19.11.2026.

Latvijas enerģētikas struktūra ar skatu nākotnē: starp potenciālu, vajadzībām un izvēlēm

Elektro tīkli
Foto: Adobe Stock

1. No megavatiem uz produktivitāti, konkurētspēju un labklājību

Pēdējos gados enerģētikas diskusijas koncentrējas uz enerģijas piedāvājumu un jautājumu, kā un cik enerģiju saražosim? Daudz tiek spriests par to, kāds būtu izmaksu ziņā optimāls Latvijas energojaudu portfelis, cik vēja parku, saules staciju vai elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu Latvijai nepieciešams un kur to visu atļaut vai aizliegt būvēt. Un galu galā, ko darīt ar fosilajām ģenerējošajām jaudām. 

Nenoliedzami, šāda diskusija ir ļoti vajadzīga, īpaši tāpēc, ka energoapgādes infrastruktūras attīstība ir resursu (laika, cilvēku, materiālu, finanšu) ietilpīga. Tomēr no makroekonomikas viedokļa jautājums "cik saražosim?" būtu jāpārformulē par "kam mēs to ražosim?", t.i., kādu tautsaimniecību šī enerģija nodrošinās vai radīs.

Enerģētikas nozares izaugsme un dekarbonizācija ir būtiski priekšnoteikumi tautsaimniecības attīstībai, tomēr tie nav pašmērķis. Līdzīgi kā ceļi, ostas vai digitālās tehnoloģijas, energosistēma rada vērtību tikai tad, ja tā palīdz tautsaimniecībai notikt. Tāpēc galvenais jautājums nav, cik daudz elektroenerģijas Latvija spēs saražot, bet gan kādu ekonomisko aktivitāti un labklājību tā palīdzēs radīt. Citiem vārdiem sakot, svarīgi nesajaukt līdzekli ar mērķi.

Valstis nekļūst turīgas tikai tāpēc, ka saražo vairāk elektroenerģijas. Tās kļūst turīgas tad, ja pieejamo elektroenerģiju spēj pārvērst augstākā pievienotajā vērtībā, produktivitātē, inovācijās un eksportspējā [1], [2], [3]. Latvijai ir vairāki priekšnoteikumi, lai šīs iespējas izmantotu.

2. Potenciāls: Latvijas enerģētikas kapitāls un priekšrocības 

Latvijai, galvenokārt pateicoties Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām, ir pietiekoši laba starta pozīcija vietējās un atjaunīgās enerģijas jomā (par šo sīkāk var lasīt iepriekšējā rakstu sērijā).

Iztrūkstošie (vai šobrīd nepietiekošie) energoapgādes sistēmas elementi un infrastruktūra dažādos ātrumos un apjomos ienāk kopējā energosistēmā (piem., elektroenerģijas uzkrātuves vai vēja enerģijas jaudas) (skatīt 1. attēlu). 

 

 

Latvijas enerģētikas sistēmas attīstību nosaka ne tikai tehnoloģiju pieejamība un attīstītāju interese, bet arī saskaņošanas procesi, atļauju izsniegšana un sabiedrības attieksme. Lai gan šie procesi ir nozīmīga demokrātiskas pārvaldības sastāvdaļa, tie nepadara pašu procesu un projektu īstenošanu paredzamāku.
 
Praksē jebkura nozīmīga projekta attīstībā saduras dažādas intereses. Tas attiecas ne tikai uz enerģētiku, bet arī uz transporta, rūpniecības un citas infrastruktūras projektiem.
 
Latvijas spēja izmantot savu enerģētisko potenciālu lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies šīs intereses sabalansēt. Līdzšinējā pieredze Baltijā liecina, ka Lietuva enerģētikas projektu attīstībā un īstenošanā bijusi veiksmīgāka [4].

2.1. Baltijas mērogs

Latvijas elektroenerģijas cenu nosaka ne tikai vietējā ģenerācija un patēriņš. Latvija ir daļa no Baltijas un Ziemeļvalstu energotelpas, tādējādi cenu Latvijā ietekmē gan Somijas vēja enerģijas ražošana, gan Zviedrijas hidroresursi, gan Baltijas valstu elektroenerģijas bilance un starpsavienojumu pieejamība. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas cenu Latvijā nereti būtiski ietekmē reģionālie Baltijas un Ziemeļvalstu tirgus apstākļi, nevis tikai vietējā ģenerācija un patēriņš. Ir periodi, kad Latvijas energosistēma, īpaši Daugavas hidroelektrostacijas vai AS "Latvenergo" termoelektrocentrāļu darbība un starpsavienojumu pieejamība, var būt nozīmīgs elektroenerģijas cenu veidojošs faktors visā Baltijā. 

Citiem vārdiem sakot – ja kaimiņvalstu ražotāji spēj piedāvāt elektroenerģiju par zemāku cenu un ir pieejama pietiekama starpsavienojumu jauda, elektroenerģija tiks importēta. Un otrādi.

No vienas puses, tas nav sliktākais, kas var notikt, ja kaimiņi ir gatavi saražot un pārdot lētāku elektroenerģiju. No otras puses, paļaušanās uz importu nozīmē lielāku atkarību no ārējiem tirgus apstākļiem un starpsavienojumu pieejamības.

Diskusijās par uzņēmumu konkurētspēju elektroenerģijas cena bieži tiek minēta kā galvenais priekšnoteikums jaunām investīcijām. Tomēr ilgtermiņā ne mazāk svarīgi ir citi jautājumi, jo augstas pievienotās vērtības nozarēs elektroenerģija bieži veido tikai vienu no konkurētspējas faktoriem līdzās cilvēkkapitālam, infrastruktūrai, inovācijām un uzņēmējdarbības videi.

3. Vajadzības: enerģētika sākas ar tautsaimniecību

Mūsu enerģijas patēriņš [5] diezgan daudz var pastāstīt, kas mēs esam un kur, kā un kādām vajadzībām enerģiju (iz)tērējam.
 
Lai arī kopš 2023. gada ir vērojams elektroenerģijas patēriņa pieaugums (un 2026. gadā šī tendence turpinās), tās īpatsvars tautsaimniecības enerģijas galapatēriņā ir relatīvi mazs. 2025. gadā tas nepārsniedza 15 % (jeb 6.87 TWh no 47.2 TWh). Pārējo daļu gandrīz nemainīgi veido citi energoresursi: naftas produkti (galvenokārt transporta degvielas – dīzeļdegviela un benzīns, u.c.) un kurināmais (koksnes produkti, dabasgāze u.c.), kas tiek izmantots siltumenerģijas iegūšanai (skatīt 2. att.).

 

3.1. Tautsaimniecības energoefektivitāte kā produktivitātes rādītājs

Energoproduktivitāte ir rādītājs, kas mēra valsts ekonomiskās izlaides apjomu (eiro), kas tiek radīts uz vienu bruto pieejamās enerģijas vienību, kas izteikta kilogramos naftas ekvivalenta (kgoe) [6]. Savukārt bruto pieejamā enerģija raksturo enerģijas un energoresursu daudzumu, kas nepieciešams, lai apmierinātu visu valsts tautsaimniecības pieprasījumu. Tādēļ energoefektivitāte nav tikai stāsts par to, kā tērēt mazāk, tas vienlaikus ir produktivitātes un konkurētspējas jautājums. Kur mēs pašlaik esam, labi parāda 3. attēls.

 

 

Citiem vārdiem (un citās mērvienībās) runājot, energoproduktivitātes rādītāju var skaidrot šādi: 2024. gadā Latvijā 1 megavastunda (1 MWh) enerģijas radīja 480 eiro pievienotās vērtības. Savukārt Eiropas Savienībā vidēji tā radīja nedaudz virs 860 eiro. Latvija iepaliek. 

Kopumā Baltijas energoproduktivitātes rādītāji nav pārsteigums. Iemesli ir abās energoproduktivitātes jomās:

  1. mūsu tautsaimniecības ir ar zemāku kopējo energoefektivitāti (tērējam vairāk enerģijas, lai paveiktu līdzvērtīgu darbu kā citur, turklāt dzīvojam Eiropas ziemeļos);
  2. tautsaimniecības struktūra – lielāko īpatsvaru veido produkti, preces un pakalpojumi ar zemāku pievienoto vērtību.

Šie iemesli nav jaunums.

Energoproduktivitātes rādītāji paver skatu makro līmenī jeb no putna lidojuma. Tas ļauj salīdzināt līdzīgas ekonomikas un saskatīt energoproduktivitātes tendences.

Mikro līmenī situācija ir daudz izkliedētāka, jo ievērojamas atšķirības energoproduktivitātē pastāv pat starp uzņēmumiem vienā nozarē un ar vienu darbības profilu. Abi ražo, nodrošina darba vietas, maksā nodokļus, pat eksportē. To apstiprina gan mana personīgā pieredze, apmeklējot uzņēmumus un diskutējot ar energoauditoriem un uzņēmumu energopārvaldniekiem, gan arī pētījumi [7], [8].

Energoproduktivitāti var kāpināt, samazinot enerģijas patēriņu vai radot augstāku pievienoto vērtību. Vai ideālā pasaulē – abas darbības vienlaicīgi.

No šī aspekta raugoties, Latvijas tautsaimniecības mērķis nevar būt tikai saražot vairāk (savas un lētākas) enerģijas, ko esošā apjomā uz vietas izlietot un pārpalikumu eksportēt. Nepieciešams būtiski uzlabot esošo energoefektivitātes līmeni, samazinot enerģijas patēriņu tur, kur tas nerada pievienoto vērtību, un attīstot nozares, kas spēj radīt lielāku ekonomisko vērtību, kā arī atrodot virzienus, kur radīt augstāku pievienoto vērtību no katras patērētās enerģijas vienības (vai tie būtu šķeldas kubikmetri vai malkas klēpji, vai kilovatstundas no elektrotīkla).

Līdz ar to, skatoties nākotnē no energoefektivitātes pozīcijām, enerģijas patēriņš (pretēji energoproduktivitātei), var arī nebūt patstāvīgi augšupejošs.

3.2. Latvijas elektroenerģijas patēriņa scenāriji līdz 2050. gadam

Latvijas enerģētikas stratēģija 2050. gadam [9] iezīmē sešus potenciālos nākotnes scenārijus – no ļoti pesimistiska līdz ļoti optimistiskam, kur elektroenerģijas patēriņš 2050. gadā variē robežās no 10 līdz gandrīz 30 TWh/gadā.

Diemžēl nav neviena gaišreģa vai kristāla bumbas, kas precīzi varētu pateikt, cik daudz enerģijas un kādiem mērķiem Latvijā (vai Baltijā) vajadzēs, piemēram, 2031. gadā vai 2034. gada 15. septembrī plkst. 15.45. Bet mēs (pietiekami labi) zinām, ko mēs darījām (jeb kā patērējām enerģiju) pagājušajā gadā, – 3. attēls gan uzskatāmi parāda esošo tautsaimniecības struktūru, gan dažādās nozarēs iezīmē to enerģijas gala patēriņa daļu, kuru ir/būtu iespējams elektrificēt jau šobrīd vai tuvākajā desmitgadē. Un šī daļa (un TWh) nav nemaz tik maza.

Ja gribam tomēr pazīlēt kafijas biezumos un aplēst, kam nākamajās desmitgadēs ražosim elektroenerģiju, tad 1. tabulā ir sagrupēti, manuprāt, galvenie pašlaik zināmie elektrifikācijas virzītāji, balstoties uz Starptautiskās enerģētikas aģentūras publikācijās identificētajiem elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma virzītājiem un to potenciālo ietekmi.

1. tabula. Elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma avoti

Faktors 2035 (TWh/gadā) 2050 (TWh/gadā) Potenciālā ietekme un pamatojums
Elektrotransports 1.0-2.0 2.0-3.5 Augsta
Transporta sektora elektrifikācija ir viens no būtiskākajiem elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma virzītājiem.
Siltumsūkņi un elektrokatli 1.0-2.5 2.0-4.0 Augsta
Ēku un siltumapgādes elektrifikācija palielina elektroenerģijas patēriņu un samazina citu kurināmo izmantošanu.
Datu centri un mākslīgā intelekta infrastruktūra 0.2-4.0 0.5-5.0 Ļoti augsta
Mākslīgā intelekta attīstība palielina skaitļošanas jaudu un elektroenerģijas patēriņu datu centros. Datu centru elektroenerģijas pieprasījums pasaulē strauji pieaug.
Rūpniecība, t.sk. elektroķīmiskā rūpniecība (baterijas, e-degvielas, ūdeņradis u.c.) 1.0-3.0 2.0-9.0 Augsta
Rūpniecības elektrifikācija un jaunu elektroietilpīgu nozaru attīstība. Elektroķīmisko procesu un bateriju vērtības ķēžu attīstība palielina rūpniecības elektroenerģijas pieprasījumu.
Elektrolīze ir viena no elektroietilpīgākajām dekarbonizācijas tehnoloģijām.
Piezīme: tabulā norādītie 2035. un 2050. gada rādītāji ir autora indikatīvs vērtējums Latvijai, balstoties uz Starptautiskās enerģētikas aģentūras publikācijās [10], [11], [12], [13], [14] identificētajiem elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma virzītājiem un to potenciālo ietekmi, vienlaicīgi ņemot vērā Latvijas elektrotīklu jaudas un elektroenerģijas patēriņu 12-14 TWh/gadā 2035. gadā un 18-20 TWh/gadā 2050. gadā. 

 

Skatoties uz Latvijas situāciju, noteikti loģiski ir enerģētikas transformāciju balstīt tautsaimniecības vajadzībās [15]. Tāpēc neviļus rodas provokatīvs jautājums: vai Latvijai jāplāno enerģijas ražošana vai ekonomikas attīstība?

4. Vai Latvijai jākļūst par elektroenerģijas eksportētāju?


Šis ir viens no (ļoti daudziem) stratēģiskiem valsts attīstības jautājumiem. Eksports ir ļoti labi un veselīgi ekonomikai. Skaidra lieta, ka vairāk elektroenerģijas eksporta automātiski nozīmē lielāku ekonomisko ieguvumu. Taču rodas jautājums: kas rada lielāku pievienoto vērtību ne tikai šodien, bet rīt un ilgtermiņā?  Elektroenerģijas eksports vai Latvijā radīti produkti un pakalpojumi, izmantojot šo elektroenerģiju? Šajā diskusijā visas megavatstundas nebūs vienādas. 2. tabulā ir apkopoti daži ilustratīvi piemēri, nevis izsmeļošs augstas pievienotās vērtības elektroenerģijas izmantošanas veidu uzskaitījums.

2. tabula. Elektroenerģijas izmantošanas alternatīvas [16], [17]

Izmantošanas veids Potenciālā pievienotā vērtība
Elektroenerģijas eksports Zema
Elektroķīmiskā rūpniecība (baterijas, e-degvielas, ūdeņradis u.c.), datu centri Vidēja/Augsta
Datu centri, mākslīgais intelekts, digitālie pakalpojumi   Augsta/Ļoti augsta

 

No tautsaimniecības viedokļa elektroenerģijas izmantošana augstas pievienotās vērtības ekonomiskajās aktivitātēs parasti rada ievērojami lielāku ekonomisko pienesumu nekā tās eksports [18], [19], [20]. Šo atšķirību nosaka multiplikatora efekts: elektroenerģija kļūst par ražošanas ieguldījumu, kas rada papildu pievienoto vērtību piegādes ķēdēs, eksporta ieņēmumus un atsevišķos gadījumos arī augstāku nodarbinātību.
 
Ja elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena ir 50-150 eiro/MWh, tad 1 TWh elektroenerģijas eksports rada aptuveni 50-150 milj. eiro ieņēmumus. Svarīgi atzīmēt, ka šie ieņēmumi atspoguļo tikai elektroenerģijas tirgus cenu, nevis plašāku ieguldījumu Latvijas ekonomikā (piem., veiktie kapitālieguldījumi, lai šo 1 TWh elektroenerģijas saražotu). 4. tabula sniedz vairāk ilustratīvu un relatīvu salīdzinājumu starp alternatīviem 1 TWh elektroenerģijas izmantošanas veidiem. 

3. tabula. Relatīvā ekonomiskā vērtība no 1 TWh elektroenerģijas (Elektroenerģijas eksports = 1)

Izmantošanas virziens Pievienotās vērtības indekss Nodarbinātības indekss  Eksporta potenciāls
Elektroenerģijas eksports  1 1 5
Zaļais ūdeņradis [21], [22], [23], [24] 2-3 2 4
Elektroietilpīga rūpniecība [25], [26], [27] 4-5 5 4
Datu centri un mākslīgā intelekta infrastruktūra [28], [12] 4-8 2-4 5

 

Lai arī šāds salīdzinājums var šķist ļoti vienkāršots, tas tomēr ļauj noprast, ka ilgtermiņā lielākais ieguvums rodas nevis no elektroenerģijas eksporta, bet gan no elektroenerģijas izmantošanas augstas pievienotās vērtības nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā, datu centros, digitalizācijā un inovatīvos eksporta sektoros.

4.1. Datu centri automātiski nav "zelta ola"

Lai gan datu centri bieži tiek minēti kā perspektīvs elektroenerģijas patērētājs, starptautiskie pētījumi norāda, ka to ekonomiskā ietekme nav viennozīmīga. Datu centri ir ļoti kapitālietilpīgi un elektroietilpīgi, taču tie rada salīdzinoši nelielu tiešo nodarbinātību salīdzinājumā ar rūpniecību. 

Tādēļ liela mēroga datu centra projekts pats par sevi negarantē būtisku pienesumu tautsaimniecībai. Augstāka ekonomiskā atdeve rodas gadījumos, kad datu centri kļūst par daļu no plašākas digitālās ekosistēmas, veicinot programmatūras izstrādi, pētniecību, kiberdrošības pakalpojumu attīstību un augsti kvalificētu darbvietu radīšanu.
 
Vienlaikus mākslīgā intelekta un datu centru radītais kopējais pienesums tautsaimniecībai joprojām ir aktīvu pētījumu objekts. Lai gan daudzas prognozes paredz būtisku produktivitātes pieaugumu, šo efektu apmērs joprojām ir neskaidrs. Turklāt liela mēroga datu centru koncentrācija var ietekmēt arī elektroenerģijas pieprasījumu un noteiktos apstākļos radīt papildu spiedienu uz energosistēmu un elektroenerģijas cenām esošajiem patērētajiem.

4.2. Ūdeņradis un tā atvasinājumi – starp ažiotāžu un realitāti

Zaļā ūdeņraža (t.i., tāda, ko ražo izmantojot, piem., elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem) ekonomiskā perspektīva joprojām ir ievērojami nenoteiktāka nekā elektroenerģijas eksporta vai tradicionālās rūpniecības gadījumā. Ūdeņraža tirgu joprojām var raksturot kā agrīnas attīstības stadijas nozari.

Projektu konkurētspēja ir īpaši atkarīga no vairākiem faktoriem:

  • elektroenerģijas cena;
  • CO₂ emisiju kvotu cena;
  • eksporta tirgu attīstība;
  • elektrolīzes iekārtu izmaksas un efektivitāte;
  • ūdens resursi (1kg H2 saražošanai vajag vismaz 9kg ūdens);
  • transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūra.

Tādēļ zaļā ūdeņraža projektu ekonomiskās ietekmes aplēses var būtiski atšķirties. Optimistiskajos scenārijos ūdeņradis var kļūt par nozīmīgu eksporta nozari, savukārt konservatīvākās prognozes paredz ilgstošu atkarību no publiskā atbalsta un regulējuma [29]. 

 

5. Nobeigumā

Iedomāsimies Latviju 2050. gadā. Lai iezīmētu iespējamos attīstības virzienus, aplūkosim divus konceptuāli atšķirīgus, lai gan ne obligāti savstarpēji izslēdzošus, nākotnes virzienus.

Vienā gadījumā Latvija kļūst par elektroenerģijas eksportētāju. Ražošanas jaudas pārsniedz vietējo pieprasījumu, un būtiska daļa elektroenerģijas tiek realizēta reģionālajā tirgū. Enerģētikas nozare ir sasniegusi savus attīstības griestus.

Otrā gadījumā Latvija kļūst par elektrificētu augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kur saražotā elektroenerģija tiek izmantota jau esošajās tautsaimniecības nozarēs un atver durvis jaunām: datu centriem un mākslīgā intelekta infrastruktūrai, modernai rūpniecībai, elektroķīmijai, bioekonomikai un citām produktīvām nozarēm.

Abos gadījumos elektroenerģijas apjoms var būt arī ļoti līdzīgs. Tomēr ekonomiskais rezultāts var būt pilnīgi atšķirīgs.

Latvijas enerģētikas nākotne nav tikai stāsts par vēju, sauli vai hidroelektrostacijām. Tā ir izvēle, kādu ekonomiku vēlamies redzēt pēc divdesmit gadiem.

Enerģētikas projektu attīstība nav tikai privātu investoru iniciatīvu kopums. Jaunas elektrostacijas, elektroenerģijas uzkrātuves, pārvades un sadales tīkli, kā arī lieli enerģijas patērētāji ietekmē tautsaimniecības attīstības trajektoriju vairākas desmitgades uz priekšu. Tādēļ enerģētikas politika vienlaikus ir arī ekonomikas un valsts attīstības politika. Ja elektroenerģija kļūs par pamatu produktīvākai rūpniecībai, jaunu tehnoloģiju attīstībai un investīciju piesaistei, enerģētikas transformācija kļūs par ekonomikas izrāviena priekšnoteikumu un mazinās ekonomikas ievainojamību pret ārējiem satricinājumiem.

Ja koncentrēsimies tikai uz saražoto megavatstundu skaitu, pastāv risks sajaukt līdzekli ar mērķi.
 

[6] No angļu valodas - Kilogram of Oil Equivalent (kgoe).1 kgoe = 41 868 kJ = 11,63 kWh = 0,01163 MWh https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/SEPDF/cache/3179.pdf

[7] IEA (2021), Power Systems in Transition, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/101e90ac-en.

[8] IEA (2023), Electricity Grids and Secure Energy Transitions: Enhancing the Foundations of Resilient, Sustainable and Affordable Power Systems, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/455dd4fb-en.

[10] IEA (2023), Electricity Grids and Secure Energy Transitions, IEA, Paris https://www.iea.org/reports/electricity-grids-and-secure-energy-transitions, Licence: CC BY 4.0

[11] IEA (2026), Electricity 2026, IEA, Paris https://www.iea.org/reports/electricity-2026, Licence: CC BY 4.0

[12] IEA (2025), Energy and AI, IEA, Paris https://www.iea.org/reports/energy-and-ai, Licence: CC BY 4.0

[13] IEA (2025), World Energy Outlook 2025, IEA, Paris https://www.iea.org/reports/world-energy-outlook-2025, Licence: CC BY 4.0 (report); CC BY NC SA 4.0 (Annex A)

[14] IEA (2024), Batteries and Secure Energy Transitions, IEA, Paris https://www.iea.org/reports/batteries-and-secure-energy-transitions, Licence: CC BY 4.0

[15] No angļu valodas: Demand-led Energy Transition

[16] IEA (2021), Secure Energy Transitions in the Power Sector, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/70a319dd-en.

[17] Dechezleprêtre, A. et al. (2024), "A comprehensive overview of the renewable energy industrial ecosystem", OECD Science, Technology and Industry Working Papers, No. 2024/11, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/94dce592-en.

[19] Dechezleprêtre, A. et al. (2025), "A comprehensive overview of the Energy Intensive Industries ecosystem", OECD Science, Technology and Industry Working Papers, No. 2025/09, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/bbf7d4c2-en.

[21] Cammeraat, E., A. Dechezleprêtre and G. Lalanne (2022), “Innovation and industrial policies for green hydrogen”, OECD Science, Technology and Industry Policy Papers, No. 125, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/f0bb5d8c-en.

[22] Global Hydrogen Compass 2025: FIDs and Market Corrections. Hydrogen Council.Hydrogen Council, & McKinsey & Company. (2025). https://compass.hydrogencouncil.com/

[23] Philipp Diesing at al, Electrification versus hydrogen: A data-driven comparison framework for energy-intensive industries, Energy Conversion and Management, Volume 342, 2025, https://doi.org/10.1016/j.enconman.2025.120145.

[24] IEA (2024), Global Hydrogen Review 2024, IEA, Paris https://www.iea.org/reports/global-hydrogen-review-2024, Licence: CC BY 4.0

[25] Lavopa, A., Riccio, F. (2025). The Multiplier Effect of Industrial Jobs. UNIDO IID Policy Brief No. 18. IID Policy Brief 18 - Multiplier effect of industrial jobs.pdf

[26] UNIDO (2024). Industrial Development Report 2024: Turning Challenges into Sustainable Solutions. https://digitallibrary.un.org/record/4064534

[27] McKinsey Global Institute. (2026). Boosting industrial and economic growth: Today's Titanium Economy. McKinsey & Company.

[29] Clean Hydrogen for Decarbonisation: From Hype to Realism. July 2026: ISSUE 150, Oxford Institute for Energy Studies (2026). OEF-150.pdf

APA: Jaunzems, D. (2026, 19. nov.). Latvijas enerģētikas struktūra ar skatu nākotnē: starp potenciālu, vajadzībām un izvēlēm. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/7064
MLA: Jaunzems, Dzintars. "Latvijas enerģētikas struktūra ar skatu nākotnē: starp potenciālu, vajadzībām un izvēlēm" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2026. <https://www.makroekonomika.lv/node/7064>.
Up