07.04.2024.

Cik zaļa un ilgtspējīga ir ēku būvniecība Latvijā?

Ilustratīvs attēls ēkas būvniecība
Foto: LETA

Ēkas tiek būvētas, lai kalpotu gadu desmitiem un pat simtiem. Tomēr jūra nāk aizvien tuvāk, piedzīvojam netipiski postošus negaisus, un tas rada materiālus zaudējumus. Dabu kontrolēt ir izaicinoši, bet būvniecības nozare var mazināt fiziskos riskus, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Vienlaikus ārējos tirgos pieaug pieprasījums pēc “zaļiem un ilgtspējīgiem” būvmateriāliem. Tā ir Latvijas uzņēmumu izaugsmes iespēja, un ir piemēri un priekšnosacījumi šādam virzienam. Rakstā par to, kas ir ilgtspējīga būvniecība, kā tā ienāk dažādos ēku būvniecības posmos un ko (p)ar to domājam Latvijā?

Īsumā

  • Eiropas Savienība apņēmīgi ievieš ilgtspējas principus arī būvniecībā. Izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam padarīt klimatneitrālu visu ēku fondu, bet visām projektētajām jaunajām ēkām jau no 2030. gada jābūt bezemisiju.

  • Vairākas valstis, īpaši Skandināvijā, izvirzījušas vēl ambiciozākus mērķus un straujāk pāriet uz ilgtspējīgas būvniecības risinājumiem. Tas paver izaugsmes un eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem, starp kuriem jau vairāki ražotāji ir saņēmuši starptautiskas produktu vides deklarācijas.

  • Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri. Protam nodrošināt arī energoefektivitātes prasības jaunbūvētās vai atjaunotās ēkās. Tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota.

  • Nozīmīgs solis klimatam un videi saudzīgas būvniecības virzienā ir jaunās prasības zaļā publiskā iepirkumu ietvaros.

Ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns [1], kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030. gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Ko šodien saprot ar terminu “ilgtspējīga būvniecība”?

Nacionālā līmenī ilgtspēju mēģinām definēt Latvijas Būvniecības likumā [2]. Tajā teikts, ka ir jāievēro ilgtspējīgas būvniecības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Tātad nolūks ir palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāk izmantot citus dabas resursus. Turpinājumā norādīts, ka būve ir projektējama, būvējama un ekspluatējama saskaņā ar tās lietošanas veidu tā, lai nodrošinātu atbilstību būtiskām prasībām. Šīs prasības ir loģiskas un praktiskas, piemēram, būvju mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība vai lietošanas drošums. Ir arī daudz specifiskākas un mērķētākas prasības, piemēram, vides aizsardzība un higiēna, t.sk. nekaitīgums, energoefektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Tomēr praksē un publiskajā telpā saskaramies ar daudz un dažādiem ilgtspējīgas būvniecības apzīmējumiem – zaļa, ekoloģiska, videi draudzīga, energoefektīva, videi nekaitīga, apritīga. Turklāt katrs ir pārliecināts, ka tieši viņš ir ilgtspējīgas būvniecības karoga nesējs, un tas neuzlabo kopēju izpratni. Skaidrs ir viens – iztrūkst vienojošs minimālais jeb nepieciešamais (mērķ)rādītājs, lai spētu noteikt, būve ir vai nav ilgtspējīga.

Eiropas vēsmas

Eiropas Komisija nopietni lūkojas ilgtspējas virzienā [3] – pieņemot Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, pārskatot Būvizstrādājumu regulu, kā arī ieviešot Taksonomijas regulu. Pieaugot pieprasījumam pēc “zaļajām” ēkām, palielinājās nepieciešamība apliecināt, ka ēka ir ilgtspējīga. Tādēļ ES tika izveidots energoefektivitātes sertifikāts un ieviesta vienota pieeja ēku ilgtspējības rādītāju novērtēšanai un ziņošanai – Levlel(s) [4].

Turklāt š.g. 12. martā tika pieņemti Ēku energoefektivitātes direktīvas [5] grozījumi, kur bez lielā mērķa – dekarbonizēt un padarīt klimatneitrālu visu ēku fondu līdz 2050. gadam – tika noteiktas arī šādas prasības:

  1. visām projektētajām jaunajām ēkām no 2030. gada jābūt bezemisiju; publiskām ēkām un ēkām, kas lielākas par 1000 m2, termiņš ir jau no 2028. gada;
  2. emisijas tiks uzskaitītas visā būves dzīves ciklā, tajā skaitā arī no izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī tiks uzskaitītas tiešās un netiešās [6] emisijas ēkas lietošanas posmā.

Latvijas mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā [7]. Dažas ES valstis vēlas to panākt jau agrāk: Somija virzās uz neto nulles emisiju mērķi līdz 2035. gadam, Austrija – līdz 2040. gadam, bet Vācija, Zviedrija, Dānija – līdz 2045. gadam. Šo valstu plānotie soļi ir ambiciozāki, nekā vidēji noteikts ES.

Dānijā ēku ilgtspēju [8] jau šobrīd nosaka pēc radīto emisiju apjoma visā būves dzīves ciklā (projektēšana, būvmateriālu ražošana un transports, būvniecība, būves ekspluatācija, nojaukšana un būvmateriālu pārstrāde, atkārtota izmantošana, noglabāšana). Līdzīgu ceļu ēku ilgtspējas vērtēšanā iet arī Zviedrijā [9] un Norvēģijā [10]. Savukārt Somijas plāns jau līdz 2035. gadam kļūt par oglekļa ziņā neitrālu valsti ir visizaicinošākais. Procesā aktīvi iesaistās arī uzņēmumi, tostarp no būvniecības jomas [11], kas apņemas īstenot zinātniski pamatotus emisiju samazināšanas mērķus (SBTi) [12]. To ietekmē ēku attīstītāji savos objektos Somijā pāriet uz bezemisiju enerģijas avotiem apkures un dzesēšanas iekārtām, pēc iespējas izmanto zema oglekļa satura būvmateriālus, tajā skaitā zaļo betonu un zaļo tēraudu, kā arī strādā pie emisiju samazināšanas ēku uzturēšanas laikā (tas attiecas arī uz pašu uzņēmumu biroja telpām).

Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs. Tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem [13] ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām [14], un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Kā ilgtspēja iedzīvojusies Latvijas būvniecības nozarē?

Ja ar ilgtspēju saprotam tikai energoefektivitātes prasības jaunām ēkām vai esošo ēku atjaunošanu, tad var uzskatīt, ka darbs ilgtspējas jomā būvniecības jomā jau ir izdarīts. Kā saka nozares pārstāvji – jau tagad jebkuru ēku protam novest līdz pasīvai ēkai, jo 30 gadu laikā prasības ir kļuvušas stingrākas un sasniedzamais energoefektivitātes līmenis daudz ambiciozāks.

Tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse būvniecībā netiek bieži izmantota, ja vien tam nav acīmredzams un tūlītējs ekonomiskais efekts vai papildu priekšrocība ēkas nomnieku atrašanā.

Esošais nacionālais regulējums šobrīd vairāk par ēkas energoefektivitātes klases sertifikātu nepiedāvā. Tāpēc nekustamo īpašumu attīstītāji izmanto citas, plašāka spektra ēku sertifikācijas iespējas. Zināmākie sertifikāti ir britu izstrādātais BREEAM [15], vācu DGNB [16] un amerikāņu LEED [17], kā arī pasīvās ēkas sertifikāts PassivHaus [18], kas ir mazāk izplatīts, lai gan Latvijā ir sertificēti pasīvo ēku projektētāji, konsultanti un amatnieki. Svarīgi, ka dažus no šiem sertifikātiem var piemērot ne tikai jaunbūvēm, bet arī ekspluatācijā esošām ēkām.

Šāda ēku sertifikācija var sekmēt raitāku nekustamā īpašuma pircēja vai nomnieka atrašanu, jo var sniegt informāciju gan par energoefektivitāti, gan ēkā izmantotajiem būvmateriāliem, kā arī pievērš uzmanību ēkas ietekmei uz potenciālo lietotāju veselību un labbūtību. Latvijā ir aptuveni 90 starptautiski sertificētas (vai sertifikācijas procesā esošas) ēkas, tomēr galvenokārt tie ir privātā sektora objekti – biroju ēkas un tirdzniecības centri [19]. Ir viena BREEM sertificēta publiskā bibliotēka [20] un publiskā pasīvā ēka – bijusī Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca, ko 2023. gadā pārdeva izsolē.

Tas noteikti ir dārgi, sarežģīti un ilgi. Turklāt jāmaina paradumi

No teorijas un sarunām ar Latvijā praktizējošiem arhitektiem var spriest, ka ilgtspējīga būvniecība balstās uz šādiem principiem: būvmateriālu nekaitīgums un efektivitāte.

Būvmateriālu nekaitīgums nozīmē:

  • izmantot dabiskus (jeb dabiski augošus) izejmateriālus, ko ir iespējams iebūvēt vai izmantot esošās konstrukcijās;
  • materiālus ar zemu(-āku) energoietilpību [21] un siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti.

Efektivitāte ietver:

  • resursu efektīvu būvniecību, projektēšanas fāzē paredzot, ka ēka nākotnē var tikt paplašināta vai pārbūvēta, bet ēkā izmantotie būvmateriāli un konstrukcijas var tikt demontētas vai atkārtoti izmantotas;
  • ēku energoefektivitāti.

Pastāv mīti, ka ilgtspējīga būvniecība sadārdzina būvniecības ieceri. Ja raugās ļoti virspusēji un vienpusēji, tad – iespējams. Bet ja ilgtspējīgu būvniecības pieeju sāk īstenot jau skiču projekta fāzē un ar izpratni, tad – nē. Var uzbūvēt saprātīgos termiņos un ar saprātīgām izmaksām, un šādi piemēri Latvijā ir [22].

Paradumu maiņa var būt nepieciešama jebkurā būvniecības posmā, bet tas ļauj ieviest jaunus risinājumus, nevis sadārdzina projektu. Ēkas lietotāju atteikšanās no apaviem telpās vai bērnudārznieku pusdienas snauda ārā, kas attiecīgi maina nodalīto iekštelpu un ārtelpu konceptu, – ierasta prakse Skandināvijā, bet reti (vai nemaz) novērots Latvijā. Vai ēka, kas jau projektējot pielāgota apkārtējai videi, piemēram, izvēloties ēkas orientāciju tā, lai maksimāli palielinātu dabiskā apgaismojuma izmantošanu. Savukārt optimāli izveidotas pārkares un ārējās žalūzijas pasargās ēku no pārkaršanas. Mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu var uzturēt labu gaisa kvalitāti, nezaudējot siltumu aukstā laikā. Lauku reģionos ar sausāku klimatu ēkas var projektēt, domājot par ūdens atgūšanu [23]. Tāpat īpašumiem ar pietiekamu zemes (virsmas) platību alternatīvie energoavoti (piem., siltumsūknis, saules kolektori siltumenerģijai un saules paneļi elektroenerģijai u.c.) var būt risinājums apkures izmaksu (un emisiju) mazināšanai.

Būvēt jaunas vai gudrāk izmantot esošās ēkas?

Jaunu ēku būvniecība ir pēdējais risinājums iespēju sarakstā [24], skatoties no resursu efektivitātes un dzīves cikla SEG emisijām. Prātīgāk (un gudrāk) ir pilnvērtīgi izmantot esošo ēku platības (t.sk. šobrīd tukšās), tās atjaunot (lai sasniegtu nepieciešamo energoefektivitātes līmeni) un pārbūvēt atbilstoši jaunam vai citam pielietojumam.

Līdz šim esošo ēku atjaunošanas projektu dzīvotspēju mērīja naudas izteiksmē, pamatojoties uz samazināto nākotnes enerģijas patēriņu (piemēram, 30 % samazinājums pēc siltināšanas). Tomēr šobrīd jau sāk rēķināt SEG emisiju bilanci visā būvniecības posmā, ne tikai uzturēšanas laikā. Citiem vārdiem sakot – energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās ir būtiska, bet SEG emisiju ietaupījumi visā ēkas dzīves ciklā – aizvien svarīgāki [25]. Uz to norāda arī jaunās Eiropas vēsmas un citu valstu prakse.

Vai Latvijā ir ilgtspējīgi būvmateriāli?

Ja vērtē ēkas kopējo dzīves ciklu, lielākā daļa oglekļa emisiju rodas ēkas izmantošanas (uzturēšanas) laikā. Otra lielākā ietekme ir būvmateriāliem, īpaši betonam un tēraudam. Emisiju sadalījums var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no izmantotajiem materiāliem un to proporcijas, emisiju apjoms var būtiski atšķirties arī starp reģioniem un ēku veidiem. Tomēr betons un tērauds veido būvmateriālu izmešu lauvas tiesu. Taču arī šeit zaļināšana pamazām notiek gan pasaulē, gan Latvijā.

 

Latvijā joprojām visbiežāk strādājam “pa vecam”, tomēr ilgtspējīgi būvmateriāli parādās aizvien vairāk. Piesaistot ES finansējumu, zinātnieki un praktiķi arī Latvijā strādā gan ar būvmateriālu ražošanas procesa zaļināšanu (aizstājot fosilos kurināmos un izejvielas), gan ar paša produkta ilgtspējas palielināšanas. Piemēram, zaļais betons [26], kam mazina viskaitnieciskākās sastāvdaļas – klinkera – īpatsvaru. Klinkera ražošanas procesā nepieciešamas ļoti augstas temperatūras, kas ir energoietilpīgi, kā arī rodas ķīmiska reakcija, kas “atbildīga” par vairāk nekā 50 % cementa CO2 emisijām. Citi pilotprojektu piemēri Latvijā ir kaņepju siltumizolācija [27] un skaidu bloki no koka un tekstila atkritumiem [28]. Ārvalstu pieredze rāda, ka iespējams vēl vairāk izmantot augstās tehnoloģijas, piemēram, siltināšanā izmantojams sēņu micēlijs [29], kas aizstātu putuplastu, vai 3D vaska būvkonstrukciju veidnes [30], kuras iespējams izkausēt un materiālu izmantot atkārtoti.

Nozīmīga būvniecības nozares daļa ir importētais tērauds un tērauda konstrukcijas, un to ražošana tiek uzskatīta par viena no pasaules “netīrākajām nozarēm” CO2 izmešu ziņā. ES noteikumi paredz, ka pēc 2034. gada “netīrā enerģija” kļūst būtiski dārgāka un tādējādi – arī tās izmantošana ražošanas procesā. Tērauda ražotāji šo ir sākuši apjaust, un ar ES, Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas vai valsts budžetu atbalstu pamazām parādās arī zaļā tērauda ražošanas projekti Vācijā [31], Francijā, Itālijā [32], Zviedrijā [33]. Risinājumi ietver alternatīvās degvielas, piemēram, zaļā ūdeņraža un elektroenerģijas izmantošanu, tādējādi samazinot emisijas pat līdz 95 % salīdzinājumā ar tradicionālo ražošanu. Visdrīzāk tērauda zaļināšanas tendence turpināsies, jo strādāt pa vecam būs vēl dārgāk, tādējādi tuvākajos gados arī Latvijā būs iespējas palielināt zaļo būvmateriālu īpatsvaru.

Tātad iestrādes un izaicinājumi ir. Turklāt pieaugošais zaļais pieprasījums ārvalstu tirgos būvmateriālu ilgtspējas virzienu Latvijā var veicināt. Tas vienlaicīgi arī ļautu nesabojāt vidi, kur dzīvojam un kur dzīvos nākamās paaudzes.

Tomēr būvmateriāls var būt ne tikai kaut kas no jauna saražots vai pārstrādāts, bet arī atkāroti izmantots. Aprites ekonomikas ietvaros materiāls tiek izmantots atkārtoti un primāri nenonāk atkritumos (vienalga – noguļas poligonā vai tiek pārstrādāts). Pielāgotas un pārveidotas ēkas, atkal izmantojot elementus, no kā tās ir būvētas, ir izplatīta prakse Norvēģijā, Nīderlandē un Dānijā [34]. Rīga strādā pie pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāna 2026.-2030. gadam un īsteno pilotprojektu apritīgai renovācijai [35]. Latvijā ir prakse ēkas nojaukšanas procesā iegūtos materiālus (betona šķembas) atkal izmantot nākamā būvniecības etapā, piemēram, stāvlaukuma pamatu izbūvē [36] vai ēku restaurēšanas procesā no jumta kapara seguma izgatavot muzeja informācijas stendu letes un suvenīra veikala mēbeles vai no vecajām koka sijām izgatavoti soli [37]. Tomēr, lai arī 10 gadu laikā ir nedaudz pieaudzis atkārtoti izmantoto materiālu īpatsvars būvniecībā Latvijā, tas joprojām ir zem ES vidējā rādītāja, un mēs pieckārtīgi atpaliekam no līderiem [38]. Ir visas iespējas palielināt sabiedrības izpratni un kāpināt atkal izmantoto materiālu apjomus, kas cita starpā varētu samazināt arī būvniecības izmaksas un emisijas.

Vai publiskais iepirkums ir zaļš?

2022. gadā būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu zaļais publiskais iepirkums bija (tikai) 12 % no visiem zaļajiem publiskajiem iepirkumiem jeb nedaudz virs 20 milj. eiro [39]. Turklāt “zaļums” varēja būt mānīgs, jo būvniekiem bija atļauts iepirkumu atskaitēs atzīmēt kā “zaļu”, ja tajā tika izmantota kāda no zaļajām komponentēm, piemēram, kāds energoefektivitātes risinājums.

Kopš šī gada sākuma stājušies spēkā grozījumi, kas paredz obligāti piemērojamu zaļo iepirkumu [40] publiskā sektora un rūpnieciska rakstura trešās grupas [41] ēku būvniecībā, pārbūvē, projektēšanā un nojaukšanā (citām grupām un privātajiem – joprojām brīvprātīgi). Alternatīvi pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasību publiskā iepirkumā sertificēt būvprojektu un ēku atbilstoši kādai no starptautiski atzītām ilgtspējas sertifikācijas sistēmām (BREEAM, LEED, DGNB u.c.) ar references vērtību – vismaz 50 % no attiecīgā sertifikāta maksimālo prasību līmeņa.

Šis ir liels solis nulles emisiju virzienā. Tomēr būtiski, lai pasūtītājiem būtu kompetence izveidot un izvērtēt atbilstošos iepirkumus un uzņēmumiem – atbilstoši sertificēti speciālisti. Tādēļ visiem varētu noderēt arī dažādu būvniecības nozares asociāciju piedāvātās ilgtspējas sertifikācijas mācības.

Noslēgumā

Kāda būtu ekonomika, cilvēku paradumi un būvniecības nozare jau pēc 15 gadiem, ja ES klimata plāns izdotos? ES Klimata mērķi būtu sasniegti aptuveni par 90 % un kopējās SEG emisijas būtu samazinātas līdz desmitajai daļai no 1990. gada līmeņa. Sāktu aizmirsties, ka energoefektivitātes paaugstināšana prasīja naudu, pārliecināšanu, radīja troksni un putekļus. Pilsētā būtu daudz vairāk velobraucēju un zaļo oāžu, bet ēkās tiktu izmantoti atjaunotie vai atkārtoti izmantotie materiāli, jo ēku īpašnieki un būvnieki savu CO2 pēdu uzmanītu visā ēkas un būvprodukta dzīves ciklā. Mēs elpotu dziļāk tīrāku gaisu.

Tas būtu iespējams, ja pārmaiņas notiktu saskaņā ar plānoto. Tomēr ES klimata konsultatīvā padome nesen publicēja ziņojumu “Ceļā uz ES klimatneitralitāti: progress, politikas nepilnības un iespējas” [42]. Pamatojoties uz vairāk nekā 80 rādītāju novērtējumu, tā konstatēja, ka ir jāpieliek daudz lielākas pūles, lai sasniegtu ES klimata mērķus, jo īpaši ēkās, transportā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.

Latvijā ir ilgtspējīgas būvniecības prakse, bet biežāk to attiecinām uz ēkas energoefektivitāti. Plašākā izpratnē tā nav vispārpieņemta norma, bet drīzāk atsevišķu indivīdu, uzņēmumu vai pašvaldību interese un apņēmība veidot labāku vidi Latvijā. Un tomēr – ir jaunas un stingras prasības ēku zaļā publiskā iepirkuma jomā, ir aizvien vairāk ilgtspējīgi sertificētu ēku. Arī maziem soļiem var aiziet uz lielu mērķi, ja turpina iet. Tomēr varbūt mums vajadzētu lēkt un vienlaikus spēt saredzēt, ka klimatneitralitāte arī būvniecības jomā ir inovāciju un iespēju virziens, nevis (tikai) apgrūtinājumi.

[1] Eiropas Parlamenta ēku dekarbonizācijas plāns

[2] Latvijas Būvniecības likums: likumi.lv

[3] New Construction Products Regulation, DocsRoom - European Commission (europa.eu)

[6] Jeb angliski embodied emissions , t.i., iegūtās emisijas, ko veido izmantotie būvmateriāli utt.

[8] Kopš 2023. gada visām jaunajām ēkām Dānijā, kas lielākas par 1000 m2, radītās emisijas nedrīkst pārsniegt 12 kg CO2 ekv./m2/gadā, un plāns līdz 2030. gadam ir šo augšējo robežu samazināt līdz 2.5 kg CO2 ekv./m2/gadā. Plašāk: 4 to1 planet (lcalive.dk)

[11] Iniciatīva “Zinātniski pamatoti mērķi” ir apstiprinājusi YIT emisiju samazināšanas mērķi kā pirmajai Somijas būvniecības kompānijai | YIT.LV

[12] Tā ir globāla iniciatīva, atbalstot uzņēmumus vērienīgu emisiju samazināšanas mērķu izvirzīšanā atbilstoši jaunākajām klimata zinātnes atziņām. Ambitious corporate climate action - Science Based Targets

[13] SIA “LODE” ieguvusi Produktu Vides Deklarāciju – apliecinājumu ilgtspējīgai ražošanai - lode.lv ; Sertifikāti — MB Betons grupa - dzelzsbetons, transportbetons, inertie materiāli un betona pētījumi

[16] Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen (no vāc. valodas - Vācijas ilgtspējīgas būvniecības biedrība)

[19] EfTEN Capital Latvia receives BREEAM certificate for 3 office buildings in Riga; Iepirkšanās centrs “AKROPOLE Alfa” ieguvis BREEAM ilgtspējas sertifikātu; ReRe grupa: Ogres centrālās bibliotēkas jaunbūve; LEED project profiles | Green Building Council_Latvia

[20] Ogres Centrālās bibliotēkas jaunbūve

[21] Cik enerģijas tiek patērēts, lai saražotu produktu.

[22] MADE arhitekti: Kindergarten in Salaspils, MADE arhitekti: AVOTI office building, Smiltenes viedrades kvartāls — NOMAD architects

[23] Tas nozīmē savākt un ap(pār)strādāt ūdeni no dušām, vannām, žāvētājiem, siltumsūkņiem vai gaisa kondicionēšanas iekārtām un atkārtoti izmantot šo ūdeni tualetes skalošanai, veļas mazgāšanai, dārza laistīšanai vai baseinu papildināšanai. Ņemot vērā iekārtu konfigurāciju un lietotāju uzvedību, daži ražotāji sola ietaupīt līdz pat 45 % no kopējā mājas ūdens patēriņa.

[24] Huuhka, S., Moisio, M., Salmio, E., Köliö, A., & Lahdensivu, J. (2023). Renovate or replace? Consequential replacement LCA framework for buildings. Buildings and Cities, 4(1), pp. 212–228. DOI: https://doi.org/10.5334/bc.309; Kuittinen, M. (2023). Building within planetary boundaries: moving construction to stewardship. Buildings and Cities, 4(1), pp. 565–574. DOI: https://doi.org/10.5334/bc.351;

[25] Bienert, Sven; Kuhlwein, Hunter; Schmidt, Yannick; Gloria, Benedikt; Agbayir, Berivan (2023): Embodied Carbon of Retrofits. Ensuring the Ecological Payback of Energetic Retrofits, Wörgl, Austria.

[27] Latvijā ražoti siltumizolācijas materiāli un celulozes šķiedra - BalticFloc

[28] SIA Druplat - koka atkritumu pārstrāde: otrreizējās koksnes drupināšana, transportēšana un tirdzniecība

[34] Piemēram, izmantot daļu no demontētas ēkas jaunas ēkas būvniecībai vai demontētās stikla fasādes elementus iestrādāt interjerā, atdalošajās sienās REA (riga.lv)

[35] Renovācijas projekts ēkai Ziepju ielā 11

[41] Plašāk par ēku grupu dalījumu Ekonomikas ministrijas materiālos: Būvniecības regulējums ēku atjaunošanai

APA: Brusbārde, B., Jaunzems, D. (2024, 30. may.). Cik zaļa un ilgtspējīga ir ēku būvniecība Latvijā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6456
MLA: Brusbārde, Baiba. Jaunzems, Dzintars. "Cik zaļa un ilgtspējīga ir ēku būvniecība Latvijā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6456>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up