Vai Latvijas ekonomika uzņem apgriezienus par spīti globālajām norisēm?

Šobrīd, kad ziema vēl īsi neatkāpjas, kas nozīmē sliktu garastāvokli augsto apkures rēķinu dēļ, kā arī ģeopolitiskā šūpošanās atjaunojusies ar jaunu sparu, iespējams, jau nedaudz aizmirsies ekonomikas dalībnieku noskaņojuma uzlabojums un globālās tirdzniecības politikas nenoteiktības mazināšanās 2025. gada otrajā pusē. Taču šie faktori līdz ar kreditēšanas atdzīvošanos veicināja Latvijas ekonomisko izaugsmi, un 2025. gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0.6 % (Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Gadā kopumā IKP bija par 2.1 % augstāks nekā gadu iepriekš.

Pagājušā gada 4. ceturksnī būtiska izaugsme bija vērojama tirdzniecībā, finanšu pakalpojumu jomā un apstrādes rūpniecībā. Patēriņu sekmēja ienākumu kāpums, kā arī aktīvāka kreditēšana, aizņēmuma izmaksām saglabājoties pievilcīgām. Lai gan Eiropas Centrālā banka procentu likmes vairs nemainīja, tomēr apstākļi kreditēšanai saglabājās labvēlīgi, aktivizējoties konkurencei starp aizdevējiem, kā arī iedzīvotājiem aktīvāk izmantojot pārkreditēšanas izmaksu samazinājuma sniegtās iespējas. Investīciju apjoms pēc 2025. gada 1. pusgadā vērotā straujā pieauguma arvien saglabājās būtisks; tika gan turpināti, gan arī izsludināti jauni vērienīgi projekti, piemēram, enerģētikā un apstrādes rūpniecībā (tostarp aizsardzības stiprināšanas vajadzībām). Ārējā pieprasījuma stiprināšanās gan pagaidām bijusi vāja (preču un pakalpojumu eksports saruka), un arī ģeopolitiskās norises to neveicina.

Tikmēr šā gada sākumā inflācija sarūk, ļaujot patērētājam pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz tēriņiem vai investīcijām. Daļu bargās ziemas apkures vajadzību papluinīto maciņu palīdzēs lāpīt valdības piedāvātais atbalsts, un tas var stiprināt gan spēju segt tuvākā laika patēriņa vajadzības, gan uzlabot patērētāju noskaņojumu. Uz pieticīgā noskaņojuma fona (raugoties globālajos politikas notikumos un iztēlojoties apkures rēķinu) janvāra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati salīdzināmās cenās atgādina teju vai ceļojumu kosmosā. Iespaidīgs ir autodegvielas, kā arī atsevišķu nepārtikas preču, piemēram, apģērbu, apavu un dažu ar mājokļa labiekārtošanu saistītu preču tirdzniecības devums.

Februāra noskaņojuma aptauju dati rāda, ka tēriņu "apetīte" varētu saglabāties noturīga. Savukārt biezā sniega sega februāra beigās visai droši sola elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās pavasarī, kad sāksies noturīgs atkusnis. Kad sniegs būs nokusis, varēs lūkot, vai pēc dziļā ziemas miega ekonomika būs gatava straujākam palēcienam nekā pērn. Ja pērn lauksaimniecība saguma lietavās, tad šogad, iespējams, dziļā ziema būs nodarījusi kaitējumu augļu un ogu ražām.