04.04.2023.

Energoresursu cenu kāpums nav gājis secen rūpniecības preču un pakalpojumu cenām

Ilustratīvs attēls ziedu transportēšana
Foto: Shutterstock

Pērn energoresursu cenas Eiropā piedzīvoja vēsturiski straujāko kāpumu. Tas atstāja būtisku ietekmi uz kopējo inflāciju tiešā veidā – sadārdzinoties degvielai, apkurei un citām patēriņa enerģijas cenām, kā arī netiešā veidā – energoresursi tiek izmantoti citu preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, līdz ar to ietekmē šo produktu izmaksas un gala cenu. Kādu ietekmi enerģijas cenas ir atstājušas uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām?

Šajā rakstā centīšos rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

  1. Kāda ir enerģijas cenu ietekme uz pamatinflāciju [1] – jeb inflācijas daļu bez pārtikas un enerģijas.
  2. Kuras rūpniecības preces un pakalpojumi visizteiktāk reaģē uz enerģijas cenu pieaugumu?

Enerģijas cenu kāpums pierimst

Pēdējā gada laikā enerģijas cenu kāpums bijis visai iespaidīgs, atsevišķos mēnešos gada pieauguma tempiem pārsniedzot 60 % atzīmi. Tomēr, globālajām naftas un dabasgāzes cenām sarūkot, arī Latvijā pamazām novērojama enerģijas inflācijas samazināšanās (skat. 1. attēlu). Tā kā kopējās inflācijas dinamika ir cieši saistīta ar enerģijas cenām, drīzumā varam sagaidīt inflācijas bremzēšanos - mūsu ātrais inflācijas novērtējums (Inflācijas OMA) liecina, ka tas varētu notikt jau martā.

 

Enerģijas cenu sadārdzinājums labi redzams pamatinflācijas lēcienā
Enerģija, vai tā būtu degviela, elektrība, siltumenerģija vai cita veida enerģija, tiek izmantota dažādu rūpniecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, tādējādi netiešā veidā ietekmē šo preču un pakalpojumu izmaksas un gala cenu. Kādu ietekmi straujais enerģijas cenu kāpums ir atstājis uz pamatinflāciju – jeb rādītāju, kas izslēdz svārstīgākās cenu grupas (enerģiju un pārtiku) un raksturo cenu pieauguma noturīgumu? Mūsu aplēses liecina, ka enerģijas sadārdzinājuma ietekme uz pamatinflāciju nebūt nav bijusi maza. Teju pusi no pamatinflācijas kāpuma pērn izskaidro enerģijas cenu pieauguma ietekme (skat. 2. attēlu). Proti, energoresursu sadārdzināšanās dēļ rūpniecības preču un pakalpojumu cenas pērnā gada izskaņā bijušas teju par 6 procentu punktiem augstākas nekā gadu iepriekš.

 

Energo-jūtīgas cenas lielā mērā ir veicinājušas preču un pakalpojumu cenu kāpumu
Ne visas rūpniecības preces un pakalpojumi ir vienlīdz jūtīgi pret enerģijas cenu svārstībām. Lai noteiktu, kādas preces un pakalpojumi ir īpaši jūtīgi pret enerģijas cenu svārstībām, analīzē izmantotas 3 metodes (skat. tehniskās detaļas pielikumā):

  • a) statistiskās korelācijas – parāda vienkāršas statistiskās sakarības starp enerģijas cenām un rūpniecības preču un pakalpojumu cenām;
  • b) nozaru energo-intensitāte – izmantojot ielaides/izlaides tabulas, tiek identificēts, kurās nozarēs energoresursi spēlē salīdzinoši svarīgu lomu;
  • c) ekonometriskās sakarības – tiek novērtēta enerģijas sadārdzinājuma ietekme uz individuālām rūpniecības preču un pakalpojumu cenām.

Pēc šīm metodēm atlasītas energo-jūtīgas patēriņa cenu komponentes [2] rūpniecības precēm ir atspoguļotas 1. tabulā un pakalpojumiem 2. tabulā. Mūsu aplēses liecina, ka kopš pērnā gada sākuma būtiski augušas tieši energo-jūtīgo preču cenas un to devums rūpniecības preču inflācijai (skat. 3. attēlu). Tāpat, raugoties uz inflāciju pakalpojumu jomā, jāsecina, ka īpaši strauji augušas tieši energo-jūtīgo pakalpojumu cenas un to devums pakalpojumu inflācijai (skat. 4. attēlu). Vienlaikus jāatzīst, ka pakalpojumiem novērojams arī citu (mazāk energo-jūtīgo) cenu kāpums, kas, iespējams, varētu būt saistīts ar, visai augsto algu pieaugumu (salīdzinājumā ar citām eiro zonas valstīm).

 
 

Kopsavilkums

Pērn enerģijas cenu kāpums bijis vēsturiski straujš. Tas atstāja būtisku ietekmi uz kopējo inflāciju tiešā veidā – caur enerģijas preču cenām, un netiešā veidā – sadārdzinot preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas, ietekmējot gala cenu. Enerģijas cenu pieaugums būtiski ietekmējis pamatinflāciju – izskaidrojot teju pusi no pamatinflācijas kāpuma pērn. Detalizētā līmenī redzams, ka enerģijas cenu kāpums ir ietekmējis gan rūpniecības preču, gan pakalpojumu cenas.

Lielais enerģijas cenu vilnis pakāpeniski atkāpjas. Kopš pagājušā gada septembra būtiski kritušas energoresursu cenas – naftai, dabasgāzei un elektrībai, mazinot arī enerģijas cenas. Tā kā arī rūpniecību preču un pakalpojumu cenu pieaugumu lielā mērā noteica energo-jūtīgo preču un pakalpojumu sadārdzinājums, sagaidāms, ka šā gada otrajā pusē samazinājumu pieredzēs arī pamatinflācija. 

Avoti:

  • Francesco Corsello & Alex Tagliabracci, 2023. "Assessing the pass-through of energy prices to inflation in the euro area," Questioni di Economia e Finanza (Occasional Papers) 745, Bank of Italy, Economic Research and International Relations Area.
  • Philip R. Lane’s blog “Inflation Diagnostics”, Frankfurt am Main, 25 November 2022. 

1. tabula. Rūpniecības preces, kuras uzskatāmās par energo-jūtīgām 

 

Patēriņa komponente

Energo-jūtīga, atbilstoši VAR modeļiem

Korelācijas (2011-2022)

Piezīmes

Personīgās aprūpes ierīces un izstrādājumi

0.71

 

Materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam

0.68

 

Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces

0.59

 

Mēbeles un mājokļa iekārta

 

0.65

Augsts enerģijas īpatsvars

Rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem

 

0.77

Augsta pozitīva korelācija

Ūdensapgāde

0.53

 

Preces un pakalpojumi lolojumdzīvniekiem

0.71

 

Preces dārzam un ziedi

 

0.55

jūtīga ar 68% varbūtību

Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi

0.59

 

Citi drukas materiāli

0.60

 

Citi medicīniskie produkti, terapeitiskā aparatūra un iekārtas

 

0.67

jūtīga ar 68% varbūtību

Darbarīki un iekārtas mājai un dārzam

 

0.30

jūtīga ar 68% varbūtību

Paklāji un citi grīdas segumi

 

0.43

jūtīga ar 68% varbūtību

Piezīmes: CSP dati, autora aprēķini. Tabulā paradītas tikai tās SPCI komponentes, kuras iekļautas energo-jūtīgajā kategorijā, balstoties uz vienu no trīs kritērijiem. Divu-rādītāju VAR modeļi parāda, ka attiecīgā SPCI komponente ir statistiski nozīmīgi reaģē uz SPCI enerģijas šoku (2 standartnovirzes). Rūpniecības preču svars patēriņa grozā ir 21.39%, energo-jūtīgo rūpniecības preču svars ir 8.71%. COICOP klasifikācijā ir 33 rūpniecības preču komponentes. Atsevišķas komponentes, kuras nav energo-jūtīgas atbilstoši VAR modeļu kritērijam, ir uzskatāmas par energo-jūtīgām vai nu augstās korelācijas dēļ, vai nu relatīvi augsta enerģijas īpatsvara dēļ no ielaides/izlaides tabulām.

2. tabula. Pakalpojumi, kuri uzskatāmi par energo-jūtīgiem

Patēriņa komponente

Energo-jūtīga, atbilstoši VAR modeļiem

Korelācijas (2011-2022)

Piezīmes

Apģērba tīrīšana un labošana

0.90

 

Atkritumu savākšana

0.75

Augsts enerģijas īpatsvars

Kanalizācijas pakalpojumi

0.62

Augsts enerģijas īpatsvars

Mājsaimniecības ierīču remonts

0.75

 

Zobārstniecības pakalpojumi

0.61

 

Pasažieru pārvadājumi pa sliežu ceļiem

 

-0.11

Augsts enerģijas īpatsvars

Pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem

 

0.09

Augsts enerģijas īpatsvars

Pasažieru aviopārvadājumi

0.37

 

Pasažieru pārvadājumi pa jūru

 

-0.14

Augsts enerģijas īpatsvars

Atpūtas un sporta pakalpojumi

0.55

 

Kompleksie atpūtas pakalpojumi

0.70

 

Restorānu, kafejnīcu un ātrās ēdināšanas pakalpojumi

0.71

 

Ēdnīcu pakalpojumi

0.70

 

Izmitināšanas pakalpojumi

0.84

 

Piezīmes: CSP dati, autora aprēķini. Tabulā paradītas tikai tās komponentes, kuras iekļautas energo-jūtīgajā kategorijā, balstoties uz vienu no trīs kritērijiem. Korelācijas ir aprēķinātas starp SPCI enerģijas un attiecīgas SPCI komponentes gada pieauguma tempiem. Trīs-rādītāju VAR modeļi (SPCI enerģija, algas, SPCI komponente) parāda, ka attiecīga SPCI komponente ir statistiski nozīmīgi reaģē uz SPCI enerģijas šoku. Pakalpojumu svars patēriņa grozā ir 26.41%, energo-jūtīgo pakalpojumu svars ir 10.97%. COICOP klasifikācijā ir 35 pakalpojumu komponentes. Atsevišķas komponentes, kuras nav “energo-jūtīgas” atbilstoši VAR modeļu kritērijam, ir uzskatāmas par “energo-jūtīgām” vai nu augstās korelācijas dēļ, vai nu relatīvi augsta enerģijas īpatsvara dēļ no ielaides/izlaides tabulām. 

[1] Pamatinflācija nozīmē saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI), izņemot pārtiku un enerģiju, gada pārmaiņas vai attiecīgi rūpniecības preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas. Rakstā šie trīs termini ir savstarpēji aizstājami.

[2] Atsevišķas SPCI komponentes, kuras nav iekļuvušas mūsu energo-jūtīgo produktu sarakstā, vēl nenozīmē, ka tās pavisam nereaģē uz enerģijas cenām. Tas varētu nozīmēt, ka vai nu enerģijas īpatsvars ražošanas procesā ir neliels salīdzinoši ar pārējiem produktiem, vai nu vēsturiski sakarība starp enerģijas cenām un dotā produkta cenām bija vāji vērojama.

APA: Bessonovs, A. (2024, 17. apr.). Energoresursu cenu kāpums nav gājis secen rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5888
MLA: Bessonovs, Andrejs. "Energoresursu cenu kāpums nav gājis secen rūpniecības preču un pakalpojumu cenām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5888>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up