11.05.2022.

Tirdzniecības pienesums ilgtspējīgā saimniekošanā

"  "
Foto: Shutterstock

Brīdī, kad skumjas par miljoniem Covid-19 upuru strauji nomainījis sašutums par zaudētajām dzīvībām, izpostītajām dzīvēm un infrastruktūru Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma, daudzi citi jautājumi varētu šķist zaudējuši aktualitāti vai pat kļuvuši teju ķecerīgi. Piemēram, tautsaimniecības ilgtspējība. Vai šie jautājumi tagad nevarētu "pastāvēt pie ratiem"? Un tomēr ne. Ģeopolitiskās situācijas eskalācija ir ne vien strauji ievirzījusi valstu valdības enerģētiskās drošības un enerģētiskās neatkarības risinājumu izskatīšanā, bet pievērsusi uzmanību daudzu materiālo resursu globālajām plūsmām. Tas ir saprotams, jo atsevišķu preču ražošana, pieejamība tirdzniecībā un izmantošana patēriņā vai investīcijās turas mata galā, ja nav alternatīvu izejvielu avotu.

No pieprasījuma puses, savukārt, saglabājas vēlme pēc neietekmēta dzīves līmeņa. Resursu (ne)pieejamība vairāk nekā agrāk aktualizē vajadzību īstenot aprites ekonomikas paņēmienus tautsaimniecības ilgtspējīgai funkcionēšanai. Sākot ar pirmo soli – tiek ražotas kvalitatīvas preces, kas tāpēc ilgi kalpo, paliek apritē un pēc iespējas ilgi nav jāaizstāj.

Šajā rakstā skatīsim, caur kādiem kanāliem var veidoties tirdzniecības nozares pienesums ilgtspējīgā saimniekošanā

Vai tirdzniecība būtiski ietekmē vidi?

Laikā, kad Ukrainā norit cīņas par fizisku izdzīvošanu, ilgtspējīga saimniekošana kļūst aktuālāka nekā jebkad. Covid-19 pandēmija parādīja, ka pāreja uz attālināto darbu ir iespējama, turklāt zibenīgi, un gaisa piesārņojums krasi samazinās patēriņa sarukuma iespaidā. Līdzīgi karš Ukrainā ļauj paātrināti aptvert, to, par ko sekmīgas ekonomiskās attiecības starp valstīm ikdienā ļauj nedomāt: dabas resursi patiešām nav pieejami visiem, visur un jebkādā daudzumā, un risinājums tam ir saprātīga to izmantošana un otrreizēja pārstrāde, kas vienlaikus būs ieguldījums ilgtspējībā. Savu artavu tajā var sniegt tirdzniecības nozare.

Tirdzniecība pati par sevi kā darbības joma nav būtisks gaisa piesārņojuma avots, ja spriežam ierastajās kategorijās, tādās kā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vai cieto daļiņu piesārņojums gaisā, kas rada kaitējumu veselībai (1. un 2. att.).

1.attēls. Siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms Latvijā un ES vidēji tautsaimniecībā kopumā un tirdzniecības nozarē (kg uz 1 iedzīvotāju gadā).

Siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms Latvijā un ES vidēji tautsaimniecībā kopumā un tirdzniecības nozarē
Avots: Eurostat.

2.attēls. Cieto daļiņu emisijas Latvijā un ES vidēji tautsaimniecībā kopumā un tirdzniecības nozarē (kg uz 1 iedzīvotāju gadā).

Cieto daļiņu emisijas Latvijā un ES vidēji tautsaimniecībā kopumā un tirdzniecības nozarē
Avots: Eurostat. Gaisā emitētās ieelpojamās cietās daļiņas mērītas mikrometros (µm)  līdz 2.5µm un līdz 10µm izmēram.

Tikmēr tirgoto preču ražošana, kā arī preču un materiālu pārvadāšana daudz būtiskāk varētu ietekmēt jau minēto gaisa piesārņojuma līmeni, vidi kopumā un cilvēku veselību. Eurostat dati ļauj novērtēt galvenokārt atsevišķu nozaru ietekmi tieši uz gaisa piesārņojumu, un te būtiska loma kā Latvijā, tā ES kopumā ir būvmateriālu ražošanai (t.i., citu nemetālisko minerālizstrādājumu ražošanas apakšnozarei), kas ar lielu atrāvienu apsteidz koksnes produktu un pārtikas preču ražošanu. Tikmēr citās jomās, piemēram, apģērbu vai elektronisko ierīču ražošanā radītais gaisa piesārņojums, ir visai simbolisks, un raisa jautājumu – par ko tad satraukums?

Daudzās nozarēs būtiska daļa ražošanas procesu neatrodas ES valstīs, un tas varētu ietekmēt priekšstatu par dažādu tirdzniecībā pieejamo preču ražošanas un pārvadāšanas ietekmi uz vidi un veselību. Jāatceras gan, ka vide nesākas un nebeidzas ar gaisa piesārņojumu.

Atsevišķi pētījumi[1] ļauj noprast, piemēram, visai būtisko modes industrijas ietekmi uz vidi (t.i., novērtēt gaisa piesārņojumu, izlietoto ūdens, ķimikāliju apjomu u.c.), taču sadrumstalotās vērtības ķēdes[2] neļauj aprēķinus veikt ļoti precīzi. Vienlaikus šajos pētījumos redzams, ka mode kļuvusi "ātra": šajā gadsimtā patērētāji biežāk iegādājas jaunus apģērba gabalus un no tiem drīzāk atbrīvojas; par nevajadzīgiem kļuvušie izstrādājumi bieži nonāk izgāztuvēs un tiek iznīcināti.

Tirdzniecības zaļais tilts ceļā no ražotāja uz patērētāju un atpakaļ

Ja prece netiek pārdota sezonas laikā, vai vēl skumjāk – tās derīguma termiņā, vai arī atgriežas veikalā pēc īslaicīgas lietošanas, tas ikreiz ir signāls tirgotājam, ka preces daudzums, dizains vai kvalitāte neatbilst pieprasījumam – nav dzīvotspējīgs. Tirgotājs var komunicēt: aicināt ražot vai pirkt izsvērtāk, izvērtēt iegādāto preču salāgojamību vai papildināmību patēriņā; izvēlēties kvalitatīvu un vajadzības gadījumā labojamu preci, atdot to pārstrādei vai otrreizējai lietošanai.

To, ka ar tirgus dalībnieku labo gribu preču izniekošanas mazināšanā vien nepietiek, apliecina jaunas likumdošanas iniciatīvas un praktiski tās piemēri. Vairāku ES valstu nevalstiskās organizācijas pērnā gada nogalē iestājās par nepārdoto preču iznīcināšanas aizlieguma iekļaušanu Ilgtspējīgu produktu iniciatīvā. Jaunais regulas priekšlikums paredz ekodizaina pieeju kaitējuma videi samazināšanai, tajā skaitā attiecībā uz preču iznīcināšanu un dažādu ķīmisko vielu klātbūtni precē. Regulējums attiektos uz tekstilizstrādājumiem, mēbelēm, būvmateriāliem un elektroprecēm, un Eiropas Komisija pieņem atsauksmes (feedback) vēl līdz šā gada 22. jūnijam. Tikmēr Beļģija, Vācija un Francija noteikumus par nepārdoto preču tālāko likteni jau iekļāvušas nacionālajā likumdošanā. Piemēram, Francijā, kur jau no 2016. gada tirgotājiem bija pienākums novērst pārtikas izniekošanu [3], no 2022. gada arī nepārdotus apģērbus, higiēnas preces, kā arī mēbeles un atsevišķas citas preces aizliegts sadedzināt vai nogādāt izgāztuvēs [4]. Tiek gaidīts, ka tas palielinās ziedojumu apjomu labdarības organizācijām, taču ir arī citas iespējas – preču pārdošana par daudz zemākām cenām, līdzīgi kā tas notiek ar lietotām precēm, vai to pārstrāde. Var, protams, rasties aksioloģiskas dabas jautājums, kāpēc ziedojumos nododamas tieši tās preces, kas citu patērētāju ieskatā izrādījušās nelietderīgas (nekvalitatīvas, neizskatīgas, citādi "ne..."), bet tas laikam vienlaikus būtu arī retorisks jautājums.

Nepārdoto preču apjoms nav cildinoši dati, tādējādi nav pārsteidzoši, ka precīza statistika tautsaimniecības līmenī nav pieejama. Arī tad, ja atrodamas attiecīgas atsevišķu institūciju aplēses [5] (īpaši runājot, piemēram, par ātrās modes industriju), tās parasti reprezentē šo preču vērtības novērtējumu (iespējams, faktiskajās cenās, dažreiz arī tonnās), taču neļauj īsti noprast potenciāli apmierināmo vajadzību daudzumu. Jāatzīmē, ka 2022. gada 30. martā EK prezentēja ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģiju (Strategy for Sustainable and Circular Textiles), kas iekļauj jautājumus par izejvielu atkārtotu izmantošanu tekstilizstrādājumos, kā arī aizliegumu tos iznīcināt noteiktos gadījumos.

Vai tā būtu patērētāja vienaldzība, vai arī vārdos izteikta piezīme par to, ka piedāvātajā sortimentā nav izdevies atrast vajadzīgo – tā ir atgriezeniskā saite gan tirgotājam, gan ražotājam. Tā var attiekties uz preces kvalitāti, funkcionalitāti, ilgmūžību, citām īpašībām un cenu.

E-komercija, rekomercija, ..."nekomercija"?

E-komercija par daudzu tirgotāju ikdienu kļuva tieši pandēmijas laikā, un ar to saistītā t.s. pēdējās jūdzes piegāde, piemēram, Pasaules Ekonomikas Foruma vērtējumā [6] tika atzīmēta kā būtisks potenciāls gaisa piesārņojuma palielinātājs pilsētās, ja netiek rasti atbilstoši transporta risinājumi. Tomēr kopējā e-komercijas ietekme uz SEG emisiju apjomu, ierēķinot veikalu platību izbūvi un uzturēšanu un to, ka patērētāji nemēro ceļu uz veikalu, atsevišķos pētījumos vērtēta kā labvēlīga: ASV vadības konsultāciju uzņēmuma "Oliver Wyman" pārskatā SEG emisiju apjoms sarūk 1.5-2.9 reizes.

E-komercija mūsdienās kļuvusi par ērtu risinājumu arī reversajai jeb rekomercijai,  t.i., reiz nopirktu, bet nelietotu preču atkārtotai pārdošanai vai lietotu preču pārdošanai labošanai un tālākai izmantošanai. Rekomercijai ir daudz variāciju un īstenošanas veidu. Piemēram, veikalos tiek organizēta lietoto preču savākšana otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei; lietotā prece var būt iemaksa jaunas preces pirkumam un tamlīdzīgi. Rekomercijā lieliski iederas izstrādājumi, kas ir kvalitatīvi, ilgstoši lietojami, pielāgojami un vajadzības gadījumā arī labojami. Veselīgu, drošu kvalitatīvu preču un pakalpojumu pieejamība, labojamu, salāgojamu, ilgi kalpojoši preču radīšana un citas uz galapatērētāja dzīves kvalitāti vērstas vērtības iekļautas arī EK Ilgtspējīgu finanšu platformas gala ziņojumā par Sociālo taksonomiju [7].

Kamēr daudzviet pasaulē iedzīvojas pieeja, ka "vecais ir jaunais jaunais", Latvijā lietoto preču tirdzniecība veikalos būtisku uzplaukumu nepiedzīvo, skat. 3. attēlu, un, atšķirībā no pārējās mazumtirdzniecības, tā nav tikusi atpakaļ līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms globālās finanšu krīzes. Īpaši dramatisks kritums lietoto preču tirdzniecībā Latvijas veikalos vērojams tieši krīžu situācijās. To varētu izskaidrot ne vien tas, ka lietoto preču tirdzniecība nepārstāv pirmās nepieciešamības preces (pārtika, higiēnas preces, medikamenti), bet, iespējams, arī ar to, ka krīzes situācijās lietoto preču tirgus Latvijā iedzīvotājiem, kas pārsvarā iegādājas jaunas preces, tomēr nekļūst par nopietnu alternatīvu, kamēr iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem reizēs, kad valda nenoteiktība un ienākumi sarūk, šādu preču iegādi taupības nolūkos uz laiku atliek. Jāatzīmē arī, ka lietoto preču apmaiņa var notikt starp patērētājiem tieši, precei atkārtoti neiegriežoties tirdzniecības nozarē.

3.attēls. Mazumtirdzniecības un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu apgrozījuma dinamika salīdzināmās cenās Latvijā (2015 = 100; sezonāli koriģēti dati).

Mazumtirdzniecības un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu apgrozījuma dinamika salīdzināmās cenās Latvijā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Kvalitatīvu, ilglietojamu, labojamu preču tirdzniecība vēl nenozīmē izaugsmes kritumu tirdzniecībā. Daļēji nozares aktivitāti varētu veidot reversā jeb rekomercija, taču nevar neizslēgt nozares lomas sašaurināšanos, ja arvien biežāk izvēle ir par labu preces nomai pretstatā tās iegādei, vai patērētājs izvēlas individuāli pielāgotu risinājumu (jeb t.s. tailor-made). Preču noma un labošana nepadarīs komerciju par "nekomerciju", un šie var būt tirgotāja paša papildus piedāvāti pakalpojumi. Tikmēr skatot preču iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu kā pamatdarbības veidu, jau minētajā 3. attēlā redzam: pēdējo gadu laikā relatīvi straujāk audzis dažādu preču iznomāšanas pakalpojumu apgrozījums (te varētu runāt par tendenci, ka izmantošanas pieredze pamazām ņem virsroku pār preces turēšanu īpašumā, īpaši, ja tā tiek lietota reti). Tomēr Latvijas iedzīvotājam salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un ES vidēji – savs ir savs: 4. attēlā pēc pievienotās vērtības datiem redzam, ka uz ES fona Latvijas patērētāji nav naski preču nomātāji (līdzīgi tas ir arī mājokļu tirgū). 

4.attēls. Iznomāšana un ekspluatācijas līzings Baltijā un ES (pievienotā vērtība salīdzināmās cenās;  2015 = 100; īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā; %).

 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings Baltijā un ES
Avots: Eurostat.

5. attēls rāda, ka ātrā mode izsprukusi ārpus modes industrijas: preču remonts kā saimnieciskās darbības veids stagnē vai sarūk, tās īpatsvars pievienotajā vērtībā ir niecīgs.

5.attēls. Datoru un sadzīves preču remonts (indekss; 2000=100) un nozares īpatsvars (%; labā ass)

Datoru un sadzīves preču remonts (indekss; 2000=100) un nozares īpatsvars
Avots: Eurostat.

Vēl vairāk – šīs darbības jomas īpatsvars pievienotajā vērtībā Baltijas valstīs šā gadsimta laikā sarucis par 40-50%, bet ES valstīs vidēji – par gandrīz trešdaļu. Vai tas norādītu uz ātro modi ilglietošanas preču segmentā vai plānoto nolietošanos, kuras apkarošanai ES nav tiešas likumdošanas, tomēr eksistē iniciatīvas, preču remonta sarukuma tendence neatbilst aprites ekonomikas pirmajam solim. Prātā nāk Džeimss Kunstlers (James Kunstler), piepilsētu izplešanās kritiķis Amerikā, "Nekurienes ģeogrāfija" autors, un viņa minētās "(..) vietas, par kurām nav vērts rūpēties (places that are not worth caring about)". Līdzīgā kārtā te varētu teikt, ka patērētāja acīs šīs ir lietas, par ko nav vērts rūpēties. Tādējādi 2022. gada 30. martā Eiropas Komisija prezentēja priekšlikumu patērētāju [8], paredzot, ka patērētājs jāinformē par preces ilgmūžību un remontējamību, tā mazinot plānotās nolietošanās (planned obsolescence) iespējamību.

Pēcvārds

Saskaņā ar 2022. gada "Global Circularity Gap Report" arī Latvija ir to valstu starpā, kas saimnieko tā, it kā cilvēces rīcībā būtu divu zemesložu resursi. Globālo piegādes ķēžu traucējumiem vajadzētu rosināt ikvienu pārskatīt savas vajadzības un prioritātes. Pat milzīga ģeopolitiska saspīlējuma situācijā redzams, ka ir grūti pieņemt taupīgāku saimniekošanu uz sasniegtā materiālā dzīves līmeņa rēķina, apsverot ES iespējas atteikties no energoresursu importa no Krievijas. Jāmin tomēr, ka ES naftas produktu un dabasgāzes imports nav pilnībā no Krievijas un ka daļa enerģijas uzņēmumos un mājsaimniecībās nebūt netiek izlietota pamatvajadzībām vai pamatpreču ražošanai.

Dabas resursi patiešām nav pieejami visiem, visur un jebkādā daudzumā, un saprātīga to izmantošana un otrreizējā pārstrāde ir risinājums un vienlaikus ieguldījums ilgtspējībā. Savu artavu tajā var sniegt tirdzniecības nozare, informējot patērētāju, piedāvājot papildu pakalpojumu (otrreizējā tirdzniecība, preču savākšana pārstrādei, remonts). Patērētāja izvēle un atgriezeniskā saikne caur tirgotāju sasniedz ražotāju, palīdzot novērst pārprodukciju.

[1] Dažādi pētījumi par ilgtspēju modes industrijā: https://hbr.org/2022/01/the-myth-of-sustainable-fashion; https://www.unep.org/news-and-stories/press-release/un-alliance-sustainable-fashion-addresses-damage-fast-fashion; https://www.weforum.org/agenda/2019/02/how-the-circular-economy-is-redesigning-fashions-future/; https://ellenmacarthurfoundation.org/fashion-business-models/overview; https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/QANDA_22_2015

[2] Vērtības jeb ķēdi varam iztēloties kā posmu virkni: izpēte, dizains, dabas resursu ieguve, to pārstrāde, preces ražošana, pārvadāšana, utt.. Katrā posma veidojas daļa gala produkta vērtības.

[3] No 2016. gada nepārdodamās pārtikas preces bija aizliegts izmest, tādējādi tirgotājiem pirmkārt bija jārūpējas par izpratnes veidošanu, laikus jāsamazina cena, kas veicinātu pārdošanu, preces varēja ziedot, izmantot dzīvnieku uzturā vai kompostēt. https://zerowasteeurope.eu/wp-content/uploads/2020/11/zwe_11_2020_factsheet_france_en.pdf

[4] https://www.capital.fr/entreprises-marches/les-produits-non-alimentaires-invendus-niront-bientot-plus-a-la-poubelle-1424175 https://www.thelocal.fr/20211220/france-to-expands-its-anti-waste-laws-from-january/

[5] piemēram, https://www.dw.com/en/destroy-packages-online-shopping/a-52281567; https://sharecloth.com/blog/reports/apparel-overproduction; https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/QANDA_22_2015

[6] https://www3.weforum.org/docs/WEF_Future_of_the_last_mile_ecosystem.pdf 5.lpp https://www3.weforum.org/docs/WEF_Pandemic_Parcels_and_Public_Vaccination_report_2021.pdf 3.lpp

[7] https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/280222-sustainable-finance-platform-finance-report-social-taxonomy.pdf , 36.-37.lpp

[8] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_22_2098

APA: Paula, D. (2022, 01. oct.). Tirdzniecības pienesums ilgtspējīgā saimniekošanā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5576
MLA: Paula, Daina. "Tirdzniecības pienesums ilgtspējīgā saimniekošanā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 01.10.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5576>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up