Vēlreiz par veselības ietekmi uz ekonomiku

Latvijā ir lielākais novēršamo nāvju skaits Eiropas Savienības (ES) valstu vidū – tā rāda jaunākais Eurostat pārskats. Šie dati apstiprina manis vairākkārt teikto (piemēram, sk. šeit, šeit), ka Latvijā liela sabiedrības daļa cieš no vājas veselības un priekšlaicīgas mirstības. Tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts ekonomiku – zemāks iedzīvotāju skaits, zemāka nodarbinātība, kā arī zemāks darba ražīgums, ienākumi un apmierinātība ar dzīvi.

Visās valstīs mirstība pieaug līdz ar vecumu, taču Latvijā varbūtība nomirt sāk pieaugt visai agrā vecumā un aug straujāk nekā attīstītajās ES valstīs. Piemēram: 

• Latvijā varbūtība nomirt gada laikā pārsniedz 1 % slieksni jau 56 gadu vecumā, kamēr attīstītajās ES valstīs – vien 67 gadu vecumā (1. attēls); 
• varbūtība nomirt ekonomiski visaktīvākajā vecumā (30-45 gadi) Latvijā ir trīs reizes lielāka nekā, piemēram, Somijā, Zviedrijā vai Dānijā (1. attēls);
• īpaši augsta priekšlaicīga mirstība ir Latvijas vīriešiem. Latvijas vīrietim varbūtība nomirt 60 gadu vecumā ir 2 %, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ES valstī un divreiz vairāk nekā ES vidēji (2. attēls).

Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgā mirstība (un samērā sliktais iedzīvotāju veselības stāvoklis) ir rezultāts vairāku faktoru mijiedarbībai, piemēram, samērā zems veselības aprūpes finansējums, neefektīvs šī finansējuma izlietojums, kā arī neveselīgs dzīvesveids – liels tabakas un alkohola patēriņš, liekais svars, zems augļu un dārzeņu patēriņš, nepietiekama fiziskā slodze, sociālā atsvešinātība.

Ne visus šos faktorus var novērst reizē, taču, samazinot mirstības vecumkoeficientus katrā kohortā līdz attīstītāko ES valstu (Zviedrija, Somija, Īrija, Beļģija, Nīderlande, Dānija) vidējam līmenim, Latvija var izglābt aptuveni četrus tūkstošus dzīvību katru gadu (3. attēls).

Eurostat jaunākais pārskats pielieto citu novēršamo nāvju skaita metodoloģiju un Latvijai iegūst vēl lielāku skaitli – 498.5 cilvēki uz 100 tūkst. iedzīvotājiem jeb deviņi tūkstoši gadā. Atšķirībā no Eurostat, es nevis klasificēju nāves cēloņus un iedomājos ideālo pasauli, kurā izglābtu katru cilvēku līdz 75 gadu vecumam, kuru būtu iespējams izglābt (šādas ideālās situācijas diemžēl nav nekur pasaulē), bet mirstību Latvijā līdz 65 gadu vecumam salīdzinu ar to līmeni, kuru jau šodien sasniegušas attīstītās ES valstis. 

Četri tūkstoši izglābto dzīvību nozīmē par trīs tūkstošiem lielāku nodarbināto skaitu (4. attēls). Tik liels papildu nodarbināto skaits var paātrināt Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu par 0.25 procentu punktiem gadā.

Tas nozīmē, ka, ja priekšlaicīga mirstība darbaspējas vecumā Latvijā būtu novērsta pirms 20 gadiem, tad šodien Latvijā: 

• iedzīvotāju skaits būtu lielāks par 60 tūkstošiem; 
• nodarbināto skaits būtu lielāks par 40 tūkstošiem; 
• iekšzemes kopprodukts jeb Latvijas ekonomikas apjoms būtu par 5 % lielāks. 

Šīs aprēķins ietver tikai priekšlaicīgās mirstības ekonomisko ietekmi. Kopējā veselības ietekme uz ekonomiku ir ievērojami plašāka. Daži piemēri: 

• veselības stāvokļa pasliktinājums ir viens no faktoriem, kāpēc Latvijas pusmūža vecuma vīriešiem nodarbinātība ir ievērojami zemāka nekā attīstītajās ES valstīs (sk. 1. tabulu šeit);
• slikts veselības stāvoklis mazina produktivitāti un tādējādi arī darba algu. Latvijas Bankas pētījumā noskaidrots, ka indivīdiem ar hronisku slimību darba alga ir vidēji par 8 % mazāka (pie tiem pašiem pārējiem algu noteicošiem faktoriem – izglītība, dzimums, vecums, profesija, uzņēmuma lielums u.c.; sk. 13. lpp. šeit);
• slikta veselība mazina sagaidāmo nodarbinātības ilgumu un tādējādi arī izglītības atdevi. Piemēram, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem ir zema iesaiste mūžizglītībā un dažreiz nepietiekamas digitālās prasmes. Tomēr bez veselības problēmu novēršanas aktīvāka dalība kvalifikācijas paaugstināšanas programmās var neatmaksāties (sk. 6. slaidu šeit);
• veselības stāvoklis ir svarīgs labsajūtas jeb laimes noteicošais faktors. Labsajūta savukārt var veicināt ekonomiskus sasniegumus kā radošums un produktivitāte (piemēram, sk. šeit). 

Komentārs pirmreizēji publicēts laikrakstā "Diena" 9. aprīlī.