26.01.2024.

Kredītiestāžu pelnītspēja 2023. gadā – kā veidojies straujais pieaugums?

Ilustratīvs attēls sieviete veļ sniegavīru
Foto: LETA

Īsumā

  • 2023. gads banku sektoram viennozīmīgi bija rekordpeļņas gads. 2023. gadā kredītiestāžu pārskata gada peļņa strauji pieauga un sasniedza 607 milj. eiro – absolūtā izteiksmē tā bija lielākā gada laikā gūtā peļņa.

  • Relatīvā izteiksmē, attiecinot peļņu pret aktīviem, līdzīga pelnītspēja tika novērota vien ekonomikas pārkaršanas periodā 2005.– 2007. gadā.

  • Strauji augošo procentu likmju ietekmē banku peļņu kāpināja ne vien procentu ienākumi no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, bet arī procentu ienākumi no centrālās bankas un citām kredītiestādēm.

  • Taču ne visām kredītiestādēm pelnītspēja pieaugusi, un vienlaikus ir pieauguši izdevumi uzkrājumiem. Tas nozīmē, ka pieaudzis problēmkredītu segums ar uzkrājumiem, taču daļēji tas norāda arī uz risku īstenošanos.

  • Turpmākajos gados kredītiestāžu pelnītspēja mazināsies, gan pieaugot maksājumiem par termiņnoguldījumiem, gan – vidējā termiņā – mazinoties kredītu procentu likmēm.

2023. gadā kredītiestāžu peļņa bija visnotaļ “karsts” temats. Latvijas kredītiestāžu (ieskaitot to filiāļu citās valstīs) un ārvalstu banku filiāļu Latvijā pārskata gada nesadalītā peļņa sasniedza 607 milj. eiro [1]. Peļņas straujo kāpumu sekmēja EURIBOR [2] kāpums, kredītu ar mainīgajām procentu likmēm dominance kredītu atlikumā, kā arī joprojām lielais pieprasījuma noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu finansējumā.

Salīdzinot ar pēdējiem desmit gadiem, peļņa 2023. gadā ir ievērojami lielāka. Tā ir par 68 % lielāka nekā attiecīgo kredītiestāžu peļņa 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes lielāka nekā banku sektora vidējā peļņa pēdējā desmitgadē (2013.– 2022. gadā;  sk. 1. attēlu). Vai tā ir vēsturiski lielākā peļņa? Nominālā izteiksmē – jā, taču relatīvā izteiksmē, attiecinot kredītiestāžu peļņu pret to aktīviem, pelnītspēja ir līdzīga tai, kāda tika novērota 2005. – 2007. gadā. Tiesa, jāņem vērā, ka tolaik augsto pelnītspēju galvenokārt virzīja neilgtspējīgi straujais kredītu pieaugums un tautsaimniecības pārkaršana. Jāpiebilst, ka pelnītspēja nav viendabīga dalījumā pa kredītiestādēm – ne visām kredītiestādēm pelnītspēja 2023. gadā pieauga.

 

Peļņas pieaugumā bez īpašiem pārsteigumiem dominē tīro procentu ienākumu pieaugums (sk. 2. attēlu). Izmaksu pusē ir pieauguši administratīvie izdevumi (pieaugot gan izdevumiem atalgojumam, gan izdevumiem par pakalpojumiem, t.sk., informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem). Atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem, valdībai mainot uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ietvaru kredītiestādēm, peļņu samazinājis aprēķinātais UIN avanss [3].

 

Galvenais peļņas pieauguma avots ir tīro procentu ienākumu pieaugums, ko, protams, radījis straujais procentu likmju kāpums Eiropas Centrālās bankas cīņas ar inflāciju ietekmē. Taču ir vērts atzīmēt, ka Latvijas kredītiestādēm tīro procentu ienākumu kāpumu neveido tikai no mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kredītu procentu likmju kāpuma iekasētais. Lai arī pērn procentu ienākumi, salīdzinot ar 2022. gadu, no kredītiem mājsaimniecībām pieauga par 73.7 % un procentu ienākumi no kredītiem nefinanšu sabiedrībām pieauga par 88.5 %, būtisku daļu kredītiestāžu procentu ienākumu pieaugumā veidojuši arī ienākumi par noguldījumiem Latvijas Bankā, kā arī prasībām pret citām kredītiestādēm (sk. 3. attēlu).

Vienlaikus, lai arī kredītiestāžu izdevumi par mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem pieauga, to kāpums bija neliels, salīdzinot ar procentu ienākumu no kredītiem pieaugumu, jo mājsaimniecības un uzņēmumi vēl nesteidzās izvietot savus noguldījumus termiņnoguldījumos vai krājkontos, par kuriem tiek maksāti procenti [4]. Taču, pakāpeniski augot noguldījumu likmēm, 2023. gada beigās mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumu un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu īpatsvars kopējos noguldījumos pārsniedza 20 % pretstatā apmēram 7 % 2022. gada sākumā, līdz ar to turpmākajos periodos kredītiestāžu procentu maksājumi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām pieaugs un kredītiestāžu peļņa mazināsies.

 

Lai gan, raugoties 3. attēlā, var šķist, ka izdevumi uzkrājumiem (galvenokārt kredītriskam) nav pieauguši daudz, tas ir mēroga efekts uz šī brīža augsto procentu ienākumu fona. Izdevumi uzkrājumiem attiecībā pret kredītiestāžu aktīviem 2023. gadā pieauga samērā būtiski (sk. 4. attēlu) – tie pārsniedza līmeni, kas tika novērots pandēmijas laikā, 2020. gadā. No vienas puses, tas norāda, ka pieaudzis problēmkredītu segums ar uzkrājumiem, taču daļēji tas norāda arī uz maksātspējas risku īstenošanos līdz ar pieaugušajām kredītu apkalpošanas izmaksām. Taču kopumā pasliktināšanās kredītu kvalitātē bijusi salīdzinoši neliela, ņemot vērā procentu likmju pieauguma straujumu un tā ietekmē pieaugušo maksājumu slogu aizņēmējiem. To palīdzējusi sekmēt gan līdzšinējā kredītiestāžu piesardzīgā kreditēšanas politika, gan pārdomāti un preventīvi ieviesti uz aizņēmējiem vērsti pasākumi [5], kas ierobežojuši pret procentu likmju pieaugumu īpaši jūtīgu aizņēmēju pieaugumu.

 

Kopsavilkums

Kredītiestāžu straujo peļņas pieaugumu ir veicinājis straujais procentu likmju kāpums un Latvijas tirgus specifiskie faktori – augsts mainīgo procentu likmju īpatsvars kredītportfelī, nesteidzīga uzkrājumu pārvietošana uz termiņnoguldījumiem. Taču turpmākajos gados kredītiestāžu pelnītspēja mazināsies, gan pieaugot maksājumiem par termiņnoguldījumiem, gan – vidējā termiņā – mazinoties kredītu procentu likmēm, kā arī, iespējams, pieaugot izdevumiem uzkrājumiem saistībā ar kredītrisku.

 


 

[1] Rakstā aplūkoti kredītiestāžu pelnītspējas rādītāji 2023. gadā atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai Monetāro un finanšu iestāžu (MFI) bilanču un monetārajai statistikai, kā arī galvenie peļņu ietekmējošie faktori. Taču, lai iegūtu precīzāku skatījumu tieši par banku pelnītspēju, tiek lietota nedaudz citādāka izlase kā MFI bilanču un monetārajā statistikā lietotā – Latvijas kredītiestāžu peļņā tiek iekļauta arī peļņa, kas gūta to filiālēs citās valstīs, taču izlasē netiek iekļautas krājaizdevu sabiedrības un citas MFI, kas nav bankas. Turklāt salīdzinājumos ar iepriekšējiem periodiem tiek izmantota tikai šobrīd aktīvo kredītiestāžu dati, izslēdzot tādas iestādes, kurām vairs nav kredītiestādes licences. Ar šādu izlasi 2023. gada nesadalītā peļņa/zaudējumi ir 607 milj. eiro, kamēr Latvijas Bankas interneta vietnē publicētā ir 574 milj. eiro. Papildus vēršam uzmanību, ka šajā rakstā aplūkotie dati vēl nav auditēti – pēc audita pārskata gada peļņa var tikt precizēta, ja auditori konstatē nepieciešamību pārskatīt kredītiestāžu aktīvu vērtējumus.

[2] Galvenā eiro naudas tirgus likme, kurai Latvijā piesaistīta lielākā daļa kredītu eiro ar mainīgajām procentu likmēm.

[3] Vairāk par pārmaiņām UIN likumā lasiet Latvijas Vēstneša portālā: Bankām un nebanku kreditētājiem papildu UIN piemaksa 20% apmērā.

[4] Vairāk par iedzīvotāju uzkrājumu pārmaiņām lasiet Latvijas Bankas ekonomistes Anetes Kravinskas blogā Krājam zeķē jeb kāpēc Latvijas iedzīvotāji izvairās noguldīt un ieguldīt?

[5] Vairāk par uz aizņēmējiem vērstajiem pasākumiem lasiet skaidrojumā Uz aizņēmējiem vērstie pasākumi | Latvijas Banka un Latvijas Bankas ekonomistu Daces Antužas un Nadeždas Siņenko rakstā Solis tuvāk ilgtspējīgai patērētāju kreditēšanai | Raksti | Makroekonomika.

APA: Āriņš, M. (2024, 04. mar.). Kredītiestāžu pelnītspēja 2023. gadā – kā veidojies straujais pieaugums?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6236
MLA: Āriņš, Mikus. "Kredītiestāžu pelnītspēja 2023. gadā – kā veidojies straujais pieaugums?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6236>.

Līdzīgi raksti

Up