Loģika un mikoloģija – par IKP 2. ceturksnī

Man kā sēņošanas entuziastei nepaslīdēja garām praktiski novērojumi un mikologu komentāri par šā gada pieticīgo sēņu ražu, neraugoties uz labvēlīgiem laikapstākļiem – gana silto un mitro vasaru. Lielās Latvijas sēņu grāmatas līdzautore Inita Dāniele Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina, ka "reizēm gan ir diezgan grūti saprast, kas tām sēnēm patīk."

Ekonomikā ir līdzīgi, daudz kas pirmšķietami noris pretēji esošajiem nosacījumiem. Tomēr, ja detalizētāk ieskatās, tad var atrast skaidrojumus. Kā teic Latvijas slavenākā mikoloģe par sēnēm: "Iespējams, nu jau ir mazliet par slapju, jo sēnes gluži tomēr nav ūdens organismi. Ja viss ir tiešām pārmircis, tad tas tām arī vairs nepatīk." Tāpēc šoreiz komentārā vairāk par ekonomikā šķietami neloģiskajām norisēm un potenciālajiem to skaidrojumiem.

• Ārējās vides fons joprojām ir drūms, un šogad to līdzās karam Ukrainā un starptautisko tarifu kūleņiem papildināja karadarbība Tuvajos Austrumos, kas sadārdzina transporta, degvielas, iepakojuma, minerālmēslu u.c. izmaksas. Tam būtu jāklupina preču un pakalpojumu reālais eksports, tomēr eksports šā gada 1. pusgadā ir pat sasparojies. Sparīgu izaugsmi turpina arī apstrādes rūpniecība. Viens no svarīgākajiem faktoriem šādām norisēm ir iepriekšējo gadu prāvās investīcijas, kas pakāpeniski sāk kuplināt eksporta produktu klāstu. Jaunas preces sniedz arī jaunu noieta tirgu iespējas. Vēl viens faktors – militāro preču un pakalpojumu pieprasījuma pieaugums.
• Ar patērētāju un investoru uzvedību ir līdzīgi kā ar bitēm un, kā tagad zināms, – arī sēnēm. Kad kopš 2024. gada otrās puses reālā pirktspēja sāka strauji uzlaboties, privātais patēriņš neauga, precīzāk, – auga, bet ārkārtīgi gausi. Ģeopolitiskais fons pērn un šogad kļuva arvien drūmāks, un parasti tam seko arī iedzīvotāju un investoru piesardzība, tomēr investīcijas jau kopš iepriekšējā gada ir strauji augušas, arī būvniecības un kreditēšanas aktivitāte ir pieaugoša. Modies arī privātais patēriņš. Atkal mulsinošas norises, bet ne bez savas loģikas. Investīcijās būtisku lomu spēlē lielie valsts investīciju projekti un Eiropas Savienības fondu finansējums, tie spēcina investīcijas. Savukārt iedzīvotāji kādu laiku atjaunoja savus augstās inflācijas plucinātos uzkrājumus, bet tagad drošības spilvens ir uzbužināts, un iedzīvotāji atļaujas tērēt vairāk gan ikdienas vajadzībām, gan iegādājoties un būvējot mājokļus. 

Ko gaidīt turpmāk? Tautsaimniecība augs kā sēnes pēc lietus. Vai neaugs. Ārējās vides nenoteiktība saglabājas, bet, kā redzam šogad, ir virkne faktoru, kas sniedz impulsus izaugsmei arī šajos apstākļos.