Mazumtirdzniecība, pārlaidusi augusta vētru, pamazām iemirdzas Ziemassvētku rotā

Augusta vētra ierādīja, kur drošības tīklā spēcīgāk svilpo caurvējš, tomēr, neraugoties uz to, ka atsevišķas tirdzniecības vietas vētras dēļ pat vairākas dienas nevarēja atsākt pilnvērtīgu darbu, mazumtirdzniecība sapurinājās diezgan drīz. Noturīgs, kaut arī lēnāks nekā pērn, ienākumu pieaugums ļauj gan pakāpeniski turpināt uzkrāt, gan nedaudz palielināt tēriņus. 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās palielinājies par 2.2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (Centrālās statistikas pārvaldes dati, sezonāli koriģēti).

Patērētāju noskaņojums 3. ceturksnī bija mazāk pesimistisks nekā iepriekš, vai tas būtu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa ietekmē atsevišķām pārtikas precēm vai degvielas akcīzes sarukuma dēļ, vai pirmsvēlēšanu solījumu piepildīšanās cerību gaisotnē. Savukārt oktobrī, kad pāris nedēļas pirms Halovīna veikalu plauktos arvien spožāk iemirdzas Ziemassvētku rotājumu piedāvājums, varam aizdomāties ne vien par patērētājiem adresēto vēstījumu, bet arī tirgotāju noskaņojumu:

• agra plānošana var atspoguļot ne vien tirgotāju darba slodzes vienmērīgu sadalīšanu ceturkšņa laikā, bet arī to, ka Tuvo Austrumu u.c. ģeopolitisko saspīlējumu risinājuma neesamība arvien apgrūtina preču pārvadāšanu un loģistiku;
• jo agrāk svētkiem paredzētais piedāvājums ir veikalā, jo agrāk var iepirkt ne vien lietas, kas var paspēt izlietoties, bet arī dāvanas, ko var labi paslēpt un līdz svētkiem pat aizmirst, tādējādi iepirkties vienai un tai pašai vajadzībai vēlreiz;
• tomēr arī, ja pircējam ir iespēja ilgāk apbrīnot svētku piedāvājumu, viņš var pieņemt izsvērtāku lēmumu par preces iegādi (ja vien cits nav izsvēris veiklāk).

Enerģijas cenu pieauguma atjaunošanās, t.sk. siltumenerģijas sadārdzināšanās, jaunajā apkures sezonā var pabojāt tēriņu apetīti tuvākajos mēnešos. Proti, lai gan Pasaules meteoroloģijas organizācijas prognozes ar teju 100 % varbūtību norāda uz spēcīga El Niño saglabāšanos līdz pat 2027. gada februārim, un tas var nozīmēt siltāku ziemu (un mazāku siltumenerģijas patēriņu), tomēr tas paredz arī visai "arktiskas" ziemas izskaņas un pavasara sākuma risku.

Vienlaikus šā gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji turpinājuši palielināt noguldījumu atlikumu. Un oktobrī Centrālās statistikas pārvaldes publicētie sektoru kontu dati rāda, ka jau 2024. – 2025. gadā mājsaimniecības visai aktīvi lāpījušas pirms tam papluinītos uzkrājumu "drošības spilvenus", pamazām tuvojoties tādam uzkrājumu līmenim pret rīcībā esošajiem ienākumiem, kāds bija vērojams vidēji 5 gadu periodā pirms pandēmijas. Ekonomika šogad aug straujāk, nekā pavasara prognozēs lēsts, inflācija vairākus mēnešus neaizsniedzās līdz jūnijā prognozētajam līmenim, un tas stiprina pirktspēju un ļauj gaidīt Ziemassvētkus sveču gaismā romantikas, nevis nepieciešamības dēļ.