23.11.2023.

Deviņas kļūdas, ko nepieļaut ceļā uz ekonomikas izaugsmi

Latvijas Bankas 2023. gada konferences atskaņas

Ilustratīvs attēls konference
Foto: Latvijas Banka

Latvijas Bankas šī gada tautsaimniecības konferencē pulcējās starptautiski atzīti eksperti*, lai apspriestu iemeslus, kāpēc pēdējo desmitgažu laikā pasaules ekonomiskā izaugsme ir bremzējusies. Turpmāk ir šīs konferences galvenās atziņas un deviņas kļūdas, ko nepieļaut, tiecoties uz jebkuras valsts, arī Latvijas, ekonomisko izaugsmi.

1. Visas pūles veltīt valsts ilgtermiņa attīstības vīzijas tapšanai.

Latvijai trūkst nevis attīstības vīzijas, bet to realizācija. Līdz šim par Latvijas ekonomikas attīstību izstrādātas stratēģisko dokumentu kaudzes, taču neviens no tiem nav pilnā mērā īstenots dzīvē (Mortens Hansens).

Gadiem ilgi mēs atkal un atkal apspriežam vienas un tās pašas problēmas, nerisinot tās pēc būtības. Piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau trīs gadu desmitus, tikpat ilgi skan aicinājumi palielināt dzimstību un īstenot “viedo” imigrācijas politiku, kas lielākoties paliek uz papīra. Līdzīgi vairākus gadus dzirdami aicinājumi celt izglītības vai veselības aprūpes kvalitāti, taču cik ātri notiek virzība? Piemēram, pirms 10 gadiem kāds izvirzīja Latvijas augstskolām mērķi iekļūt Times Higher Education globālā reitinga pirmajā simtniekā. Vai toreiz šis mērķis bija reāls? Diez vai. Taču ar laiku Latvijas augstskolas attiecīgajā reitingā noslīdēja vēl zemāk, un šobrīd neviena no tām nav iekļauta pat pirmajā tūkstotī (Mortens Hansens). Proti, kamēr ar studentiem auditorijās par to pašu algu strādās tie paši cilvēki, nekas nemainīsies – vienalga, cik skaistus stratēģiskus dokumentus parakstīs “sarkano lentīšu griezēji”.

2. Trūcīgos atbalstīt tikai ar sociālajiem pabalstiem. 

Mēs visi zinām domugraudu, ka vajag dot izsalkušajam makšķeri, nevis zivi, un viņš būs paēdis visu mūžu. Sociālie pabalsti (jeb zivs) domāti objektīvu darbaspēju zuduma gadījumos vai īstermiņa atbalstam (lai izsalkušajam cilvēkam pietiktu spēka makšķerēt). Taču pārmērīgi sociālie pabalsti nodara ļaunumu jau pašam atbalsta saņēmējam, mazinot motivāciju attīstīties un sasniegt vairāk.

Ne velti saka, ka vislabākais sociālais lifts ir kvalitatīva izglītība. Tieši izglītības kvalitātes latiņas celšana palīdzēs cilvēkiem produktīvāk strādāt un tādējādi arī vairāk pelnīt (Anderss Borgs).

3. Censties radīt arvien vairāk jaunu darba vietu. 

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties pēc visiem scenārijiem (sk. 3. slaidu). Tādēļ neatgriezeniski saruks arī kopējais darba vietu skaits. Lai ar mazāku darba roku skaitu saražotu vairāk preču un pakalpojumu, Latvijai jāveicina darba rokas taupošās tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta izmantošana un digitalizācija (Mortens Hansens).

Mazkvalificētu darba vietu radīšana tieši otrādi – izniekotu trūkstošo ražošanas faktoru (darbarokas) jomās, ar kurām nevar panākt ne ekonomikas izrāvienu, ne augstu dzīves kvalitāti. Tāpēc mēģinājums radīt maksimāli daudz darba vietu, kas būtu apsveicams ļoti augsta bezdarba vai būtiska iedzīvotāju skaita kāpuma apstākļos, šobrīd Latvijai (un Eiropai kopumā) nav aktuāls. Iekšējā darbaroku rezerve Latvijā joprojām ir – tās aktivizēšanai nepieciešami uzlabojumi izglītības un veselības aprūpes kvalitātē, kā arī mērķtiecīgs darbs ar augstam bezdarba riskam pakļautām iedzīvotāju grupām, nevis vienkārši lielāks darbvietu skaits.

4. Stimulēt dzimstību, nemazinot mirstību.

Bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā atbilst Eiropas Savienības (ES) valstu vidējam līmenim (1.6). Nevienā ES valstī tas pat tuvu nav 2.1 – līmenim, kas nepieciešams, lai nākamā paaudze nebūtu mazskaitlīgāka par pašreizējo (sk. 4. slaidu). Ja jau zema dzimstība ir kopējā ES problēma un tiktāl nevienai ES valstij nav izdevies to atrisināt, maz ticams, ka to varēs atrisināt Latvija viena pati. Daudz lielāks potenciāls Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai meklējams priekšlaicīgas mirstības izskaušanā (Mortens Hansens).  Piemēram, miršanas varbūtība 60 gadus vecam vīrietim Latvijā ir divreiz lielāka nekā vidēji ES, arī veselības stāvoklis un veselīgā mūža ilgums pusmūža vecuma vīriešiem Latvijā ir nepiedodami zems (sk. 11. slaidu).

5. Sadalīt valsts atbalstu “vakardienas ekonomikai”, nosaucot šo pieeju par industriālo politiku.

Valstij jānodrošina labvēlīga vide un iespēju vienlīdzība visiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem (Filips Leins). Nav pareizi ar pirkstu noteikt uzvarētājus, kas saņems īpašu valsts atbalstu – uz visu pārējo uzņēmumu rēķina. Jo, šādi īstenojot tā saukto industriālo politiku, valsts atbalsta sadali var noteikt korupcija un neoficiāli sakari, tādējādi atbalsts nonāks nepareizās rokās (Mortens Hansens). Atbalstot uzņēmumus, kas jau līdz šim parādījuši labu sniegumu, mēs riskējam subsidēt vakardienas ekonomikas struktūru (Klauss Mazuhs), kurai varētu nebūt nekāda sakara ar ekonomikas nākotnes potenciālu.

Valsts attīstības stratēģija būtu vajadzīga vien dažās nozarēs, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanā. Tā, vēja parku uzbūve Rīgas līcī varētu būt riskanta, bet garantiju sniegšana no valsts puses dotu iespēju projektu tomēr realizēt, vairojot elektroenerģijas drošību un pietiekamību, kā arī mazinot tās cenu (Anderss Borgs). Taču pat šajā gadījumā nebūtu pieņemama privātās un publiskās partnerības īstenošanā greizā formā, kad privātais investors sev patur visu peļņu, bet valsts nacionalizē visus zaudējumus.

Valstij uzņēmējdarbības jomā ir jānosaka spēles noteikumi, ka arī jāveic regulatora, uzrauga, informēšanas, fundamentālās izpētes un cilvēkkapitāla sagatavošanas (izglītības) funkcijas. Piemēram, pašreizējā neskaidrība ar enerģētikas un ilgtspējas politiku mazina uzņēmumu investīcijas šajā jomā, taču kavēšanās radīs tikai vairāk problēmu un sadārdzinās risinājumus (Mārtiņš Kazāks).

6. Neierobežoti tērēt valsts naudu.

Makroekonomiskā stabilitāte valstī joprojām uzskatāma par ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumu. Liels valsts budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums pieļaujams tikai akūtos krīzes brīžos kā Covid-19 pandēmija, lai nepieļautu uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Tāpat arī 2022. - 2023. gadā valsts atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem energoresursu rēķinu apmaksā bija neizbēgams. Taču tagad valsts budžeta deficītam jāmazinās (Filips Leins), jo valstīs ar pārāk lielu valsts parādu ekonomiskā izaugsme ir vājāka (Klauss Mazuhs).

Tāpēc politiski stipra Finanšu ministrija (kas uzrauga citu ministriju tēriņus) ir jebkuras valdības laba iezīme. Tāpat jāizvairās no liela tekošā konta deficīta (imports nedrīkst būtiski pārsniegt eksportu), jāvēro, lai darba ražīgums spētu pieaugt līdzi algām (Anderss Borgs), kā arī jānodrošina cenu stabilitāte (Filips Agions), kas nozīmē zemu un prognozējamu inflāciju.

7. Rūpēties tikai par nacionālām, ne Eiropas interesēm.

Viens no iemesliem, kāpēc ES attīstās lēnāk par ASV, ir integrācijas trūkums, tajā skaitā banku un kapitāla tirgus jomās (lai gan arī šajās jomās darbs jau notiek). Trūkst sadarbības arī augstskolu vidū; ciešākus sadarbības tīklus starp augstskolām var veicināt digitalizācija (Filips Leins). ES nav vienota tirgus, īpaši pakalpojumu jomā, kur trūkst sinhronizēta juridiskā regulējuma. Atsevišķās ES valstīs (arī Latvijā) pašmāju tirgus apjoms nav pietiekams – ciešāka integrācija ES var nodrošināt pozitīvu atdevi no mēroga (Mārtiņš Kazāks).

No globalizācijas nav jābaidās, bet jāizmanto tās radītās iespējas.  Piemēram, pieaugot atalgojuma līmenim Ķīnā, daļa ražošanas var atgriezties Eiropā; augošais ienākumu līmenis Ķīnā nozīmē arī lielāku pieprasījumu pēc Eiropā ražotiem produktiem (Filips Leins). Piegādes ķēžu traucējumu dēļ produktu ražošana turpmāk var notikt tuvāk gala patērētājam, kas dažreiz nozīmēs produktu sadārdzinājumu. Taču Latvijai tas dod arī daudz iespēju attīstīt ražošanu (Mārtiņš Kazāks). Turklāt liela daļa no globālās ekonomikas izaugsmes procesa ir tehnoloģiju pārnese starp valstīm, tādēļ ASV jaunās tehnoloģijas dod labumu arī Eiropai (Filips Leins).

8. Nodokļu sistēmu veidot sarežģītu un neprognozējamu.

Labākie nodokļi ir tie, kas uzlikti sabiedrībai kaitīgiem produktiem vai aktivitātēm, piemēram, vides piesārņojumam (Klauss Mazuhs) vai alkohola patēriņam (Anderss Borgs).  Taču šo nodokļu bāze ir salīdzinoši neliela, tāpēc, pat būtiski ceļot nodokļu likmes, attiecīgo nodokļu ieņēmumi būs tikai neliela daļa no valsts budžeta (Mortens Hansens), ar ko nevarēs pilnībā finansēt, piemēram, veselības aprūpes sistēmas darbību un pārējās valsts funkcijas.

Tāpēc neviena valsts diemžēl nevar iztikt bez nodokļiem uz sabiedrībai noderīgiem produktiem vai aktivitātēm. Ekonomikas izaugsmei graujošākie ir ienākumu nodokļi (Anderss Borgs), jo tie faktiski ir sods par darbu Latvijas labā (jo vairāk un labāk indivīds strādā, jo vairāk samaksā nodokļos). Vislabākais, ko šajā saistībā var izdomāt, – zemas, stabilas un paredzamas nodokļa likmes, kas piemērotas visplašākajam iedzīvotāju lokam (Nīva Malounija). Nereti tieši bagātākie ļaudis atrod veidus, kā mazināt savus nodokļu maksājumus – šādas joprojām legālas nodokļu optimizācijas iespējas nekavējoties jāizslēdz no nodokļu likumdošanas (Klauss Mazuhs).

Spēcīga ekonomikas izaugsme aizpilda valsts budžetu raitāk par nodokļu likmju celšanu. Piemēram, ja vidējais ienākumu līmenis Latvijā būtu līdzīgs Lietuvas rādītājam, mūsu iekšzemes kopprodukts būtu par deviņiem miljardiem eiro gadā lielāks un valsts budžetā katru gadu būtu par trīs miljardiem eiro vairāk naudas – tas ļautu atrisināt vairākas finansējuma problēmas (Mortens Hansens).

9. Darīt tikai to, kas dos tūlītēju atdevi.

Uzlabojumi izglītībā, veselības aprūpē vai infrastruktūrā prasa vismaz 5-10 gadus, līdz tie manāmi ietekmētu ekonomikas izaugsmes tempu (Anderss Borgs). Dzīves līmeni valstī tie varētu ietekmēt ar vēl lielāku novēlojumu – valstis var kļūt bagātas, tikai nepārtraukti attīstoties ilgā laika periodā. Taču, ja neveiksim nepieciešamos uzlabojumus šodien, arī pēc 5-10 gadiem labāk nekļūs. Tāpēc strukturāli uzlabojumi Latvijas tautsaimniecībā jāveic nekavējoties (Mārtiņš Kazāks). 

 

*
-    Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes loceklis
-    Filips R. Leins (Philip R. Lane), ECB Valdes loceklis
-    Filips Agions (Philippe Aghion), ekonomists un profesors, Collège de France
-    Mortens Hansens (Morten Hansen), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs
-    Anderss Borgs (Anders Borg), bijušais Zviedrijas finanšu ministrs
-    Klauss Mazuhs (Klaus Masuch), galvenais padomnieks, ECB Ekonomikas ģenerāldirektorāts
-    Nīva Malounija (Niamh Moloney), tiesībzinātņu profesore, Londonas Ekonomikas skolas Juridiskā skola (LSE Law School)
 

 

Uzzini vairāk!

Oļega Krasnopjorova rakstā "Recepte ekonomikas izaugsmei – desmit fakti" lasi, kā veicināt ekonomikas izaugsmi Latvijā.

Latvijas Bankas Tautsaimniecības konferences "Recepte ekonomikas izaugsmei" video ierakstu skaties Latvijas Bankas Youtube kanālā

Klausies Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītāja Kārļa Vilerta sarunu ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku par tautsaimniecības konferencē gūtajām atziņām.

Ilustratīvs attēls skanosais

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 04. mar.). Deviņas kļūdas, ko nepieļaut ceļā uz ekonomikas izaugsmi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6181
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Deviņas kļūdas, ko nepieļaut ceļā uz ekonomikas izaugsmi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6181>.

Līdzīgi raksti

Up