31.08.2023.

Ekonomikas motori noslāpuši, iekustināsimies vien nākamgad

Ilustratīvs attēls darbinieks rūpnīcā
Foto: Shutterstock

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2. ceturksnī ir vājinājies, un to vēlreiz apliecina IKP pārrēķins un detalizētais izklāsts pa nozarēm, izlietojuma un ienākumu sastāvdaļām.

IKP 2. ceturksnī samazinājies par 0.3 % salīdzinājumā ar 1. ceturksni (tiesa, kritums ir uz pusi samazināts). Diemžēl noskaņojuma rādītāji un citi operatīvie dati lielas izaugsmes cerības nesniedz arī 3. ceturksnim – to atspoguļo, piemēram, Operatīvās modeļu aplēses.

Ekonomikas motors jeb “iekustinātājs” (latīņu mōtor tulkojums) ir noslāpis. Kas noteica vājināšanos 2. ceturksnī no IKP izlietojuma aspekta? Kritumu nosaka neliels iedzīvotāju patēriņa, investīciju un eksporta samazinājums. Ņemot vērā, ka iekšējās un ārējās pieprasījuma vajadzības 2. ceturksnī mazinājās, tās spēja segt esošās noliktavu un veikalu plauktu rezerves, mazinot nepieciešamību pēc importa (tas 1. attēlā atspoguļojas kā krājumu devuma samazinājums un pozitīvs importa pienesums).

Privātais patēriņš pēc negaidīti, pat neticami augstā kāpuma pērnā gada pēdējā ceturksnī kļūst arvien vājāks, un kādu būtiskāku uzlabojumu var gaidīt vien rudenī, kad cīņā “Inflācija pret algu pieaugumu” beidzot sāks virsroku ņemt algas, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Rudens gan nāks ar kārtējiem apkures sezonas izaicinājumiem, tomēr domāju, ka šajā sezonā esam tiem krietni sagatavotāki.

 

Investīciju dinamika atgādina mēģinājumu piedarbināt transportlīdzekli ar gandrīz izlādējušos akumulatoru – neliela rūkoņa, un tad noslāpst. Investīciju līmenis gada 1. ceturksnī pēc ilgstoša klusuma “ierūcās” negaidīti, tomēr ticami skaļi, kas gan pamatā skaidrojams ar prāvu ekspluatācijā nodotu investīciju projektu birumu. Bet ar to arī rūkoņa beidzās, un 2. ceturksnī jau atkal ir nepatīkams klusums. Reizēm gan tas mulsina, jo ikdienā visapkārt redzam milzum daudz būvdarbu. Iespējams, ka investīciju līmenis nav novērtēts un tiks pārskatīts līdz ar jauniem ekspluatācijā nodotiem prāvākiem projektiem.

 

Ne pārāk iepriecinoša dinamika ir arī Latvijas preču un pakalpojumu reālajam eksportam, kur galveno izaugsmes vilcēja lomu ir pārņēmis pakalpojumu sektors, preču eksportam iepaliekot. Koksnes produktu eksportam turpinās vājuma periods – būvniecības bremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs ir mazinājusi pieprasījumu. Arī cenas saglabājas zemas, ko lejupvērsti ietekmē arī vētru un mizgraužu postījumi Eiropā, kas palielinājuši lētu, sliktākas kvalitātes kokmateriālu pieejamību. Preču eksporta grupā šogad sliktas ziņas arī graudu eksportam – laikapstākļu dēļ bojāta graudu kvalitāte (attiecīgi arī pārdošanas cena), pat nerunājot par daļu pilnībā izpostītās ražas. Līdz ar to nav pamata lielam optimismam par eksporta izaugsmi līdz pat gada izskaņai.

Kopumā varam secināt, ka vāji darbojas gan Latvijas ekonomikas iekšdedzes dzinējs (iekšzemes pieprasījums), gan ārdedzes dzinējs (ārējais pieprasījums) un atvasaru, vismaz makroekonomiskajos rādītājos, diez vai šogad sagaidīsim.

APA: Puķe, A. (2024, 12. jun.). Ekonomikas motori noslāpuši, iekustināsimies vien nākamgad. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6100
MLA: Puķe, Agnese. "Ekonomikas motori noslāpuši, iekustināsimies vien nākamgad" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.06.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6100>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up