15.06.2023.

Vismaz miljons eiro: tik liels ir katra jaunieša devums ekonomikai

Ilustratīvs attēls Lampas diskusija
Foto: LETA

Viens miljons eiro – tik valstij maksā katrs pazaudēts jaunietis. Tieši tik lielu iekšzemes kopproduktu savas dzīves laikā vidēji radītu nepiedzimis vai emigrējis jaunietis, ja viņš dzīvotu un strādātu Latvijā.

Šis ekonomiskais aprēķins nav pretrunā ar faktu, ka cilvēki ir vērtīgāki nekā tikai ekonomikas apjoms, kuru viņi veido. Kopš gadsimta sākuma jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes – zemas dzimstības un emigrācijas dēļ. Taču pat Latvijā palikušo jauniešu potenciālu izmantojam nepilnīgi – viņu nodarbinātība ir zema, izglītības kvalitāte varēja būt labāka, arī veselība ir sliktāka nekā vienaudžiem citās Eiropas Savienības valstīs.

Jauniešu 15-19 gadu vecumā nodarbinātība Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā (1. attēls; abiem dzimumiem). Tādējādi jaunieši ir nozīmīga daļa no Latvijas iekšējām darba roku rezervēm. Latvijas jauniešu zemās nodarbinātības sakne slēpjas profesionālās izglītības un attiecīgo prakses vietu zemā izplatībā un prestižā. Profesionālās izglītības stiprināšana un iespēja lielai jauniešu daļai vienlaicīgi ar studijām strādāt pastāvīgu nepilna laika darbu (kā tas ir, piemēram, Nīderlandē un Dānijā; sk. 6. attēlu šeit) ļautu aktivizēt Latvijas jauniešu iekšējās darba roku rezerves. Šobrīd plaša vispārējās vidējās izglītības izplatība Latvijā slēpj problēmjauniešus aiz vidusskolas durvīm, un tas mākslīgi mazina pusaudžu NEET rādītāju (jauniešu daļa, kas nemācās un nestrādā [1]). Taču pēc vidusskolas absolvēšanas gana daudz jauniešu nevar sevi atrast dzīvē: 20-29 gadu vecumā NEET līmenis Latvijā ir ievērojami lielāks, nekā tas ir augstas nodarbinātības valstīs (ES6[2]; 2. attēls).

 
 

Tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas darba tirgus nav labvēlīgs jauniem cilvēkiem. Algu virsotne Latvijā tiek sasniegta neierasti agri – 30-44 gadu vecumā [3] (3. attēls). Vidējā alga 25-29 gadus veciem darbiniekiem ir tāda pati kā strādājošiem 45-49 gadu vecumā. Vairāki simti jauniešu tiek pie augstām algām (virs trīs tūkstošiem eiro mēnesī, bruto) vēl pirms 25 gadu vecuma sliekšņa sasniegšanas.

 

Drīzāk – augstas algas daļai jauno cilvēku un zema nodarbinātība citai daļai atspoguļo  zināšanu, prasmju un kompetenču nevienlīdzību, kas tostarp rodas studentu līmeņa un studiju kvalitātes būtisku atšķirību dēļ starp Latvijas augstskolām. Piemēram, pēc diezgan vieglām studijām augstskolā, kas specializējas darbā ar viduvējiem studentiem un nepiesaista augstas kvalifikācijas akadēmisko personālu, nav pārsteigums, ja labu darbu profesijā atrast nevar. Šādi jau jauniešu vecumā likts pamats plašai ienākumu nevienlīdzībai sabiedrībā, kuru pēc tam mēģinās mazināt ar ienākumu pārdali sociālo pabalstu veidā, bet kuru daudz vieglāk varēja izskaust, nodrošinot jauniešiem vienādas iespējas saņemt kvalitatīvu vidējo un augstāko izglītību.

Jauniem cilvēkiem darba tirgū ir vairākas priekšrocības, piemēram, nesenas studijas (parasti tās veicina produktivitāti un tādējādi arī augstāku algu vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem iegūtā izglītība), kā arī labākas digitālās prasmes, svešvalodu zināšanas un veselība. Piemēram, tieši veselības pasliktinājums ir viens no būtiskiem faktoriem, kas kavē Latvijas vīriešu pusmūža vecumā nodarbinātību. Taču jāņem vērā, ka Latvijas jauniešu veselība, kas, lai gan pēc viņu teiktā vidēji ir “laba”, realitātē ir vissliktākā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū (4. attēls). Veselības stāvoklis pasliktinās, kļūstot vecākam, un Latvijā tas notiek straujāk nekā vairumā Eiropas Savienības valstu. Tāpēc neuzlabojot jauniešu veselību tagad, vīriešu pusmūža vecumā veselības stāvokļa negatīvā ietekme uz nodarbinātību saglabāsies arī nākamajā paaudzē.

Pilnvērtīgāk izmantojot Latvijas jauniešu potenciālu, tostarp veicinot viņu nodarbinātību, veselību un izglītības kvalitāti, viņu devums Latvijas ekonomikai (jeb iekšzemes kopprodukta apjomam) mūža laikā var krietni pārsniegt vienu miljonu eiro.

 

 

 

Blogs balstīts festivāla "Lampa" diskusijā "Jaunieši un ekonomika. Perfect match?" izmantotajās tēzēs.

 

[1] Not in employment, education or training

[2] Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija un Igaunija

[3] Tas ir ievērojami agrāk nekā "vecajā Eiropā", taču nedaudz vēlāk, nekā tas bija Latvijā pirms 10-15 gadiem.

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 03. mar.). Vismaz miljons eiro: tik liels ir katra jaunieša devums ekonomikai . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5963
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Vismaz miljons eiro: tik liels ir katra jaunieša devums ekonomikai " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5963>.

Līdzīgi raksti

Up