07.12.2022.

Cik maksāsim par elektrību?

Ilustratīvs attēls sieviete regulē gaismas intensitāti
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Augstās dabasgāzes cenas atspoguļojas arī ievērojamā elektrības cenu kāpumā.

  • Šajā apkures sezonā valsts sniegs jūtamu atbalstu mājsaimniecībām, kompensējot. ievērojamu daļu no elektrības cenu pieauguma, taču atbalsts ir atkarīgs no patērētā elektrības apjoma.

  • Valsts atbalsts elektrībai mazinās inflāciju.

  • Nākotnē nav gaidāms straujš elektrības cenu kritums – tas mudina pārdomāt savus tēriņus un mainīt elektrības patēriņa paradumus.

Kopš 2021. gada elektrības cenas Latvijā ir piedzīvojušas strauju kāpumu. Latvijas elektrības cenas Nordpool biržā ir kāpušas no līdz šim pierastiem 50 EUR/MWh 2021. gada 1. pusē līdz 200 EUR/MWh 2022. gada oktobrī. Tātad, pusotra gada laikā elektrības cenu kāpums ir visai iespaidīgs – cena ir četrkāršojusies (1. attēls). Līdzīgas elektrības cenu tendences ir novērojamas arī virknei kaimiņvalstu, kuras elektrības ražošanas procesā izmanto dabasgāzi. Cik lielus rēķinus maksāsim par elektrību? 

Dabasgāzes cenas būtiski ietekmē elektrības cenas

Ziemeļvalstu reģionā elektrību ražo no vairākiem avotiem – hidro un vēja elektrostācijām, no kodolenerģijas, oglēm un dabasgāzes elektrostrācijām. Katra resursa pieejamība un uzstādītā ražošanas kapacitāte, kā arī starpreģionu pārvadu jauda nosaka, kādas konkrētajā reģionā ir elektrības cenas.

Latvijā puse no elektroenerģijas tiek saražota hidro un vēja elektrostacijās, kuru darbība ir atkarīga no dabas apstākļiem nevis dabasgāzes cenām. Pārējo pusi saražojam ar dabasgāzi. Šis fakts izskaidro, kāpēc dabasgāzes un elektrības cenas Latvijā ir cieši saistītas savā starpā (1. attēls).

Mūsu aplēses rāda, ka, pieaugot dabasgāzes cenām, arī elektrības cenas reaģē visai ātri, bet ne pilnā apjomā. Vidēji dabasgāzes cenu pieaugums par 10% palielina elektrības cenas par aptuveni 5% (2. attēls), kur puse no ietekmes jau ir novērojama otrajā mēnesī. Ātra cenu pārnese saistīta ar to, ka dabasgāzes izmaksas veido lauvas tiesu no kopējām elektrības ražošanas izmaksām.

 

Piezīmes: 1. attēlā dabasgāzes cenas TTF biržā (prognozes atspoguļo gāzes nākotnes darījumu cenas uz 23.11.2022) un Nordpool cenas Latvijas reģionā (modeļa prognozes). Pelēka zona ir prognozes. 2.attēlā dabasgāzes cenu pārnese uz elektrības cenām ir novērtēta ar kointegrācijas ARDL modeli, ARDL(1,0) ar trendu un konstanti. Kointegrācija ir novērtēta ar ARDL Bounds testu un statistiski nozīmīga pie α<0.01. Ilgtermiņa koeficients starp dabasgāzes cenām un elektrības cenām ir 0.52.

Biržas elektrības cena ir tikai daļa no kopējā elektrības rēķina

Pēdējā desmitgadē salīdzinoši stabilas dabasgāzes cenas Eiropas tirgos nodrošināja ierobežotas elektrības cenu svārstības Latvijā. Taču ikdienā iedzīvotāji varēja arī nepamanīt biržas elektrības cenu svārstības savos rēķinos. Iemesls tam ir fakts, ka elektrības cena ir tikai daļa no kopējā rēķina. Līdz pat 2021. gada vidum elektrības cena (biržas cena un tirgotāja uzcenojums) veidoja aptuveni trešdaļu no kopējā rēķina, pārējo daļu sastādot elektrības piegādes un pieslēguma izmaksām, obligātajai iepirkuma komponentei (OIK) un nodokļiem [1].

Situācija ir krasi mainījusies kopš 2021. gada vidus. Elektrības biržas cenas ir būtiski un noturīgi kāpušas [2] un tas atspoguļojas gan mazumtirdzniecības cenās, gan elektrības rēķinos (3. attēls). Augot biržas cenai, mājsaimniecību rēķinos pieaugusi arī maksa par elektrību – līdz pat 70%, aizēnojot citas rēķina sastāvdaļas. Ierindas mājsaimniecībai Latvijā vidējais rēķins ir pieaudzis 2.4 reizes - no 16 EUR par 100 kWh vidēji 2020. gadā līdz 40 EUR par 100 kWh 2022. gada septembrī [3]

 

Piezīmes: kā populārākais tarifu plāns ir izmantots Elektrum ekonomiskais (elektrības cena par 100 kWh, 6-mēnešu slīdošais vidējais). Tirgotāja cenu veido biržas cenas + uzcenojums. Pelēka zona apzīmē prognozes. Rēķina prognozes ir balstītas uz Nordpool elektrības cenu prognozēm un fiksētā tarifa plāna uzcenojumu 0.03 EUR/KWh robežās. Sagaidāms, ka OIK un jaudas komponente tiks kompensēta līdz 2025. gadam saskaņā ar 2022. gada 6. septembra Ministru kabineta rīkojumu nr. 584.

Valsts atbalsts mazinās mājsaimniecību elektrības rēķinus un ievērojami ietekmēs inflāciju

Ārkārtēji straujā elektrības cenu kāpuma rezultātā valdības visapkārt Eiropai steidzās atbalstīt mājsaimniecības un kompensēt daļu no elektrības izmaksām. Latvijas valdība ir lēmusi kompensēt OIK komponenti un ieviest elektrības cenu griestus no 2022. g. oktobra līdz 2023. g. aprīlim. Rezultātā – valdība kompensē mājsaimniecībām elektrības cenu starpību virs 0.16 EUR par 1 kWh [4]. Tas gan attiecas uz pirmajiem patērētiem 100 kWh, tomēr, ņemot vērā, ka puse no mājsaimniecības patērē ne vairāk kā 100 kWh mēnesī, atbalsts ir būtisks.

Sagaidāms, ka šāds valdības solis kompensēs mājsaimniecībām līdz pat 46% no kopējā elektrības rēķina (protams, aplēses ir atkarīgas no tirgus cenas Nordpool elektrības biržā un mazumtirgotāja uzliktā uzcenojuma). Rezultātā elektrības rēķini 2022. gada oktobrī vidēji samazināsies par 35% salīdzinājumā ar septembri, nevis pieaugs par 10%, kā tas būtu situācijā bez valsts atbalsta.

Bet kā atbalsts ietekmēs inflāciju? Šeit būtu svarīgi atcerēties, ka valdība ir ieviesusi divus griestus:

  1. cenu griestus, t.i. patērētājs maksā par elektrību ne vairāk kā 0.16 EUR/kWh;
  2. apjoma griestus, t.i. valdība piemēro cenu griestus tikai pirmajiem patērētajiem 100 kWh. 

Pirmais kritērijs nosaka, cik lielā mērā samazināsies elektrības cena mājsaimniecībām. Otrais kritērijs nosaka, cik lielā mērā elektrības cenu samazinājums ietekmēs mājsaimniecību rēķinus. Domājot par inflāciju, svarīgi ir rēķini, nevis elektrības cenas.

Lai izvērtētu ietekmi uz mājsaimniecību rēķiniem un inflāciju, ņemot vērā otro kritēriju – apjoma griestus – būtu jāzina mājsaimniecību sadalījums pēc patērētā elektrības apjoma. Jaunākie dati par 2022. gadu liecina, ka lielākā daļa mājsaimniecību pilnā mērā izjutīs valsts atbalstu un ieviestos cenu griestus – 55% mājsaimniecību elektrības mēneša patēriņš nepārsniedz 100 kWh (4. attēls). Līdz 80% mājsaimniecību (ar patēriņu līdz 200 kWh), iegūs ievērojamu atbalstu no valsts puses. Mājsaimniecības ar patēriņu virs 200 kWh, lai arī saņems atbalstu, taču salīdzinoši mazāku. Domājams, ka šāds valsts atbalsts pasargās tieši mazāk aizsargātākās mājsaimniecības no elektrības cenu lēciena.

 

Piezīmes: Mājsaimniecību sadalījuma dati ir vidēji par 2022. gada 9 mēnešiem. Pārneses koeficienti aprēķināti bez nodokļiem un citām fiksētām izmaksām.

Sagaidāms, ka vidēji valstī elektrības cenu samazinājuma pārnese uz mājsaimniecības rēķiniem (bez nodokļiem un citām fiksētām izmaksām) būs visai augsta, jo lielākā daļa mājsaimniecību patērē ne vairāk ka 100 kWh. Pārnese nozīmē, ka 10% elektrības cenu samazinājums atspoguļosies kā vidēji 8% mājsaimniecību elektrības rēķina samazinājums, t.i. pārnese ir 0.8 (5. attēls) [5].

Kādu elektrības rēķinu kritumu mājsaimniecības varētu sagaidīt realitātē? Kā mēs jau esam noskaidrojuši, kritums ir atkarīga no patērētā apjoma. Mūsu aplēses liecina, ka vislielāko valsts atbalstu izjutīs mājsaimniecības ar patēriņu līdz 100 kWh, un tām rēķini kritīsies par 35%. Vidēji valstī kritums sagaidāms nedaudz mazāks – ap 28% (6. attēls).

Valsts atbalsts palīdz mazināt ne tikai rēķinus, bet arī inflāciju. Mūsu aplēses rāda, ka kopējā inflācija jau šogad būs par 0.78 procentu punktiem mazāka. Taču valsts atbalsts beigsies 2023. gadā un sagaidāms, ka elektrības cenas pieaugs un saglabāsies virs 2022. gada vidējā. Tādējādi valsts atbalsta izbeigšanas (jeb cenu kāpums) pozitīvi ietekmēs inflāciju 2024. gadā (7. attēls).

 

Piezīmes: 6. attēlā elektrības rēķina kritums ir lēsts, ņemot vērā elektrības cenu griestus, apjoma griestus un OIK samazinājumu. Aprēķinā izmantota elektrības cena ar valsts atbalstu ir 0.16 EUR/kWh, bez valsts atbalsta ir 0.27 EUR/kWh – Elektrum tarifa Ekonomiskais 6-mēnešu vidējā cena septembrī, t.i. mēnesi pirms valsts atbalsta piemērošanas. 7. attēlā ietekme ir novērtēta ar elektrības cenām ar valsts atbalstu mīnus scenārijs bez valsts atbalsta. Elektrības cenu scenārijs bez valsts atbalsta ir aprēķināts ar Latvijas Bankas rīcībā esošiem modeļiem. Novērtējums ietver valsts atbalstu no 2022. g. septembra līdz 2023. g. aprīlim, bet neietver 2022. g. janvāra-aprīļa valsts atbalstu.

Nobeigumā

Sagaidāms, ka nākotnē dabasgāzes cenas saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Ņemot vērā esošās elektrību ģenerējošas jaudas un veidu, dabasgāzes cenas spēlēs būtisku lomu elektrības cenu noteikšanā. Lai arī sagaidāms neliels elektrības cenu atslābums, tās joprojām paliks krietni virs 2021. gada līmeņa.

Tuvākā pusgada laikā valdība ir nodrošinājusi mājsaimniecībām jūtamu valsts atbalstu, lai mazinātu ietekmi uz mājsaimniecību tēriņiem. Sagaidāms, ka atbalsts kompensēs mājsaimniecībām līdz pat 46% no iespējamā kopējā elektrības rēķina un mazinās inflāciju par 0.78 procentu punktiem jau šogad. Turklāt valsts atbalsts ir mērķēts un pasargā mazāk aizsargātākās mājsaimniecības ar mazu patēriņa apjomu no straujā rēķinu pieauguma, kā rezultātā oktobra rēķini jau ir mazāki līdz pat 35%, nevis augstāki par 10%, kas būtu situācijā bez valsts atbalsta.

Taču valsts atbalsts beigsies nākamgad aprīlī, un sagaidāms, ka elektrības cenas saglabāsies augstā līmenī. Tas jau tagad mudina mājsaimniecības pārdomāt savus tēriņus un mainīt elektrības patēriņa paradumus. Valsts līmenī būtu svarīgi atbalstīt un motivēt uzņēmējus un mājsaimniecības uzlabot energoefektivitāti, pāriet uz ilgtspējīgākiem elektroenerģijas avotiem, lai nākotnē mazinātu energoresursu cenu svārstības mājsaimniecību maciņos.

[1] Svarīgu lomu spēlē patērētāja izvēlētais dinamiskais vai fiksētais tarifu plāns. Fiksētā tarifu plāna gadījumā cena ir fiksēta uz kādu laiku, bet starpību starp fiksēto tarifu un biržas cenu uzņemas piegādātājs peļņas-zaudējuma formā.

[2] Pamatā atspoguļojot dabasgāzes cenu pieaugumu. Par dabasgāzes cenām esam rakstījuši iepriekšējā rakstā

[3] Ierindas mājsaimniecība Latvijā patērē ne vairāk kā 100 kWh mēnesī (4. attēls) un izvēlas fiksēto pieslēgumu (85% mājsaimniecību izvēlējušas fiksēto pieslēgumu saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2022. gada 2. ceturkšņa datiem).

[4] Piemēram, ja tirgotāja cena būtu 0.20 EUR/kWh, tad pienāktos kompensācija 0.04 EUR/kWh apmērā.

[5] Pārnese no elektrības cenām uz rēķinu par elektrību ir atkarīga, cik daudz mājsaimniecības patērē virs 100 kWh. Ja mājsaimniecība patērē 100 kWh, tad pārnese ir pilna jeb 1. Ja mājsaimniecības patērē 125 kWh, tad valdība kompensē cenu starpību par pirmajiem 100 kWh, bet par pārējiem 25 kWh mājsaimniecība maksā tirgus cenu (t.i. pārnese uz rēķinu ir mazāka, tikai 0.8)

APA: Bessonovs, A. (2024, 02. mar.). Cik maksāsim par elektrību?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5776
MLA: Bessonovs, Andrejs. "Cik maksāsim par elektrību?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5776>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up