13.06.2019.

Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei

Foto: Shutterstock

Pakalpojumu eksports kļūst arvien pamanāmāks. Ne vien tādēļ, ka būtiski augusi tā loma pasaules ekonomikā, bet arī tādēļ, ka pakalpojumi kļuvuši zināšanu ietilpīgāki.

Pakalpojumu eksporta virzību nosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstība un to pielietojums biznesa procesos, kā arī tādu pakalpojumu attīstība, kur vairs nav svarīgs tiešs klātbūtnes kontakts ar klientu. Pakalpojumus, kurus sniedz arī attālināti, klientus ātri sasniedzot jebkurā pasaules malā, dēvē par modernajiem pakalpojumiem*.

Pakalpojumu eksports Latvijā dod gandrīz piektdaļu no ienākumiem gadā. Taču šobrīd pakalpojumu eksporta attīstībai Latvijā samilzuši vairāki izaicinājumi, īpaši ārējās vides ģeopolitisko un ekonomisko norišu dēļ. Šādos nelabvēlīgas vides apstākļos risinājums ienākumu plūsmas uzturēšanai var būt pakalpojumu eksporta diversifikācija un komplicētība [3]. Šajā rakstā – Latvijas pakalpojumu eksporta sarežģītības izvērtējums.

"Modernāks" eksports – augstāka labklājība

Latvijā panākumus uzrāda informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare – pēdējos trīs gadus nozares pievienotā vērtība augusi virs 5% gadā ar 13% izrāvienu 2018. gadā, un nozare vairāk nekā 90% apmērā ir orientēta uz eksportu. Tādējādi strauju izrāvienu uzrādījuši arī datorpakalpojumu, informācijas un telesakaru pakalpojumu eksporta ienākumi. Tas būtiski palielinājis Latvijas pakalpojumu eksporta struktūras diversifikāciju, salīdzinot ar situāciju pirms 10, 20 gadiem, kad dominēja transporta pakalpojumi (1. attēls).

1. attēls. Latvijas pakalpojumu eksporta struktūra (%)

Latvijas pakalpojumu eksporta struktūra
Avots: Latvijas Banka

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo virzību, Latvijas pakalpojumu eksporta struktūrā joprojām dominē t.s. tradicionālie pakalpojumi** pretstatā vairumam augstākas labklājības Eiropas Savienības (ES) valstu (2. attēls). Pētījumos ir pierādīts [3; 4]: jo komplicētāks pakalpojumu eksports, jo augstāka spēja nodrošināt labklājības pieaugumu valstī. Turklāt valstis ar zemāku ienākumu līmeni var augt straujāk, ja to pakalpojumu eksporta struktūra sāk līdzināties augstākas labklājības valstīm.

2. attēls. Pakalpojumu eksporta struktūra tradicionālo un moderno pakalpojumu sadalījumā (%, 2018. gadā)

Pakalpojumu eksporta struktūra tradicionālo un moderno pakalpojumu sadalījumā
Avots: Eurostat; autora aprēķini

Būtiski, ka t.s. moderno pakalpojumu iespējas saturēt augstāku pievienoto vērtību ir krietni lielākas nekā tradicionālajiem pakalpojumiem. Piemēram, Latvijā IKT nozares pievienotā vērtība cilvēkstundā ir vidēji 20 eiro, turpretī citos pakalpojumos (būvniecībā, tirdzniecībā, transportā, braucienos) – ap 14 eiro. Taču Latvijā arī moderno pakalpojumu jomās vēl ir lielas iespējas palielināt ienākumus. Somijā un Zviedrijā, kur IKT ir vairāk attīstījušās, arī pievienotās vērtības ziņā (attiecīgi 65 eiro un 90 eiro cilvēkstundā) šī nozare krietni pārsniedz Latvijas sniegumu, kas ļauj sektorā nodarbinātajiem saņemt augstākas algas.

Svarīgi, ka pakalpojumu, t.sk. moderno pakalpojumu, eksporta gūtie ienākumi pārsvarā ir radīti iekšzemē. Iekšzemē pievienotā vērtība, t.i., darbs, par kuru ienākumus saņem Latvijas uzņēmēji un darba ņēmēji, ir 85% no pakalpojumu eksporta vērtības (atlikusī daļa – ārvalstīs), informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu sektorā – pat 90%. Salīdzinājumam – iekšzemes pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā ir 70%, t.sk., piemēram, 60% elektrisko iekārtu ražošanas sektorā.

Moderno pakalpojumu etapu atdalīšana – iesaiste globālajās vērtību ķēdēs –  var notikt, ja ir pieejams līdzvērtīgas, augstas kvalifikācijas darbaspēks, kas pievieno augstu pievienoto vērtību. Nenoliedzami, tāpat kā rūpniecībā, arī pakalpojumu sektorā produkti tiek izgatavoti dažādos posmos dažādās pasaules valstīs, ko veicina pieejamie resursi un to cena, tirgus tuvums vai citi apsvērumi, – tātad darbojas globālās vērtību ķēdes. Rūpniecības sektorā lētāka darbaspēka valstis tiek bieži izmantotas kā montāžas vieta, tādējādi šajās valstīs tiek pievienota zema vērtība, kas neprasa augstas kvalifikācijas zināšanas un nebalsta valsti attīstībā uz augstākiem ienākumiem. Pakalpojumu sektorā produkta radīšanas procesa pārvietošana uz citu valsti, bieži zemāku darbaspēka izmaksu dēļ, tomēr ir iespējama tikai tad, ja valstī ir augstas kvalifikācijas darbinieki ar konkrētām zināšanām. Pakalpojumu sektorā ir grūtāk atdalīt ražošanas posmus, taču produktiem, kur tas ir iespējams, piemēram, IKT pakalpojumiem, noteiktā produkta radīšanas etapā visbiežāk līdzvērtīgas kvalifikācijas darbaspēks pievienos augstu pievienoto vērtību, tādējādi šajā procesā ieguvējas būs visas iesaistītās valstis.

Spēja konkurēt ir iespēja gūt ienākumus

Tādi tradicionālie pakalpojumi kā transporta sektors Latvijā ir attīstījušies ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocību rezultātā. Taču attīstību nosaka arī eksporta mērķvalstu ekonomiskā situācija un politika. Latvijas pakalpojumu eksportu šobrīd tieši ietekmē Krievijas politika pakāpeniski virzīt dzelzceļa transporta kravas caur savām ostām un protekcionisms Eiropas valstīs autotransporta kravu pārvadājumu jomā. Tātad šobrīd ne ostām un dzelzceļam, ne autotransporta kravu attīstībai vide nav labvēlīga. Līdz ar to, neskatoties uz gaisa pasažieru pārvadājumu teicamo attīstību, kopumā transporta sektora izaugsme prognozējama kā vāja. Ārējā pieprasījuma vājināšanās, breksita neskaidrības pagarināšana un tirdzniecības "kari" ietekmē preču tirdzniecības plūsmas un netieši mazina arī ar tām saistīto pakalpojumu eksporta izaugsmi. Latvijas pakalpojumu eksporta izaugsmi mazinājusi arī Latvijā notiekošā finanšu sektora pārkārtošanās. Šādos apstākļos, kad pieprasījums pasaulē vairs neaug līdzšinējā tempā, lielāka loma izaugsmes noturēšanai ir konkurētspējai. Šobrīd Latvijas konkurētspējas pieaugums uzrādās atsevišķu moderno pakalpojumu segmentos (3. attēls). Šī niša var kalpot par Latvijas izaugsmes dzinēju.

3. attēls. Latvijas pakalpojumu eksporta daļas pārmaiņas pasaulē sadalījumā pa pakalpojumu eksporta veidiem (2010 = 100)

Latvijas pakalpojumu eksporta daļas pārmaiņas pasaulē sadalījumā pa pakalpojumu eksporta veidiem
Avots: Pasaules Tirdzniecības organizācija, Latvijas Banka, autora aprēķini

Ja kāda produkta īpatsvars valsts eksportā pārsniedz šī paša produkta īpatsvaru pasaules eksportā, tad acīmredzot pastāv nosacījumi, kas konkrētajai valstij ļauj ar šo produktu pasaules tirgū labāk konkurēt un nopelnīt. Moderno pakalpojumu sniedzēju valstīm, kurās šiem pakalpojumiem ir konkurētspējas priekšrocība, ir augstāks ienākumu līmenis [4]. Tas ir spēkā arī ES valstīs (4. attēls). Nav jābrīnās, ka Latvijai ar salīdzinoši zemo labklājības līmeni modernie pakalpojumi neuzrāda konkurētspējas priekšrocību. Tomēr cerīgi, ka Latvija varētu spēt izmantot konkurētspējas kāpumu un augt šajā jomā.

4. attēls. Sakarība starp konkurētspējas priekšrocību moderno pakalpojumu eksportam un IKP uz iedzīvotāju

Sakarība starp konkurētspējas priekšrocību moderno pakalpojumu eksportam un IKP uz iedzīvotāju
Avots: Starptautiskais Valūtas fonds, Eurostat, autora aprēķini

Fokuss uz darbaspēka resursu attīstību

Pasaulē uzskats par izaugsmes balstiem ir mainījies no pārliecības, ka tikai rūpniecības izrāviens var kalpot par izaugsmes dzinēju, uz redzējumu, ka arī pakalpojumu sektors spēj vest valstis uz augstāku labklājību. Uzskatāmi pasaules piemēri ir Ķīnas uz rūpniecību balstītā izaugsme un Indijas apliecinājums par pakalpojumu sektoru kā izaugsmes balstu [1]. Tomēr ne Ķīnas rūpniecības virzītā izaugsmes stratēģija, ne Indijas IT pakalpojumu eksporta virzītā stratēģija nevar būt vienkārša un universāla izvēle. Šie spilgtie pasaules piemēri rāda, ka izaugsmi un attīstību var balstīt dažādi ceļi, kuru panākumus noteiks pieejamie resursi.

Tomēr redzams, ka fokuss uz cilvēkresursu attīstīšanu, kas atspoguļojies augstākā darbaspēka prasmju novērtējumā, nodrošinājis valstu augstāku labklājību (5. attēls).

5. attēls. Sakarība starp IKP uz iedzīvotāju un darbaspēka prasmju novērtējuma rādītāju

Sakarība starp IKP uz iedzīvotāju un darbaspēka prasmju novērtējuma rādītāju
Avots: Global Competitiveness report 2018, Eurostat, autora aprēķini

Komplicēto pakalpojumu nozares uzņēmumi Latvijā uzrādījuši spēju augt, konkurēt, attīstīties un maksāt augstākas algas nodarbinātajiem. Tomēr pakalpojumu eksporta sarežģītība Latvijā vēl būtiski atpaliek no augstākas labklājības valstīm un Latvijas iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir zem 70% no ES vidējā.

To, vai valstis spēj un spēs gūt labumu no nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar t.s. 4. industriālās revolūcijas tehnoloģisko izrāvienu, nosaka gan valsts politikas fokuss uz attīstāmiem ražošanas resursiem – cilvēkresursiem un zināšanām, tehnoloģijām, institūcijām –, gan ekonomikas dalībnieku – iedzīvotāju, uzņēmumu un valdības – gatavība būt ieguvējiem izaicinājumu gaisotnē. Par savlaicīgu sagatavošanos tehnoloģiskajiem izaicinājumiem 2019. gada Pasaules ekonomikas forumā Davosā izteicās arī profesors un Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Roberts Šillers: "Jūs nevarat gaidīt, līdz māja nodegs, lai to apdrošinātu."*** Tātad jārīkojas laikus un gudri.

Ieskatam – atsevišķi rādītāji no Globālā Konkurētspējas ziņojuma [2], kas raksturo ekonomikas dalībnieku gatavību nākotnes izaicinājumiem (6. attēls).  Šajos rādītājos Latvija starp citām valstīm neierindojas augstās vietās ne iedzīvotāju, ne uzņēmumu, ne valdības vēlmes un gatavības ziņā virzīt šos izaicinājumus augstākas labklājības gultnē.

6. attēls. Ekonomikas dalībnieku gatavību nākotnes izaicinājumiem raksturojoši rādītāji

Ekonomikas dalībnieku gatavību nākotnes izaicinājumiem raksturojoši rādītāji
Avots: Global Competitiveness report 2018
Ekonomikas dalībnieku gatavību nākotnes izaicinājumiem raksturojoši rādītāji
Avots: Global Competitiveness report 2018
Ekonomikas dalībnieku gatavību nākotnes izaicinājumiem raksturojoši rādītāji
Avots: Global Competitiveness report 2018

Iepretim industriālajai politikai izglītības – zināšanu un prasmju – sviru priekšrocība ir tā, ka tās ir universālas un pamatu pamats jebkura augstas pievienotās vērtības sektora izaugsmei. Pozitīvi, ka par zināšanu lomu ekonomikā tiek diskutēts arī Latvijas attīstības pēc 2021. gada  prioritāšu kontekstā. Jāatzīmē, ka viens no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam iezīmētajiem mērķa rādītājiem – apstrādes rūpniecības ieguldījuma daļas palielināšana līdz 20% tautsaimniecībā – ne tuvu neīstenojas. Un tas nav vērtējams slikti, jo izvirzītā mērķa sasniegšana būtu bloķējusi citu nozaru ar augstu pievienoto vērtību izaugsmi. Fokuss nevis uz atsevišķu nozaru virzību, bet gan uz darbaspēka resursu attīstīšanu augstākas pievienotās vērtības produktu izaugsmei jebkurā, t.sk. gan preču, gan pakalpojumu sektorā, kalpo valstu labklājības pieaugumam.

___________________

* Modernie pakalpojumi šeit lietoti atbilstoši ekonomista Viljama Baumola (William Jack Baumol) klasifikācijai un ietver apdrošināšanas, pensiju, finanšu, telesakaru, datoru, informācijas, citus saimnieciskās darbības pakalpojumus, maksu par intelektuālā īpašuma izmantošanu.

** Tradicionālie pakalpojumi šeit lietoti atbilstoši Baumola klasifikācijai un ietver transporta, būvniecības, individuālos, kultūras, atpūtas pakalpojumus un braucienus.

*** "You cannot wait until a house burns down to buy fire insurance on it."

[1] Barry Bosworth, Susan M. Collins (February 2007), Accounting for growth:comparing China and India, National Bureau of Economic Research, Working paper 12943
[2] Global Competitiveness Report (2018), World Economic Forum
[3] Mishra, Saurabh, Susanna Lundstrom, and Rahul Anand (2011), Service Export Sophistication and Economic Growth, World Bank Working Paper 5606
[4] Stojkoski V.,Utkovski Z., Kocarev L. (2016), The Impact of Services on Economic Complexity: Service Sophistication as Route for Economic Growth, PLoS ONE 11(8)

APA: Bērziņa, S. (2019, 17. jul.). Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4501
MLA: Bērziņa, Santa. "Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.07.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4501>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up