Kas? Kur? Kad? – Klimata risku atspoguļojums finanšu stabilitātes pārskatos

Apzinoties klimata pārmaiņu norisi un arvien vairāk izjūtot to uz "savas ādas", klimata tēma sabiedrībā kļūst arvien populārāka. Skatoties Google Trend datus (1. attēls), redzamas šādas tendences.

• Klimata tēmas aktualitāte strauji pieauga 2018. gadā, bet pēc tam kļuva svārstīga.
• Interese par klimata pārmaiņām ir salīdzinoši stabila, ar izņēmumiem 2022., 2023. un 2024. gada 2. ceturksnī (aprīlī). Iespējams, tēmas aktualitātes kāpums šajos posmos saistīts ar nozīmīgu klimata ziņojumu publicēšanu. 2022. gada aprīlī tika pabeigts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (The Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) sestā novērtējuma ziņojums par klimata pārmaiņu mazināšanu, bet 2024. gada aprīlī Pasaules meteoroloģijas organizācija (World Meteorological Organisation, WMO) publicēja 2023. gada Eiropas klimata novērtējuma ziņojumu. Popularitātes iemesls var būt arī piedzīvotie karstuma viļņi 2023. gada aprīlī vai rekorda cienīgs karstums 2024. gada aprīlī. Iemesli, protams, var būt arī citi.
• Klimata taisnīguma jēdziens īslaicīgi ieguva salīdzinoši lielu popularitāti 2009. gada nogalē, bet pēc tam tā aktualitāte atkal pakāpeniski sāka pieaugt pēc 2018. gada. 2009. gada decembris iezīmējas ar ANO klimata konferenci Kopenhāgenā un ar to saistītajiem plašajiem vides aktīvistu protestiem. Galvenais protestu iemesls – netaisnība pret attīstības valstīm, kas salīdzinoši daudz mazākā mērā ir veicinājušas klimata pārmaiņas, bet cieš un cietīs no tām visvairāk.
• Sabiedrībā interese par klimata riskiem straujāk sāka pieaugt 2021. gadā. Līdz 2017. gadam interese par klimata riskiem bija stabila, bet pēc tam sāka palielināties.

Līdzīgas tendences var novērot centrālo banku un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (European Insurance and Occupational Pensions Authority, EAAPI) finanšu stabilitātes pārskatos [1] (2. attēls). Pirmie novērojumi par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz apdrošināšanas sektoru tika publicēti jau 2007. gadā. Tomēr sākotnēji šo jautājumu aktualizēja tikai atsevišķas centrālās bankas, izvairoties no plašas analīzes. 2019. gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) atzina, ka klimata pārmaiņas var ietekmēt ne tikai apdrošināšanas sektoru, bet arī citus finanšu nozares dalībniekus. 2017.-2019. gadā arī vairākas citas bankas publicēja izvērstāku klimata risku skaidrojumu vai analīzi, bet 2022. gadā jau visos analizētajos finanšu stabilitātes pārskatos klimata riski tika vai nu pieminēti, vai analizēti plašāk. Analīzes apjoma ziņā visvairāk uzmanības klimata riskiem tika pievērsts 2019. un 2021. gadā.

Centrālo banku pilnvarojums

Vairākas centrālās bankas skaidri norāda, ka klimata risku analīze ir daļa no to pilnvarojuma. Šveices centrālā banka kā svarīgu sava tiesiskā pilnvarojuma aspektu izceļ klimata risku potenciālās ietekmes uz finanšu stabilitāti vērtēšanu. Francijas centrālā banka, Norvēģijas centrālā banka un Zviedrijas centrālā banka akcentē, ka klimata riski ir finanšu risku avots un centrālo banku un uzraugu pilnvarojums prasa vērtēt un veicināt finanšu sistēmas noturību pret šiem riskiem. Beļģijas centrālā banka klimata riskus saista ar tās makrouzraudzības pilnvarojumu. Tas ļauj no finanšu institūcijām iegūt informāciju par to, kā tiek novēroti, novērtēti un vadīti ar klimata pārmaiņām saistītie riski.

Klimata riski ir globāli, tie tieši vai netieši ietekmēs visus tautsaimniecības segmentus. Tas rada riskus finanšu stabilitātei, tādēļ komercbankām klimata riski ir jāiekļauj savos risku vērtējumos un jānodrošina atbilstošs kapitāla līmenis, lai saglabātu finanšu nozares noturību. Lielā nenoteiktība šo procesu apgrūtina, bet tas pakāpeniski tiek darīts. Nenoteiktība ir saistīta gan ar klimata pārmaiņu mērogu, gan ar Parīzes Nolīguma mērķu ievērošanas pakāpi un izmaiņu tempu, gan ar tehnoloģisko progresu un tā spēju palēnināt klimata pārmaiņu tempu [2].

Klimata riski ir vai nākotnē varētu kļūt sistēmiski, jo tie finanšu sistēmu var ietekmēt vienlaikus un pa vairākiem kanāliem. Šo risku ietekmi var pastiprināt arī tas, ka riski netiek pilnā mērā novērtēti gan iepriekš minētās nenoteiktības dēļ, gan arī analīzes specifikas dēļ. Ar klimata riskiem saistītās strukturālās pārmaiņas nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt, izmantojot risku analīzes modeļus, kas balstīti uz vēsturiskajiem datiem. Tādēļ centrālās bankas plaši izmanto nākotnes klimata scenārijus. Vairākas centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka, ne tikai iesaistās scenāriju izstrādē Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (Network for Greening the Financial System, NGFS) ietvaros, bet tos izmanto arī risku vērtēšanai [3].

Centrālo banku uzmanība galvenokārt vērsta uz risku identificēšanu un ietekmes mazināšanu, nevis uz klimata politikas novērtējumu un rekomendāciju izstrādi vai klimata mērķu sasniegšanas veicināšanu, kas pamatā ir valdības uzdevums. Vācijas centrālā banka norāda [4], ka skaidra un mērķēta klimata politika ļauj finanšu sistēmai mazināt nenoteiktību un riskus, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti.

Klimata risku analīzes buķete

Lielākā daļa centrālo banku klimata risku tēmai pievēršas pastāvīgi. Tas ir, ja šī tēma kādā no finanšu stabilitātes pārskatiem ir aktualizēta, tad par to tiks rakstīts arī turpmākajos pārskatos (3. attēls). Tikai dažās valstīs – Igaunijā, Polijā un Slovākijā – vērojams, ka klimata jautājumi nav ikgadēja aktualitāte šāda veida publikācijās. Tas var būt skaidrojams ar atšķirīgām pētījumu publicēšanas stratēģijām, nepietiekamiem resursiem plašai klimata risku analīzei, datu pieejamības problēmām un citiem iemesliem. Visplašāk klimata riski ir atspoguļoti ECB, Francijas, Nīderlandes un Slovēnijas centrālās bankas finanšu stabilitātes pārskatos, kam seko EAAPI, Čehija, Malta, Norvēģija, Latvija, Austrija, Beļģija, Vācija, Spānija un citas valstis.

Lielākajā daļā institūciju pusei vai vairāk klimatam veltītā satura ir kvalitatīvs raksturs – pamatā risku un to ietekmes kanālu raksturojums. Skaitliska analīze proporcionāli vairāk ir atrodama ECB, Polijas, Čehijas, Latvijas, Itālijas un Igaunijas centrālās bankas finanšu stabilitātes pārskatos.

Centrālās bankas norāda, ka fiziskie klimata riski bieži ir sistēmiski, nediversificējami un to ietekme vienmēr ir negatīva. Kredītiestādēm var rasties zaudējumi, ja to klienti vai klientu īpašums ir cietis, nodrošinājuma vērtības samazinājuma, kā arī citu iemeslu dēļ. Netiešā ietekme var īstenoties kā tirdzniecības pārrāvumi, nepieciešamība segt adaptācijas izmaksas un sliktāki makroekonomiskā apstākļi [5]. Daļu no fiziskajiem klimata riskiem lielākā vai mazākā mērā ir iespējams novērtēt. Daļa vēl tikai tiek aptuveni nojausta, tai skaitā klimata risku iespējamais mērogs un dabas riski.

Klimata pārejas riski nav sistēmiski, jo to ietekme dažādos sektoros var būt atšķirīga, tādēļ tie ir diversificējami [6]. Diversifikācijas iespējas gan mazina fakts, ka finanšu nozares pakļautību šiem riskiem lielā mērā nosaka tautsaimniecības struktūra, kas bieži ietver salīdzinoši lielu nozaru īpatsvaru, kam pārejas riski ir augstāki (lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas, augstāka oglekļa intensitāte, zemāka energoefektivitāte, nav iespējas augstākas izmaksas pārnest uz to produktu cenām). Jāņem vērā arī nozaru savstarpējās saiknes. Pārejas riski palielina finanšu institūciju kredītrisku, ja to klientiem ir augstāki pārejas riski. Būtiski ir arī reputācijas riski ieguldījumu stratēģijas dēļ, tirgus riski aktīvu pārvērtēšanas dēļ un tiesvedības riski, ja investori netiek pietiekamā mērā informēti par attiecīgās institūcijas pārejas riskiem.

Skaitliskajā analīzē lielākoties ir vērtēta pakļautība klimata riskiem. Pakļautība fiziskajiem riskiem pārsvarā tiek novērtēta kā neliela. Pakļautība pārejas riskiem ir atkarīga no attiecīgās valsts tautsaimniecības struktūras. Salīdzinoši maz tiek atspoguļoti klimata stresa testi un to rezultāti. Cita veida analīze ietver skaitliskus pētījumus, kas neietilpst iepriekš minētajās kategorijās. Šeit kā piemērus var minēt komercbanku vai iedzīvotāju anketēšanas rezultātus, zaļo vērstpapīru analīzi, dažādu klimata scenāriju analīzi, riska līmeņu novērtējumu. Arī Latvijas Banka ir analizējusi pakļautību klimata riskiem un veikusi stresa testus, kā arī cita veida pētījumus [7].

Salīdzinoši plašāk ir pētīti klimata pārejas riski. Lai gan Čehija jau 2007. gadā publicēja pirmos dabas katastrofu stresa testus, citas valstis šo praksi nepārņēma un pēc 2017. gada vairāk pievērsās pārejas riskiem (4. attēls). Vienīgi Grieķijas finanšu stabilitātes pārskatos nav atrodama pārejas risku skaitliska analīze.

Savukārt fizisko risku analīze izpaliek astoņu centrālo banku finanšu stabilitātes pārskatos. Austrijas centrālā banka akcentē, ka fokuss uz pārejas riskiem izriet no datu pieejamības problēmām, nevis šo risku lielākas aktualitātes, salīdzinot ar fiziskajiem klimata riskiem. Arī citas centrālās bankas atbilstošu datu ieguves problēmu izceļ kā būtisku pilnvērtīgu risku analīzi kavējošu faktoru. Papildus tiek analizēti ESG (environmental, social, governance jeb vides, sociālie un pārvaldības) riski un pēdējos gados arī bioloģiskās daudzveidības un citi ar dabu saistītie finanšu riski.

Vēl dažas centrālo banku atziņas

Klimata riski var materializēties un ietekmēt finanšu stabilitāti gan īstermiņā, gan vidējā un ilgākā termiņā. Īstermiņa ietekme pamatā ir saistīta ar fiziskajiem klimata riskiem, bet vidējā un ilgtermiņa ietekme – ar pārejas riskiem. Vairāki piemēri pamato pārejas risku aktualitāti arī īsākā termiņā, kad politiķu lēmumi tiek pieņemti pēkšņi un to īstenošana nevilcinās. Tā pēc 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas Vācijā tika lemts par kodolspēkstaciju slēgšanu, kas arī tika izdarīts līdz 2025. gadam. Savukārt pagājušā gadsimta 60. gados Nīderlandē desmit gadu laikā pēc paziņojuma tika slēgtas visas ogļu raktuves. Ja lēmumu izpilde ir prognozējama, tad pārejas riskus ir iespējams minimizēt, tai skaitā finanšu nozarē. Īstermiņa analīzi ir vērtīgi izmantot paralēli ilgāka termiņa analīzei, lai ņemtu vērā gan īstermiņa svārstības, gan ilgāka termiņa tendences un iegūtu atbilstošākus risku vērtējumus. Grūtības parasti rada otrās kārtas efektu un makrofinansiālo saikņu novērtējums.

Fizisko klimata risku apdrošināšana ir būtiska, lai mazinātu potenciālos zaudējumus, bet klimata pārmaiņu dēļ apdrošinātāji var celt cenas vai samazināt risku segumu, lai saglabātu savu noturību. Fizisko risku vērtējumos bieži tiek norādīts, ka banku klienti nodrošinājumam izmantotos īpašumus apdrošina, kas banku risku samazina. Apdrošinātāji līdz šim ir veiksmīgi tikuši galā ar dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem. Arī pārapdrošinātāji ir spējuši pietiekami diversificēt savus riskus reģionālā mērogā. Līdz šim novērots, ka pēc nozīmīgām dabas katastrofām pārapdrošināšanas un apdrošināšanas cenas pieaug. Dabas katastrofām kļūstot biežākām, sagaidāms, ka cenas pieaugs straujāk vai apdrošinātāji zaudēs motivāciju piedāvāt savus produktus apdraudētākajos reģionos. Tādēļ tiek domāts par apdrošināšanas shēmām gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Par to varat lasīt arī šajā rakstā.

Jo straujāka būs pāreja uz klimatneitralitāti, jo mazāki ilgtermiņā būs fiziskie klimata riski. Attiecīgi kopējās (ilgtermiņa) izmaksas šajā gadījumā būs zemākas nekā situācijā bez darbības klimata pārejas jomā. Tai skaitā sagaidāma mazāka ietekme uz inflāciju, piegādes ķēdēm un neefektīvu resursu sadali. Finanšu nozare var veicināt šo pāreju, gan rādot priekšzīmi, izvēloties savus investīciju objektus, uzlabojot savu ēku energoefektivitāti un veicot citus pasākumus, gan finansējot atbilstošus projektus un uzņēmumus. Tādēļ arī centrālās bankas un uzraugi seko līdzi klimata risku pārvaldībai komercbankās.

Saistībā ar klimata pārejas risku aktualitāti tiek pieminēts Krievijas karš Ukrainā. Tas uzskatāmi parāda iespējamās sekas gadījumā, kad strauji ir jāmazina fosilo energoresursu patēriņš. Tas ir veicinājis atjaunīgo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes palielināšanu. Tomēr atsevišķas valstis ir lēmušas par plašāku vietējo fosilo energoresursu izmantošanu īstermiņā, kas prasīs striktākus klimata politikas lēmumus nākotnē. Pastāv arī bažas, ka klimata pārejas procesu kavēs lielāki militārie tēriņi, kas bieži ir saistīti ar plašāku fosilo energoresursu izmantošanu, kā arī fiziskās kara postījumu sekas īpaši paaugstinātu emisiju veidā – ugunsgrēki, infrastruktūras bojājumi un nopostītie meži.

Pāreja uz klimatneitralitāti daļai uzņēmumu var sniegt konkurētspējas priekšrocības. Pārejas process saistās ar jaunu tehnoloģiju attīstību. Tādēļ daļa uzņēmumu tiks slēgti vai rekonstruēti, tā palielinot kredītrisku vai radot zaudējumus finanšu institūcijām. Savukārt daļa uzņēmumu kļūs konkurētspējīgāki un to kredītrisks samazināsies.

Atgriežoties pie finanšu nozares noturīguma – makrouzraudzības politikas jomā centrālo banku publikācijās kopumā secināts, ka klimata un pārejas risku mazināšanā būtu nepieciešami un lietderīgi arī makrouzraudzības politikas pasākumi. Makrouzraudzības iestādes var piemērot instrumentus, kas veicina noturību un, kur iespējams, ierobežo arī risku veidošanos. Publikācijās visbiežāk minētās izvēles ir sistēmiskā riska rezerve un uz aizņēmējiem vērstie instrumenti [8].

[1] Šajā pētījumā izmantoti ECB, EAAPI, Austrijas (AT), Beļģijas (BE), Horvātijas (HR), Čehijas (CZ), Dānijas (DK), Igaunijas (EE), Francijas (FR), Vācijas (DE), Grieķijas (GR), Īrijas (IE), Itālijas (IT), Latvijas (LV), Lietuvas (LT), Maltas (MT), Nīderlandes (NL), Norvēģijas (NO), Polijas (PL), Portugāles (PT), Rumānijas (RO), Slovākijas (SK), Slovēnijas (SI), Spānijas (ES), Zviedrijas (SE), Šveices (CH) un Lielbritānijas (UK) centrālo banku finanšu stabilitātes pārskati angļu valodā. Citi minēto organizāciju klimata jomas pētījumi netika analizēti.

[2] Sk., piemēram, Anglijas Bankas 2022. gada jūlija, Slovēnijas centrālās bankas 2020. gada, Portugāles centrālās bankas 2019. gada jūnija un Nīderlandes centrālās bankas 2018. gada finanšu stabilitātes pārskatos.

[3] Sk. 2023. gada Finanšu stabilitātes pārskatu un Dabas katastrofu ietekmes simulācija uz Latvijas ekonomiku un apdrošināšanas sektoru | Raksti | Makroekonomika.

[4] Vācijas centrālās bankas 2019., 2021. un 2024. gada finanšu stabilitātes pārskatos.

[5] Sk. Maltas centrālās bankas 2021. gada starpziņojumu

[6] Sk. Norvēģijas Centrālās bankas 2019. gada finanšu stabilitātes pārskatu

[7] Sk. Latvijas Bankas 2024., 2023., 2022., 2021. un 2020. gada “Finanšu Stabilitātes Pārskatu”.

[8] Šie instrumenti klimata risku ierobežošanai jau tiek piemēroti Latvijā, Slovākijā, Ungārijā