10.06.2019.

Kā globālo pārtikas cenu kāpumi un kritumi atspoguļojas cenrāžos Latvijā

Foto: Shutterstock

Globālajām pārtikas cenām pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinās par 0.9%, turklāt divas trešdaļas no transmisijas notiek pirmā gada laikā, liecina Latvijas Bankas pētījuma* rezultāti. Tādējādi globālo pārtikas izejvielu cenu pārmaiņas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas inflācijas dinamiku.

Šajā rakstā izmantojam Latvijas Bankas inflācijas īstermiņa prognozēšanas modeli, lai novērtētu globālo pārtikas izejvielu cenu transmisiju uz Latvijas patēriņa cenām.

Pārtikas izejvielas (kvieši, gaļa, piens, cukurs utt.) ir būtiska pārtikas produktu ražošanas izmaksu sastāvdaļa. Pārtikas izejvielas ir starptautiski tirgojamas preces, un to cenu pārmaiņas dažādās valstīs ir diezgan līdzīgas. Tāpēc pārtikas mazumtirdzniecības cenas Latvijā mēdz ietekmēt ne tikai pašmāju notikumi, bet arī norises vairāku simtu un pat tūkstošu kilometru attālumā. 

Piemēram, cūku mēra izplatība Ķīnā 2019. gada pavasarī būtiski mazināja cūkgaļas izstrādi šajā valstī, veicinot Eiropas Savienības (ES) valstu cūkgaļas eksportu uz Ķīnu. Lielāks pieprasījums pēc ES ražotas cūkgaļas palielināja tās cenu (Latvijas cūkgaļas patērētāji no tā zaudēja, bet Latvijas cūkgaļas ražotāji – ieguva). Cits piemērs – Krievijas 2014. gada sankcijas aizliedza vairāku pārtikas produktu, tostarp ābolu, importu no ES valstīm. Tāpēc Polijas āboli Latvijas tirgū kļuva pieejami lielākā apjomā un par lētāku cenu nekā iepriekš (no tā ieguva Latvijas ābolu patērētāji, bet zaudēja ābolu ražotāji). 
 
Tādējādi pastāv cieša sakarība starp pārtikas izejvielu globālajām cenām un pārtikas produktu cenrāžiem Latvijas veikalu plauktos. Ievērojami mainoties globālajām pārtikas izejvielu cenām, pēc dažiem mēnešiem mainās arī attiecīgās Latvijas patēriņa cenas. Piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības cenas Latvijā būtiski ietekmēja vispārējais globālo pārtikas izejvielu cenu kāpums 2011. gadā, piena produktu globālais sadārdzinājums 2017. gadā, kā arī cukura un kafijas globālais cenu kritums 2017.–2018. gadu mijā (1. attēls).

1. attēls. Pārtikas globālo cenu un pārtikas patēriņa cenu Latvijā "temperatūras" karte (2011. – 2019. gadā)

Pārtikas globālo cenu un pārtikas patēriņa cenu Latvijā temperatūras karte
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas, Bloomberg un Centrālās statistikas pārvaldes datus. 

Sarkanā krāsa apzīmē inflāciju virs ilgtermiņa trenda. Zilā krāsa – inflāciju zem ilgtermiņa trenda. Jo spilgtāka krāsa, jo vairāk gada inflācija atšķiras no ilgtermiņa trenda.
Mēs aprēķinām saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) un globālo pārtikas cenu gada pārmaiņas, tad normalizējam šos rādītājus, atskaitot ilgtermiņa vidējo, un izdalām ar standartnovirzi.

Pārtikas produktu īpatsvars Latvijas kopējā inflācijā ir ap vienu trešdaļu (bez alkohola un tabakas). Visvairāk kopējo inflāciju ietekmē piena produktu cenu svārstības. Piemēram, tieši piena produkti palielināja 2011. un 2017. gada kopējo inflāciju par attiecīgi 0.7 un 0.5 procentu punktiem (kā arī samazināja 2015. gada inflāciju par 0.3 procentu punktiem.; skatīt P1. attēlu). 

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka, globālajām pārtikas cenām pieaugot par 10%, Latvijas patēriņa cenas palielinās par 0.9%. Tas ir nedaudz vairāk nekā citās ES valstīs[1], jo pārtikas produkti aizņem ievērojamāku daļu Latvijas patēriņa grozā. Divas trešdaļas no globālo pārtikas cenu ietekmes uz Latvijas inflāciju notiek pirmā gada laikā.

Piena produkti 

Piena produktu ražotāju cenām ES pieaugot par 10%, patēriņa cenas piena produktiem Latvijā (piens, krējums, biezpiens utt.), kā arī eļļām un taukiem (šajā preču grupā ievērojamu daļu aizņem sviests) palielinās par aptuveni 6%. Transmisijas ātrums uz piena produktu patēriņa cenām ir straujāks, atspoguļojot to, ka lielākajai daļai piena produktu ir ievērojami īsāks glabāšanas termiņš nekā sviestam (2. attēls; P2. attēls). 

2014.-2016. gadā, kad Krievija aizliedza piena produktu importu no ES valstīm, kā arī ES atcēla piena ražošanas kvotas, piena produktu ražotāju cenas ES saruka par trešdaļu. Šī faktora dēļ piena produktu patēriņa cenas Latvijā būtu varējušas sarukt par aptuveni 20%. Realitātē piena produktu patēriņa cenu samazinājums bijis uz pusi mazāks, tajā skaitā darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ. Turklāt 2017. gadā piena produktu cenas ES strauji pieauga, gandrīz atgriežoties 2014. gada sākuma līmenī. Tas kopā ar turpmāko darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu noteica piena produktu patēriņa cenu pieaugumu Latvijā (3. attēls).

2. attēls. Piena produktu globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām (procentu punktos)

Piena produktu globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Piezīmes: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka globālais piena produktu cenas šoks notiek 2019. gada janvārī. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

3. attēls. Piena produktu ražotāju cenas ES un piena produktu patēriņa cenas Latvijā (indekss; 2014. gada janvāris = 100)

Piena produktu ražotāju cenas ES un piena produktu patēriņa cenas Latvijā
Avots: Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes dati; autoru aprēķins.

 

Gaļas izstrādājumi 

Gaļas iepirkumu cenām ES pieaugot par 10%, Latvijas patēriņa cenas neapstrādātai gaļai (cūkgaļa, liellopu gaļa, vistas fileja utt.) palielinās par 5.1% un puse no šīs ietekmes redzama jau pirmo piecu mēnešu laikā. Savukārt apstrādāto gaļas produktu (desas, cīsiņi, pelmeņi utt.) patēriņa cenas palielinās salīdzinoši mazāk (par 4.5%) un šoka transmisija notiek ievērojami ilgāk (puse no ietekmes redzama tikai pēc deviņiem mēnešiem; 4. attēls; P3. attēls). 

2019. gada pavasarī gaļas iepirkuma cenas ES pieauga par 7% (5. attēls), ko galvenokārt veicināja cūku mēra plašā izplatība Ķīnā, palielinot pieprasījumu pēc ES ražotās cūkgaļas. Mūsu pētījuma rezultāti liecina: ja gaļas globālās cenas kāpums izrādīsies noturīgs, tas var palielināt Latvijas patēriņa cenas vidējā termiņā par 0.2%.

4. attēls. Gaļas globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām (procentu punktos)

Gaļas globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Piezīme: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka globālais gaļas cenas šoks notiek 2019. gada janvārī. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

5. attēls. Gaļas iepirkumu cenas ES un gaļas produktu patēriņa cenas Latvijā  (indekss; 2014.g. janvāris = 100)

Gaļas iepirkumu cenas ES un gaļas produktu patēriņa cenas Latvijā
Avots: Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes dati; autoru aprēķins.

 

Maize un graudu izstrādājumi

Graudaugu iepirkuma cenām ES pieaugot par 10%, maizes un graudu izstrādājumu patēriņa cenas Latvijā palielinās par 2.3%. Tas saskan ar iepriekš publicētiem vērtējumiem, ka graudaugi veido tikai nelielu daļu no maizes cepšanas izmaksām[2]. Turklāt augstākas graudu cenas veicina arī olu un alkoholisko dzērienu sadārdzinājumu. Ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām ir ievērojami mazāka un parādās vēlāk, atspoguļojot visai nelielu graudaugu daļu ražošanas izmaksās, kā arī samērā ilgu alkoholisko dzērienu glabāšanas termiņu (6. attēls). 

Vairākus gadus maizes un graudaugu izstrādājumu patēriņa cenas Latvijā bijušas stabilas. Tomēr pēdējo 12 mēnešu laikā tieši šai pārtikas preču grupai raksturīgs viens no straujākajiem cenu kāpumiem. Pērnā vasara Eiropā bija karsta un sausa, tamdēļ globālā kviešu raža bija piecu gadu zemākajā līmenī, kas 2018. gada izskaņā būtiski sadārdzināja graudaugu iepirkuma cenas (7. attēls; P4. attēls). Pašlaik globālās graudaugu cenas samazinās, jo globālā graudaugu raža šogad plānota rekordaugstā līmenī. Tādējādi nav pamata maizes patēriņa cenām Latvijā palielināties līdzšinējā tempā.

6. attēls. Graudaugu globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām (procentu punktos)

Graudaugu globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Piezīme: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka globālais graudaugu cenas šoks notiek 2019. gada janvārī. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

7. attēls. Graudaugu iepirkuma cenas ES un graudu izstrādājumu patēriņa cenas Latvijā (indekss; 2014.g. janvāris = 100)

Graudaugu iepirkuma cenas ES un graudu izstrādājumu patēriņa cenas Latvijā
Avots: Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes dati; autoru aprēķins.

Cukurs un kafija 

Globālajām cukura cenām pieaugot par 10%, saldumu patēriņa cenas Latvijā palielinās par 2.6%. Savukārt globālajām kafijas pupiņu cenām pieaugot par 10%, bezalkoholisko dzērienu (šajā preču grupā kafija aizņem aptuveni pusi no patēriņa izdevumiem) patēriņa cenas Latvijā palielinās par 3.9% (8. attēls). Gan cukuram, gan kafijai raksturīga salīdzinoši ilga transmisija uz Latvijas patēriņa cenām – puse no ietekmes izpaužas attiecīgi astoņu un deviņu mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka jebkuras cukura un kafijas globālo cenu pārmaiņas galvenokārt atspoguļosies jau nākamā gada inflācijā. 

Cukurs un kafija ir pārtikas izejvielas ar visai svārstīgām cenām (P5. attēls), ko galvenokārt ietekmē lauksaimniecības raža un attiecīgi laikapstākļi galvenajās eksportētājvalstīs. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka cukura un kafijas globālo cenu samazinājums 2017. janvārī – 2018. gada martā par gandrīz 30% būtu varējis pazemināt kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā līdz pat 0.4%. Tomēr realitātē cukura un kafijas globālo cenu dinamikas ietekme uz Latvijas patēriņa cenām bija mazāka, jo 2018. gada vidū cukura un kafijas globālās cenas atsāka pakāpeniski pieaugt.

8. attēls. Cukura un kafijas globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām (procentu punktos)

Cukura un kafijas globālo cenu 10% pieauguma šoka transmisija uz Latvijas patēriņa cenām (procentu punktos)
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Bloomberg un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Piezīme: ekonometrisko modeļu izveidē izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka globālais cukura un kafijas cenu šoks notiek 2019. gada janvārī. Attēlā parādīts punkta novērtējums ar 68% ticamības intervālu.

Secinājums 

Pārtikas izejvielu globālās cenas bieži piedzīvo straujas pārmaiņas, kas Latvijas sabiedrībā var radīt bažas par tikpat strauju patēriņa cenu pieaugumu. Tomēr mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka šādas bažas ir nepamatotas: 

  1. pārtikas mazumtirdzniecības cenas pieaug ievērojami mazāk nekā attiecīgās pārtikas izejvielu globālās cenas. Pārtikas izejvielas ir būtiska pārtikas produktu ražošanas izmaksu komponente, bet ne vienīgā – pārtikas produktu cenas nosaka arī darbaspēka izmaksas, degvielas cena un citi faktori. Tāpēc, piemēram, gaļas iepirkuma cenai ES pieaugot par 10%, gaļas produkti Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos sadārdzinās par aptuveni 5%. Savukārt graudaugu iepirkuma cenām ES pieaugot par 10%, maize un graudu izstrādājumi Latvijas veikalos kļūst par aptuveni 2% dārgāki. 
  2. pārtikas izejvielu globālo cenu transmisija uz Latvijas patēriņa cenām notiek pakāpeniski – vairāku mēnešu laikā. Ja šajā periodā globālās cenas mainās pretējā virzienā, sākotnējo izmaiņu ietekme uz patēriņa cenām tā arī nesasniedz pilno apmēru. Piemēram, sešus mēnešus pēc cukura  globālās cenas pieauguma par 10% saldumu patēriņa cenas Latvijā kļūst par 1% augstākas; ja pa šo laiku cukura globālās cenas sāk samazināties, arī saldumu patēriņa cenu tendence var mainīties. 
  3. vienlaicīgs pārtikas izejvielu globālo cenu pieaugums ir reta parādība, kas pēdējo reizi tika novērota 2011. gadā. Biežāk kādas pārtikas izejvielas sadārdzinājuma laikā citu izejvielu globālās cenas var samazināties, vismaz daļēji atsverot ietekmi uz Latvijas kopējo inflāciju. Piemēram, kafijas un cukura sadārdzinājums 2014. – 2015. gadā sakrita ar piena un gaļas produktu cenu lejupslīdi; savukārt 2017. gadā bija vērojama tieši pretēja tendence. 

Tomēr globālo pārtikas cenu pieaugums 10% apmērā (kas nav nekas neparasts) var palielināt Latvijas kopējo cenu līmeni vidējā termiņā par gandrīz 1%, un tas nozīmē, ka globālo pārtikas izejvielu cenu pārmaiņas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas inflācijas dinamiku. Tāpēc šī pētījuma rezultāti ļaus Latvijas Bankai tālāk uzlabot inflācijas prognozēšanas precizitāti.

Pielikums

P1. attēls. Pārtikas devums Latvijas kopējā inflācijā produktu grupu dalījumā (procentu punkti)

Pārtikas devums Latvijas kopējā inflācijā produktu grupu dalījumā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus.

P2. attēls. Atsevišķu piena produktu ražotāju cenas ES un patēriņa cenas Latvijā (indekss; 2015. gada janvāris = 100)

Atsevišķu piena produktu ražotāju cenas ES un patēriņa cenas Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

P3. attēls. Atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu iepirkumu cenas ES un patēriņa cenas Latvijā (indekss; 2005. gada janvāris = 100)

Atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu iepirkumu cenas ES un patēriņa cenas Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

P4. attēls. Atsevišķu graudu vidējās iepirkumu cenas ES un maizes vidējās patēriņa cenas Latvijā (indekss; 2015. gada janvāris = 100)

Atsevišķu graudu vidējās iepirkumu cenas ES un maizes vidējās patēriņa cenas Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

P5. attēls. Cukura un kafijas globālās cenas un patēriņa cenas Latvijā (indekss)

P5. attēls. Cukura un kafijas globālās cenas un patēriņa cenas Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

 

 

* Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.

[1] Ferruci G., Jiménez-Rodríguez R., Onorante L. (2010) - Food price pass-through in the euro area the role of asymmetries and non-linearities. Eiropas Centrālās Bankas pētījums #1168. Peersman G. (2018) – International food commodity prices and missing (dis)inflation in the euro area. Beļģijas Nacionālās Bankas pētījums #350.

[2] "Maizes cepšanas biznesā graudi veido aptuveni 10% no kopējās pašizmaksas, kamēr pārējās izmaksas veido energoresursi, darbaspēks, nodokļi, loģistika u.c." Dienas Bizness, 2017. gada 24. janvāris.

APA: Krasnopjorovs, O., Bessonovs, A. (2019, 22. aug.). Kā globālo pārtikas cenu kāpumi un kritumi atspoguļojas cenrāžos Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4498
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. Bessonovs, Andrejs. "Kā globālo pārtikas cenu kāpumi un kritumi atspoguļojas cenrāžos Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.08.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4498>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up