Kāpēc bankām ir nepieciešamas papildu kapitāla rezerves?

Finanšu nozares asociācija paudusi priekšlikumus [1] vienkāršot un mazināt banku uzraudzības prasības, argumentējot, ka tas uzlabotu kredītu pieejamību un stiprinātu finanšu sektora konkurētspēju.  Tomēr Latvijā kreditēšanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir sasnieguši sen neredzētu izaugsmi, kas liek secināt, ka ne jau kapitāla prasības līdz šim bija kavējušas kredītu izsniegšanu.

Kas ir kapitāla rezervju prasības?

Kapitāla rezervju prasības nav regulatīvs uzslāņojums, bet gan papildu aizsardzība banku sektoram virs minimālajām prasībām, un krīzes apstākļos tā kalpo par drošības spilvenu zaudējumu absorbēšanai.
Svarīgi atcerēties, ka kapitāla prasības nav izmaksas tradicionālā izpratnē, bet gan ieguldījums finanšu sistēmas drošībā, tādēļ to vērtēšana līdzās birokrātiskā sloga mazināšanas iniciatīvām var radīt maldinošu priekšstatu par šo prasību būtību un mērķi.

Kā kapitāls ietekmē kreditēšanu?

Pētījumi apliecina, ka tikai labi kapitalizētas bankas spēj efektīvi finansēt tautsaimniecību cauri ekonomikas lejupslīdes periodiem [2]. Bankas ar zemām kapitāla rezervēm gausāk kreditē tautsaimniecību, bet krīzē kredītu izsniegšanu samazina vēl vairāk, tādējādi padziļinot krīzi un kavējot tautsaimniecības atgūšanos. Tādēļ krīzes laikā kapitāla rezervju prasības var tikt atbrīvotas, lai bankām nebūtu jāsamazina kreditēšana kapitāla prasību izpildes dēļ. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja šādas rezerves iepriekš ir izveidotas.

Pēc globālās finanšu krīzes finanšu sektora regulējums ir fundamentāli mainījies. Ierastās – minimālās un katras institūcijas riskiem atbilstošās mikrouzraudzības kapitāla prasības – nepasargāja bankas no globālajiem un katrai valstij raksturīgajiem makroekonomiskajiem riskiem. Te vietā atcerēties, ka savulaik šķietami tik ļoti līdzīgajās Baltijas ekonomikās un finanšu sektoros krīzes radīto banku zaudējumu un sekojošo ekonomisko seku apmērs būtiski atšķīrās.  Mācoties no šīs pieredzes, par neatņemamu banku regulējuma sastāvdaļu katrā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī kļuvušas makrouzraudzības prasības, kuru mērķis ir nodrošināt valsts finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, ņemot vērā tai raksturīgos riskus. 

Covid-19 pandēmija savukārt apliecināja nepieciešamību šīs rezerves veidot savlaicīgi, lai tās būtu pieejamas atbrīvošanai negaidītu satricinājumu gadījumā. Pieeja par rezervju izveidošanu agrīnā finanšu cikla fāzē nav pretrunā ne ar ES regulējumu, ne ar Bāzeles standartiem. Gluži otrādi – ES ir būtiski pieaudzis atbalsts savlaicīgai kapitāla rezervju nodrošināšanai. Naudas tirgus procentu likmju pieauguma ietekmē banku peļņa pēdējos gados ir rekordaugstā līmenī. Attiecīgi banku labā finansiālā situācija ir piemērots brīdis, kad izveidot noturības rezervi – šobrīd visās ES valstīs jau ir ieviesta kāda no makrouzraudzības rezervēm.

Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome aicina par makrouzraudzības politiku atbildīgās iestādes saglabāt pašreizējo banku sistēmas noturības līmeni, jo ģeopolitiskās spriedzes un nenoteiktības apstākļos eirozonai saglabājās paaugstināti riski. Šim nolūkam ECB aicina saglabāt esošās kapitāla rezerves, lai nodrošinātu banku sektora spēju absorbēt iespējamos satricinājumus un uzturēt kreditēšanu arī nelabvēlīgākos apstākļos. [3] 

Atbrīvojamās makrouzraudzības kapitāla rezerves, piemēram, pretcikliskā kapitāla rezerve (countercyclical capital buffer, CCyB), tiek veidotas ekonomikas augšupejas periodos, lai bankas tās varētu izmantot lejupslīdes laikā. Tādējādi bankas spēj absorbēt zaudējumus un saglabāt kreditēšanas kapacitāti arī krīzes apstākļos.

Lai ierobežotu ne tikai sistēmiskus cikliskus riskus, bet arī strukturālas vai specifiskākas ievainojamības, makrouzraudzības iestādes var noteikt arī sistēmiskā riska rezervi (systemic risk buffer, SyRB), kas arī ir krīzē atbrīvojama kapitāla rezerve. SyRB var piemērot gan visiem riska darījumiem, gan mērķtiecīgāk – konkrētiem riska darījumu segmentiem (sectoral SyRB, sSyRB). Latvijā pašreiz nav noteikta SyRB; savukārt Lietuvā tāda ieviesta atbilstoši tur vērojamajiem mājokļu tirgus cenu pārkāršanas apstākļiem.

Visās ES valstīs izveidotas atbrīvojamas makrouzraudzības rezerves

Nacionālās pieejas atbrīvojamo makrouzraudzības kapitāla rezervju veidošanai atšķiras, atspoguļojot katras valsts finanšu sistēmas īpatnības un risku struktūru. 2026. gadā visās ES valstīs ir noteikta vismaz viena no atbrīvojamām kapitāla rezervēm: CCyB, SyRB, sSyRB vai šo rezervju kombinācija. Vienlaikus arvien plašāku atbalstu gūst pozitīvi neitrālā pieeja CCyB noteikšanai, kas paredz uzturēt pozitīvu CCyB normu arī standarta riska apstākļos, kad cikliskie riski vēl nav paaugstināti. Šādas pieejas pamatā ir atziņa, ka finanšu satricinājumi arvien biežāk rodas ne tikai pēc ilgstošas kreditēšanas izaugsmes, tāpēc atbrīvojamām kapitāla rezervēm jābūt uzbūvētām laicīgi.

Latvijā CCyB tika ieviesta labvēlīgos finanšu apstākļos, lai savlaicīgi veidotu papildu noturības rezerves nākotnes satricinājumiem.

Lai arī lēmumi par prasību palielināšana banku nozarē nekad neizraisa sajūsmu, jāatzīst, ka tās ir rūgtas zāles, kas stiprina finanšu sektoru noturību. Tāpēc arī Latvijā kopš 2025. gada jūnija ir pilnībā stājusies spēkā 1 % CCyB norma. Jaunās prasības ieviešana tika īstenota ļoti pakāpeniski, lai neierobežotu banku spēju izsniegt kredītus. [4] Tāpat lēmums par prasības noteikšanu tika pieņemts laikā, kad banku sektora peļņa sasniedza rekordlīmeni – kapitāla atdeve 2023. gada beigās sasniedza 20 %. Arī šobrīd banku pelnītspēja Latvijā saglabājas ļoti laba – tā joprojām apsteidz Eiropas vidējo līmeni, un kreditēšana turpina attīstīties.

Latvijas gadījumā šis ir bijis tālredzīgs lēmums – prasību palielināšanas īstermiņa ietekme uz banku darbību bija minimāla, savukārt izveidotā aizsardzība saglabāsies ilgstoši [5].

Realitātē bankas lielākoties uztur ievērojamas brīvprātīgās kapitāla rezerves virs noteiktajām kapitāla prasībām. Tas liecina, ka kapitāls, kas kalpo par kredītu finansēšanas avotu, nav bijis šķērslis kreditēšanas attīstībai. Šis nav aicinājums samazināt brīvprātīgās kapitāla rezerves, tomēr vismaz daļai banku šīs rezerves sniedz papildu kapacitāti turpmākai kreditēšanas izaugsmei.

Līdzsvars starp drošību un attīstību

Meklējot iespējas vienkāršot regulējumu, ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp banku sektora mērķiem (maksimizēt peļņu un minimizēt darbības izmaksas) un tautsaimniecības interesēm – ilgtspējīgu izaugsmi līdztekus finanšu stabilitātei. Regulējuma pārmaiņas nedrīkst mazināt kopējo finanšu sistēmas noturību pret negaidītiem satricinājumiem, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

Kapitāla rezervju noteikšana nav ne pašmērķis, ne norakstāms izdevums bankām, bet gan instruments finanšu stabilitātes saglabāšanai un investīcija pašu banku drošībā. Kapitāla rezerves palīdz nodrošināt, ka bankas spēj turpināt finansēt tautsaimniecību arī ekonomisko satricinājumu laikā. Latvijas Bankas kā par makrouzraudzības politiku atbildīgās iestādes uzdevums ir savlaicīgi stiprināt banku sektora noturību pret sistēmiskiem riskiem, lai nepieciešamības gadījumā finanšu sistēma kalpotu par atbalstu tautsaimniecībai, nevis kļūtu par tās ievainojamības avotu.

[1] Finanšu nozares asociācijas 2026. gada 5. maija vēstule "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai". Latvijas Bankas atbilde uz to lasāma Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

[2] Couaillier C., Lo Duca M., Reghezza A., d’Acri C. R. and Scopelliti A. (2021). Bank capital buffers and lending in the euro area during the pandemic; Minnella E., Pereira A. Tereanu E. (2026). The devil in the DeTail: assessing state-contingent tail effects of a releasable macroprudential capital buffer using a parsimonious agent-based framework; Detken, C., Hempell, H. S., and Pirovano, M. (2025). Macroprudential and monetary policy interaction: the role of early activation of the countercyclical capital buffer

[3] Governing Council statement on macroprudential policies 2026 8 July

[4] The state-dependent impact of changes in bank capital requirements

[5] Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskats 2026