Kreditēšana aug samērā strauji gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā

Kreditēšana šovasar Latvijā tupinājusi augt samērā strauji par spīti procentu likmju kāpumam, kas notika, jo finanšu tirgi jau gaidīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes lēmumu par bāzes likmju palielināšanu. ECB Padome par bāzes likmju palielināšanu lēma pirms divām nedēļām, 10. septembrī, un tas bija jau otrais palielinājums šogad. Kreditēšana turpina būt samērā aktīva gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā. Turpina augt arī noguldījumi, bet saglabājas zināma piesardzība pasaules notikumu iespaidā.

Augustā mājsaimniecību kredītportfelis pārsniedza 7.3 miljardus eiro, salīdzinājumā ar pērno augustu palielinoties par 10.4 %. Kāpumu sekmē gan aktīva kreditēšana mājokļa iegādei, gan arī patēriņa un citu kredītu izsniegšana. Mājokļa kredītu atlikums augustā palielinājās par 9.4 %, un tieši jūlijs un augusts bijuši aktīvākie mēneši gan jaunu kredītu izsniegšanā, gan kredītportfeļa pieauguma ziņā. Izaugsmi sekmēt turpina zemākas banku pievienotās likmes, kas mīkstina EURIBOR kāpuma ietekmi. Jauno mājokļa kredītu apjomi bijuši rekordlieli – gan jūlijā, gan augustā tie pārsniedza 130 miljonus eiro, apsteidzot izsniegto kredītu apjomu pirms gada. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka kopumā gada laikā mājokļu cenas augušas par aptuveni 10 %, kas arī palielina kreditēšanas apjomus.

Nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikums arī turpinājis augt, augustā sasniedzot teju 7.4 miljardus eiro, salīdzinot ar pagājušā gada augustu augot par 9.7 %. Gada pieauguma temps nedaudz samazinājies bāzes efekta dēļ, nevis tādēļ, ka kreditēšana būtu būtiski sabremzējusies, – pirms gada vasaras mēnešos bija vērojams ļoti straujš kreditēšanas pieaugums, tostarp uz dažādu īstermiņa saistību rēķina. Šogad īstermiņa kredītu atlikums ir mazāks nekā pērn, savukārt ilgtermiņa saistību apjoms turpinājis augt. Kopumā ļoti liela ir arī jaunu kredītu izsniegšanas aktivitāte, augustā izsniegto kredītu apjomam pārsniedzot 300 miljonus eiro. Pieaugums nozaru dalījumā joprojām ir bijis diezgan diversificēts, kredītu atlikumam augot, piemēram, rūpniecības, nekustamo īpašumu un dažādu pakalpojumu nozaru uzņēmumiem.

Kā ierasts, vasaras mēnešos mājsaimniecību noguldījumi nav būtiski mainījušies, mājsaimniecības atvaļinājumu laikā nedaudz vairāk patērējušas, nevis uzkrājušas līdzekļus. Augustā mājsaimniecību noguldījumi sasniedza 12.6 miljardus eiro, gada griezumā pieaugot par 7.9 %. Uzņēmumu noguldījumi sasnieguši 8.5 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 13.7 %. Noguldījumu kāpumu joprojām veicina piesardzība, tāpat arī aktīvā kreditēšana, jo izsniegtie kredīti sākotnēji kādu laiku var palikt, piemēram, norēķinu kontos.

Augošās procentu likmes ietekmē arī noguldījumus – uzņēmumu termiņnoguldījumi augustā palielinājušies par 40 %, veidojot pusi no visa noguldījumu pieauguma. Tikmēr mājsaimniecību noguldījumi joprojām galvenokārt tiek novirzīti parastos norēķinu kontos. Iespējams tāpēc, ka uzņēmumiem piedāvātās noguldījumu likmes ir pievilcīgākas. Mājsaimniecībām joprojām pievilcīga alternatīva ir Valsts kases krājobligācijas, kuru ienesīgums krietni pārsniedz banku piedāvāto. Strauji turpina augt krājobligāciju atlikums – gada laikā tas audzis par 50 %, un augustā no jauna piesaistīto krājobligāciju apjoms pārsniedzis 60 miljonus eiro.

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir palielinājusies līdz 32.5 % 2. ceturksnī, un kreditēšana patlaban turpina augt straujāk par ekonomiku kopumā. Tomēr, lai pietuvotos kaimiņiem (Lietuvā kredītportfeļa attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir 40 %, Igaunijā – 64.4 %) un eirozonas vidējam rādītājam (72.6 %), kreditēšanas aktivitātei noteikti kādu laiku vēl jābūt augstai.