29.04.2020.

Covid-19 ēna mazumtirdzniecību martā māc fragmentāri

Foto: Shutterstock

Kamēr citās jomās Covid-19 ierobežošanas pasākumi nozīmēja tūlītēju strauju darbības apturēšanu, mazumtirdzniecību tie sākotnēji ietekmēja neviennozīmīgi.

Plašsaziņas līdzekļi vēstīja par pārtikas ar ilgu derīguma termiņu krājumu veidošanu un saimniecības preču pastiprinātu iegādi. Taču tirdzniecības aktivitātes mazina patērētāju izvairīšanās apmeklēt tirdzniecības vietas, kā arī, situācijai ieilgstot, - tirdzniecības centru slēgšana nedēļas nogalēs un konfidences (noskaņojuma) pasliktināšanās. Centrālās statistikas pārvaldes marta dati jau rāda nozares attīstības vājināšanos (-5.9% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pēc izlīdzinātiem datiem), taču lielāku kritumu visticamāk varēs redzēt nākamajos datos.

Marta datos redzams, ka, iedzīvotājiem pārsvarā uzturoties mājās, "virs ūdens" turējusies tirdzniecība veikalos, kas, galvenokārt, tirgo pārtikas un farmācijas preces. Tikmēr gandrīz visās citās mazumtirgotāju grupās apgrozījums salīdzināmās cenās sarucis. Tostarp, par spīti cenas sarukumam, kritusies auto degvielas pārdošana, tas skaidrojams ar pulcēšanās ierobežojumiem un sociālās distancēšanās nepieciešamību.

Lai gan sociālā distancēšanās veicina tiešsaistes pirkumus un piegādes mājās, marta datos vēl saglabājas apgrozījuma kritums interneta tirdzniecībā un pa pastu. To daļēji var skaidrot ar to, ka daļa tirgotāju kapacitātes trūkuma dēļ nebija gatavi tūlīt nodrošināt pieaugušo pasūtījumu daudzumu. Tāpat ne visiem tirgotājiem ir atsevišķi reģistrēta tirdzniecība fiziskajā tirdzniecības vietā un tiešsaistē, tādējādi tā varētu būt uzskaitīta citās grupās.

Vēl pirms trim mēnešiem bija iespējams runāt par nozares dinamiskumu, taču tās līdzšinējiem izaicinājumiem pievienojies jauns un nepieredzēts – epidemioloģiskā krīze, un tas ļauj teikt "šoreiz ir citādi".  Tas nozīmē, ka nenoteiktība par situācijas attīstību ir augsta un pasliktina tirgus dalībnieku noskaņojumu. Tikko Eiropas Komisijas publicētajos aprīļa rādītājos redzams būtisks patērētāju un mazumtirgotāju konfidences sarukums, īpaši pasliktinoties mazumtirgotāju nākamo 3 mēnešu darbības redzējumam.

Pat, ja īslaicīgi patēriņa līmeni var palīdzēt uzturēt uzkrājumi un ienākumu kritumu daļēji kompensējošie pabalsti, tomēr to negatīvi ietekmē augstā nenoteiktība un pesimistiskais patērētāju noskaņojums. Ja ārkārtējā situācija ieilgs vēl vairāk un trūks viennozīmīgu signālu par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums var saglabāties zems ilgāk. Līdzās ienākumu kritumam tas var veicināt lielāku apdomību tēriņos un piesardzības uzkrājumu veidošanu. Tādā situācijā būs nepieciešams ilgāks laiks, lai mazumtirdzniecība atgūtos segmentos, kas parasti netiek uzskatīti par pirmās nepieciešamības precēm.

 

APA: Paula, D. (2020, 27. oct.). Covid-19 ēna mazumtirdzniecību martā māc fragmentāri . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4806
MLA: Paula, Daina. "Covid-19 ēna mazumtirdzniecību martā māc fragmentāri " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4806>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up