Naftas cenu pārnese un inflācijas gaidas: liecības no laikā mainīgiem un reāllaika modeļiem
Pētījums 6 / 2026
Straujais energoresursu cenu kāpums pēc karadarbības sākšanās Tuvajos Austrumos atjaunojis interesi par naftas cenu šoku otrās kārtas efektiem. Inflācijas kāpums 2021.–2023. gadā parādīja, ka lieli energoresursu izmaksu šoki var ietekmēt inflācijas gaidas un līdz ar to arī pamatinflācijas dinamiku, pastiprinot pārnesi uz kopējo inflāciju. Šī pieredze apliecināja, ka centrālās bankas vairs nevar mehāniski piemērot ierasto pieeju, kas paredz nereaģēt uz piedāvājuma puses satricinājumiem (looking through), jo atbilstošas monetārās politikas reakcijas noteikšanā izšķiroša nozīme ir šoka lielumam un noturībai. Šim nolūkam nepieciešamas savlaicīgas liecības par to, vai un cik spēcīgi šoks ietekmē inflācijas gaidas. Tradicionālie makroekonometriskie modeļi, kuros izmantoti mēneša vai ceturkšņa dati, šādu informāciju sniedz ar ievērojamu laika nobīdi, turpretī satricinājumi izejvielu tirgos izpaužas dažu dienu laikā.
Šajā pētījumā aplūkota naftas piedāvājuma šoku pārnese uz inflāciju un inflācijas gaidām eirozonā. Pirmkārt, izmantojot strukturālo vektoru autoregresiju (SVAR) ar laikā mainīgiem parametriem un šoku kovariācijas matricām, novērtētas pārneses spēka un ātruma pārmaiņas laikposmā no 1999. gada līdz 2025. gadam. Otrkārt, izmantojot SVAR ar finanšu tirgu dienas datiem, izveidots ietvars, kas ļauj reāllaikā uzraudzīt naftas piedāvājuma šoku pārnesi uz finanšu tirgus dalībnieku inflācijas gaidām. Visbeidzot, novērtēts, cik lielā mērā inflācijas gaidas ir noenkurotas, izmantojot regresijas, kas raksturo to jutīgumu pret naftas piedāvājuma un monetārās politikas šokiem.
Pētījumā iegūtās empīriskās liecības rāda, ka naftas piedāvājuma šoku pārnese uz kopējo inflāciju 2021.–2023. gada inflācijas kāpuma laikā bija būtiski spēcīgāka salīdzinājumā ar periodu pirms pandēmijas, bet līdz 2025. gadam tā lielā mērā normalizējās, maksimālajai ietekmei izpaužoties pēc četriem līdz pieciem ceturkšņiem. Tomēr pēc pandēmijas pastiprinājusies šo šoku ietekme uz pamatinflāciju un algu dinamiku, un tas liecina, ka otrās kārtas efekti pašlaik var būt lielāki nekā periodā pirms inflācijas kāpuma.
Turklāt saskaņā ar pētījuma rezultātiem pēc 2022. gada īstermiņa inflācijas gaidas kļuvušas jutīgākas pret energoresursu cenu šokiem. Šīs pārmaiņas neaprobežojas ar finanšu tirgiem, jo spēcīgāka un noturīgāka kļuvusi arī profesionālo prognozētāju, patērētāju un uzņēmumu gaidu reakcija. Reāllaika novērtējumi rāda, ka tirgus dalībnieku īstermiņa inflācijas gaidu jutīgums kopš karadarbības sākšanās Tuvajos Austrumos vēl nedaudz pieaudzis. Savukārt ilgtermiņa inflācijas gaidas joprojām ir stabili noenkurotas, un to reakcija uz nesenajiem naftas cenu šokiem ir ierobežota.
Būtiski, ka īstermiņa inflācijas gaidu kāpumu palīdz ierobežot tas, ka pēc nelabvēlīgiem naftas piedāvājuma šokiem finanšu tirgus dalībnieki procentu likmju gaidās iekļauj gaidāmo monetārās politikas stingrības palielināšanu. Tā, piemēram, saistībā ar karadarbību Tuvajos Austrumos tas sekmēja īstermiņa inflācijas gaidu mazināšanos – jau krietni pirms Eiropas Centrālā banka paaugstināja procentu likmes 2026. gada jūnijā. Tādējādi pētījumā secināts, ka nereaģēšana uz parasta lieluma piedāvājuma puses satricinājumiem joprojām ir saprātīga pieeja, taču pārmērīgai paļāvībai uz to ir mazāk pamata nekā pirms pandēmijas: lielu un noturīgu satricinājumu gadījumā otrās kārtas efektu risks ar inflācijas gaidu starpniecību ir būtisks un spēcīgas monetārās politikas reakcijas nepieciešamība ir attiecīgi lielāka. Pētījumā piedāvātais reāllaika uzraudzības ietvars ļauj savlaicīgi novērtēt tieši šo risku. Pašreizējā situācijā, kad īstermiņa inflācijas gaidu jutīgums pieaudzis tikai nedaudz, bet ilgtermiņa inflācijas gaidas joprojām ir noenkurotas, šis risks prasa rūpīgu uzraudzību, nevis tūlītēju monetārās politikas nostājas pārskatīšanu.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa