28.08.2012.

Vai varam bez eiro?

Varam, protams. Arī no Rīgas uz Daugavpili joprojām ir iespējams aizbraukt zirga pajūgā. Risks iebraukt grāvī šādi ir mazāks, nekā braucot ar automašīnu. Tomēr iespēja ērtāk un daudz ātrāk nokļūt līdz galamērķim ir pietiekami labs iemesls, lai vairums cilvēku atteiktos no iespējas ceļot pajūgā. Ar eiro ir līdzīgi. Tas dod iespējas – un par to tālāk rakstā – ātrāk sasniegt Latvijas ekonomisko mērķi – labklājības pieaugumu. Viens no galvenajiem valsts ekonomiskās politikas mērķiem taču joprojām ir iespējami ātrāka labklājības līmeņa izlīdzināšana ar pārtikušajām Eiropas valstīm un no valsts aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās. Tāpēc jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai šo mērķi sasniegtu. Eiro ir viens no tiem.

Protams, nemākulīgi stūrējot, ar eiro ir risks ātrāk nokļūt grāvī. Dažas pašreizējās eiro zonas valstis to jau ir izdarījušas. No grāvja var izvairīties, stūrējot pa ceļu un pārmēru negāzējot, resp., konsekventi īstenojot atbilstošu budžeta politiku (uzkrājot straujas izaugsmes gados, lai būtu rezerves, ko tērēt ekonomiskās lejupslīdes laikos), kā arī ierobežojot nepamatoti strauju kreditēšanas attīstību un burbuļu veidošanos. Varam skatīties uz citām eiro zonas valstīm un mācīties, kā nevajag darīt. Varam mācīties arī no savām kļūdām. Neredzu iemeslu, kāpēc mums Latvijā būtu jābaidās no eiro, ja vien nevēlamies atzīt, ka esam nemākuļi un neprotam izvērtēt ne savu, ne citu pieredzi.

Diezgan naivs ir arī uzskats, ka tad, ja notiek ļaunākais un eiro zona kādu dienu beidz pastāvēt tās pašreizējā veidolā, Latvija ar savu valūtu varēs tā mierīgi no malas uz to visu noskatīties un mūs tas neskars. Pēc mūsu aplēsēm, Latvijai (pat formāli neiestājoties eiro zonā) būtu jārēķinās ar ekonomiskās aktivitātes kritumu vairāku gadu garumā un bezdarba kāpumu, kas ļaunākajā scenārijā var sasniegt pat 25% – ceturto daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā. Jebkurā gadījumā, ar vai bez eiro, eiro zonas notikumi mūs turpinās ietekmēt tieši un cieši. 

Pat, ja uz brīdi pieņemam, ka tuvākā vai tālākā nākotnē eiro zona nespēs pastāvēt tās pašreizējā veidā un tāpēc piedzīvos lielas pārmaiņas, piemēram, dalībvalstu skaita samazināšanos, tas lietas būtību nemaina. Jau tagad ir skaidrs, ka eiro zonas nozīmīgākās tautsaimniecības (Vācija, Francija, Beniluksa valstis) ir pārāk cieši saistītas gan tirdzniecības, gan finanšu saitēm, lai varētu turpmāk atļauties izmantot katra savu valūtu. Pat, ja ekonomikas un monetārā sistēma Eiropā mainīsies, to vienalga aizstās cita sistēma, kurā vairākas Latvijai nozīmīgas Eiropas valstis izmantos kopīgu valūtu. Uz šādu teorētisku scenāriju raugoties, Latvijas ekonomiskajās interesēs ir būt daļai no potenciāli iespējamās monetārās sistēmas. Pievienojoties eiro zonai, Latvija nodrošinās, ka arī turpmāk mūsu valsts ekonomiskā attīstība būs cieši saistīta ar Eiropas lielo tautsaimniecību nākotni, lai kāda tā arī būtu.

Vai eiro mums ko dos finansiāli?

Latvijas gatavība pievienoties eiro zonai nāk laikā, kad tā pārdzīvo grūtākos laikus tās pastāvēšanas vēsturē. Tas daudziem liek uzdot jautājumus – varbūt labāk nogaidīt, kamēr tā tiek galā ar savām problēmām, vai varbūt pagaidīt, kamēr Latvija kļūs par tikpat bagātu valsti, kādas ir vairākums eiro zonas valstu? Latvijas Bankā veiktā analīze tomēr liecina, ka Latvijai ir vērts pievienoties eiro zonai iespējami ātri.

Eiro ieviešana nodrošinās zemākas procentu likmes visiem ekonomikas dalībniekiem, kas ļaus salīdzinoši lētāk pārfinansēt uzkrāto parādu gan privātajā, gan valsts sektorā. Pašlaik gan Latvijā, gan citur iecienīta nodarbe ir procentu likmju salīdzināšana starp dažādām valstīm. Piemēram, Lielbritānijas valdības vērtspapīru likmes šobrīd ir zemākas par, piemēram, Spānijas valdības procentu likmēm. Tas bieži tiek skaidrots ar faktu, ka Lielbritānijai joprojām ir sava centrālā banka, kura vajadzības gadījumā var piedrukāt naudu, neļaujot valstij bankrotēt, bet Spānijai šādas iespējas nav. Kāpēc tad Latvijas Banka turpina uzskatīt, ka eiro nodrošinās zemākas, nevis tieši otrādi – augstākas procentu likmes? Atbilde ir tāda, ka likmju samazināšanos nodrošinās ne tik daudz valsts iespējamā bankrota varbūtības izmaiņas (valsts var bankrotēt gan ar, gan bez eiro – mums Latvijā taču to vēl vajadzētu atcerēties!), bet gan fakts, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijas vērtspapīri būs daudz vieglāk tirgojami ievērojami plašākā tirgū, kā arī pilnībā tiks noņemta neskaidrība par iespējamajām valūtas kursa izmaiņām, proti, pazudīs devalvācijas risks. Tāpēc, pat nemainoties valsts maksātnespējas riskam, pēc eiro ieviešanas Latvijas vērtspapīru likmēm ir jāsamazinās.

Zemāki parāda apkalpošanas izdevumi nozīmē vairāk naudas, kas pieejama citu vajadzību finansēšanai. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem tikai valsts budžetā procentu likmju samazinājums nākamo desmit gadu laikā dotu kopējo ietaupījumu aptuveni 900 miljonu eiro vai vairāk kā 600 miljonu latu apmērā. Tā ir nauda, kura paliktu tautsaimniecībā, lai to izmantotu ceļu uzlabošanā, veselības aprūpes vai izglītības kvalitātes celšanā.

Savukārt privātajā sektorā zemāka procentu likmes ļauj piesaistīt jaunas investīcijas, nodrošināt lielāku eksporta pieaugumu un radīt papildus darbavietas. Tas viss rada lielāku kopproduktu jeb ekonomikas apjomu – no 2014. gada līdz 2020. gadam eiro ieviešana var dot par aptuveni 8 miljardiem eiro augstāku kopproduktu, kas nodrošinās papildu ieņēmumus budžetā. Tas savukārt ir priekšnoteikums augstākiem pabalstiem, pensijām, atalgojuma kāpumam valsts sektorā nodarbinātajiem, lielākām valsts investīcijām.

Eiro ieviešana arī pašsaprotami ļaus gan Latvijas iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem ietaupīt uz valūtas konvertācijas izmaksām. Paskaitot kopā visus darījumus ar eiro, kas gada laikā tiek veikti Latvijā, kopējais ietaupījums veido aptuveni 50 miljonus latu. Desmit gados tas ir aptuveni pusmiljards latu! Protams, banku sektoram tas nozīmēs šo ieņēmumu zudumu, toties pārējiem būs papildu nauda, ko novirzīt patēriņam vai, vēl labāk, – attīstībai un turpmākās ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

Pat, ja pieņemam, ka no eiro ieviešanas izrietošās vienreizējas izmaksas, kas saistītas ar cenu konvertāciju, informācijas sistēmu nomaiņu, privātajā sektorā saskaņā ar līdzšinējiem aprēķiniem būs lielākas par 200 miljoniem latu, valsts mērogā raugoties eiro ieviešanas makroekonomiskie ieguvumi nosegs šīs izmaksas jau pirmajā dalības gadā.

Par ko cilvēki bažījas?

Viens no noturīgākajiem mītiem saistībā ar eiro ieviešanu ir tāds, ka, veicot cenu konvertāciju no latiem uz eiro, cenas tiks noapaļotas "uz augšu". Un tirgotāji mēģinās izmantot jauno situāciju un pircēju apjukumu, lai cenas vēl vairāk paaugstinātu. Tātad līdz ar eiro ieviešanu cenu līmenis valstī būtiski pieaugs. "Visās eiro zonas valstīs tā ir bijis, un Latvija šajā ziņā jau nu arī nebūs nekāds izņēmums," saka cilvēki.

Skaitļi par laimi liecina, ka tik traki nebūs. Salīdzinot eiro zonas valstu inflācijas tempus īsi pirms un brīdi pēc eiro ieviešanas, nevar secināt, ka eiro ieviešana pati par sevi būtu izsaukusi strauju cenu kāpumu (sk. 1. attēlu). No 17 eiro zonas valstīm astoņās inflācija pusgada laikā kopš eiro ieviešanas tiešām bija augstāka nekā pusgadu pirms eiro ieviešanas. Bet septiņās valstīs pēc eiro ieviešanas inflācija bija mazāka nekā pirms eiro. Divās valstīs inflācija saglabājās nemainīga.

1. attēls. Inflācija eiro zonas valstīs pirms un pēc eiro ieviešanas

Inflācija eiro zonas valstīs pirms un pēc eiro ieviešanas

Jāņem vērā, ka inflāciju nosaka daudz dažādi faktori, no kuriem pāreja uz eiro, kas visās valstīs notikusi ar 1. janvāri, ir tikai viens un ne pats būtiskākais. Daudzās valstīs gada sākumā tiek mainīti administratīvi regulējamie tarifi, un šo tarifu izmaiņu ietekmē kopējais cenu līmenis valstī pieaug neatkarīgi no eiro ieviešanas fakta. Eiro ieviešanas brīdis var sakrist ar nozīmīgām pārmaiņām globālajos naftas un pārtikas tirgos, un šo cenu svārstības ietekmē arī pašmāju cenas (kā to redzam Igaunijas gadījumā).

Kā liecina Eiropas Komisijas un Eiropas statistikas biroja Eurostat dati, vidējais inflācijas pieaugums pēc eiro ieviešanas eiro zonā, salīdzinot ar laika periodu pirms eiro, ir bijis vien aptuveni 0.2 procentu punktu robežās. Šāda apjoma cenu svārstības nav nekas neparasts, Latvijā šādas un vēl lielākas cenu pārmaiņas tiek novērotas katru mēnesi (piemēram, šī gada jūlijā patēriņa cenas mēneša laikā mainījās par 0.5%).

Otrs lielākais satraukuma iemesls ir tas, ka nākamo gadu laikā no Latvijas budžeta it kā būs jāglābj tās eiro zonas valstis, kuras pašas saviem spēkiem vairs nespēj nodrošināt budžetā naudu maksājumu veikšanai. Sākotnēji tāda bija tikai Grieķija, bet tagad jau problēmas ar finansējuma piesaisti ir arī Spānijai, Slovēnijai, Kiprai, un var būt, ka rindā uz starptautisko palīdzību stāv vēl kāda valsts. Visas šis valstis ir ievērojamāki bagātākas nekā Latvija, un jautājums, vai piedalīšanās šo bagāto valstu glābšanā ir lietderīgākais veids, kā izlietot Latvijas nodokļu maksātāju naudu, ir pamatots.

Par laimi arī šajā ziņā situācija nav tik slikta, kā izskatās. Pirmkārt, Latvijas iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (kas pēc būtības ir fonds, no kā aizdot grūtībās nonākušām valstīm) kapitālā veidos aptuveni 40 miljonus eiro gadā pirmo piecu gadu laikā pēc pievienošanās. Nākamo septiņu gadu laikā Latvijas iemaksas būs jāpapildina, līdz tās sasniegs 324 miljonus eiro. Tā ir pietiekami liela summa, taču tas nav Latvijas budžetam "nepaceļams" skaitlis. Turklāt šī summa ir vienāda un pat mazāka par to summu, ko katru gadu Latvijas nodokļu maksātāji – iedzīvotāji un uzņēmumi – vidēji ietaupīs valūtas konvertācijas izdevumos.

Taču vēl svarīgāk ir apzināties, ka šīs iemaksas nav nauda, kurus Latvijas nodokļu maksātāji līdz ar Latvijas pievienošanos eiro zonai dabūs norakstīt zaudējumos. Zaudējumi Eiropas Stabilitātes mehānismam var rasties tikai gadījumā, ja valsts, kas no šī mehānisma aizņemas, kļūst maksātnespējīga un nespēj atdot saņemto naudu. Par laimi pašlaik eiro zonā ir tikai viena valsts, kura ir maksātnespējīga (tās parādu nasta ir tik liela, ka valsts to nespēs atmaksāt pat pie vislabvēlīgākajiem nosacījumiem). Šī valsts ir Grieķija. Pārējās valstis normālos apstākļos spētu pašas pārfinansēt savu parādu, tomēr pašreiz tām grūtības rada valdošā neskaidrība par eiro zonas nākotni, un tām nākas aizņemties ārpus finanšu tirgiem. Lēmumi par maksātnespējīgās Grieķijas glābšanas pasākumiem ir pieņemti bez Latvijas līdzdalības, un tātad – Latvijai šiem līdz šim pielemtajiem pasākumiem nodokļu maksātāju nauda nebūs jātērē. Savukārt finansiāli palīdzot maksātspējīgām, bet pagaidu grūtības nonākušām valstīm, Latvija ne tikai izrādīs solidaritāti (kas ir viena no ES eksistences pamatidejām), bet arī saņems procentu ienākumus. Turklāt svarīgi paturēt prātā, ka nepieciešamības gadījumā arī Latvija varēs pretendēt uz Eiropas Stabilitātes mehānisma palīdzību, turklāt potenciālā palīdzība Latvijai no šī fonda vairākkārt pārsniegs valsts veiktās iemaksas. Tātad kopumā šis Eiropas pašpalīdzības mehānisms var būt Latvijai pat izdevīgs.

Trešais biežāk dzirdētais arguments pret pievienošanos eiro ir bažas par Latvijas nespēju veiksmīgi attīstīties pēc pievienošanās eiro. Kamēr Eiropā nedarbosies fiskālais federālisms (kas nozīmē, ka caur centralizētu Eiropas budžetu notiktu līdzekļu pārdale no bagātajām uz nabadzīgajām valstīm – līdzīgi kā ASV starp štatiem), tikmēr grūtībās nonākušo eiro zonas valstu glābšana būs apgrūtināta. Arī Latvijai, iestājoties eiro zonā un nonākot finanšu grūtībās, uz pārāk lielu citu eiro zonas valstu labvēlību taču nav ko cerēt?

Atbilde ir pavisam vienkārša – eiro zonā esot, ir jāīsteno tāda ekonomiskā politika, lai valsts nemaz nenonāktu nopietnās finanšu problēmās. Eiro zonas valstu pašreizējo problēmu pamatā ir kļūdaini īstenota ekonomiskā politika iepriekšējos gados: vai nu neatbilstoša budžeta politika, kas strauji palielina valsts sektora parādu kā Grieķijā, vai nu nekustamā īpašumu burbuļa izveidošanās un ļoti lēna banku sistēmas problēmu risināšana pēc burbuļa plīšanas, kā tas noticis Spānijā. Pretēji plaši izplatītam viedoklim, Spānijas ekonomiskā politika straujās izaugsmes gados bija tālu no pilnības. Iestājoties ekonomiskajai krīzei, Spānijas valdības vilcināšanās risināt banku sistēmas problēmas situāciju tikai pasliktināja.

Vai Latvija, iestājoties eiro zonā, reiz var nonākt līdzīgā situācijā? Simtprocentīgu garantiju pret šādu slimību nevar dot neviens, bet varbūtība pašlaik ir krietni mazāka nekā nesenā pagātnē. Pirmkārt, Latvija līdz ar virkni citu ES valstu ir ratificējusi ES fiskālās disciplīnas līgumu – par to Saeima nobalsoja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Tas nodrošinās, ka nākotnē Latvija nekļūs par Grieķiju Nr. 2. Savukārt nākamā nekustamā burbuļa rašanās iespēju nākotnē Latvijā ir krietni samazinājusi Kredīta reģistra izveide, kredītu izsniegšana atbilstoši likumīgajiem ienākumiem, utt. Ir pamats cerēt, ka Latvija nākotnē nebūs Spānija Nr. 2.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties inflācija un arī budžeta izpilde noris labāk, nekā iepriekš prognozēts. Tas nozīmē, ka tuvojas brīdis, kad formāli visi Māstrihtas kritēriji, kas nepieciešami, lai valsts varētu pievienoties eiro zonai, tiks izpildīti. Tātad mums būs iespēja, gudri saimniekojot, ātrāk sasniegt labklājību. Par spīti skeptiķiem, nav objektīvu iemeslu, kāpēc Latvija un tās iedzīvotāji nespētu sasniegt augstāku labklājības līmeni, izmantojot eiro sniegtās priekšrocības. Tikai vienreiz beidzot jānotic saviem spēkiem.

 


Raksts publicēts portālā Delfi 2012. gada 28. augustā

APA: Bitāns, M. (2024, 17. apr.). Vai varam bez eiro?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/359
MLA: Bitāns, Mārtiņš. "Vai varam bez eiro?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/359>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 9 )

  • Ruta Zilvere
    29.08.2012 11:03

    Paldies, raksts ir labs! Diemžēl komentāri Delfos, kā parasti, ir iracionāli un naidīgi ne tikai viedoklim, bet arī tā autoram. Laikam jau tos nemaz nevajag lasīt.....
    Tomēr man joprojām ir neskaidrs, kāpēc sabiedriskās domas aptaujas uzrāda tik daudz pretinieku eiro ieviešanai, kaut arī loģiskie argumenti pārliecinoši runā par labu ciešākai integrācijai Eiropā. Pat tie daži mīti, kurus Jūs tā prātīgi atspēkojat, manuprāt, nav patiesais iemesls. Iespējams, ka cilvēki vienkārši joprojām netic, ka kaut ko labu var sagaidīt no Eiropas un neapzinās, ka paši jau 10 gadus ir daļa no tās pašas Eiropas. Visvairāk šokē tas, ka cilvēki ir satraukušies, ka tikai nerastos situācija, kad vajadzētu palīdzēt citiem (piemēram, Grieķijai). Manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja arī mēs savu reizi citiem palīdzētu un neaizmirstu, cik daudz mums palīdzēja citas valstis 90.gadu sākumā, cik daudz mēs esam saņēmuši no EU Fondiem. Tā nebija abstrakta nauda, bet konkrētu nodokļu maksātāju nopelnīta.
    Nezinu, kā mums pārvarēt savu šauro egocentrismu, bet ir skaidrs, ka ar tādu domāšanas veidu mēs vienmēr būsim perifērijā dzīvojoša maza, kašķīga tauta.
    Lai Jums (un mums visiem) veicas ceļā uz eiro!

  • Mārtiņš Bitāns
    29.08.2012 11:31

    Paldies par atbalstu!
    Nu bailes no nezināmā vienmēr ir bijis spēcīgs arguments. "Labāk zīle rokā" princips izskaidro daudz ko no Latvijā notiekošā. Iespējams, ka tas ir arī pamatoti - līdzšinējā pieredze ir bijusi pietiekami traumatiska (piem., valsts atdalīšanās no PSRS), cilvēki ir noguruši no nepārtrauktām pārmaiņām un vairāk negrib. Bet tas ir tikai minējums. Jebkurā gadījumā - 5.septembra LB rīkotajās ekspertu sarunās (http://www.makroekonomika.lv/skats-uz-eiro) būs arī socioloģiskā analīze par iespējamajiem iemesliem zemajam Latvijas sabiedrības atbalstam eiro, varbūt uzzināsim ko vairāk.

  • Ekonomists
    30.08.2012 22:00

    Labdien!

    Manuprāt, rakstā tomēr pietrūkst diskusijas par to, kādēļ Latvijas Banka vēlas pilnībā atteikties no monetārās politikas iespējām. Latvijas Banka jau ir atteikusies kontrolēt inflāciju, fiksējot valūtas kursu, lai gan to negrasās darīt citu mazu valstu centrālās bankas, piem. Čehija vai Zviedrija. Pat ja Latvijas populācijas lielums un Latvijas Bankas darbinieku spējas ir ierobežojošie faktori, lai kontrolētu inflāciju, Latvijas Banka vēl joprojām kaut mazā mērā var ierobežot biznesa cikla svārstības, nosakot procentu likmes un nepieciešamo rezervju attiecību. Taču eiro ieviešana nozīmē atteikšanos no jebkādiem monetārās politikas manevriem, un šī izvēle būtu skaidri jāpamato Latvijas sabiedrībai, jo šāds iemesls nav acīmredzams, ņemot vērā, ka citu valstu centrālās bankas aktīvi izmanto monetārās politikas instrumentus ekonomisko ciklu stabilizēšanai. Viens arguments par labu eiro no Latvijas Bankas viedokļa varētu būt vieglāka dzīve Latvijas Bankas darbiniekiem (nerunāsim par biežākiem komandējumiem uz Frankfurti), taču vai šāds arguments der Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

    Aplami būtu domāt, ka Latvijas ekonomika ir tik integrēta eiro zonā, ka atsevišķa Latvijas monetārā politika ir lieka. Latvija pašlaik veiksmīgi eksportē uz Skandināviju, Krieviju, Āziju un citiem ne-eiro zonas reģioniem. Vēl vairāk – lielākā daļa no Latvijas ārējās tirdzniecības notiek ar ne-eiro zonas valstīm. Pieņemsim ne tik nereālu scenāriju, ka šo valstu biznesa cikls ir pozitīvajā zonā, kas izraisa Latvijas biznesa cikla uzplaukumu. Šādos apstākļos centrālā banka iedarbinātu ekonomisko attīstību ierobežojošu monetāro politiku, piem., paaugstinātu procentu likmi. Taču Latvijai esot eiro zonā un eiro zonai esot recesijā, Eiropas Centrālā banka varētu pazemināt procentu likmi, tādējādi vēl vairāk radot spiedienu uz cenām, ražotāju pašizmaksu un Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pazemināšanu. Šāds vai līdzīgs scenārijs ir diezgan ticams; un šādus un līdzīgus scenārijus Latvijas Bankai būtu nepieciešams izdiskutēt publiski. Saprotamas ir cilvēku šaubas par Latvijas Bankas profesionalitāti, jo Latvijas Banka nenāk klajā ar tik dziļu un daudzpusēju scenāriju analīzi, kādu to pieprasa Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji.

    Jūsu teksts tiek pabeigts ar aicinājumu uz drosmi akceptēt eiro. Es vairāk gribētu aicināt uz drosmi izvēlēties Latvijai vislabāko ceļu un sniegt tik dziļus un pamatotus apsvērumus par visiem iedomājamiem scenārijiem, lai katrs kritiķis, lai gan būdams pretējās domās, varētu būt lepns par savas valsts centrālās bankas kompetenci.

  • Mārtiņš Bitāns
    31.08.2012 08:59

    Lielākā Latvijas atšķirība no Čehijas un Zviedrijas ir tā, ka Latvijā 90% no visiem izsniegtajiem kredītiem ir eiro. Līdz ar to de facto jau esam integrēti eiro zonā. Tas, kādas likmes nosaka ECB, mūs ietekmē daudz spēcīgāk nekā latu procentu likmju izmaiņas. Jeb, ja gribiet profesionālāku analīzi, tad par monetārās transmisijas kanāliem to var iegūt kaut vai šeit:
    http://www.makroekonomika.lv/banku-aizdevumu-kanals-latvijas-monetaras-…
    http://www.makroekonomika.lv/monetaro-soku-transmisija-latvija
    Un, ja reiz mūs tik ļoti ietekmē ECB īstenotā politika, prātīgāk, racionālāk un loģiskāk būtu būt klāt pie šo monetārās politikas lēmumu pieņemšanas un ietekmēt tos, nevis noskatīties no malas, vai ne?
    Jūsu pieminētajā scenārijā (eiro zona stagnē, ne eiro zona attīstās), ekonomikas korekcija iespējama jau arī tagad - tā notiek caur reālā kursa izmaiņām. Pie zemām procentu likmēm cenas kāpj, reālais kurss pieaug, un tas darbojas līdzvērtīgi kā ierobežojoša procentu likmju politika - Latvijas gadījumā tas ir pat efektīvāks kanāls. Tas arī jau ir izanalizēts minētajos pētījumos.
    Un uzņēmēju salīdzinošā konkurētspēja samazinās abos gadījumos - gan paaugstinot procentu likmi, gan pieaugot reālajam kursam - neredzu iemeslu, kāpēc vienā gadījumā to uzskatīt par labu un efektīvu metodi, bet otrā par katastrofu...

  • Vilnis Zakrevskis
    03.09.2012 00:19

    Pilnībā piekrītu anonīmajam Ekonomistam, tai skaitā tam, ka rakstā pietrūkst diskusijas par to, kādēļ LB vēlas pilnībā atteikties no monetārās politikas iespējām. Kā tur nepietrūkst, tie ir ne ar ko nepamatoti apgalvojumi, klajas nepatiesības un demagoģijas.

    Bitāna k-gs sāk ar demagoģiju par zirgu – to šis kungs šķiet attiecina uz Čehiju, Dāniju, Zviedriju, Ungāriju, un patiesībā uz VISĀM parējām ne-EZ valstīm. Arī uz Somiju, kura jau apspriež iespējas izstāties no eirozonas.

    LB turpina tradīciju baidīt tautu ar „ekonomiskās aktivitātes kritumu vairāku gadu garumā un 25% bezdarba kāpumu ļaunākajā scenārijā" eirozonas sabrukuma gadījumā. Nav šaubu, ka „ar vai bez eiro, eiro zonas notikumi mūs turpinās ietekmēt tieši un cieši”, tomēr Mārtiņš aizmirst pieminēt, ka eiro ieviešanas gadījumā, papildus ši procesa izmaksām un saistībām glābt nabaga Spāniju, mums vēl nāks klāt eiro „izviešanas” izmakas.

    Runājot par nemākulīgo stūrēšanu – to LB ir patiešām nodrošinājusi – tai skaitā veicinot stāvokli, ka „Latvijā 90% no visiem izsniegtajiem kredītiem ir eiro”.

    Tiek izvirzīts findamentāls apgalvojums, ka eiro „dod iespējas ātrāk sasniegt Latvijas ekonomisko mērķi – labklājības pieaugumu. Ar ko tad tas tiek pamatots?

    Ekonomists atklāj, ka „Latvijas Bankā veiktā analīze tomēr liecina, ka Latvijai ir vērts pievienoties eiro zonai iespējami ātri”. Kur ir šāda analīze – varu iepazīties?

    Izrādās, ka „Latvijas ekonomiskajās interesēs ir būt daļai no potenciāli iespējamās monetārās sistēmas”. Kāpēc? Nu nepgrūtina ekonomists ar skaidrojumiem.

    LB turpina alklāti melot, ka Eiro ieviešana nodrošinās zemākas procentu likmes visiem ekonomikas dalībniekiem, neskatoties uz to, ka faktiskā situācija finašu tirgos uzrāda pilnīgi pretēju ainu, un arī teorētiskā analīze ļauj izdarīt pretējus secinājumus. Apgalvojums ka „līdz ar eiro ieviešanu Latvijas vērtspapīri būs daudz vieglāk tirgojami ievērojami plašākā tirgū, kā arī pilnībā (..) pazudīs devalvācijas risks" uz Grieķijas, Spānijas un pat Itālijas (kur taču šis risks ir pazudis) procentu likmju fona ir vienārši smieklīgs.

    Tālāk jau Bitāna kungs šo izmeloto ietaupījumu kā īsts burvju mākslinieks pārvērš „par 8 miljardiem eiro augstākā kopproduktā”, ko tūlīt jau sola iztērēt "augstākiem pabalstiem, pensijām, atalgojuma kāpumam valsts sektorā nodarbinātajiem", jā, cita starpā arī - lielākām valsts investīcijām. Vai gadījumā ne LB administratīvās kapacitātes palielināšanā?

    Ne ar ko nepamatoti apgalvojumi turpina birt kā no pārpilnības raga: - „eiro ieviešanas makroekonomiskie ieguvumi nosegs šīs izmaksas jau pirmajā dalības gadā” - laikam arī tas izriet no LB slepenās analīzes. Repše reiz teica: „ticiet man”.

    Domāju, ir ārkārtīga liela varbūtība, ka Latvijas reālās izmaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma nodrošināšanai tālu pārsniegs 40 miljonus eiro gadā. Turklāt, pretēji Bitāna k-ga apgalvojumam, Latvijas nodokļu maksātājiem visticamāk gan tomēr nāksies lielā mērā norakstīt zaudējumos, vai nu tādēļ, ka parādi nekad netiks pilnībā atdoti, jebšu tos ar ECB svētību vienkārši noinflēs.

    Netiek aizmirsta arī potenciālā palīdzība Latvijai no šī fonda. Nu ko, to visticamāk LB grupējuma (t.sk. valsts pārvaldē) viedās vadībās dēļ mums tiešām vajadzēs.

    Totālu neizpratni par valsts ekonomikas augsmes faktoriem un priekšnosacījumiem parāda „pavisam vienkāršā” atbilde, ka „eiro zonā esot, ir jāīsteno tāda ekonomiskā politika, lai valsts nemaz nenonāktu nopietnās finanšu problēmās.” Ekonomists laikam būs aizmirsis, ka ekonomiskās politikas galvenie izstrumenti ir monetārā politika, ko LB tā tiecas atdot Briselei, un fiskālā politika, kuru līdz ar to arī nāksies maksimāli "piegriezt" pēc Briseles priekšrakstiem. Šāda vispārēja atdošanās Bitāna kunga izpratnē laikam nozīmē noticēšanu saviem spēkiem.

    Visbeidzot LB ģļēvumu parāda tas, ka t.s. diskusijās netiek aicināts neviens citādi domājošs EKONOMISTS. Mārtiņ, kas ir - pietrūkst riekstu publiskai diskusijai, jebšu zināšanu par to, no kā patiesi ir atkarīga ekonomikas augsme un iedzīvotāju labklājība?

    p.s. Drīz atgriezīšos Tēvzemē.

  • Mārtiņš Bitāns
    03.09.2012 09:39

    "Bitāna k-gs sāk ar demagoģiju par zirgu – to šis kungs šķiet attiecina uz Čehiju, Dāniju, Zviedriju, Ungāriju, un patiesībā uz VISĀM parējām ne-EZ valstīm. Arī uz Somiju, kura jau apspriež iespējas izstāties no eirozonas."

    Zviedrijai un Dānijai nekas vairs nav jāsasniedz - tās jau ir sasniegušas augstu labklājības līmeni, šīm valstīm galvenais ir sasniegto noturēt. Arī čehi drīz būs turpat - paldies vācu atbalstam. Ar ungāriem esam līdzīgā situācijā, un izmantojot eiro, varam viņus apsteigt.

    "Runājot par nemākulīgo stūrēšanu – to LB ir patiešām nodrošinājusi – tai skaitā veicinot stāvokli, ka „Latvijā 90% no visiem izsniegtajiem kredītiem ir eiro”."

    Ja brīvas kapitāla plūsmas apstākļos cilvēki izlemj ņemt kredītus eiro (jo tie vienmēr ir lētāki kaut vai tāpēc, ka latu tirgus ir salīdzinoši neliels), tad to var novērst, piemēram, regulāri devalvējot valūtu. Tik tas būtu kā ar lielgabalu pa zvirbuļiem... Vēl jau bija un ir arī fiskālā un uzraudzības svira.

    "Ekonomists atklāj, ka „Latvijas Bankā veiktā analīze tomēr liecina, ka Latvijai ir vērts pievienoties eiro zonai iespējami ātri”. Kur ir šāda analīze – varu iepazīties?"

    5.septembrī būs ekspertu sarunas. Tiešraidē varēs sekot arī no šīs lapas.

    "Izrādās, ka „Latvijas ekonomiskajās interesēs ir būt daļai no potenciāli iespējamās monetārās sistēmas”. Kāpēc? Nu nepgrūtina ekonomists ar skaidrojumiem."

    Tāpēc, ka valstis, kas šajā sistēmā ietiplst, ir svarīgas Latvijai gan ekonomiski, gan savādāk. Lēmumi, kas tiek pieņemti tur, ietekmē arī mūs. Tāpēc ir labāk, ka mēs arī esam klāt un piedalamies, kad kāds lemj par lietām, kas tāpat ietekmē mūs.

    "Apgalvojums ka „līdz ar eiro ieviešanu Latvijas vērtspapīri būs daudz vieglāk tirgojami ievērojami plašākā tirgū, kā arī pilnībā (..) pazudīs devalvācijas risks" uz Grieķijas, Spānijas un pat Itālijas (kur taču šis risks ir pazudis) procentu likmju fona ir vienārši smieklīgs."

    Devalvācijas risks šīm valstīm tieši ir atgriezies, jo ir parādījušās tirgus dalībnieku šaubas, vai šīs valstis turpmāk ar 100% varbūtību paliks eiro zonā. Turklāt ir pieaudzis (Grieķijā it sevišķi) maksātnespējas risks - bezatbildīgas saimniekošanas dēļ.

    "Vai gadījumā ne LB administratīvās kapacitātes palielināšanā?"

    LB neko neiegūs no lielākiem nodokļu ieņēmumiem budžetā, jo tā budžeta naudu nesaņem, bet gan pati veic maksājumus budžetā.

    "Domāju, ir ārkārtīga liela varbūtība, ka Latvijas reālās izmaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma nodrošināšanai tālu pārsniegs 40 miljonus eiro gadā."

    Noslēgtais līgums paredz 40 pirmos piecus gadus.

  • Valdis V.
    02.10.2012 14:20

    Labdien!

    Atzīšu uzreiz-esmu skeptiski noskaņots par Eiro ieviešanu..

    Jūs sakāt,ka..."Un, ja reiz mūs tik ļoti ietekmē ECB īstenotā politika, prātīgāk, racionālāk un loģiskāk būtu būt klāt pie šo monetārās politikas lēmumu pieņemšanas un ietekmēt tos, nevis noskatīties no malas, vai ne?"...

    Jūs ticat, ka spēsiet šajā monetārās politikas modelī ietekmēt Latvijai izdevīgu lēmumu pieņemšanu?Cik liela ieteikme ir Latvijas Eiroparlamenta deputātiem lēmumu pieņemšanā?Jums neliekas,ka šajā monetārās politikas modelī mēs būsim formāls fons?

    Nākamais:

    Paskaitot kopā visus darījumus ar eiro, kas gada laikā tiek veikti Latvijā, kopējais ietaupījums veido aptuveni 50 miljonus latu. Desmit gados tas ir aptuveni pusmiljards latu! Protams, banku sektoram tas nozīmēs šo ieņēmumu zudumu, toties pārējiem būs papildu nauda, ko novirzīt patēriņam vai, vēl labāk, – attīstībai un turpmākās ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

    Pārējiem?Jūs tiešām esat naivi!Tā saucamie "pārējie" no šī pusmiljarda sajūtīs labi,ja pāris procentus, jo bankas tāpat vien neatteiksies no pusmiljarda desmit gados,tām ir pietiekoši atjautības un finanšu instrumentu,lai saglabātu šo peļņas daļu.Gluži vienkārši,par kādu citu pakalpojumu nāksies maksāt dārgāk!

    Domāju,ka plānot astoņus miljardus no investīcijām dēļ zemākām procentu likmēm arīdzan ir visai pārdroši.Investoriem,šķiet,svarīgaki tomēr būtu citi faktori,tādi kā koruptīvas vides izskaušana,sakārtota infrastruktūra,pretimnakoša nodokļu politika utt.

    Vēl kas..."Tātad mums būs iespēja, gudri saimniekojot, ātrāk sasniegt labklājību."
    Jums nešķiet,ka gudri saimniekojot,labklājību būtu iespējams sasniegt atstājot latu?
    Tad jau Jūs nonākat pretrunā ar sevi,jo neticat saviem šā brīža spēkiem!Savam lielākajam un stabilākajam nacionālajam spēkam-latam.

    Un visbeidzot:Vai Latvijas Bankā stradā kāds darbinieks, kurš skeptiski raugās uz Eiro ieviešanu?

    Paldies

  • Armands
    21.11.2012 19:14

    Labdien,
    Es ar esmu pret beiro ieviešanu, jo uzskatu, ka suverenitātes simboli ir mūsu karogs, himna, valoda un nauda.
    Es esmu pret to, jo :
    1)mūsu lats ir stabils, skaists,
    2) mūsu suverenitātes simbols
    3). pienāks laiks, kad eiropa prasīs vienu karogu un vienu himnu,un mūsu nemākulīgie 100 deputāti, kā nu kurš, skries pakaļ

    Man ir jautājums, sakiet tie, cilvēki, kam ir kredīti Latos, pārejot uz eiro vēl vairāk maksās, jo viņi tagad jau nav aizsargāti.
    Ko viņiem darīt? lielajiem kungiem, jau ir vienkārši pateikt: "Ko ta ņēmi". Bankas caur piedzinējiem pelna labu naudu, jo piedzinēji jau neskatās cik liela summa ir aizņemta, viņi dubūltos.
    Man ir viens pazīstams, kas aizņēmies no bankas naudu aptuveni 800 Ls un tagad banka ir adevusi piedzinējam, kas to summu jau pārsniegusi 4 000 jo procenti iet. un viņš protams apturēja savu maksāšanu un pateica ka tik lielu summu nemaksās augstākais 1600 Ls un viss tagad tas cilvēks nemaksā un summa aug. Kur taisnība. Vai tā drīkst darīt.

  • Mārtiņš Bitāns
    21.11.2012 20:05

    Vairāki no mūsu pašreizējiem suverenitātes simboliem - tautumeita un valsts ģerbonis - tiks saglabāti arī eiro monētās. Kā tas izskatīsies, var redzēt šeit:

    http://www.bank.lv/es-un-eiro/latvijas-eiro-monetu-dizainparaugi

    Cilvēki, kam šobrīd kredīti ir latos, pēc pārejas uz eiro visticamāk maksās mazāk, jo likmes eiro kredītiem kopumā līdz šim ir bijušas zemākas kā kredītiem latos. Pēdējā laikā likmes eiro un latu kredītiem gan ir izlīdzinājušās, un šiem kredītiem nekas būtiski nemainīsies arī pēc eiro ieviešanas.

Up