10.02.2023.

Inflācijas ziema un gaidas pēc pavasara

Ilustratīvs attēls pīles uz ledus
Foto: Shutterstock

Lai gan faktoru kopums, kas pašlaik un tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, ir krietni pamainījies, globālajām cenām resursu tirgos sarūkot, janvāris šoreiz vēl nav jauns sākums inflācijas stāstā. Inflācija Latvijā 2023. gada janvārī bija 21.5%.

Jāatceras, ka inflācija ir cenu pārmaiņas. Pirms gada (2022. gada janvārī) stājās spēkā dažādi atbalsta pasākumi enerģijas cenu pieauguma ierobežošanai. Ko tas nozīmē inflācijai šogad? Pret šo pērnā gada zemāko līmeni cenām ir daudz vieglāk augt, ne samazināties. Tāpēc varbūt aktuālāk skatīties nevis biedējošo inflācijas skaitli “21.5%”, bet to, kā cenas mainās, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr arī šeit vērojams pieaugums (+0.5%).

Globālās enerģijas cenas ir krietni samazinājušās. Naftas un gāzes cenas biržās ir pat zemākas, nekā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Globālo pārtikas cenu kritums nav tik ievērojams, tomēr arī tām ir lejupvērsta tendence. Kāpēc to vēl neredzam inflācijas datos?

Pārmaiņas prasa laiku. Tiesa gan, Latvijā šī cenu pārnese ir salīdzinoši strauja, tomēr izmaiņas nenotiek viena mēneša laikā. Piemēram, par gāzi vēl līdz aprīlim patērētājiem jāmaksā pēc iepriekš noteiktā tarifa. Tomēr ir manāmas arī pārmaiņu vēsmas. Piemēram, globālo gāzes cenu kritums jau vairākās apdzīvotās vietās licis uz leju pārskatīt noteiktos siltumenerģijas tarifus, kas stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā.

Atsevišķos gadījumos tas ir arī jautājums par tirgotāju vēlmi pārskatīt cenas uz leju, vai tomēr kādu brīdi ar šādiem lēmumiem vēl nogaidīt. Šeit aktuāls jautājums par atbilstošu konkurences līmeni, kas neļautu šādu stratēģiju plaši pielietot. Lai gan arī kā patērētāji biežāk pamanām un dalāmies savās pārdomās par to, kam cenas ir pieaugušas, jāatzīst, ka pēdējā laikā ir novērojami arī kādi pārsteigumi par to, cik sen neredzēti lētāk atsevišķus produktus var iegādāties.

Lai gan globālās cenas sarūk, inflācija gan pie mums, gan eiro zonā vidēji joprojām ir augsta. Tāpēc Eiropas Centrālās bankas padome turpina uzsākto procentu likmju paaugstināšanu un pieņem citus lēmumus, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos pie 2% vidēja termiņa mērķa līmeņa. Ņemot vērā aktuālās tendences, visticamāk, jau šogad otrajā pusgadā arī Latvijā piedzīvosim viencipara inflāciju. Vēl “inflācijas ziema” negrib atkāpties, tomēr bērnudārzos Meteņi jau ir nosvinēti, un zinām, ka pēc katras ziemas nāk pavasaris.

APA: Opmane, I. (2024, 02. mar.). Inflācijas ziema un gaidas pēc pavasara. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5846
MLA: Opmane, Ieva. "Inflācijas ziema un gaidas pēc pavasara" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5846>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up