Apstrādes rūpniecības īstermiņa un ilgtermiņa vilcēji

Izlaides pieaugums ir vērojams ļoti plašā nozaru lokā, un to labi ieskicē arī ražotāju eksporta pasūtījumu novērtējumi, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir auguši krietnā vairākumā nozaru (2. attēls). Teju visās nozarēs augušas arī jaudu noslodzes. Tomēr svarīgs jautājums, uz kuru gan nav tik viegli atbildēt, – vai šī izaugsme būs noturīga?

Ir vairāki apstrādes rūpniecības izaugsmi veicinoši faktori ar atšķirīgiem termiņiem.

• Karadarbība Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma šķērsošanas problēmas ir cēlušas cenas (īpaši energoizmaksas), bet arī palielinājušas pieprasījumu pēc Latvijas ražotajiem izejmateriāliem un komponentēm, gan lai aizstātu kādus piegāžu traucējumus, gan bažās par to nākotnes sadārdzinājumiem. Pirkumi, lai piepildītu noliktavas, varētu būt plašā starppatēriņa preču klāstā – ķīmiskie produkti, plastmasas un gumijas izstrādājumi, tekstils u.c. preces. Šim faktoram, visticamāk, būs īstermiņa loma, tāpēc pieprasījuma kāpums nebūs noturīgs.
• Pieprasījumu veicina arī aizsardzības kapacitātes ieguldījumi, īpaši Eiropā, un datu centru attīstība plašā pasaules valstu lokā. Militārajām vajadzībām Latvijā tiek ražoti bruņutransportieri, taktiskie apvidus transportlīdzekļi, droni, pretdronu sistēmas un daudzas citas iekārtas un karavīru ekipējums. Savukārt datu centru ierīkošanai Latvijā ražo optiskos savienojumus, tīkla komutatorus, iekārtu skapjus, gaisa filtrus, šķidruma dzesēšanas un siltuma atgūšanas sistēmas, elektroenerģijas sadales iekārtas, rezerves ģeneratorus u.c. Pieprasījuma pieaugumu abās jomās var diezgan pārliecinoši prognozēt vismaz līdz 2030. gadam, bet aizsardzības industrijā pat līdz 2035. gadam. Šāds secinājums veidojas, uzlūkojot starptautisko organizāciju prognozes un valstu pieņemtās investīciju saistības.
• Iepriekšējo periodu apjomīgās investīcijas apstrādes rūpniecībā varētu veicināt ražošanas apjomu pieaugumu ilgtermiņā – īpaši apjomīgi ir investēts kokapstrādē, pārtikā, inženiernozarēs. Šis faktors ir uz palikšanu un pieņemsies tikai spēkā līdz ar investīciju projektu pabeigšanu un būvniecības sektora aktivizēšanos, īpaši Eiropas valstīs.

Kopumā – 2.-3. ceturkšņa apstrādes rūpniecības izaugsme savu jaudu varētu pamazām zaudēt, izsīkstot īstermiņa ietekmēm. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka kopumā apstrāde turpinās augt un būs svarīgs balsts Latvijas ekonomiskajai vilkmei arī vidējā un ilgā termiņā.