Lietuvas ceļš no atomiem pie saules un vēja

Kopš Lietuvā 2009. gadā darbu pārtrauca Ignalinas atomelektrostacija, kas spēja nodrošināt līdz pat 70 % no valsts elektroenerģijas patēriņa[1], Lietuvas elektroenerģijas deficīts bija lielākais no Baltijas valstīm. Tas motivējis meklēt dažādus citus enerģijas avotus, un pēdējos gados šī situācija ir pamainījusies (skatīt 1. attēlu). Lai gan Lietuva joprojām neto ir elektroenerģiju importējoša valsts, ir brīži, kad tai ir iespējas elektroenerģiju eksportēt, kā arī šī negatīvā neto bilance diezgan strauji sarūk. Šeit liela loma bijusi pēdējo gadu laikā jaunuzceltajām saules un vēja elektrostacijām (turpmāk SES un VES).

VES saražotās elektroenerģijas apjoms ir audzis, it sevišķi kopš 2023. gada (skatīt 2. attēlu). Savukārt kopējais elektroenerģijas patēriņš nav būtiski mainījies. 2025. gadā vēja enerģija bija 43 % no visas Lietuvā saražotās elektroenerģijas (9 005 tūkst. MWh). Bet kopējais elektroenerģijas patēriņš 2025. gadā – 11 726 tūkst. MWh.

Lietuvas vēja enerģijas jaudas 10 gadu laikā ir pieaugušas vairāk nekā astoņas reizes (2015. gadā jauda bija 288 MW, 2025. gada septembrī jau 2343 MW[2]). Lai šādu jauno jaudu apjomu izbūvētu, aplēstie kapitālieguldījumi pārsniedz 2 miljardus eiro desmit gadu periodā (skatīt 1. tabulu).

1. tabula. Lietuvā no jauna uzstādītās VES jaudas (MW), kopējā VES jauda (MW), VES saražotā elektroenerģija (tūkst. MWh) un kapitālieguldījumu aplēse (milj. eiro) pa gadiem

Avots: Autoru aprēķini, īpatnējo izmaksu aplēse balstīta uz publiski pieejamu informāciju un datiem[4],[5],[6],[7],[8].

Atjaunīgo energoresursu ietekme uz elektroenerģijas cenu

Turpinot aplūkot Lietuvas piemēru, varam analizēt pēdējo gadu atjaunīgās enerģijas jaudu palielināšanas ietekmi uz elektroenerģijas cenu. Kopumā, protams, 2022. gadā un atsevišķos periodos pēc tam elektroenerģijas cena sasniedza daudz augstākus līmeņus, nekā tas bija ierasts gados pirms tam. Tam gan nav saistības ar atjaunīgajiem energoresursiem, bet jau iepriekš aprakstīto globālo naftas un dabasgāzes cenu kāpumu. 

Tomēr neskatoties uz to, atjaunīgās enerģijas jaudu palielināšanas nozīme ir uzskatāmi redzama arī šajā augsto enerģijas cenu laikā. Periodos, kad pieprasījumu pēc elektroenerģijas ir iespējams nodrošināt ar atjaunīgajiem energoresursiem (skatīt 3. attēlā periodus, kad slodzes atlikums (horizontālā ass) ir negatīva vai tuvu nullei), tirgū piedāvātā elektroenerģijas cena patērētājiem ir būtiski zemāka nekā periodos, kad tiek izmantoti citi energoresursi. Turklāt, jo lielāks pieprasījums pēc elektroenerģijas tiek apmierināts ar citiem neatjaunīgajiem energoresursiem, jo biržas cena ir augstāka. Tas liecina, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana palīdz patērētājiem nodrošināt zemāku cenu elektroenerģijai.

Lielāks atjaunīgās enerģijas piedāvājums kopumā patērētājiem nozīmētu zemāku elektroenerģijas cenu. Reizēm tas pat noved pie "negatīvu cenu" fenomena. Tomēr kopumā, lai gan kopš 2023. gada ir palielinājies stundu skaits, kad fiksēta negatīvā cena, tā nepārsniedza 3 %[9] no kopējām stundām.

Lietuvas piemērs rāda, ka strauja atjaunīgās elektroenerģijas izaugsme ir iespējama un tā veicina elektroenerģijas cenas relatīvo samazinājumu patērētājiem.

Rakstu sērijas par atjaunīgās enerģijas jaudu attīstību nākamajā rakstā analizējam dažādus atjaunīgās enerģijas jaudu veidus, to priekšrocības un iespējamos trūkumus.

Lasi arī citus šī cikla rakstus!

• Cik tāls ceļš elektroenerģētikas zaļajā pārejā Baltijas valstīs jau ir noiets?
• Vai nav vienalga – elektrību ražo TEC, HES, SES vai VES?
• Vai atjaunīgā enerģija padarīs Latviju bagātāku?

[1] Nuclear Power in Lithuania - World Nuclear Association

[2] Litgrid informācija

[3] Litgrid informācija

[4] Investīcijas Telšu vēja parkā pārsniegs 200 miljonus eiro (https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/zelta-dzirnavas-leismale-ka-latvenergo-attista-veja-parkus-lietuva.30871), jauda: 124 MW. Īpatnējie kapitālieguldījumi = >1.6 milj. eiro/MW.

[5] Izmaksu aplēses vēja enerģijai https://www.eit.europa.eu/sites/default/files/KIC_IE_OnshoreWind_anticipated_innovations_impact.pdf

[6] https://www.irena.org/-/media/Files/IRENA/Agency/Publication/2025/Jul/IRENA_TEC_RPGC_in_2024_2025.pdf

[7] https://airbornewindeurope.org/wp-content/uploads/2023/11/clean-energy-technology-observatory-wind-energy-in-KJNA31678ENN.pdf

[8] Note on key assumptions of NGFS long term scenarios Phase V

[9] Autoru aprēķini, izmantojot AST Elektroenerģijas tirgus foruma 2025 prezentāciju (20. slaids).