21.06.2021.

Vai atalgojums arvien pieaugs un to vēl paātrinās minimālās algas celšana?

Celtnieki uz sastatnēm, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Šogad 1. ceturksnī vidējā alga bija gandrīz par 10% augstāka nekā pirms gada. Tā arī turpmāk pieaugs ar ātrumu 5-7% gadā, līdz ar to nemitīgi augs vidējās algas pirktspēja. 

Algas pieaugumu var sadalīt divās komponentēs: inflācija un produktivitātes pieaugums. Inflācija tiek prognozēta 2-3% līmenī. Darba ražīgums jeb produktivitāte augs par 3-4% gadā [1]. Šeit redzams, ka, ja mēs vēlamies straujāku algas kāpumu, tad ir jāveicina produktivitāte. Tas nenozīmē “strādāt vairāk”, tas nozīmē  - “strādāt gudrāk”. Jāveicina izglītības kvalitāte, mūžizglītības plašāka izplatība, jāuzlabo veselības aprūpe. Skaidrs, ka tikai labi izglītoti un veseli darbinieki var strādāt produktīvāk.

Algas pieaug pat krīzes laikā

Pretēji tam, ko sagaidām ekonomikas lejupslīdes laikā, statistika arvien uzrāda darba algas pieaugumu. Kā to skaidrot?

Šā gada janvārī būtiski pieauga minimāla alga (par 16%). Tas varēja vienreizēji palielināt vidējās algas gada pieauguma tempu par aptuveni vienu procentpunktu.

Mērķtiecīgs atalgojuma kāpums bija arī veselības aprūpē un izglītībā. Vidējā alga šajās nozarēs gada laikā auga attiecīgi par  26% un 10%. Tas vidējās algas pieauguma tempu palielināja vēl par aptuveni trīs procentpunktiem.

Savs devums bija arī nodarbināto struktūras efektam: vislielākās atlaišanas pandēmijas laikā bija nozarēs un profesijās ar zemu algu, piemēram, izmitināšana un ēdināšana. Pat, ja nevienam darbiniekam alga nepieaug, atlaižot indivīdus ar zemu darba samaksu, vidējā alga pieaug. Ietekme uz vidējās algas gada pieauguma tempu – ap diviem procentpunktiem.

Algu pieaugumu var skaidrot arī ar to, ka augusi produktivitāte un vairākās nozarēs saglabājies liels pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem. Ietekme uz vidējās algas gada pieauguma tempu – ap 3 procentpunktiem.

Raksts “Divu ātrumu darba tirgus” jau izgaismoja prasmju un kompetenču neatbilstības problēmu, kas tieši saistīta ar izglītības kvalitāti. Absolventu monitoringa dati skaidri parāda, ka dažādu Latvijas augstskolu absolventu alga atšķiras vairākkārt (pat līdzīgās studiju jomās), atspoguļojot gan izglītības kvalitātes atšķirības, gan arī atšķirīgus studentu atlases kritērijus (vidusskolēni ar izciliem eksāmenu rezultātiem izvēlas vienas augstskolas, bet ar vājiem eksāmenu rezultātiem - citas).

Minimālas algas celšana brīnumus nesola

Minimālā alga nav nekāda brīnumnūjiņa, kas var ar vienu mājienu mazinās ienākumu nevienlīdzību un tuvinās Latvijas algas attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Tieši otrādi - ja minimālo algu ceļ par daudz, tas nodara vairāk kaitējuma nekā labuma, jo mazina uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem.

Minimālās algas kāpumam nevajadzētu būt straujākam par vidējās algas un arī produktivitātes pieaugumu [2]. Šā gada janvārī minimālā alga palielinājās tik būtiski (par 16%), ka tagad būtu nepieciešams vienu vai pat divus gadus nogaidīt, atstājot to nemainīgu.

Pēc starptautiskiem salīdzinājumiem, minimālai algai nevajadzētu pārsniegt pusi no vidējās algas. Taču Latvijas pašvaldībās tās līmenis ļoti atšķiras. Rīgā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas 2021. gada 1. ceturksnī bija 1358 eiro, savukārt Latgalē - tikai 842 eiro. Līdz ar to Latgalē minimālā alga ir 60% no vidējās, un tas var traucēt nodarbinātībai.

Tāpat arī nozaru dalījumā. Vidējā alga izmitināšanā un ēdināšanā šobrīd ir 716 eiro. Tādējādi pašreizējā minimālā alga ir 70% no vidējās nozarē. Tas ir ļoti daudz un var traucēt nodarbinātības atkopšanos šajā nozarē (tieši izmitināšanā un ēdināšanā notika vislielākās atlaišanas pandēmijas laikā).

Diemžēl minimālās algas celšana var arī nepalīdzēt nodarbinātiem ar zemiem ienākumiem. Ja uzņēmējs nespēs maksāt minimālo algu, darbinieki tiks atlaisti, un viņiem būs grūti atrast jauno darbvietu. Vai arī viņiem oficiāli tiks samazināts darba stundu skaits (jo minimālā alga ir noteikta par pilnas slodzes darbu - neviens neaizliedz noformēt darbinieku uz pusslodzi un maksāt viņam 250 eiro mēnesī).

Cilvēki mēdz teikt - ja Latvijā minimālā alga ir zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, tad to var celt. Manuprāt, šīs arguments ir aplams. Igaunijā minimālā alga ir nedaudz lielāka (584 eiro), taču arī vidējā ir lielāka. Savukārt Lietuvā minimālā alga (642 eiro) nav salīdzināma atšķirīgas uzskaites dēļ: pēc 2019. gadā notikušās sociālās apdrošināšanas iemaksu reformas (darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas tika ieskaitītas bruto algā) katra nodarbināta atalgojums uz papīra (un arī minimālā alga) pieauga par 29%, taču tas nemainīja reālo labklājību. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma Lietuvā nenotiktu, minimālā alga būtu līdzīga kā pie mums.

Bloga viedoklis izmantots Latvijas Radio1 raidījumos “Eiro fokusā” 2021. gada 9. jūnijā un 16. jūnijā.

[1] Bāzes perioda cenās.

[2] Faktiskajās cenās (tas ir, produktivitātes pieaugumam bāzes perioda cenās pieskaitot inflāciju).

APA: Krasnopjorovs, O. (2021, 21. oct.). Vai atalgojums arvien pieaugs un to vēl paātrinās minimālās algas celšana?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5247
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Vai atalgojums arvien pieaugs un to vēl paātrinās minimālās algas celšana?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5247>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up