08.09.2023.

Inflācija gatavojas jaunam mācību gadam

ilustratīvs attēls ar pedagogu
Foto: Shutterstock

Pēc pērn un šī gada sākumā piedzīvotā straujā cenu kāpuma esam iegājuši jaunā posmā, mācoties, ka inflācija var atgriezties pie mērenākiem tempiem. 2022. gadā inflācija Latvijā bija viena no augstākajām eiro zonā, nu laiki mainās, un vairs neesam eiro zonas līderos. Augustā inflācija Latvijā bija 5.4 %, mēneša laikā cenām sarūkot par 0.6 %.

Tomēr aktuāls saglabājas jautājums par pārtikas cenu pieaugumu, kas joprojām ir gana spēcīgs (gada pieauguma temps +8.2 %). Vēl nesen pārtikas ražošanas, pārstrādes un transportēšanas izmaksas būtiski ietekmēja augstās energoresursu cenas. Tām mazinoties, šī ietekme sarūk. Tomēr citi faktori darbojas pretējā virzienā. Diemžēl reti kad varam būt priecīgi par ražām patiešām labvēlīgiem laika apstākļiem, un šogad tie nav lutinājuši ne zemniekus Latvijā, ne daudzviet citur pasaulē. Papildus tam parādās atsevišķas protekcionisma iezīmes, piemēram, caur Ķīnas vēlmi veidot lielākus pārtikas uzkrājumus un Indijas lēmumu ierobežot rīsu eksportu. Droši vien vēl atceramies, kāds bija efekts, kad šādus "griķu un sāls" uzkrājumus veidoja mājsaimniecības tepat Latvijā. Šoreiz tikai spēlē iesaistās lielāki spēlētāji, bet efekts ir līdzīgs, proti, pastāv risks, ka globālās pārtikas cenas varētu pieaugt.

Tomēr kopumā inflācija Latvijā mazinās. To lielākoties var skaidrot ar energoresursu cenu svārstīgumu. Neskatoties uz to, ka globālajos tirgos naftas un dabasgāzes cenas pašlaik nav zemākās šogad novērotās, tās, it sevišķi dabasgāzei, ir ievērojami zemākas par iepriekšējā rudenī un ziemā pieredzēto. 

Tuvojas rudens, un drēgnās dienās kādi cilvēki, visticamāk, jau noskurinās no domām vien par to, ka drīz atkal būs jāmaksā apkures rēķini. Tomēr pašlaik izziņotie centrālās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā iepriekšējā apkures sezonā. Arī malkas tirdzniecības cena ir mērenāka. Pašlaik gan nav plānotas līdzīga apjoma atbalsta programmas energoresursu cenu pieauguma mazināšanai, kādas tās bija iepriekšējā apkures sezonā, tomēr valdība ir lēmusi par atsevišķiem atbalsta pasākumiem, kas arī šogad sniegtu atbalstu mājsaimniecībām. Šī ziema nebūs viegla, bet ir cerība, ka tā nebūs tik biedējoša kā iepriekšējā. 

Pašlaik cenu pieaugumu Latvijā vairāk ietekmē nevis dabasgāzes vai "melnā zelta" cenas, bet "zelta roku" iztrūkums ekonomikā. Darba tirgus Latvijā joprojām ir saspīlēts. Lai gan ekonomikas izaugsme ir pierimusi, un tas varētu liecināt, ka spiediens uz bezdarba samazināšanos un darba algu pieaugumu saruks, tomēr būtisks pagrieziens šajā jomā vēl nav noticis. Pieaugot algām, gan aug ražošanas izmaksas, it īpaši darbietilpīgām precēm un pakalpojumiem, gan, atjaunojoties pirktspējai, stiprinās pieprasījums, kas nozīmē spiedienu uz cenu pieaugumu. Inflācija tuvākajā laikā nekur nepazudīs, bet ir sagaidāms, ka tā būtiski mazināsies.

APA: Opmane, I. (2024, 30. may.). Inflācija gatavojas jaunam mācību gadam. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6106
MLA: Opmane, Ieva. "Inflācija gatavojas jaunam mācību gadam" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6106>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up