30.11.2023.

Ekonomikas ogles slābeni gail – par precizētajiem 3. ceturkšņa IKP datiem

Pirms mēneša iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums pārsteidza ar negaidīti strauju IKP izaugsmi 3. ceturksnī, neatbalstot ekonomistus lielākā prognozētā krituma daudzsolīšanā. Precizētie IKP dati samazina optimismu – krituma gan nav, ir izaugsme, bet tā no 0.6 % samazināta uz 0.2 % salīdzinājumā ar 2. ceturksni.

Laikā, kad eksporta tirgos ir bremzēšanās, jūtams drūms nenoteiktības fons, ir augušas kredītu procentu likmes un izaugsmei nepalīdz arī rekordražas, pat tik neliela izaugsme šķiet iepriecinoša. Kāds tam ir skaidrojums? Faktiski ir pat trīs – divi ar samērā epizodisku lomu, kā šķiltavu gaistošā liesma – viens pavisam ātri izzūdošs, otrs ar inerci, kura vēl dažus ceturkšņus var kādu karstu oglīti uzturēt. Bet trešais jau ar paliekošāku sildošu ietekmi.

Pirmais epizodiskais faktors ir 3. ceturksnī prāvāk iekasētie nodokļi un sabiedriskā patēriņa pieaugums, kuri nav un nevar būt ekonomikas virzītājspēks, jo vispirms ir jābūt pelnītspējīgai komercdarbībai. Ja ekonomika kopumā bremzējas, tad bremzēsies arī nodokļu ieņēmumi un valdības izdevumu palielināšana bez aizņemšanās būs ierobežota.

Otrs faktors ir ilgtspēlējošāks, tomēr arī tas bez jaunu malkas pagaļu piemešanas izdzisīs – tā ir aizkavēto investīciju projektu pabeigšana un nodošana ekspluatācijā. Lai gan 3. ceturksnī investīciju izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni  ir niecīga, tomēr izaugsme šogad kopumā ir iespaidīga. Turklāt ir pamats domāt, ka statistiķi to vēl labos un paaugstinās, jo atsevišķi lieli projekti izskatās vēl neiekļauti datos. Kāpēc tāds investīciju kāpums šogad? Pandēmijas un sankciju izraisītie piegāžu ķēžu traucējumi, kā arī samilzušās izmaksas iepriekšējos gados radīja investīciju projektu realizācijas aizkavēšanos. Pār ceļu vēl pārskrēja melns kaķis būvniecības karteļa formā. Tika pārskatīti līgumi, no jauna organizēti konkursi, tika gaidītas kādu materiālu piegādes un pasūtīto iekārtu ievedums. 2023. gadā 1. ceturksnī ekspluatācijā tika nodots krietns būvniecības projektu birums, un pakāpeniska projektu pabeigšana turpinās joprojām un vēl gaidāma tuvākajos ceturkšņos, jo īpaši Eiropas Savienības fondu līdzekļu finansētie projekti, kuriem tuvojas izpildes termiņi. 

Vai būs malka, ko piemest esošo projektu pavardam, noturot investīciju izaugsmi un ekonomikas vilcējas lomu ilgāk? Privātie investori ir kļuvuši piesardzīgāki, kredītu procentu likmes ir palielinājušās, un kreditēšanas aktivitātes stagnē. Tomēr, neraugoties uz nenoteiktības fonu, klāt nāk arī jauni projekti. Īpaši daudz investīciju plānu izskan kokrūpniecībā, kur iepriekšējās augstās peļņas daudziem ražotājiem ir ļāvušas no pašu līdzekļiem veikt jaunas investīcijas. Tāpēc paradoksālā kārtā kokrūpnieku ziņās mijas gan krietns pesimisms par sarukušo pelnītspēju un pieprasījuma vājināšanos eksporta tirgos, gan optimisms saistībā ar jaunu investīciju plāniem, turklāt ar iecerētiem ražošanas apjomiem arvien sarežģītākiem un augstākas pievienotās vērtības produktiem. 

Trešais paliekošākais faktors ir sarukusī inflācija, kas līdz ar joprojām stabilo algu pieaugumu ļauj uzlaboties iedzīvotāju pirktspējai. Tāpat mazinās spiediens uzņēmējiem salāgot darbinieku algu paaugstināšanas prasījumus un pārskatīt produkcijas cenas mainīgu darbaspēka un izejmateriālu izmaksu dēļ. Nav tā, ka šādi kopējo izmaksu un gala produktu cenu pārskatīšanas procesi vairs nav aktuāli, bet tomēr to biežums un pārcenošanas amplitūda ir mazinājusies. Līdz ar to šajā drūmajā laikā ir arī labu ziņu gaismas stari, bet ar šo labās ziņas arī beidzas.

Pārējās nozarēs un izlietojuma komponentēs pozitīvas ziņas rast grūtāk. Privātais patēriņš ir vājš – pēc krituma 1. pusgadā 3. ceturksnī saglabājies nemainīgs. Lai gan reālā vidējā alga sāk augt, tomēr patērētāju noskaņojums pasliktinās, kredītņēmējiem ir audzis maksājumu slogs, un uzkrāšana ir kļuvusi pievilcīgāka. Attiecīgi iedzīvotāji kopumā nesteidz iztērēt vēl kopš pandēmijas iekrātos uzkrājumus un drīzāk pietaupa vēl vairāk. 

Krietns kritums ir vērojams reālajam preču un pakalpojumu eksportam turklāt gan preču, gan pakalpojumu segmentā. Ārējā pieprasījuma prognozes tiek pārskatītas uz leju, signalizējot par sliktākām eksportētāju izredzēm. Faktiski straujākas izaugsmes cerības tiek pārceltas uz 2025. gadu, un Jaunais 2024. gads nesola ekonomikas izrāvienus. Atliek prieku un gaišumu lūkot ārpus ekonomiskajām kategorijām – šo svētdien daudzās mājās tiks iedegta pirmā Adventes svecīte, lai tā nes miera un siltuma sajūtu!

APA: Puķe, A. (2024, 19. jul.). Ekonomikas ogles slābeni gail – par precizētajiem 3. ceturkšņa IKP datiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6191
MLA: Puķe, Agnese. "Ekonomikas ogles slābeni gail – par precizētajiem 3. ceturkšņa IKP datiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6191>.

Līdzīgi raksti

Up