11.10.2023.

Cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Ilustratīvs attēls velo un autobuss
Foto: Shutterstock

Latvijā ir aptuveni 170 tūkstoši uzņēmumu, tomēr banku kredītus saņēmusi tikai maza daļa no tiem – aptuveni 10 tūkstoši (ja iekļaujam līzingu, tad ap 20 tūkstoši). Atbilde uz jautājumu, kāpēc pārliecinoši lielākajai daļai uzņēmumu nav banku kredītu, var būt saistīta gan ar uzņēmumu vēlmi un finansiālo spēju aizņemties, gan arī ar banku vēlmi tiem aizdot.

Ja par uzņēmumu vēlmi aizņemties un banku vēlmi tiem aizdot izdarīt datos balstītus secinājumus ir visai sarežģīti, tad uzņēmumu finansiālo spēju aizņemties izteikt skaitļos ir daudz vienkāršāk. Viens variants ir, izmantojot samērā vienkāršu dedukcijas metodi, atlasīt tos uzņēmumus, kuri ar lielu varbūtību nevarētu saņemt banku kredītus. Skatoties uz tiem, kas paliek pāri, tiek sniegta netieša atbilde uz jautājumu, cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Lai šos aprēķinus veiktu, par pamatu ņemam Latvijas Bankas rīcībā esošos Valsts ieņēmumu dienesta datus (anonimizētus) par aptuveni 110 tūkstošiem uzņēmumu periodā no 2019. līdz 2021. gadam, aptverot lielāko daļu no uzņēmumiem (un pārliecinoši lielāko daļu aktīvu ziņā) Latvijā. Starp šiem uzņēmumiem banku kredītus saņēmuši aptuveni 10 tūkstoši uzņēmumu.*

Starp 100 tūkstošiem uzņēmumu, kuriem nav banku kredītu, teju 40 tūkstoši nav bijuši ekonomiski aktīvi vai nav iesnieguši visus nepieciešamos pārskatus. Proti, par tiem nav pieejama informācija par darbiniekiem, apgrozījumu, pašu kapitālu vai peļņu. Diez vai šādi uzņēmumi kvalificētos arī banku kredītiem.

Pusei no atlikušajiem 60 tūkstošiem uzņēmumu kredītspēju liek apšaubīt to finansiālā situācija – vai nu tiem ir negatīvs pašu kapitāls (saistības pārsniedz aktīvu vērtību), vai arī to vidējā peļņa pirms nodokļiem periodā no 2019. līdz 2021. gadam bijusi negatīva.

Atlikušie 30 tūkstoši uzņēmumu ir ar pozitīvu pašu kapitālu, pelnītspējīgi un iesniedz visu nepieciešamo informāciju. Tomēr starp tiem aptuveni 5 tūkstošiem uzņēmumu algas ir būtiski (par vienu standartnovirzi) zemākas par to pašu nozaru uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši banku kredītus. Zemas oficiālās algas var būt viens no aplokšņu algu indikatoriem. Tomēr, pat izslēdzot šos uzņēmumus, pāri paliek 25 tūkstoši "kreditējamo" uzņēmumu (skat. attēlu).

 

Protams, daļa no tiem nekvalificētos kredītiem citu iemeslu (lieluma, vecuma, īpašnieku struktūras) dēļ, turklāt ne visiem ir nepieciešamība un vēlme aizņemties. Tomēr, pat pieņemot, ka tikai trešdaļa šo uzņēmumu izpildītu visus priekšnosacījumus, tas kreditējamo uzņēmumu skaitu palielinātu aptuveni par 8 tūkstošiem. Pieņemot, ka šo uzņēmumu kredītu apjoms (īpatsvars pasīvos) būtu līdzīgs kā esošajiem kredītņēmējiem, banku kredītportfelis varētu būt par 2 mljrd. eiro (jeb 5–6 % no iekšzemes kopprodukta) lielāks nekā pašreiz.

Tas ļauj secināt, ka jau pašlaik ir vērā ņemams uzņēmumu kreditēšanas potenciāls. Vienlaikus samērā augsts tādu uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vāja finansiālā veselība, un plaša ēnu ekonomikas izplatība ierobežo Latvijas uzņēmumu iespējas uzņemties tik lielu saistību apmēru kā citviet eirozonā, tādēļ būtiskākam kreditēšanas aktivitātes kāpumam ir nepieciešams turpināt uzņēmumu finansiālās veselības stiprināšanu.

Latvijas Bankas š.g. 3. oktobrī publicēja Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā.

Ekspertu saruna

Jautājumus par finansējuma pieejamību Latvijā un šī pārskata secinājumiem Latvijas Bankā plānojam pārrunāt 19. oktobrī plkst.14 ekspertu diskusijā ar uzņēmēju organizāciju un banku pārstāvjiem, kā arī finanšu sektora politikas veidotājiem. Finansējuma pieejamība ir Latvijas Bankas uzmanības fokusā, lai panāktu Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem labvēlīgu dinamiku.

* Līzinga darījumus, kuri nav noslēgti ar bankām, datos identificēt nav iespējams.

APA: Briņķe, A., Vilerts, K., Beņkovskis, K. (2024, 15. jul.). Cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6124
MLA: Briņķe, Anete. Vilerts, Kārlis. Beņkovskis, Konstantīns. "Cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6124>.

Līdzīgi raksti

Up