Ko pēdējo gadu pieredze māca par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumiem?

Uzkrājumi ir naudas rezerve, kas ļauj pārvarēt negaidītus notikumus, – pēkšņu ienākumu kritumu, strauju izmaksu pieaugumu vai lielākus neplānotus tēriņus. Uzkrājumi kalpo ne tikai kā drošības spilvens neparedzētiem notikumiem, bet arī kā ilgtermiņa nodrošinājums (piemēram, 3. pensiju līmeņa uzkrājumi). Latvijas pēdējo gadu pieredze uzskatāmi parāda, kā mainās mājsaimniecību ikdiena, ja uzkrājumu ir maz vai to nav vispār.

Pētījums par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu veidošanu kopš pandēmijas apliecina, ka uzkrājumu nozīme ir ļoti plaša – uzkrājumi ne vien nodrošina mājsaimniecību stabilitāti un atbalstu neparedzētos brīžos, bet arī mazina ekonomiskās svārstības tautsaimniecībā. Šajā rakstā apskatīsim uzkrājumu lomu ekonomisko svārstību periodos, kad mājsaimniecībām nākas strauji pielāgoties ienākumu kritumam, augstai inflācijai un nenoteiktības pieaugumam.

Pandēmijas laiks – ierobežoti tēriņi un piespiedu uzkrājumi

Pandēmijas periodā Latvijas mājsaimniecību tēriņi strauji samazinājās ierobežojumu dēļ. Covid-19 izplatības mazināšanai tika noteikti strikti pulcēšanās ierobežojumi – nebija iespējams saņemt daudzus pakalpojumus, tika ierobežota veikalu darbība, ceļojumu un izklaides iespējas bija ļoti minimālas. Rezultātā mājsaimniecību tēriņi samazinājās nevis tāpēc, ka nebija naudas, bet tāpēc, ka nebija iespēju tērēt kā iepriekš.

Vienlaikus tika ieviesti dažādi valsts atbalsta pasākumi – dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas un citi risinājumi, kas palīdzēja saglabāt ienākumus brīdī, kad ekonomiskā aktivitāte sabremzējās. Mājsaimniecības saskārās ar "piespiedu uzkrājumu" veidošanu, jo tēriņu iespējas bija ierobežotas, bet ienākumus papildināja valsts atbalsts.

Ierobežojumu atcelšana – strauja tēriņu atjaunošanās

Pēc ierobežojumu atcelšanas ekonomiskā aktivitāte samērā ātri atjaunojās un ļāva izvairīties no būtiskām svārstībām darba tirgū. Iedzīvotāju vēlme atjaunot ierasto dzīvesveidu un joprojām augošie ienākumi ļāva mājsaimniecībām audzēt patēriņu un realizēt iepriekš atliktos pirkumus, cilvēki atkal sāka ceļot un apmeklēt pasākumus. Patēriņa kāpumu pastiprināja pandēmijas periodā izveidotie uzkrājumi, kas mājsaimniecībām radīja drošības sajūtu.

Latvijā mājsaimniecību patēriņš samērā ātri atjaunojās, bet uzkrājumu veidošana atgriezās pirmpandēmijas līmenī. Citās eirozonas valstīs patēriņa atkopšanās bija lēnāka, tā pamatā balstījās uz pakalpojumu atjaunošanu, un  intensīvāka uzkrājumu veidošana saglabājās ilgāk. Patēriņa ātrās atjaunošanās dēļ Latvijā pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi tika iztērēta straujāk nekā citviet Eiropā.

Inflācijas un procentu likmju šoks – spiediens uz ienākumiem un uzkrājumiem

Pēc pandēmijas sekoja jauns ekonomikas satricinājums – straujš cenu kāpums un procentu likmju celšana. Energoresursu, pārtikas un mājokļa izmaksas pieauga straujāk par ienākumiem, un iedzīvotāju pirktspēja samazinājās, t.i., ar tiem pašiem ienākumiem varēja nopirkt mazāk nekā iepriekš. Mājsaimniecību ikmēneša budžetā arvien lielāku daļu sāka aizņemt pirmās nepieciešamības preces un pastāvīgie maksājumi.

Daudzām mājsaimniecībām ierasto tēriņu līmeni ļāva uzturēt iepriekš veidotie uzkrājumi, taču daļai mājsaimniecību uzkrājumu nebija, tāpēc nācās mazināt pakalpojumu patēriņu vai atlikt citus pirkumus. Inflācijas ierobežošanai Eiropas Centrālā banka cēla procentu likmes, kas palielināja kredītmaksājumus un samazināja iedzīvotāju iespējas patērēt un uzkrāt.

Citās eirozonas valstīs situācija bija labvēlīgāka – inflācija bija mērenāka, hipotekārie kredīti biežāk izsniegti ar fiksētu likmi, bet ienākumus papildināja arī īpašuma ienākumi un citi ieguldījumi. Tas ļāva daudzām mājsaimniecībām eirozonā vieglāk pārvarēt cenu pieaugumu un saglabāt uzkrājumu veidošanu augstākā līmenī nekā Latvijā.

Inflācijas atkāpšanās – ienākumi atkal pieaug, tomēr piesardzība saglabājas

Iedzīvotāju reālie ienākumi atkal sāka pieaugt pēc inflācijas atgriešanās piezemētākā līmenī. Tomēr tas nenozīmē, ka viss atgriezies vecajās sliedēs. No vienas puses, mājsaimniecību patēriņa grozā joprojām lielāku daļu aizņem pirmās nepieciešamības preces, mājokļa izmaksas un kredītmaksājumi – šīs izmaksas ir sasniegušas augstāku līmeni nekā iepriekš.

No otras puses, augstās inflācijas periodā izmantotie uzkrājumi patēriņa uzturēšanai samazinājuši drošības spilvenus un atstājuši negatīvu iespaidu uz noskaņojumu – mājsaimniecības vēlas atjaunot iepriekš saplacinātos drošības spilvenus un tikai pēcāk palielināt patēriņu. Mājsaimniecības līdzsvaro ienākumu kāpumu ar mērenu patēriņu un uzkrājumu veidošanu, tāpēc privātais patēriņš atjaunojas lēni.

Ko no šīs pieredzes varam mācīties?

Pirmkārt, pēdējos gados piedzīvotais parāda, ka uzkrājumi nav tikai abstrakts rādītājs statistikā, bet ļoti konkrēts aizsardzības mehānisms ikvienai ģimenei. Ja uzkrājumu nav vai tie ir ļoti mazi, negaidīts izdevumu pieaugums vai ienākumu kritums var ļoti ātri piespiest mazināt ikdienas tēriņus.

Otrkārt, pat nelieli uzkrājumi var atvieglot situāciju krīzes brīdī. Nav nepieciešams vienā dienā sakrāt lielu summu – daudz svarīgāk ir regulāri atlikt kaut nelielu daļu no ienākumiem. Šāds ieradums ar laiku izveido drošības spilvenu, kas ļauj mierīgāk pārdzīvot neparedzamus notikumus.

Treškārt, uzkrājumi nav pretrunā ar ikdienas vajadzībām – tie palīdz izvairīties no strauja un sāpīga tēriņu samazinājuma, kad dzīves ceļš negaidīti pagriežas nevēlamā virzienā. Pēdējo gadu notikumi parāda, ka mājsaimniecības, kurām ir uzkrājumi, daudz labāk spēj tikt galā, ja kāpj cenas un palielinās kredītmaksājumi.

Kāpēc par uzkrājumiem jādomā jau tagad?

Pētījums par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu veidošanu ļauj izdarīt svarīgu secinājumu: jo lielāki un stabilāki ir uzkrājumi, jo vieglāk pārvarēt nākamos satricinājumus. Tas attiecas gan uz katru ģimeni, gan uz valsti kopumā.

Mājsaimniecības, kurām ir uzkrājumi, var ilgāk uzturēt ierasto patēriņu un retāk nonāk situācijā, kad nepieciešams valsts atbalsts, bet valstī kopumā tas nozīmē mazāku nepieciešamību pēc dārgiem ārkārtas pasākumiem krīžu pārvarēšanai.

Tādēļ uzkrājumu veidošana ir svarīga sabiedrības labklājībai kopumā – jo efektīvāk mājsaimniecības pratīs pārvaldīt savas finanses un veidot uzkrājumus, jo noturīgāka būs Latvijas ekonomika un mierīgāk varēsim pārvarēt satricinājumus nākotnē.

Plašāk par pētījumu par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu veidošanu lasāms rakstā Mājsaimniecību uzkrājumi kopš pandēmijas: Latvijas un eirozonas pieredze.