Darba tirgus čakli rosās

Lai gan zināmu piesardzību par darba tirgus situācijas vērtējumu liek saglabāt atsevišķos uzņēmumos gaidāmā vai jau uzsāktā kolektīvā atlaišana un darba vietu mazināšana, bezdarba līmenī būtiski satricinājumi nav manāmi (2026. gada 3. ceturksnī tas bija 6.7 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – zemāks nekā pirms ceturkšņa un arī nekā pirms gada). Arī reģistrētā bezdarba līmenis, kas pirmais varētu signalizēt par darba tirgus pārmaiņām, turpina pamazām sarukt. Oktobra beigās reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par vairāk nekā 700 personām mazāks nekā pirms gada. Reģistrētais bezdarbs ir mazāks nekā pirms gada arī, piemēram, Latgalē, kur vasarā izskanēja ziņas par reorganizāciju vairākos uzņēmumos, kas nozīmēja kādu darba vietu mazināšanu.

Šīs tendences vēl un vēlreiz apliecina to, cik joprojām nozīmīgs ir pieprasījums pēc darbiniekiem, un, pat ja kādi uzņēmumi piedzīvo vērā ņemamas pārmaiņas un tajos darba vietas zūd, ir citi, kas jau ilgstoši meklē piemērotus darbiniekus. Tiek īstenotas arī jaunas investīcijas, vai atsevišķi uzņēmumi plāno paplašināšanos un ir gatavi piedāvāt jaunas nodarbinātības iespējas. Reizēm liekas, ka situācijas drūmums vai rožainums atkarīgs no tā, kā šie notikumi mūs skar personīgi, bet statistika nostājas kaut kur pa vidu.

Kopējais nodarbināto skaits pēdējā gada laikā pat nedaudz palielinājās, par spīti darbaspēka vecuma iedzīvotāju skaita sarukumam. Ar dažādām valsts politikām var motivēt esošos iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties darba tirgū, bet ja kopējais pieejamais darbaspēka apjoms turpinās straujiem soļiem sarukt, darba roku (un galvu) vairāk nepaliks, pat ja iedzīvotāji kļūs ekonomiski aktīvāki.

Kas gaidāms turpmāk? Attīstoties automatizācijas, robotizācijas un arī mākslīgā intelekta piedāvātajām iespējām, ar laiku ekonomikas attīstības tendences būs mazāk saistītas ar nodarbināto skaita pieaugumu (vai demogrāfijas tendenču rezultātā, visticamāk, samazinājumu), un arvien lielāka nozīme tiks piešķirta prasmju attīstībai. Nav gan tā, ka tehnoloģiju progress uzreiz nozīmē būtisku bezdarba risku pieaugumu. Protams, darbiniekus, kam būs grūtāk pielāgoties jaunajām darba tirgus prasībām, gaida lielāki izaicinājumi, bet kopumā jaunās iespējas nozīmē, ka taps jaunas vai ar jauniem pienākumiem un funkcijām saistītas darba vietas šo risinājumu ieviešanai.

Latvijas darba tirgus pašlaik atrodas starp diviem spēkiem – ekonomikas attīstību un strukturāliem ierobežojumiem. Ekonomikas attīstība rada iespējas jaunām darba vietām, bet strukturālie ierobežojumi nosaka, cik ātri un kādā apjomā šīs iespējas var īstenoties.