29.02.2024.

Kā no mušas uzpūst ziloni?! – par precizētajiem 4. ceturkšņa IKP datiem

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gada 4. ceturksnī sasparojās izrāvienam – skan lieliski un 1. attēla līkne izskatās iespaidīgi! Bet tagad apvaldīsim līksmo astes vicināšanu, apmierināto murrāšanu un nebēdnīgo čivināšanu un pievērsīsim uzmanību grafika mērogam un dinamikai gada laikā. Izaugsme 0.8 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni veidojusies gada nogalē, kamēr pagājušais gads kopumā rezultējies pie nulles atzīmes. No šī viedokļa pat pasaules lēnāko dzīvnieku: trīspirkstu sliņķa, dārza gliemeža vai jūras zvaigznes izrāviens ir jaudīgāks! Bet pag, pag, tas nav arī pamats nokārt snuķus – prāva daļa Eiropas Savienības valstu ekonomikas vēl 4. ceturksnī rāpojušas kā vēži atpakaļgaitā, un Latvijas sniegums nav nemaz peļams.

 

 

No plēsīgajām inflācijas ķetnām esam izsprukuši, privātais patēriņš varētu atkal atvēzēt spārnus augstākam lidojumam. Arī investīciju projekti tiek turpināti un sākti, ko stiprina iepriekšējo gadu labās peļņas, un drošāku nākotni zīmē kredītu procentu likmju pieauguma apstāšanās un gaidāmais samazinājums jau šogad. Kā milzu valis lēnām iekšējos būvniecības ūdeņus šūpo arī Rail Baltica projekts. Iekšzemes pieprasījums sāk uzsilt kā dienas pavasara gaidās.

Tomēr ar iekšzemes pieprasījuma spēcināšanos vien nepietiks, šobrīd galvenais bremzējošais faktors ir tieši citu valstu lēnīgums, kas neļauj pilnā mērā realizēt mūsu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju eksporta potenciālu – reālais preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2023. gadā kopumā saruka par 5.8 %, kas ir lielākais kritums starp IKP izlietojuma sastāvdaļām un nosaka arī prāvāko negatīvo devumu IKP pārmaiņās gadā kopumā (2. attēls). Kamēr eksports nesāks atgūties, tikmēr pūces aste neziedēs un arī iekšzemes pieprasījumam nebūs jaudas atgūties.

 

 

Diemžēl ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas augsti un daudzviet Eiropā tiek ziņots par piegāžu ķēžu traucējumiem caur Suecas kanālu, kas kavē ražošanu un pasūtījumu izpildi. Turklāt kāda daļa no ekonomikas gliemeža tempa šobrīd ir attiecināma arī uz ekonomikas pārstrukturēšanos uz ilgtspējīgāku un ētiski pieņemamāku taku – mazinās Krievijas lāča un Baltkrievijas sumbra pēdu nospiedumi tūrismā, tirdzniecībā, transporta pakalpojumos un citās nozarēs. Tas nevar neietekmēt ekonomiku, ar to ir jārēķinās un jādomā, kā vīt sadarbības tīklus citos virzienos.

APA: Puķe, A. (2024, 17. apr.). Kā no mušas uzpūst ziloni?! – par precizētajiem 4. ceturkšņa IKP datiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6354
MLA: Puķe, Agnese. "Kā no mušas uzpūst ziloni?! – par precizētajiem 4. ceturkšņa IKP datiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6354>.

Līdzīgi raksti

Up