Zviedru galds vai tukšs šķīvis? Latvijas vieta Zviedrijas tirgū

Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, to apsteidz tikai Lietuva, Igaunija un Vācija. Šobrīd līdzīgi kā citas Eiropas valstis arī Zviedrija atkopjas no lēnas izaugsmes un augstas inflācijas perioda. 2023. gadā Zviedrijas tautsaimniecība saruka par 0.2 %, bet 2024. gadā uzrādīja tikai 1 % pieaugumu. Toties inflācija 2023. gadā sasniedza gandrīz divciparu skaitli (9.7 %), šobrīd gan inflācija jau ir krietni zemāka, kas ļāvis Zviedrijas centrālajai bankai samazināt procentu likmes. Līdz ar to arī prognozes par 2025. gadu ir daudz pozitīvākas, paverot iespējas arī Latvijas eksportētājiem. Tomēr pastāv dažādi izaicinājumi, kuri tiks apskatīti šajā rakstā.

Pirms ķeramies klāt izaicinājumiem, jāapskata Latvijas tirdzniecība ar Zviedriju. Preču eksports 2024. gadā bija 1.04 mljrd. eiro vērtībā jeb 5.5 % no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ierindoja Zviedriju 4. vietā Latvijas preču eksportā valstu griezumā. Preču grupu dalījumā priekšgalā ir koks un koka izstrādājumi, kas veido ~38 % no kopējā preču eksporta, tam seko dzelzs un tērauds, elektroierīces, mehāniskās iekārtas, mēbeles, lauksaimniecība un pārtika, transportlīdzekļi un cements (skatīt 1. attēlu).

Pakalpojumu eksports uz Zviedriju 2024. gadā veidoja 520 milj. eiro jeb 5.5 % no visa pakalpojumu eksporta un ierindojas 4. vietā Latvijas pakalpojumu eksportā valstu griezumā. Lielākās grupas pakalpojumu eksportā ir būvniecība, kā arī būvniecības preču eksports, transports, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumi un braucieni (skatīt 2. attēlu). Braucienos redzams, ka tūristu plūsma vēl nav atkopusies no Covid (tā ir zem 2010.-2019. gada līmeņa), kam noteikti nepalīdz arī tas, ka Rīgai vairs nav prāmja savienojuma ar Stokholmu. Arī būvniecības pakalpojumi sarukuši 2025. gada pirmajā ceturksnī, iespējams, nedaudz sezonalitātes dēļ, bet, iespējams, novērojamas strukturālas pārmaiņas, taču par to nedaudz vēlāk.

Apskatot sadalījumu, cik liela daļa no Latvijas pievienotās vērtības Zviedrijā tiešām arī tiek izmantota Zviedrijā, redzams, ka 35-40 % no Latvijas pievienotās vērtības tiek izmantota Zviedrijas tālākā eksportā (skatīt 3. attēlu). Tas nozīmē, ka Latvijas preces un pakalpojumi tiek iekļauti Zviedrijas produkcijā, ko eksportē, vai tie vienkārši tiek reeksportēti. Jebkurā gadījumā integrācija Zviedrijas eksporta ķēdēs rada gan iespējas (piemēram, plašākus noieta tirgus), gan izaicinājumus.

Viens no izaicinājumiem, kas varētu būt barjera Latvijas eksportētājiem uz Zviedriju, ir ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie tarifi, kuru tiešā ietekme uz Latviju ir salīdzinoši mazāka, bet uz Zviedriju – lielāka. Tarifiem kaitējot Zviedrijas ekonomikai, Zviedrijā samazināsies pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem (tajā skaitā no Latvijas), kas būs tarifu ietekmes otrās kārtas efekts. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Zviedrijas eksporta ķēdēs, netiešā ietekme uz Latviju arī būs vērā ņemama.

ASV 2024. gadā bija trešā lielākā tirdzniecības partnervalsts Zviedrijas preču eksportā, veidojot 9 % no kopējā preču eksporta, un lielākā tirdzniecības partnervalsts Zviedrijas pakalpojumu eksportā, veidojot 13 % no pakalpojumu eksporta. Lai gan Zviedrijas tirdzniecība ar ASV pēdējos gados ir augusi, pēc Sveriges Riksbank publicētā, lielāko ietekmi rada augstā nenoteiktība, kas attur privāto patēriņu un investīcijas. Tas novērojams arī izaugsmes prognožu samazinājumā – Zviedrijas Finanšu ministrija maija sākumā samazināja 2025. un 2026. gada iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu uz attiecīgi 1.8 % un 2.3 %, to pamatojot ar tarifiem un augsto nenoteiktību. Tarifi un augstā nenoteiktība atspoguļojušies arī Zviedrijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājos, kur 2025. gads iesācies ar kritumu, apturot kopš 2024. gada sākuma vērojamo pozitīvo tendenci (skatīt 4. attēlu).

Pārvēršot uzņēmumu un patērētāju aptaujas rezultātus, var izveidot ekonomiskā klimata novērtējuma grafiku (skatīt 5. attēlu), kur novērojams, ka Zviedrijas tautsaimniecība šobrīd (un kopš 2024. gada sākuma) atrodas augšupejas fāzē. Tas norāda, ka pašreizējā tarifu un nenoteiktības ietekme nav novirzījusi Zviedriju no izaugsmes takas, kas nozīmē pieprasījuma pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem iespējamu palielināšanos.

Zviedrijas straujais iedzīvotāju skaita palielinājums, kas bija novērojams iepriekšējā desmitgadē, ir sācis stabilizēties. Straujais iedzīvotāju skaita palielinājums atspoguļojās pieprasījumā pēc mājokļiem, un šo pieprasījumu izmantoja arī Latvijas eksportētāji ar būvniecību saistītu preču un pakalpojumu jomā. Pašlaik iedzīvotāju skaits vairs nepieaug tik strauji, un pieprasījums pēc mājokļiem un cita veida būvniecības stagnē. Iedzīvotāju skaits stabilizējas, jo kopš 2020. gada samazinās  imigrantu plūsma no valstīm ārpus Eiropas (skatīt 6. attēlu). Kā iemeslu var minēt gan stingrāku robežkontroli vairākās Eiropas valstīs (jo īpaši Dienvideiropas), gan Zviedrijas imigrācijas un patvēruma noteikumu pastiprināšanu, kas ir mērķēta politika apturēt imigrāciju no valstīm ārpus Eiropas. 2024. gadā redzams, ka pašu zviedru iedzīvotāju pieaugums izpalicis un kopējais iedzīvotāju pieaugums netiek prognozēts būtisks.

Lai gan procentu likmju lejupceļš atvieglo būvniecību, jārēķinās, ka procentu likmes tuvākajos gados nebūs tik zemas, kā tās bija periodā pirms Covid, līdz ar to būvniecība būs nepieejamāka, kā bija ierasts.

Pakalpojumu pusē lielu īpatsvaru veido būvniecības pakalpojumu eksports. Vērtējot šī sektora kā eksporta galamērķa pievilcību (skatīt 7. attēlu), jāņem vērā, ka šis sektors Zviedrijā īsti nepaplašinās (kopš 2019. gada būvniecības importa vidējais gada pieauguma temps pieaudzis tikai par 1 % vidēji gadā), kā arī tas nav īpaši pieprasīts Zviedrijā (viens no sektoriem ar zemāko īpatsvaru Zviedrijas kopējo pakalpojumu importā). Turklāt Zviedrijā samazināta iedzīvotāju skaita prognoze (kas novērojama kā iedzīvotāju skaita stagnācija 6. attēlā), kas savukārt samazinās pieprasījumu pēc būvniecības un kaitēs jau tā lēni augošajam tirgum.

Latvijas eksportā uz Zviedriju ļoti nozīmīgs ir transporta pakalpojumu sektors, taču tas Zviedrijā aug lēni, tāpēc no izaugsmes perspektīvas nav īpaši pievilcīgāks.

Strauji augošs sektors ir IKT pakalpojumi, un šajā sektorā pašlaik sastopas gan Latvijas piedāvājums, gan Zviedrijas pieprasījums. Bet sektors, kurā iespējama paplašināta Latvijas klātbūtne Zviedrijā, jo tur ir augsts pieprasījums un augsta izaugsme, ir pētniecība un profesionālie un vadībzinību pakalpojumi.

Kā redzams 8. attēlā, kopš 2010. gada Zviedrijas preču un pakalpojumu nominālais imports audzis par vidēji 4.8 % gadā, līdzīgi kā vidēji Eiropas Savienībā (5 % gadā). Tātad Zviedrijas tirgus izaugsme un lielums bijuši pievilcīgi, tāpēc loģiski, ka liela daļa Latvijas eksporta dodas uz šo tirgu. Latvijas eksports uz Zviedriju pat apsteidzis Zviedrijas importa pieaugumu. Tomēr, skatoties plašāk, redzam, ka Latvijas eksports uz  daudzām citām valstīm audzis straujāk nekā uz Zviedriju. Daļējs šīs tendences skaidrojums – eksportētājiem, kuri pēc 2014. gada pārorientējās no Krievijas uz citiem tirgiem, Zviedrija kā galamērķis, visticamāk, nav bijusi aktuāla.

Zviedrija ir nozīmīgs tirdzniecības partneris arī mūsu Baltijas kaimiņiem (īpaši svarīgs šis tirgus ir Igaunijai). Gan Lietuvas, gan Igaunijas tirgus daļa Zviedrijā ir lielāka nekā Latvijai, tomēr arī mūsu kaimiņvalstis pēdējā laikā savas tirgus daļas Zviedrijā nav būtiski palielinājušas, drīzāk tās ir pat sarukušas. Arī Latvijas tirgus daļas gan preču, gan pakalpojumu eksportā uz Zviedriju pēdējā laikā ir sarukušas. Piemēram, cenu konkurētspēja Latvijai pēdējos gados ir vājinājusies tādēļ, ka darbaspēka izmaksas ir augušas krietni straujāk par produktivitāti. Pakalpojumu eksportā zemāki rādītāji vērojami tūrisma jomā, jo pēc pandēmijas neatsāka kursēt prāmis starp Stokholmu un Rīgu. Iespējams, arī ģeopoliskās situācijas dēļ Latvija nav tik pievilcīgs tūrisma galamērķis kā agrāk. Tāpat mazāks bijis pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, kuri veido lielu daļu no Latvijas pakalpojumu eksporta uz Zviedriju.

Tirgus daļu eksportā nosaka ne tikai atsevišķu produktu sekmes, bet arī tas, cik liels ir pieprasījums pēc šīm precēm un kā mainās to cenas. Kā redzams 10. attēlā, sava loma ir eksporta struktūrai – vai eksportējam ko pieprasītu, vai nē. 11. attēlā redzams, ka pieprasītas preces no mūsu eksporta klāsta bija koksnes izstrādājumi, radot pozitīvu struktūras efektu 2021.-2022. gadā, tam sekoja pieprasījuma kritums 2023. gadā un atkopšanās 2024. gadā. Tomēr uz struktūras rēķina tirgus daļu zaudējām minerālproduktu (naftas, gāzes) dēļ, kuru cenas bija ļoti augstas 2021.-2022. gadā un kurus uz Zviedriju vairs neeksportējam. Pēc tam bijām ieguvēji no tā, ka neeksportējam šīs preces, kad to cenas samazinās.

Aplūkojot, kā sekmes atsevišķās preču grupās ietekmējušas kopējās Latvijas tirgus daļas pārmaiņas, 12. attēlā redzams, ka koksnes izstrādājumu segmentā tirgus daļas strauji auga 2022. gadā, nedaudz tas notika arī uz importa no Krievijas pārtraukšanas rēķina (Krievija gan nebija liels importa partneris pirms kara sākuma). Pēdējā pusotra gada laikā atsevišķu preču tirgus daļas rūk – mazāk esam eksportējuši ķīmijas nozares produkciju (Latvijas gadījumā lielākoties tas ir biodīzelis), tirgus daļas rūk arī metālu izstrādājumu eksportā.

Kas nākotnē varētu ļaut Latvijas eksportētājiem ieņemt lielāku Zviedrijas tirgus daļu? Šobrīd diezgan izteikta koncentrācija ir koksnes izstrādājumu un būvniecības sektorā, kur nācies ciest no cikliski zemāka pieprasījuma.  Sagaidāms, ka šajos sektoros pieprasījums tik strauji neatkopsies – būvniecības aktivitāte Zviedrijā bija sasaistīta ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas varētu sabremzēties līdz ar striktāku imigrācijas politiku. Vai varam ko mācīties no kaimiņvalstīm, kurām tirgus daļa Zviedrijā ir augstāka? Lietuvas un Igaunijas eksportā uz Zviedriju ir mazāks koksnes  īpatsvars, lielāks dažādu mehānismu, elektronikas, arī mēbeļu īpatsvars, proti, tiek eksportētas augstākas pievienotās vērtības preces un ir diversifikācija pa sektoriem, kas ļauj mazināt cikliskās pieprasījuma svārstības noteiktās preču grupās. Tas pats attiecas uz pakalpojumiem – patlaban Zviedrijā straujāk aug pieprasījums pēc dažādiem IT un profesionālajiem pakalpojumiem, bet Latvijas eksportā uz Zviedriju pašlaik vēl dominē ar būvniecību un transportu saistītie pakalpojumi. Latvijas IT un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem patlaban ir labas iespējas izmantot augošo pieprasījumu un attīstīt savu pakalpojumu eksportu uz Zviedriju.