27.01.2023.

Atlikt nevar tērēt: kur varētu likt komatu mazumtirdzniecībā?

Ilustratīvs attēls vīrietis iepērkas tirgū
Foto: Shutterstock

Valdības atbalsts un iespēja izmantot uzkrājumus pērn 4. ceturksnī ir līdzējis amortizēt cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz patērētāju izvēlēm un uzvedību. Mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē palika nemainīgs: 0% pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem sezonāli koriģētajiem datiem.

Vēl 2022. gada septembrī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA Latvijas Fakti veiktajā aptaujā  vērā ņemama respondentu daļa (16%) norādīja, ka, reaģējot uz enerģijas cenu kāpumu, sākuši atlikt līdzekļus gaidāmo rēķinu nomaksai, kā arī 14% - sākuši mazāk braukt ar automobili. No tiem 43% respondentu, kas vēl nebija reaģējuši, 18% norādīja, ka plāno samazināt patēriņu, kas nav primārs, bet 9% plānoja būtiski samazināt ērtību līmeni. Daļa gan grasījās paspēt ieguldīt energoefektivitātes pasākumos, kas nozīmētu īslaicīgus papildu tēriņus / pirkumus.

Gada pārmaiņas mazumtirdzniecības apgrozījumā šoreiz drīzāk ietekmēja iepriekšējā, t.i., 2021. gada 4. ceturkšņa norises: šo periodu raksturoja plašas tektoniskas svārstības ietekmējošo faktoru intervālā starp komandantstundu un gadumijas svētkiem ar atsevišķiem brīvlaišanas elementiem. Pandēmijas ierobežojumu esamības vai neesamības ietekme daļēji vērojama arī internetā vai pa pastu veiktajos pirkumos. Agrākie paradumi vismaz daļēji ir atgriezušies: iedzīvotāji vairs tik lielā mērā neizmanto iespēju iepirkties attālināti.

Pozitīvs devums 4. ceturkšņa mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamikā galvenokārt veidojies degvielas mazumtirdzniecības ietekmē. Pēdējo triju gadu laikā degvielas mazumtirdzniecības svārstības visai attāli atdarinājušas cenu pārmaiņas šajā preču grupā. Tas norāda uz ne pārāk elastīgu pieprasījumu. Tikmēr mājokļa preču mazumtirdzniecībā 4. ceturksnī kopumā kāpums nebija vērojams, un tādējādi nerada iespaidu ne par steigu izlietot rīcībā esošos līdzekļus, kam inflācijas dēļ sarūk vērtība, ne arī par būtiskiem individuāliem renovācijas pasākumiem. Lai gan otrajā piemērā pirktspējas krituma ietekme, visticamāk, ir būtiska, no ilgtspējas viedokļa būtu, ko apsvērt abos šajos piemēros.

Valdības atbalsts enerģijas cenu krīzē uzskatāms par patērētāju pirktspējas un noskaņojuma stabilizatoru. Tāpat vēl 2022. gadā pieņemtais lēmums par minimālās algas palielināšanu daļēji amortizēs pirktspējas sarukumu, ko radījis cenu kāpums. Tomēr tuvākajos mēnešos vēl arvien gaidāma visai piesardzīga mazumtirdzniecības un privātā patēriņa kopējā dinamika.

APA: Paula, D. (2024, 02. mar.). Atlikt nevar tērēt: kur varētu likt komatu mazumtirdzniecībā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5830
MLA: Paula, Daina. "Atlikt nevar tērēt: kur varētu likt komatu mazumtirdzniecībā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5830>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up