19.04.2022.

Bezdarbs Baltijas valstīs – kurā pusē sētai zāle zaļāka

"  "
Foto: Shutterstock

Visticamāk, cilvēkiem vieni no svarīgajiem jautājumiem, kas to nosaka to, kur labāk ir dzīvot, ir iespējas atrast darbu un tā atalgojums. Tas ļauj nodrošināt iztikas līdzekļus un izmantot dažādas iespējas. Algu atšķirības Baltijas valstīs tika analizētas šīs rakstu sērijas pirmajā daļā. Šoreiz vairāk par to, kā atšķiras ar bezdarbu saistīti rādītāji, kas dod plašāku ieskatu, darba tirgus situācijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Īsumā

  • Igaunijā – bezdarbs zemāks, Latvijā un Lietuvā – nedaudz augstāks. Pandēmijas laikā bezdarba pieaugums visās Baltijas valstīs bijis neliels.

  • Bezdarbnieku sadalījums pēc dzimuma un vecuma visās Baltijas valstīs ir līdzīgs. Igaunijā nedaudz augstāks jauniešu bezdarbs, bet arī lielāka jauniešu aktivitāte, meklējot darbu.

  • Igaunijas darba meklētāji elastīgāki, tie aktīvāk meklē darbu ar sludinājumu palīdzību.

  • Pašlaik Latvijā galvenās problēmas ir relatīvi augstāks nodokļu slogs un bezdarbnieku prasmju neatbilstība darbaspēka pieprasījumam, kā arī bezdarba nevienmērīgais sadalījums Latvijas teritorijā. 

Cik liels ir bezdarbs un kas ir šie bezdarbnieki?

* Igaunijā – bezdarbs zemāks, Latvijā un Lietuvā – nedaudz augstāks. Pandēmijas laikā bezdarba pieaugums visās Baltijas valstīs bijis neliels.

Saistībā ar bezdarbu Latvijas un Lietuvas rādītāji ir līdzīgi, igauņi gan atkal izskatās soli priekšā, iespējams, bezdarba līmeņa atšķirības veidojas arī atšķirīga dabiskā bezdarba līmeņa dēļ. Ciklisku faktoru ietekmē pandēmijas laikā Igaunijas bezdarba līmenis pietuvojās Latvijas un Lietuvas rādītājiem. 2021. gadā Latvijā bezdarba līmenis bija 7.6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju un nodarbinātības ierobežojumiem saistībā ar prasībām pēc vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem sabiedriskajā sektorā un klātienē strādājošajiem, bezdarbs gada nogalē turpināja samazināties, 4. ceturksnī sarūkot līdz 7.1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Līdzīgas tendences bija arī Lietuvā, kur pēc spēcīgāka bezdarba pieauguma 2020. gadā, pērn tas samazinājās, gadā vidēji līdz 7.1%, bet 4. ceturksnī līdz 7.0%. Igauņiem bezdarbs ir krietni zemāks (2021. gadā 6.2%, bet 4. ceturksnī vien 5.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, sk. 1. attēlu).

1.attēls. Bezdarba līmenis Baltijas valstīs, % no ekonom. akt. iedz.

Bezdarba līmenis Baltijas valstīs
Avots: Eurostat, CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia


Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods Lietuvā ir 9 mēneši [1], Latvijā 8 mēneši [2], bet Igaunijā tas ir atkarīgs no iepriekšējā apdrošināšanas perioda – no 180 līdz pat 360 dienām [3] - kopumā diezgan līdzīgs visās trīs valstīs, līdz ar to tas nevarētu būt par motivāciju Latvijā un Lietuvā bezdarbniekiem mazāk aktīvi meklēt darbu. Turklāt šeit svarīgi minēt, ka visās Baltijas valstīs darbojas līdzīgi principi, lai motivētu bezdarbniekus lūkoties pēc jaunas darba vietas – laika gaitā bezdarba pabalsts samazinās.

* Bezdarbnieku sadalījums pēc dzimuma un vecuma visās Baltijas valstīs ir līdzīgs. Igaunijā nedaudz augstāks jauniešu bezdarbs, bet arī lielāka jauniešu aktivitāte, meklējot darbu.

Kas un kādi ir šie bezdarbnieki? Aplūkojot bezdarbnieku profilus šajās valstīs, tie ir ļoti līdzīgi, iezīmējas vien dažas nianses. Latvijā un Lietuva ir salīdzinoši zemāks jauniešu bezdarbs, bet Igaunijā tas ir nedaudz augstāks (sk. 2. attēlu). Igaunijā jauniešu bezdarba pieaugumu pērn, līdzīgi kā citās valstīs, veicināja arī pandēmija. Vai varam lepoties, ka jauniešu bezdarbs vismaz ir tāds rādītājs, kur apsteidzam Igauņus? Igauņiem patiesi ir augstāks jauniešu bezdarbs, bet viņiem ir arī augstāka jauniešu nodarbinātība un augstāka jauniešu aktivitāte. Jā, daudzi no jauniešiem ir bezdarbnieki, tomēr viņi aktīvi meklē darbu un daudzi no viņiem to arī atrod.

2. attēls. Bezdarba līmenis dažādās vecuma grupās Baltijas valstīs, % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
1. grafikā: vecumā no 15-24 gadiem, 2. grafikā: vecumā no 25-74 gadiem.
  

Bezdarba līmenis dažādās vecuma grupās
Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Latvijas Bankas aprēķini. 

    
* Igaunijas darba meklētāji elastīgāki, tie aktīvāk meklē darbu ar sludinājumu palīdzību.

Pēc Eurostat datiem [4] Igaunijas bezdarbnieki ir vairāk atvērti dažādām darba formām – viņi būtu gatavi pieņemt gan pilna laika darbu, gan pusslodzi, savukārt bezdarbnieki Latvijā un it īpaši Lietuvā salīdzinoši biežāk meklē tieši pilnas slodzes darbu. Igaunijā bezdarbnieki aktīvāk izmanto darba sludinājumus – gan paši tos publicējot, gan meklējot tajos darba vietas. Latvijā un Lietuvā relatīvi biežāk paļaujas uz sociālajiem kontaktiem, draugu un radinieku lokā, apjautājoties par iespējamajiem darba piedāvājumiem.

Par to kaimiņu zāles zaļumu…

*Pašlaik Latvijā galvenās problēmas ir relatīvi augstāks nodokļu slogs un bezdarbnieku prasmju neatbilstība darbaspēka pieprasījumam, kā arī bezdarba nevienmērīgais sadalījums Latvijas teritorijā.

Reģionālās bezdarba līmeņa atšķirības ir ievērojamas – pēc NVA datiem reģistrētais bezdarbs februārī Rīgā bija 4.6%, bet Latgalē – 14.5%. Tiesa gan, Baltijas valstu vidū ar to neesam unikāli, katrai no mums ir sava “Latgale”.

Minimālā alga Latvijā ir mazāka nekā kaimiņvalstīs, tās celšana varētu izraisīt vēl lielākas bezdarba atšķirības reģionos.
Lai gan vēsturiskā, politiskā un ekonomiskā attīstība visām Baltijas valstīm ir bijusi līdzīga, tomēr laika gaitā sīkumi sakrājušies cits pie cita, mūsu kaimiņus (gan Igauniju, gan Lietuvu) novedot pie spēcīgākas ekonomiskās izaugsmes un, iespējams, produktīvākas tautsaimniecības nozaru struktūras, kas atspoguļojas arī augstākos atalgojuma un zemākos bezdarba rādītājos.

[1] https://www.renkuosilietuva.lt/en/unemployment-benefits/

[2] https://www.vsaa.gov.lv/lv/pakalpojumi/bezdarbnieka-pabalsts

[3] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/509072014020/consolide

[4] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/LFSA_UGATES__custom_2325866/default/table?lang=en

APA: Opmane, I. (2022, 28. sep.). Bezdarbs Baltijas valstīs – kurā pusē sētai zāle zaļāka . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5539
MLA: Opmane, Ieva. "Bezdarbs Baltijas valstīs – kurā pusē sētai zāle zaļāka " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5539>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up