Vai nav vienalga – elektrību ražo TEC, HES, SES vai VES?

Šajā rakstā analizēsim dažādus atjaunīgās enerģijas veidus, to priekšrocības un iespējamos trūkumus, kā arī Baltijas kopīgā elektroenerģijas tirgus lomu. Aplūkotie elektroenerģijas ražošanas veidi:

• TEC - termoelektrocentrāle,
• HES - hidroelektrostacija,
• SES - saules elektrostacija,
• VES – vēja elektrostacija.

Latvijas situācija – paļaujamies uz HES, bet ar to nepietiek

2024. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 6979 tūkst. MWh. Bet Latvijā saražoja mazāk –  5905 tūkst. MWh[1] elektroenerģijas, ko veidoja HES (54 %), dabasgāzes elektrostacijas (27 %) un citas (saules, koksnes kurināmā, vēja un biogāzes) elektrostacijas (19 %)[1].

Salīdzinājumam, Latvijā HES 2024. gadā saražoja – 3192 tūkst. MWh, bet VES – 273 tūkst. MWh (12 reizes mazāk nekā Lietuvā (dati par Lietuvu 2. attēlā šeit))[1]. Savukārt Igaunijā VES saražoja 1164 tūkst. MWh[2].

AS "Latvenergo" aktīvi – Daugavas HES kopā saražoja 3143 tūkst. MWh, savukārt TEC – 1633 tūkst. MWh elektroenerģijas un 1423 tūkst. MWh siltumenerģijas (Rīgas pilsētas centralizētajai siltumpagādei)[3].

Iztrūkstošo elektroenerģiju Latvijā importē. 2024. gadā elektroenerģijas iztrūkums jeb saldo bija 1074 tūkst. MWh[1]. Savukārt 2025. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 80.5 % apmērā, iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms jeb saldo bija 1404 tūkst MWh[1].

Uzstādītās jaudas ne vienmēr var pilnībā izmantot

Uzstādītā jauda ir tikai viens no rādītājiem, cits rādītājs ir reālā ģenerācija. Attēlā ir redzama 2024. gada ikstundas Latvijas elektroenerģijas ģenerācija ar dažādām tehnoloģijām un elektroenerģijas ikstundas patēriņš. Piemēram, HES izmantošana atkarīga no pieejamā ūdens daudzuma un, lai gan uzstādītās jaudas ir ļoti lielas, to izmantošana atsevišķos periodos var būt ierobežota.

Gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš ir mainīgs, un ir stundas vai dienas, kad ģenerācija pārsniedz patēriņu, un otrādi. Līdz ar to elektroenerģijas ģenerācijas apjomu (skat. attēlu) nosaka ne tikai uzstādītās un pieejamās jaudas, bet arī elektroenerģijas pieprasījums (vajadzība), izmantotā energoresursa faktiskā pieejamība, piedāvātās elektroenerģijas cenas konkurētspēja elektroenerģijas tirgū (biržā), kā arī starpsavienojumu jaudas.

Bez elektroenerģijas neesam palikuši arī tajos brīžos, kad Latvijā saražojām ļoti maz. Tad elektroenerģijas vajadzības nosedz importētā elektroenerģija. Un otrādi, piemēram, kad Daugavā ir daudz ūdens, spējam nosegt ne tikai savu elektroenerģijas patēriņu, bet arī pārdot to kaimiņiem (skatīt tabulu).

Tabula. Piemērs: Latvijas elektroenerģijas patēriņa un saražotās elektroenerģijas maksimums un minimums, kā arī izmantotās elektroenerģijas ģenerācijas veidi 2024. un 2025. gadā

Avots: https://transparency.entsoe.eu/

Piezīme: Tabulā ietverti piemēri, kad Latvijā saražotā jauda būtiski pārsniedza pieprasījumu un otrādi – kad tika saražots būtiski mazāk, nekā pieprasīts. Atšķirības tiek kompensētas ar elektroenerģijas eksportu un importu.

TEC, HES, SES vai VES – vai ir būtiski, kas ražo elektrību?

Lai gan patērētājam "elektrība ir un paliek elektrība", no elektroapgādes sistēmas viedokļa ir atšķirības, kādā veidā un ar ko tā tiek saražota.

Pirmā atšķirība ir elektroenerģijas ražošanai nepieciešamais (izmantotais) energoresurss un tā pieejamība laikā, kā arī šī energoresursa cena.

Dabasgāzes gadījumā – kopš pārtraukts dabasgāzes imports pa cauruļvadiem no Krievijas, pieejamība tiek nodrošināta ar sašķidrinātas dabasgāzes kuģiem līdz termināliem (piemēram, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā), bet uzglabāšana – ar Inčukalna dabasgāzes pazemes krātuvi. Savukārt cena ir atkarīga no noslēgtajiem dabasgāzes piegādes līgumiem un nodokļiem (t.sk. emisiju kvotām).

HES gadījumā izmantotais (energo)resurss (ūdens apjoms) ir atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem (nokrišņi, sniegs u.c.).

SES gadījumā izmantotais energoresurss ir saules starojuma enerģija, kam ir izteikts diennakts (diennakts gaišais vs. tumšais laiks) cikls visu gadu un sezonalitāte ar augstāku (vasarā) vai ļoti zemu (ziemā) saules starojumu, ko papildus var ietekmēt, piemēram, mākoņi vai gaisa piesārņojums (dūmi, cietās daļiņas u.c.).

Savukārt VES gadījumā – vēja enerģija ir nepatstāvīga, bet ar nelielu sezonalitāti (vējaināks parasti ir rudenī, mazāk vējaināks – vasarā), turklāt, ja salīdzina ar saules enerģiju, nav tik izteikts diennakts cikls – saule naktī noteikti nespīdēs, bet vējš naktī var būt pieejams.

Otrā atšķirība ir uzstādītās jaudas izmantošanas aspekts (no angļu val. capacity factor).

Ja dabasgāzes gadījumā termoelektrostaciju teorētiski varētu nepārtraukti darbināt ar pilnu jaudu (ja būtu kritiska nepieciešamība un elektroenerģijas cenai būtu sekundāra nozīme), tad HES gadījumā tāda situācija nav īsti iespējama pat teorētiski, jo pieejamais ūdens apjoms ir nepastāvīgs. Arī saules un vēja enerģijas ieguve pilnā apjomā atbilstoši uzstādītajai jaudai nav iespējama, jo resurss nav pieejams visu laiku, šeit lielāka loma iespējas izmantošanai ir tad, kad tā rodas, un uzkrātuvju jaudu attīstībai.

Latvijas elektroenerģijas ģenerējošo jaudu struktūras attīstība

Protams, Latvijas starta pozīcijas ir krietni labākas, ja salīdzina ar Igauniju un Lietuvu – kaut vai tikai Daugavas HES aktīvu dēļ.

Tomēr vērtējot Latvijas elektroenerģijas ģenerējošo struktūru, reālo ģenerāciju un patēriņu, noteikti ir vieta izaugsmei, lai izveidotu optimālu elektroenerģiju ģenerējošo jaudu kombināciju, kur dažādās nepatstāvīgās ģenerācijas tehnoloģijas (ūdens, saule, vējš) viena otru papildina gan diennakts, gan sezonālā griezumā.

Kopīgs Baltijas tirgus – labi vienam, labi visiem?

Lietuvu, Latviju un Igauniju savieno vairāki elektroenerģijas starpsavienojumi. Lai gan cenas mēdz nedaudz atšķirties, iespēja eksportēt un importēt enerģiju starp šīm valstīm un dažām citām kaimiņvalstīm nozīmē, ka biržas cenu ietekmē arī šī eksporta un importa dinamika.

No vienas puses varam priecāties par Lietuvas investīcijām atjaunīgās elektroenerģijas jaudās. Jo kaimiņi vairāk saražos, izmantojot šos resursus, jo biežāk būs brīži, kad uz Latviju tiks eksportēta salīdzinoši lētāka elektroenerģija. Tomēr, lai prieks nebūtu pāragrs, jāņem vērā vairākas nianses.

Esošo starpsavienojumu jauda ir ierobežota (un jaunas jaudas izbūve arī nav lēta un ātra), turklāt nereti ir periodi, kad atsevišķu starpsavienojumu izmantošana plānoti vai neplānoti ir samazināta vai pilnībā nepieejama. Tā, piemēram, situāciju Baltijas valstu elektroenerģijas nozarē 2024. gadā negatīvi ietekmēja neplānotie "EstLink 2" savienojuma starp Somiju un Igauniju atslēgumi (no janvāra beigām līdz septembra sākumam) un atkārtots atslēgums decembra beigās kabeļa bojājuma dēļ, kura remontdarbi tika pabeigti vien 2025. gada jūnijā. Tā rezultātā no kopējās pārvades jaudas 1016 MW pieejami bija tikai 358 MW ("Estlink 1")[1].  2024. gadā Baltijas valstu pārvades tīklos importētā elektroenerģija samazinājās par 15 % (no 13 052 GWh 2023. gadā līdz 11 004 GWh 2024. gadā), ko ietekmēja gan "Estlink 2" atslēgumi, gan Baltijā ģenerējošo jaudu pieaugums.

Ja analizē Baltijas valstu elektroenerģijas starpsavienojumu noslodzi 2024. gadā[5], var secināt, ka augstākā noslodze ir Zviedrijas – Lietuvas un Somijas – Igaunijas starpsavienojumiem. Tam galvenie iemesli bija esošo Zviedrijas un Somijas elektroenerģiju ģenerējošo jaudu konkurētspēja un esošais Baltijas valstu elektroenerģijas deficīts. 

Pašlaik dažādās plānošanas un attīstības stadijās Baltijā ir 9 ieceres – gan iekšējo starpsavienojumu stiprināšana, gan starpsavienojumi ar Somiju un Zviedriju, kurās pieejamā elektroenerģija ir lētāka[6]. Šobrīd ir uzsākta izpēte[7] par Latvijas-Igaunijas ceturto starpsavienojumu (plānotā jauda 1000 MW), kuru sākotnēji plānots attīstīt kā atkrastes projektu Baltijas jūrā starp Sāremā salu Igaunijā un Kurzemes piekrasti Latvijā. Plānā ir arī Latvijas-Lietuvas 5. starpsavienojums. Priekšdarbi veikti LaSGo un BalticHub[8] un "Baltic Harmony link" – Lietuvas – Polijas starpsavienojumam, ko plānots izbūvēt 2031. gadam[9].

Starpsavienojumu jaudu izbūve ir viens no praktiskiem veidiem, kā stabilizēt un izlīdzināt elektroenerģijas cenas, tomēr vienlaicīgi tas nozīmē arī zināmu atkarību no kaimiņiem (un elektroenerģijas importu).

Tātad no šī raksta varam secināt, ka:

• Baltijas valstīm stratēģiski svarīgi un izdevīgi ir palielināt ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos, lai mazinātu ekonomisko ievainojamību. Lai gan enerģiju var tirgot gan savstarpēji, gan importēt no citām valstīm, starpsavienojumu bojājumu gadījumā enerģijas imports var būt ierobežots. Savukārt ražošanas jaudas palielināšana pašu valstī sniedz ne tikai papildus drošību, bet arī veicina ekonomikas izaugsmi.
• Latvijā pieejamas būtiskas HES jaudas, tomēr to izmantošana atkarīga no pieejamā ūdens daudzuma, un atsevišķos periodos jaudu izmantošanas iespējas var būt ierobežotas (lielu daļu gada šī jauda ūdens apjoma dēļ ir ierobežota vai nav pieejama).
• Dažādu resursu izmantošanas diversificēšana atjaunīgās elektroenerģijas jomā palīdzētu mazināt nenoteiktību un atkarību no ārējiem apstākļiem.

Neatbildēts paliek jautājums, vai ieguvumi no atjaunīgās enerģijas aprobežojas ar ekonomiskās ievainojamības un nenoteiktības mazināšanu, vai tās attīstība ir izdevīga arī ienākumu ziņā. Zaļās pārejas ietekmi uz Latvijas iedzīvotāja maciņu analizējam nākamajā rakstā.

Lasi arī pārējos šī cikla rakstus!

•    Cik tāls ceļš elektroenerģētikas zaļajā pārejā Baltijas valstīs jau ir noiets? 
•    Lietuvas ceļš no atomiem pie saules un vēja
•    Vai atjaunīgā enerģija padarīs Latviju bagātāku?

[1] Elektroenerģijas tirgus apskats | AST

[2] Both solar and wind energy production exceeded one terawatt-hours last year | Elering

[3] "Latvenergo" gada pārskats 2024

[4] Nav ieskaitītas elektroenerģijas uzkrātuves – 0,27 MW.

[5] Elektroenerģijas tirgus apskats| AST

[6] TYNDP 2024 Project Collection

[7] AST un Elering uzsāks Igaunijas - Latvijas ceturtā elektroenerģijas starpsavienojuma tehniski ekonomisko izpēti | AST

[8] Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns

[9] Ignitis Group Strategic Plan 2025-2028