05.09.2018.

Iedzīvotāji vēlas lepoties ar sasniegto tautsaimniecībā, ne tikai sportā

Komentārs "BIB Latvijas barometra" aptaujai

Foto: Shutterstock

Latvijas simtgades gadā "Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir ieskatījies pēdējo desmit gadu nogrieznī, mēģinot noskaidrot, kādus notikumus iedzīvotāji šajā laika posmā uzskata par svarīgākajiem.

Jāteic gan, ka 2008. gads, kas kalpo kā atskaites robeža, pats par sevi ir bijis ļoti mainīgs. 2008. gada sākumā Latvijas tautsaimniecība turējās vēl samērā spēcīgās pozīcijās, bet pārkaršanas svilums jau bija labi jūtams, un krīze klauvēja pie durvīm. Acīmredzot iedzīvotājiem šie notikumi jau šķiet palikuši kur tālā pagātnē, jo vien 9% no respondentiem kā lielāko sarūgtinājumu ir pieminējuši 2008. gada aktualitāti - Parex bankas krahu. Tiesa, 22% respondentu ir atzīmējuši atbilžu variantu "Parex, Latvijas Krājbankas, ABLV bankas likvidāciju", tāpēc summāri šis notikums varētu arī būt nozīmīgāks par 25% aptaujāto minēto demogrāfisko situāciju. Tomēr neapšaubāmi sāpīgākais notikums ir bijusi Zolitūdes traģēdija, kuru minējuši 76% aptaujāto.

Ar pārliecinošu pārsvaru priecīgāko notikumu sacensībās zelta un sudraba medaļas saņēmuši ar sportu saistīti notikumi: Kristapa Porziņģa iekļūšana NBA līgā (24%) un Māra Štromberga izcīnītais zelts Pekinas Olimpiādē (23%). Latvijas iedzīvotāju mīlestība pret sportu izpaužas kaislīgi un dažādos veidos, ko labi var redzēt sociālo mediju ierakstos – gan līksmojot vai pārdzīvojot par sportistu sniegumiem, gan pašiem aktīvi sportojot. Fotogrāfijas ar maratonskrējienu balvām ir teju tik pat plaši pārstāvētas kā ainas ar tautas tērpos ģērbtiem dalībniekiem un skatītājiem Dziesmu un deju svētkos. Nemaz nerunājot par citiem nacionālajiem "sporta veidiem" – lielāko beku, skaistāko Lieldienu olu, krāšņāko Līgo svētku vaiņagu vai Ziemassvētku eglīšu sacensībām.

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā desmitgadē vairāk prieka nesuši sportiski panākumi, un ar ekonomiku saistīts notikums "Latvijas pievienošanās eirozonai" ieņem vien godpilno ceturto vietu, tomēr jautājumā "Kam Latvijā jānotiek, lai Jūs pēc 10 gadiem teiktu, ka lepojaties ar valsti?" dominē tieši ar tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību saistītas gaidas - sasniegts ES vidējais labklājības līmenis (55%), ir sasniegti stabili ekonomiskie rādītāji ekonomikā (53%), ir labāka sociālā atbalsta sistēma (51%).

Diemžēl man ir jāsarūgtina aptaujas dalībnieki, jo sapnis par ES vidējā labklājības līmeņa sasniegšanu desmit gados nav sasniedzams. 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta sasniedza 67% no ES vidējā rādītāja. Pat tad, ja Latvijā tiktu īstenotas radikālas un efektīvas reformas valsts pārvaldē, izglītībā, nodokļu politikā u.c., augļi būtu plūcami ilgākā laikā, ar desmit gadiem nepietiktu. Turklāt svarīgi ir arī šādu sasniegtu mērķi noturēt, darboties ilgtspējīgi - nevis tikai strauji kāpināt ienākumus bez tikpat spēcīga ražīguma izaugsmes atbalsta. Pretējā gadījumā mēs nebūsim neko mācījušies no iepriekšējās desmitgades notikumiem – tautsaimniecības pārkaršanas un tai sekojošās krīzes. 

Tomēr rīkoties, lai tuvinātos bagātāko valstu labklājības līmenim, noteikti vajag. Šajā ziņā ir jāatrod līdzsvarots un spēcīgs ceļavējš – kompromiss pa vidu starp piesardzīgā latvieša "Lēnāk brauksi – tālāk tiksi" un ar sportista entuziasmu stiprināto "Gāzi grīdā!" moto.

APA: Rutkovska, A. (2018, 16. nov.). Iedzīvotāji vēlas lepoties ar sasniegto tautsaimniecībā, ne tikai sportā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4196
MLA: Rutkovska, Agnese. "Iedzīvotāji vēlas lepoties ar sasniegto tautsaimniecībā, ne tikai sportā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4196>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up