03.02.2023.

Apstrādes rūpniecībā aizvien enerģiski meldiņi, sēru maršs izpaliek

Ilustratīvs attēls dejotāji
Foto: Shutterstock

Par gaidāmo recesiju runājam jau krietnu laiku, un pērnais gads apstrādes rūpniecībā līdzīgi kā citās nozarēs raksturojas ar dziesmas “Zaķīšu pirtiņa” motīvu: “Nu, bērniņi, joziet, ko katrs māk, lai negantnieks jūs nepanāk!” Un negantnieku saraksts garš: karš Ukrainā, izmaksu zāģi, sankcijas, piegāžu ķēžu izaicinājumi. Tad nu katrs ir mucis, kā pratis. Recesija kā izplūdis rēgs apstrādes rūpniecības izlaides un noskaņojuma datos iezīmējas, tomēr skaidras aprises neatklāj. Apstrādes izlaide 4.ceturksnī pat nedaudz augusi salīdzinājumā ar 3. ceturksni.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem jaudu noslodze šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērno oktobri, ir sarukusi. No vienas puses piegāžu ķēžu traucējumi Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā ir mazinājušies, tāpēc varētu cerēt uz ražošanas kapacitātes uzlabojumu – noskaņojuma rādītājs pēdējos mēnešos patiešām uzlabojas, aug arī izlaides novērtējums. Bet no otras puses ir sarukuši pasūtījumu apjomi, tostarp eksporta pasūtījumi. Pasliktinājies arī nodarbinātības un pārdošanas cenu novērtējums nākamajiem mēnešiem. Attiecīgi recesijas ēnas datos (1. attēls) iezīmējas, tomēr ne tik draudīgas un skaidras, kā varēja prognozēt.

 

Lielā mērā šī miglainā aina veidojas nozaru un uzņēmumu neviendabīguma dēļ – “cits ar vīzēm, cits ar kurpēm, cits ar basām kājām”,- vēl citas dziesmas (“Tūdaliņ, tāgadiņ”) motīvs. Piemēram, pārtikas apstrādē kopš rudens ir tīkami augušas peļņas maržas – tīkami ražotājiem, gala patērētāji par cenām veikalos nav tik lielā sajūsmā. Savukārt kokrūpniecības ambīcijām joprojām priekšā daudz sprunguļu – cenas krīt, pieprasījums mazinās būvniecības aktivitātes krituma un pilno noliktavu dēļ. Arī citām apakšnozarēm tendences atšķiras, citas kāpina ražošanu, citās vērojams kritums (2. attēls).

Otrs iemesls rūpniecības sīkstajai noturībai ir ne tik glaimojošs. Nupat arvien skaļāk izskan, ka sankcionētas preces (Latvijā un visā Eiropā ražotas) joprojām sasniedz Krieviju. Vai nu turpinot tiešas eksporta piegādes ar iepriekšēju līgumu atrunu, vai veidojot shēmas transportēšanas ķēdēs caur citām valstīm. Bet diez vai šādi varēs turpināt ilgi.

Kopumā var secināt, ka rūpniecībā joprojām izaicinājumu netrūkst, tomēr visaptveroša bēdu ieleja nav un tuvākajā laikā nebūs. Šo nākotnes cerību visvairāk stiprina fakts, ka energoizmaksas ir sarukušas, jo tas bija viens no lielākajiem draudiem rūpniekiem. Tomēr arvien ir bažas par attīstību, augstā nenoteiktība un kredītu procentu likmju pieaugums jaunus ieguldījumus neveicina un recesijas draudi nav izgaisuši.

 
APA: Puķe, A. (2024, 02. mar.). Apstrādes rūpniecībā aizvien enerģiski meldiņi, sēru maršs izpaliek. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5838
MLA: Puķe, Agnese. "Apstrādes rūpniecībā aizvien enerģiski meldiņi, sēru maršs izpaliek" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5838>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up