Atalgojums aug, tomēr saglabājas ievērojamas algu atšķirības

Algas Latvijā turpina pieaugt un 2019. gada 2. ceturksnī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1083 eiro. Atalgojuma pieauguma temps palēninās, atspoguļojot vispārējo tendenci tautsaimniecības attīstībā. Samazinoties mazo algu saņēmēju īpatsvaram, ievērojamās atalgojuma atšķirības starp nozarēm un reģioniem tomēr saglabājas.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, šogad 2. ceturksnī vidējais atalgojums pieaudzis par 7.8%, kas ir tikpat cik gada pieaugums 1. ceturksnī, bet mazāk nekā pērn. Šāda tendence, ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bija paredzama un pārsteigumus nerada. Mazinoties nodokļu reformas efektam, šogad vērojama arī neto algas gada pieauguma tempa samazināšanās – 2. ceturksnī vidējās algas "uz rokas" pieaugums bija 7.5% (iepretim 10% 2018. gadā).

Īpaši pozitīva tendence ir stabila mazo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanās, kas liecina par aplokšņu algu mazināšanos. Tomēr joprojām saglabājas būtiskas atalgojuma atšķirības gan ģeogrāfiski, gan sektoru un nozaru griezumā. Piemēram, Latgalē vidējā darba samaksa nesasniedz pat divas trešdaļas no vidējā atalgojuma Rīgā.

Kamēr sabiedriskajā sektorā Rīga un Rīgas plānošanas reģions pārējos reģionus "saliek vienos vārtos", privātajā sektorā rezultāti ir nedaudz atšķirīgi un pierāda, ka reģionos situācija ne vienmēr ir tik slikta. Piemēram, Kurzemē un Zemgalē privātā sektora uzņēmumos ar vismaz 50 darbiniekiem vidējā alga pārsniedz 1000 eiro robežu kopš 2018. gada 2. ceturkšņa, kas ir tikpat sen kā valstī kopumā. Tātad nav nemaz tik nereāli saņemt vidējo algu valstī arī reģionos, ja tur ir vidējie un lielie uzņēmumi. Vidējie un lielie uzņēmumi spēj nodrošināt augstākas algas, jo spēj strādāt produktīvāk mēroga efekta dēļ. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā vismaz 50 darbinieki ir mazāk nekā 2% darba devēju.

Tiesa, darbs lielākā uzņēmumā vēl negarantē augstāku atalgojumu – nozīme ir arī uzņēmuma darbības nozarei. Privātajā sektorā vienlaikus ir nozares, kurās vidējais atalgojums valsts vidējo pārsniedz apmēram divas reizes (finanšu un apdrošināšanas darbības, datorprogrammēšana un gaisa transports), un nozares, kurās vidējais atalgojums nesasniedz pat 70% no vidējā, piemēram, apģērbu ražošanā un zivju pārstrādē.

Palielinoties algām, palielinās darbinieku atlīdzības izdevumi, kas uzņēmumus var motivēt turpmāk konkurētspējas saglabāšanai lemt par labu ieguldījumiem produktivitāti veicinošās ražošanas iekārtās, nevis papildu darbinieku pieņemšanā. Savukārt pastāvošā nenoteiktība ārējā vidē var mudināt uzņēmumus nogaidīt vai pat uz laiku atturēties no lielu kapitālieguldījumu veikšanas, jo, mazinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, tā izmaksas tik strauji vairs nepieaugs. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās, paredzams, ka ražošanas uzņēmumi tomēr lems par labu ieguldījumiem produktivitātes celšanā un nākotnē, rodoties vairāk modernām ražotnēm ar zemu roku darba nepieciešamību, palielināsies uzņēmumu skaits, kuri arī reģionos spēs piedāvāt pievilcīgas algas.