02.12.2015.

Vai izglītībai Latvijā ir ietekme uz algu?

Laiku pa laikam medijos izskan informācija, kas apšauba izglītības pozitīvo ietekmi uz algām (db.lv, 2013 [i]). Vai tas, ka dažu izglītības iestāžu diplomi, labākajā gadījumā, izmantojami tapešu vietā, nozīmē, ka izglītībai darba tirgū vispār nav nozīmes? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējām savā pētījumā "Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes un pēckrīzes periodā: 2006.-2012. gada datu vērtējums".

Ja izglītībai nav nozīmes darba tirgū, kāpēc pēdējo 25 gadu laikā izglītība Latvijā piedzīvojusi vērā ņemamu popularitātes pieaugumu? Ja 2002. gadā tikai 22% no nodarbinātajiem bija ieguvuši augstāko izglītību, tad 2014. gadā to īpatsvars bija jau 34%. Turklāt Latvijā jauniešu (25-34 gadu vecuma grupā) īpatsvars ar augstāko izglītību ir augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Arī darba tirgus statistika liecina, ka līdz ar augstāku izglītību samazinās bezdarba līmenis un pieaug vidējā darba alga. Šie fakti liek domāt, ka Latvijas iedzīvotāji tic izglītības nozīmei un, veidojot savu karjeru, cer nākotnē saņemt lielāku algu.

Lai pārliecinātos par izglītības ietekmi uz algu, veicām pētījumu [ii]. Izmantojām anonimizētus mikrodatus no EU-SILC apsekojuma, kuros pieejama informācija arī par personu izglītību, darba pieredzi, algu un daudz citiem to raksturojošiem faktoriem. Tāpat kā vairums citu pētījumu, arī mūsējais balstījās uz Jakoba Mincera (1974) [iii] izveidoto modeli, kurā alga izteikta kā funkcija no personas darba pieredzes un izglītības.

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka izglītībai Latvijā ir statistiski nozīmīga ietekme uz algu. Katrs izglītībā pavadītais gads veicina algas kāpumu vidēji par 8%. Interesanti ir arī tas, ka daudz kritizētajai augstākai izglītībai, ja to salīdzina ar citiem izglītības līmeņiem, ir vislielākā ietekme uz algu. Proti, cilvēki ar augstāko izglītību saņem par 48% lielāku algu nekā cilvēki ar vidējo izglītību. Savukārt nodarbinātie bez vidējās izglītības saņem par 9% zemāku algu nekā nodarbinātie ar vidējo izglītību.

Izglītības ietekme uz algu vislielākā bija tieši ekonomiskās krīzes gados. Tas liecina, ka izglītība darba tirgū ir būtisks "drošības spilvens". Aptuveni puse no izglītības pozitīvās ietekmes uz algu izpaužas kā piekļuve augstāk atalgotām nozarēm, profesijām un amatiem. Otru pusi veido tiešā algas prēmija: augstāka alga vienā nozarē, profesijā un amatā strādājošajiem. Turklāt cilvēkiem ar augstāku izglītību ir lielāka darba noslodze, kā arī tie saskaras ar zemāku bezdarba risku.

Mūsu pētījuma rezultāti arī liecina, ka sievietēm izglītības ietekme uz algu ir lielāka nekā vīriešiem; Rīgā un Pierīgā tā ir augstāka nekā citviet Latvijā; Latvijas pilsoņiem tā ir augstāka nekā nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem; gados jauniem cilvēkiem (zem 25 gadu vecuma) tā ir zemāka nekā citām vecumgrupām.

Viens no svarīgākiem pētījuma rezultātiem ir fakts, ka visos apskatītajos ekonometriskajos modeļos, visām iedzīvotāju grupām, kā arī visos analīzes periodos izglītībai ir statistiski nozīmīga pozitīva ietekme uz algu.

Dažreiz dzirdam baumas, ka Latvijā pastāv augstākās izglītības absolventu pārprodukcija. Ja mākslīgi mēģināsim (piemēram, pārdalot budžeta vietas) novirzīt jauniešus no augstākās izglītības uz vidējās profesionālās un arodizglītības sliedēm, tam varētu būt negatīva ietekme uz algām, proti, uz darba ražīgumu un tautsaimniecības attīstību.

 

 

[i] Db.lv. Augstskolas diploms negarantē lielu algu. Dienas bizness, 25.06.2013. [skatīts 04.09.2015.].

[ii] VILERTS, Kārlis, KRASNOPJOROVS, Oļegs, BRĒĶIS, Edgars. Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes laikā un pēckrīzes periodā (2006.-2012. gada datu vērtējums). Latvijas Bankas pētījums Nr.3/2015. [skatīts 02.12.2015.]

[iii] MINCER, Jacob. Schooling, Experience and Earnings. New York : Columbia University Press, 1974. 167 p.

 

APA: Krasnopjorovs, O., Vilerts, K. (2019, 18. nov.). Vai izglītībai Latvijā ir ietekme uz algu? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/534
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. Vilerts, Kārlis. "Vai izglītībai Latvijā ir ietekme uz algu? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/534>.
Up