Kā aizgriezt "mūžīgo ķimikāliju" krānu

Viens no mūsdienu piesārņojuma veidiem, par kuriem tiek runāts mazāk, ir ķīmiskais piesārņojums. Līdzīgi kā oglekļa dioksīda daļiņu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā (kas izraisa globālo sasilšanu) arī ķīmiskās vielas ir cilvēka acij neredzamas, un to nogulsnēšanās mūsu apkārtējā vidē var nodarīt lielu kaitējumu gan ekosistēmām, gan mums pašiem. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) norāda, ka nākamajos 30 gados vidē draud nonākt apmēram 4.4 milj. tonnu ar "mūžīgajām ķimikālijām" [1], ja vien nerīkosimies. Tas ir pamatots iemesls, lai šīs vielas monitorētu un pētītu, un analizētu to vides, ekonomisko un sociālo aspektu problemātiku.

Kas ir "mūžīgās ķimikālijas"?

"Mūžīgās ķimikālijas" jeb perfluoralkilu un polifluoralkilu grupas vielas (PFAS) ir noturīgie organiskie piesārņotāji [2] un īpaši bīstamas vielas, kuras dažādiem priekšmetiem piešķir ūdens, tauku, traipu atgrūdošas īpašības, tās ir arī izturīgas [3]. Šo vielu skaits mērāms tūkstošos.

PFAS tiek izmantotas kopš 1950. gadiem. Šīs vielas sastopamas plaša pielietojuma priekšmetos – kosmētikā, virtuves un sadzīves priekšmetos, medicīnas un militārajās ierīcēs, būvmateriālos, ēdiena iepakojumā, apģērbā un tekstilā, arī ūdenī, gaisā un istabas putekļos.

PFAS apkārtējā vidē uzturas ilgu laiku – dažas vielas nesadalās pat vairāk nekā 1000 gadus [4], un sadaloties var pārtapt par īsāku ķēžu PFAS (piemēram, TFA), kuras arī ir kaitīgas un vēl mazāk padodas piesārņojuma attīrīšanas metodēm. PFAS akumulējas dzīvajos organismos, jo satur spēcīgas oglekļa-fluora saites. Šādas saites ir vienas no stiprākajām, kādas pastāv ķīmijas pasaulē. PFAS molekulām bieži piemīt gan ūdeni atgrūdošas, gan ūdeni piesaistošas īpašības. Tas ļauj šīm vielām saistīties ar olbaltumvielām asinīs (piemēram, albumīnu), nevis uzkrāties taukaudos, kā dara daudzi citi piesārņotāji.

Tā rezultātā PFAS, lai arī mazās devās, tomēr uzkrājas asinīs, aknās, nierēs, matos un mātes pienā, kur notiek aktīvi vielmaiņas un filtrēšanas procesi. Organisms šīs vielas izvada lēni vai neizvada nemaz, jo nieru un aknu mehānismi tās neatpazīst kā "izvadāmus" savienojumus, tāpēc tie uzkrājas ilgstoši.

Speciālistiem, kas saistīti ar demogrāfijas jautājumiem, vajadzētu interesēties arī par vides aizsardzību, jo veselība, īpaši reproduktīvā, un vides piesārņojums ir savstarpēji saistīti jautājumi.

Arvien vairāk epidemioloģisko pētījumu [5] dokumentē nelabvēlīgās PFAS ietekmes uz veselību, tostarp paaugstinātu dažu vēža veidu risku, samazinātu imūnsistēmas darbību, reproduktīvās sistēmas traucējumus un attīstības aizkavēšanos bērniem. Tā, piemēram, PFAS būtiski samazina reproduktīvo hormonu līmeni [6] un var pasliktināt sieviešu auglību pat par 40 % [7]. 2025. gadā vairāk nekā 150 veselības aprūpes nozarē strādājošie un PFAS eksperti nosūtīja vēstuli [8] vadošajām Eiropas Komisijas amatpersonām, mudinot pārtraukt PFAS izmantošanu to bīstamības dēļ. Lēsts, ka PFAS katru gadu Eiropas veselības aprūpes sistēmām rada 52 līdz 84 mljrd. eiro lielu izdevumu slogu [9], un šī summa varētu pieaugt līdz 2 trilj. eiro nākamajās divās desmitgadēs [10], ja piesārņotāji turpinās kā līdz šim. Šādi dati ir pamats vides piesārņojuma jautājumu integrēšanai citu nozaru plānošanas dokumentos.

Lai attīrītos, vispirms jānovērš cēloņi

Katru gadu pasaules tirgū ienāk aptuveni 2000 jaunu ķīmisko vielu. No tām tikai aptuveni 20 vielas tiek pilnvērtīgi izpētītas attiecībā uz drošību [11]. Turklāt, aizliedzot kādu no izpētītajām nedrošajām vielām, tā var tikt aizstāta ar citu nedrošu vielu. Piemēram, no 2025. gada ir aizliegta Bisfenola A (BPA) lietošana un tirdzniecība [12], taču izmantotās alternatīvas BPF un BPS, iespējams, ir tikpat veselībai kaitīgas [13]. BPS un BPF tiek izmantoti tādos produktos kā pārtikas papīra un kartona iepakojumi, čeki, kosmētikas un higiēnas preces.

Būtiski ir atrast alternatīvas, kas ir mazāk kaitīgas veselībai. Lūkoties pēc alternatīvām ir svarīgi arī tādēļ, ka PFAS lietošana konfliktē ar citiem ilgtspējības mērķiem, piemēram:

• bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana – "mūžīgajām ķimikālijām" ir negatīva ietekme uz ģenētisko daudzveidību, fotosintēzi, un PFAS piesārņojuma likvidēšana, piemēram, ar īpašām sēnēm, var radīt riskus vietējai bioloģiskajai daudzveidībai,
• tehnoloģiskās pārejas sekmēšana – PFAS var tikt izmantotas saules paneļu, siltumsūkņu, elektrisko automašīnu, pusvadītāju ražošanā, un drošu alternatīvu izmantošana ir īpaši būtiska šo tehnoloģiju veiksmīgai mērogošanai,
• klimata pārmaiņas – dažas PFAS ir ar augstāku globālās sasilšanas potenciālu, proti, to izmantošana rada lielāku ietekmi uz klimata pārmaiņām nekā tirgū pieejamās PFAS alternatīvas,
• plastmasas piesārņojums – PFAS tiek izmantotas materiālos, kas nonāk saskarē ar ēdienu. Lai samazinātu risku, ka PFAS nokļūst pārtikā, jāpielieto ekodizaina principi dizaina optimizēšanai, piemēram, iepakojuma materiālu un tā komponentu skaita un daudzveidības samazināšana,
• ekosistēmu degradācija un iedzīvotāju veselība – medicīnas un aizsardzības vajadzības pēc būtības veicina vietējo ekosistēmu piesārņojumu vai negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību, jo PFAS atrodamas arī medicīnas un militārajās precēs.

Tikai 26 % no visām identificētajām PFAS šobrīd nav alternatīvu [14]. Tas nozīmē, ka produkta ražošanā lielākoties ir iespējama citas vielas izmantošana vai arī – PFAS izmantošana produktā nav nepieciešama vispār.

PFAS piesārņojuma likvidēšana ir tehnoloģiski sarežģīts un finansiāli smagnējs process, jo šīs vielas ir ārkārtīgi noturīgas un ķīmiski stabilas. Dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas ir paredzētas cietvielu un patogēnu, nevis ķīmisko vielu attīrīšanai. Ūdens attīrīšanai no PFAS var izmantot aktivētās ogles filtrāciju, jonu apmaiņas sveķus, nanofiltrāciju vai reverso osmozi [15]. Šīs metodes var būt energointensīvas un bieži vien nespēj attīrīt ūdeni no dažādām PFAS, īpaši PFAS ar īso ķēžu savienojumiem, kas vieglāk izkļūst caur membrānām. Vienas lielas pilsētas ūdensapgādes sistēmas aprīkošana ar šādām tehnoloģijām var izmaksāt miljonus eiro, turklāt pēc attīrīšanas radušies koncentrētie atkritumi īpaši jānoglabā vai jāsadedzina, un pastāv iespēja, ka tie atkal atgriezīsies apkārtējā vidē. Turklāt ilgtermiņā šādu sistēmu uzturēšana prasa ievērojamus finanšu resursus.

Ja mēs vēlētos nodrošināt līdzsvara stāvokli, proti, PFAS piesārņojuma likvidēšanu tādā pašā tempā, kādā tās pašlaik nonāk vidē, tad pasaulei būtu jārēķinās ar milzīgām izmaksām – lēsts, ka pat līdz 7000 trilj. ASV dolāru gadā [16], kas daudzkārt pārsniedz globālo iekšzemes kopproduktu.

Gluži kā ar plastmasas piesārņojumu, tā arī ar "mūžīgajām ķimikālijām" – piesārņojuma sanācijas izmaksas krietni pārsniedz mūsu iespējas, un visefektīvākais instruments piesārņojuma mazināšanā ir "ūdens krāna aizgriešana", proti, ierobežojumu noteikšana konkrētu vielu ražošanai vai izmantošanai.

Tomēr konkrētu vielu aizliegšana ir laikietilpīgs process. No pirmajām zinātniskajām atziņām par vielas kaitīgumu līdz vielas iekļaušanai "melnajā sarakstā" var paiet pat desmitiem gadu, kā tas notika ar, piemēram, īpaši bīstamo insekticīdu hlorpirifosu, ko ASV sāka izmantot 1965. gadā, – ap 2000. gadu sāka parādīties pirmie zinātniskie pētījumi par tā ietekmi uz bērnu attīstību un reproduktīvo veselību [17], 2006. gadā to autorizēja izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), taču tas tika aizliegts vien 14 gadus vēlāk [18].

Kāda ir situācija Eiropā?

Vai PFAS piesārņojums ir izplatīts? PFAS pesticīdu atliekvielas Eiropā audzētos dārzeņos un augļos no 2011. līdz 2021. gadam ir gandrīz trīskāršojušās [19], PFAS, visticamāk, ir arī tavā vīna glāzē [20] un dzeramajā ūdenī [21]. Vēl pavisam nesen Briselē bijušā ugunsdzēšamo aparātu ražotāja teritorijā tika konstatēts nopietns PFAS piesārņojums, un vietējiem iedzīvotājiem tika ieteikts atturēties no jebkādu savos dārzos audzētu produktu lietošanas uzturā [22]. Tas liecina, ka piesārņojums var būt gan izteikti lokāls, gan globāls, PFAS iekļūstot mūsu pārtikas ķēdēs. Jāatzīmē, ka patiesais piesārņojuma līmenis Eiropā, visticamāk, ir lielāks, taču par to trūkst datu.

Šobrīd spēkā ir Eiropas Pārtikas drošības aģentūras ierobežojumi četriem PFAS, ko var "droši" lietot pārtikā nedēļas laikā – tie ir 4.4 ng uz kg ķermeņa masas [23]. Tomēr jāatceras par "kokteiļa efektu" – mēs uzņemam, absorbējam un ieelpojam piesārņotājus 24/7, un vienlaicīgi tiekam pakļauti dažādu ķīmisko vielu iedarbībai. Vielas var mijiedarboties savā starpā, izraisot kumulatīvu iedarbību, kas var būt sarežģīta un dažkārt neparedzama [24], jo izpētīt visas iespējamās vielu kombinācijas kontrolētos apstākļos ir gandrīz neiespējami.

ES ir līdere pasaulē pēc aizliegto vai ierobežoto vielu skaita savā tirgū, un pašlaik ir noteiktas robežvērtības dzeramajā ūdenī. Stingrāki PFAS izmantošanas ierobežojumi attiecas vien uz dažām vielām. Ikkatras vielas izpēte un politiskā vienošanās par tās izmantošanas aizliegšanu aizņem vairākus gadus, un pat izmantošanas aizliegšanas gadījumā tik un tā ir iespējama vielu ražošana un tirdzniecība ar citām pasaules valstīm [25], tostarp ar iedzīvotāju privāto sūtījumu starpniecību no tiešsaistes tirdzniecības milžiem [26]. Šādā veidā atbildība var tikt novirzīta uz citām valstīm, caur kurām "mūžīgais piesārņojums" nonāk reģionālajā un globālajā vidē, tostarp ar ūdens aprites ciklu un pārtikas sistēmām.

Nupat izsludinātajā ES rīcības plānā ķīmijas rūpniecībai [27], kas ir daļa no Tīrās rūpniecības kursa paketes, teikts, ka rīcība PFAS piesārņojuma ierobežošanai (robežvērtību noteikšana) plānota pēc 2026. gada, kad ECHA publicēs zinātnisko novērtējumu. Eiropas ūdens resursu noturības stratēģija paredz arī publisko un privāto iniciatīvu PFAS piesārņojuma sanācijai no 2027. gada [28], ja tiks atrasti piemēroti partneri. Tomēr jāatceras, ka ES ķīmijas un farmācijas sektoru pārstāv daudz lielu, pelnošu un ietekmīgu uzņēmumu. Nedz ķīmijas, nedz farmācijas industrijas nav apmierinātas ar plāniem, par ko liecina gan noklusētie pierādījumi par PFAS ietekmi uz veselību 40 gadu garumā [29], gan ietekmīgas lobēšanas aktivitātes [30], [31], [32] kas procesus ES lēmumu pieņemšanas gaiteņos var būtiski palēnināt, aizbildinoties ar pašreizējo Eiropas ekonomisko situāciju un grūtībās nonākušo Eiropas ķīmisko rūpniecību.

Lai izdarītu spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem, šobrīd ES Padomē prezidējošās valsts Dānijas Vides un dzimumu līdztiesības ministrija organizē iniciatīvu, kuras laikā tiek ievāktas ES vides un klimata ministru urīna analīzes, nosakot tajās 13 PFAS [33].

Francija ir pasteigusies, jo visai īsā laika periodā ar iedzīvotāju spiedienu tā pieņēma likumprojektu [34], kas aizliedz PFAS vairākos produktos, tostarp apģērbā un kosmētikā.

Kāda ir situācija Latvijā?

Ziemeļvalstu ministru padomes birojs izpētījis, ka paaugstināta PFAS piesārņojuma dēļ, ja vielu lietošana netiks ierobežota, Latvijā nākotnē cietīs vismaz 59 580 iedzīvotāju un dzeramā ūdens attīrīšanai būs jāatvēl līdz 34 milj. eiro [35]. Realitātē šī summa viennozīmīgi ir lielāka, jo neietver ne PFAS monitorēšanas, veselības pārbaužu un augsnes attīrīšanas izmaksas, ne citu mazāk zināmu piesārņojošo vielu attīrīšanas izmaksas. Domājams, ka nevaram atļauties papildu slogu veselības sistēmai, kas piedzīvo līdzekļu trūkumu kontekstā ar sarūkošo un novecojošo populāciju, tādēļ primārais uzdevums valstij – pārliecināties, ka tiek izskausti slimošanas cēloņi.

Latvijā zivju, virszemes un pazemes ūdeņu monitoringu kopš 2021. gada dažām PFAS veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) [36]. PFOS, kas ir viena no PFAS, ir atklāta ne tikai Latvijā mītošajās zivīs, bet arī deviņās no 12 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tās ir Rīgā, Cēsīs, Ādažos, Preiļos, Aizputē, Liepājā, Kuldīgā, Talsos un Bauskā.

Piesārņojums Latvijā nav tik augsts kā Rietumeiropā, kur ir intensīvāka rūpniecība. Arī informācija par uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto PFAS, ir konfidenciāla. "Forever Pollution Project" projekta ietvaros tika identificētas tūkstošiem zināmas un iespējamās PFAS piesārņojuma vietas Eiropā, tostarp Latvijā. Attēlā redzams, ka piesārņojums Latvijā pastāv – tas svārstās no 0.052 ng/l jeb nanogramiem litrā Vecumniekos līdz 5.15 μg/l jeb mikrogramiem litrā [37] atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" apkārtnē. LVĢMC norāda [38], ka 2023. gadā 17 monitoringa punktos tika identificēti PFBA, kas ir viena no PFAS, rekomendēto robežvērtību pārsniegumi, taču tie nepārsniedz Dzeramā ūdens direktīvā pieļaujamo robežlielumu (0.1 μg/l) [39].

Nesakritības publiskajos datos var liecināt par nepieciešamību turpināt uzlabot PFAS monitoringu, paplašinot mērījumus ar citām PFAS un vielu nesējiem, ko pētnieki secinājuši [40] arī projektā "Emperest". Tāpat būtiska ir nacionālas monitoringa sistēmas izveide.

Lai mazinātu datu pieejamības plaisu un aizsargātu iedzīvotājus, Latvijā ir sākta virkne starptautisku un nacionālu projektu:

• starptautiskais projekts "BalticPFASResolve" [41], kas norisināsies līdz 2028. gadam, paredz samazināt PFAS slodzi Baltijas jūrā caur vairākām aktivitātēm. Viena no tām – pārbaudīt inovatīvas tehniskās metodes lietus ūdens sistēmās, kā arī izstrādāt monitoringa un sanācijas programmas;
• starptautiskais projekts "Emperest" [42] līdz 2027. gadam paredz izveidot ātrās reaģēšanas PFAS monitoringa sistēmu Rīgas pilsētas pašvaldībā, kā arī īstenot pilotprojektu sadzīves notekūdeņu attīrīšanai no PFAS Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas stacijā;
• Rīgas Stradiņa universitāte 2023. gadā sāka pētījumu [43] ar mērķi veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti dažādu ķīmisko vielu, tostarp PFAS, iedarbībai. Lai arī Latvijā ir uzsākts PFAS monitorings apkārtējā vidē (tiesa, pagaidām ierobežotā apmērā), arī biomonitorings ir būtisks, lai izprastu piesārņojuma un negatīvo ietekmju apmērus un informētu atbildīgās iestādes, lai uzlabotu ķīmisko vielu risku pārvaldību.

Šie projekti kopā ar plānotajiem grozījumiem ES REACH regulā, kas paredz PFAS ierobežošanu, varētu palīdzēt "aizgriezt krānu" un novērst turpmākus sociālus un ekonomiskus zaudējumus no PFAS "mūžīgā piesārņojuma" Latvijā, tomēr rīcība ir nepieciešama arī globālā mērogā.

Ko darīt?

1. Pakāpeniskai PFAS izmantošanas pārtraukšanai jāiekļaujas plašākos vides un sociālās ilgtspējības mērķos. Piemēram, tā kā PFAS var tikt izmantoti materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, jāveicina ilgtspējīgs iepakojums vai alternatīvi iepakojuma risinājumi, kā arī iepakojuma atkārtota izmantošana. It īpaši PFAS problemātika materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, jāskatās kopskatā ar plastmasu, jo arī plastmasa izraisa slimības katrā plastmasas dzīves cikla posmā un katrā cilvēka dzīves posmā [44].
2. Lai samazinātu PFAS pārrobežu piesārņojumu, bez globālas vienošanās neiztikt. Juridiski saistoša Globāla nolīguma par plastmasas piesārņojumu (Global Plastics Treaty) pieņemšana, kuras fokusā ir cilvēks un tā veselība, būtu nozīmīgs solis pareizajā virzienā.
3. Nepieciešama zinātnē balstīta ES REACH regulas reforma un ceļvedis 2050. gadam PFAS piesārņojuma samazināšanai, tostarp paplašinot monitoringu un attīrot PFAS "karstos punktus", kā arī pastiprinot PFAS ražotāju un izmantotāj-uzņēmumu informētību un atbildību.
4. "Mans vectēvs visu mūžu ir dzēris no šīs akas, un, ja viņam nekas nekaitēja, tad arī man nekas nebūs" diemžēl nav derīgs arguments, jo dzīvojam laikā, kurā ķīmisko vielu skaits un sarežģītība rada pieaugošas bažas. Iedzīvotāji var pieprasīt informāciju par PFAS savam ūdensapgādes uzņēmumam, ūdens necaurlaidīgo, tekstila preču vai mēbeļu pārdevējiem un ātrās ēdināšanas iestādēm. Tāpat iedzīvotāji var iegādāties preces bez iepakojuma un bioloģiski audzētus pārtikas produktus, ja neizdodas ikdienā pievērst pastiprinātu uzmanību produktu sastāvam, marķējumam un drošas lietošanas nosacījumiem, ar mērķi mazināt negatīvu ietekmi uz veselību un vidi. Būtiski regulāri vēdināt iekštelpas un tīrīt putekļus, it īpaši vietās, kur uzturas bērni.

Autore pateicas Dainai Paulai, Agnesei Puķei un Kārlim Šadrim par vērtīgajiem komentāriem.

[1] All news - ECHA

[2] Atbilstoši 2001. gadā pieņemtajai Stokholmas konvencijai noturīgie organiskie piesārņotāji ir tādas vielas, kuras ir ar toksiskām īpašībām, ir noturīgas pret sabrukšanu, bioloģiski akumulējas, pārvietojas ar gaisa, ūdens un migrējošo sugu starpniecību pāri starptautiskajām robežām, kur tās uzkrājas sauszemes un ūdens ekosistēmā.

[3] 2.5 PFAS Uses and Products – PFAS — Per- and Polyfluoroalkyl Substances

[4] PFAS_Brief_CHEMTrust_2019.pdf

[5] Forever chemicals: the persistent effects of perfluoroalkyl and polyfluoroalkyl substances on human health - eBioMedicine

[6] Association between exposure to per- and perfluoroalkyl substances (PFAS) and reproductive hormones in human: A systematic review and meta-analysis - ScienceDirect

[7] Exposure to perfluoroalkyl substances and women's fertility outcomes in a Singaporean population-based preconception cohort - ScienceDirect

[8] PFAS letter from medical professionals

[9] THE COST OF INACTION

[10] Unaffordable - The absurd cost of ‘PFAS as usual’

[11] Rethinking our chemical legacy and reclaiming our planet - ScienceDirect

[12] Commission adopts ban of Bisphenol A in food contact materials - European Commission

[13] Bisphenol F and Bisphenol S in a Complex Biomembrane: Comparison with Bisphenol A

[14] An Overview of Potential Alternatives for the Multiple Uses of Per- and Polyfluoroalkyl Substances | Environmental Science & Technology

[15] Treatment of drinking water to remove PFAS (Signal) | European zero pollution dashboards

[16] Estimated scale of costs to remove PFAS from the environment at current emission rates - ScienceDirect

[17] Revised Human Health Risk Assessment Chlorpyrifos | US EPA ARCHIVE DOCUMENT

[18] Chlorpyrifos & Chlorpyrifos-methyl - European Commission

[19] Toxic Harvest: The rise of forever PFAS pesticides in fruit and vegetables in Europe | PAN Europe

[20] European wines face alarming ‘forever chemical’ contamination, new study finds – POLITICO

[21] Per- and polyfluoralkyl substances (PFAS) in drinking water system: Target and non-target screening and removal assessment - ScienceDirect

[22] 'Don't eat anything from your garden': Major PFAS contamination near Brussels industrial site

[23] Risk to human health related to the presence of perfluoroalkyl substances in food | EFSA

[24] Kas ir ķīmisko vielu “kokteiļa efekts”? – Ekomarkejums

[25] LVAF_zinojums_augsta_riska_vielas_izstradajumos

[26] Are your clothes making you sick? The opaque world of chemicals in fashion | Fashion | The Guardian

[27] European Chemicals Industry Action Plan - European Commission

[28] Circabc

[29] The Devil they Knew: Chemical Documents Analysis of Industry Influence on PFAS Science - PMC

[30] PFAS are forever? | Corporate Europe Observatory

[31] Pharma lobby says EU ban on 'forever chemicals' would halt drug production | Reuters

[32] Novo Nordisk advarer om produktionsstop og medicinmangel ved et PFAS-forbud | Investigative Reporting Denmark

[33] EU Environment and Climate Ministers test for toxic PFAS ‘forever chemicals’ in their blood

[34] PFAS ban passed in France

[35] The cost of inaction

[36] Ūdens kvalitāte

[37] 1 mikrograms ir 1000 nanogrami.

[38] Pārskats par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli 2023. gadā

[39] Ja 20 prioritāro PFAS vielu piesārņojuma līmenis ir lielāks par 100 ng/l (0.1 μg/l) vai kopējais PFAS piesārņojuma līmenis ir lielāks par 0.5 μg/l, tad tas nosakāms kā karstais punkts. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2020/2184 dalībvalstij no 2026. gada janvāra ir jānodrošina dzeramā ūdens atbilstība jaunajām prasībām, taču tā varēs izvēlēties, kuru no šiem abiem (vai abus) parametriem piemērot.

[40] EMPEREST-O2.1-Methodological-recommendations-for-the-monitoring-and-assessment-of-PFAS-in-the-aquatic-environment.pdf

[41] PFAS avotu izsekošana, mazināšana un sanācija Centrālajā Baltijā | BalticPFASResolve | Zemgales plānošanas reģions

[42] EMPEREST – Rīgas Enerģētikas Aģentūra

[43] Biomonitorings | RSU

[44] The Lancet Countdown on health and plastics - The Lancet