28.12.2022.

Valsts atbalsts energoresursu krīzē. Ietekme uz ekonomiku

Ilustratīvs attēls: vīrietis slēdz iekšā gaismas slēdzi
Foto: Shutterstock

Straujā energoresursu cenu pieauguma un augstās inflācijas ietekmē valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu par atbalsta sniegšanu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību. Kopējais atbalsta apmērs laika posmā no 2021. gada 3. ceturkšņa līdz 2025. gada beigām var sasniegt gandrīz 1.7 miljardus eiro.

Lai novērtētu atbalsta pasākumu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju, Latvijas Banka veikusi scenārija analīzi, izmantojot DSGE [1] un STIP [2]  modeļus.

Valsts atbalsta pasākumi inflācijas un energoresursu cenu ietekmes mazināšanai

Valsts atbalsts inflācijas un energoresursu cenu ietekmes mazināšanai līdz 2023. gada vasarai var sasniegt 1.5 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā 2/3 attiecināmas uz šo apkures sezonu. Savukārt līdz 2025. gada beigām elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likme (OIK) saglabāsies 0 eiro/MWh, kas nozīmēs mazākus rēķinus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tādējādi kopumā var runāt par gandrīz 1.7 miljardiem eiro valsts atbalsta, tostarp šogad un nākamgad pasākumiem sasniedzot 2.2% un 1.6% no IKP.

Vairāk nekā puse no plānotā atbalsta paredzēta mājsaimniecībām, valstij sedzot daļu no energoresursu cenu pieauguma norēķinos par centrālapkuri, kā arī par elektrību, dabasgāzi, granulām, briketēm un malku. Vienlaikus ir paplašināts arī sociālās palīdzības tīkls un šogad īstenota arī ātrāka pensiju indeksācija. Savukārt atbalsts uzņēmumiem veido gandrīz 1/3 no kopējās valsts atbalsta aploksnes un ietver gan subsidēto elektrības tarifu un kompensāciju par elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu, gan grantus energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Atlikusī aploksnes daļa ir atbalsts visiem lietotājiem, kas ietver OIK atcelšanu un pērn atcelto maksu par elektrības piegādi.

 

 

Atbalsta pasākumu ietekme uz tautsaimniecību

Latvijas Banka novērtējusi valsts atbalsta pasākumu energoresursu cenu samazināšanai ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izmantojot Latvijas DSGE modeli, kas papildināts ar detalizētu fiskālā sektora modelēšanu un STIP modeļa rezultātiem. Simulācijas pieņēmumos izmantoti dati un valdības lēmumi līdz 2022. gada 30. novembrim.

Fiskālā atbalsta pasākumi sadalīti trīs grupās: pasākumi energoresursu cenu samazināšanai mājsaimniecībām, atbalsts uzņēmumiem un pabalsti sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Pasākumi enerģijas cenu mazināšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem modelī analizēti kā nodokļu samazinājums, balstoties uz līdzīgiem ekonomiskās ietekmes kanāliem, savukārt sociālie pabalsti mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem modelēti kā valdības transferti mājsaimniecībām.
 

 

4. attēlā redzamie simulācijas rezultāti liecina, ka kopumā valdības atbalsta pasākumi, lai mazinātu ievērojamo enerģijas cenu pieauguma negatīvo ietekmi, 2022. gadā palielina Latvijas reālo IKP par 0.8%, savukārt 2023. gadā – kumulatīvi jau par aptuveni 1.2%, turpmākajos gados ietekmei samazinoties. Proti, bez valsts atbalsta tautsaimniecības izaugsme šogad būtu bijusi par 0.8 procentpunktiem lēnāka, savukārt nākamgad – kritums dziļāks.

Vērtējot atbalsta veidus, lielāko pienesumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanā (2023. gadā – ap 70%) sniedz uzņēmumiem nodrošinātais atbalsts. Daļu ar energoresursiem saistītajām izmaksām sedzot valstij, tiek veicināta uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos. Cieša darba tirgus apstākļos daļa no iegūtā izmaksu samazinājuma tiek pārnesta arī uz darbinieku atalgojumu, pieaugot darbinieku prasībām kompensēt reālās pirktspējas kritumu. Tomēr svarīgi ir arī mājsaimniecību patēriņu balstošie pasākumi, kas vērsti uz izdevumu samazināšanu par apkuri, ļaujot līdzekļus novirzīt citu preču un pakalpojumu patēriņam, un sociālie pabalsti, kas mērķēti tieši mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam.

Savukārt 5. attēlā redzams, ka kopējais valsts atbalsts samazina inflācijas spiedienu 2022. - 2023. gadā. Taču, tam beidzoties, sagaidāms īslaicīgs inflācijas pieaugums 2024. gadā, ko galvenokārt noteiks bāzes efekti. Detalizēti par to, kā valsts atbalsts mazina tieši mājsaimniecību elektrības rēķinus un tādējādi ietekmē inflāciju, lasiet mūsu kolēģa blogā.
 

 

 

Kopumā valsts atbalsta pasākumi inflācijas ietekmes un energoresursu cenu krīzē palīdz mazināt recesijas dziļumu Latvijā, kā arī piebremzē inflācijas kāpumu.

Šie atbalsta pasākumi stabilizē tautsaimniecību īstermiņā. Lai gan tiešs atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem īstermiņā nepārprotami ir nepieciešams, lai ilgtermiņā stiprinātu tautsaimniecības izaugsmes potenciālu, nozīmīgas ir valsts investīcijas energoefektivitātes un energoneatkarības veicināšanai. Tas vidējā termiņā arī mazinātu energoresursu cenu ietekmi uz inflāciju. Proti, katrs no valsts budžeta novirzītais eiro energoresursu cenu kompensācijai palielina Latvijas IKP tikai par aptuveni 30 centiem (jo ievērojamu daļu patēriņa veido imports, kas samazina fiskālā atbalsta efektivitāti). Savukārt gadījumā, ja tas tiktu novirzīts investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai, IKP vidējā termiņā palielinātos par aptuveni 50 centiem.    

Secinājumi

Valdības īstenotais atbalsts energoresursu cenu samazināšanai mazinās inflācijas spiedienu un veicinās ekonomisko aktivitāti. Kopumā atbalsts ir nepieciešams, tomēr tas ir fiskāli “dārgs” pasākums, kur ietekme uz tautsaimniecību pamatā būs novērojama īsā laika posmā. Tikmēr nenoteiktība – tāpat kā cenas energoresursu jomā saglabāsies augstas vēl kādu laiku. Tādēļ ilgtermiņa pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecību ir nepieciešamas arī plašas investīcijas klimata mērķu sasniegšanai, tostarp energoefektivitātes palielināšanai un uzvedības maiņa sabiedrībā.

[1] Bušs, G., Gruning, P. Fiscal DSGE Model for Latvia, https://datnes.latvijasbanka.lv/petijumi/p_5_2020_lv.pdf, Latvijas Bankas pētījums Nr. 5/2020.

[2] Bessonovs A., Krasnopjorovs O. Inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis un tās novērtējums Latvijai: https://datnes.latvijasbanka.lv/petijumi/p_1_2020_LV.pdf, Latvijas Bankas pētījums Nr. 1/2020.

APA: Brusbārde, B., Zlobins, A. (2024, 17. apr.). Valsts atbalsts energoresursu krīzē. Ietekme uz ekonomiku. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5797
MLA: Brusbārde, Baiba. Zlobins, Andrejs. "Valsts atbalsts energoresursu krīzē. Ietekme uz ekonomiku" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5797>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up