redzamas – to varēsim novērot, kad izsīkumam pietuvosies bezdarba cikliskā komponente jeb bezdarbs, kā iemesls ir krīze. Svarīga loma strukturālā bezdarba mazināšanā ir valsts politikai, kas ietver ne tikai darba meklētāju kvalifikācijas celšanu profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursos, bet arī bezdarbnieku pašapziņas celšanu un motivēšanu pēc iespējas ātrāk iekārtoties pastāvīgā darbā, kas ļautu maksimālā apmērā izmantot viņu stiprās puses. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Noturīgu bezdarba samazinājumu noteica konkurētspējas atjaunošana. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1329
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Noturīgu bezdarba samazinājumu noteica konkurētspējas atjaunošana" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1329>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up