08.10.2015.

Kā monetārās politikas lēmumi ietekmē kredītņēmējus?

Eirosistēma, kuras sastāvā ir Latvijas Banka, pēdējo gadu laikā veikusi virkni pasākumu, lai sasniegtu Eirosistēmas galveno mērķi – 2% inflāciju vidējā termiņā, kas ir arī svarīgs priekšnosacījums eiro zonas tautsaimniecības attīstības atdzīvināšanai. Nesenāko Eirosistēmas īstenoto monetārās politikas pasākumu vidū ir minami arī tādi pasākumi kā galveno refinansēšanas operāciju procentu likmju pazemināšana, norādes par to nākotnes attīstības perspektīvām, mērķētas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas, vairākas aktīvu uzpirkšanas programmas.

Var rasties jautājums, kāds mums – mājsaimniecībām un uzņēmumiem – no tā labums? Atbilde ir vienkārša – centrālās bankas, atbildīgi rīkojoties ar monetārās politikas instrumentiem, var sekmēt straujāku tautsaimniecības izaugsmi. Tā rezultātā tiek veicināta lielāko sabiedrības daļu interesējošais: jaunu darba vietu rašanās un darba algu kāpums.

Taču dažādu ekonomisko un monetāro procesu mijiedarbības ķēde no centrālās bankas pieņemtajiem lēmumiem līdz brīdim, kad to sajūt mājsaimniecības un uzņēmumi, ir samērā gara. Lai Eirosistēma varētu sasniegt nosprausto eiro zonas inflācijas mērķi un veicinātu tautsaimniecības attīstību, vispirms jāpanāk kreditēšanas attīstība. Iedarboties uz reālo tautsaimniecību caur banku sektoru, veicinot vai ierobežojot kreditēšanas attīstību, ir Eirosistēmas darbības būtība.

Tradicionāli centrālās bankas iedarbojas uz kreditēšanas attīstību, ietekmējot procentu likmes. Ja procentu likmes ietekmēšanas iespējas ir ierobežotas, tiek pielietoti nestandarta monetārās politikas instrumenti. Labā ziņa – mājsaimniecības un uzņēmumi, kas izšķīrušies par labu jaunam aizņēmumam, šobrīd var rēķināties ar zemākām procentu izmaksām nekā iepriekš ( 1. attēls). Kredītu procentu likmes mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem sasniegušas rekordzemu līmeni. Sliktā ziņa – uz citu eirozonas valstu fona Latvijā noslēgto jauno kredītu procentu likmes ir starp augstākajām.

 

1. attēls. Mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto jauno kredītu un no tiem piesaistīto termiņnoguldījumu likmes Latvijas bankās*

Mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto jauno kredītu un no tiem piesaistīto termiņnoguldījumu likmes Latvijas bankās

* bankas – Latvijas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā

Avots: Latvijas Bankas procentu likmju dati

 

Tādēļ tālāk rakstā izklāstīšu, kā procentu likmju dinamiku ietekmē Eirosistēmas īstenotā monetārā politika, kā arī to, kas varētu izskaidrot kredītu un noguldījumu procentu likmju līmeņa atšķirības Latvijā salīdzinājumā ar citām eirozonas valstīm.

Eirosistēmas īstenotā monetārā politika un EONIA

Tradicionāli Eirosistēma ar tās rīcībā esošiem instrumentiem ietekmē banku savstarpējās aizņemšanās procentu likmi uz nakti, piemēram, plašāk pazīstamo un publicēto EONIA procentu likmi. Lai to varētu izdarīt, Eirosistēma pēc rūpīgas eirozonas ekonomikas un monetāro rādītāju analīzes nosaka noguldījumu iespējas procentu likmi, galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi un aizdevumu iespējas procentu likmi. Šobrīd visas no šīm procentu likmēm ir rekordzemā līmenī: attiecīgi mīnus 0.2%, 0.05% un 0.3% līmenī. Tāpat paša īsākā termiņa procentu likmes eiro naudas tirgū ietekmē Eirosistēmas lēmumi par to, cik naudas un uz kādiem nosacījumiem aizdot eirozonas bankām katru nedēļu rīkotajās galvenajās refinansēšanas operāciju izsolēs un mazāk regulārās ilgtermiņa refinansēšanas operācijās. Pašlaik eirozonas bankas var aizņemties no Eirosistēmas neierobežotā daudzumā apmaiņā pret atbilstošu vērtspapīru ķīlu.

 

2. attēls. Eirosistēmas noteiktās procentu likmes un Eonia

 Eirosistēmas noteiktās procentu likmes un Eonia

Avots: Bloomberg datubāze

 Līdz 2008. gadam, kad Eirosistēma savās monetārajās operācijās eiro zonas bankām piedāvāja aizņemties ierobežotu naudas daudzumu, EONIA procentu likme svārstījās ap Eirosistēmas galveno refinansēšanas procentu likmi. Tās minimālo robežu noteica Eirosistēmas noteiktā noguldījumu iespēju procentu likme, bet maksimālo – aizdevumu iespēju procentu likme. Turpretī, kad eiro zonas bankām pavērās iespēja apmaiņā pret atbilstošu ķīlu no Eirosistēmas aizņemties naudu neierobežotā daudzumā, EONIA procentu likme pietuvojās noguldījumu iespēju likmei. Tādējādi šobrīd EONIA procentu likmes svārstību koridoru nosaka Eirosistēmas noguldījumu iespēju un galveno refinansēšanas operācijas procentu likmes (2. attēls).

Pēdējo gadu laikā, lai veicinātu straujāku eirozonas tautsaimniecības attīstību un novērstu eirozonas cenu deflācijas risku, Eirosistēma aktīvi izmanto netradicionālos monetārās politikas instrumentus: negatīvu noguldījumu iespēju procentu likmi, norādes par galveno refinansēšanas operāciju procentu likmju attīstības perspektīvām nākotnē, mērķētas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas, aktīvu pirkšanas programmas. Netradicionālo monetārās politikas instrumentu izmantošanas rezultātā naudas tirgus procentu likmes, obligāciju procentu likmes un līdz ar to arī kredītu un noguldījumu procentu likmes ir sarukušas straujāk, nekā tad, ja būtu izmantoti tikai tradicionālie monetārās politikas instrumenti [i].


No EONIA līdz 3M EURIBOR

EONIA procentu likme ir cieši saistīta ar ilgāka termiņa naudas tirgus procentu likmēm (3. attēls). Nosakot ilgāka termiņa procentu likmes eiro naudas tirgū, piemēram, 3 mēnešu EURIBOR, bankas vadās pēc savām gaidām par iespējamo EONIA procentu likmes attīstību nākotnē. Ja bankas spētu precīzi prognozēt EONIA procentu likmju attīstību nākotnē, tās noteiktu ilgāka termiņa bezriska naudas tirgus procentu likmes tā, lai nebūtu nekādas atšķirības noguldījumu atdevē atkarībā, kāds procentu likmes termiņš izvēlēts. Piemēram, tās noteiktu 3 mēnešu bezriska procentu likmes, tik augstu, lai, ieguldot naudu uz 3 mēnešu termiņu, gūtu tādu pašu atdevi, kā katru dienu 3 mēnešus pēc kārtas, ieguldot to pašu naudas summu un uzkrātos procentus uz nakti. Tomēr bankas, tāpat kā jebkurš no mums, nespēj precīzi paredzēt nākotni. Tādēļ tās parasti ilgāka termiņa procentu likmes nosaka nedaudz augstākas, nekā sagaida, kā attīstīsies paša īsākā termiņa naudas tirgus procentu likmes – proti, iekļauj ilgāka termiņa naudas tirgus procentu likmēs termiņriska prēmiju. Jo lielāka nenoteiktība par iespējamo EONIA procentu likmju attīstību nākotnē, jo augstāka termiņriska prēmija iecenota ilgāka termiņa naudas tirgus likmēs. Turklāt 3M EURIBOR procentu likme iekļauj arī banku kredītriska prēmiju, kas finanšu tirgus apstākļos, kad nav vērojami būtiski satricinājumi, parasti ir samērā neliela.

 

3. attēls. EONIA un 3 mēnešu EURIBOR procentu likmes

EONIA un 3 mēnešu EURIBOR procentu likmes

Avots: Bloomberg dati

 

No 3M EURIBOR līdz kredītu likmēm

Kopumā Latvijas bankās ir raksturīga diezgan cieša mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu un no tiem piesaistīto noguldījumu procentu likmju sasaiste ar naudas tirgus indeksiem, ņemot vērā, ka lielākā daļa kredītu Latvijā tiek izsniegti ar mainīgo procentu likmi [ii], t.i., kredītu procentu likme ir sasaistīta ar kādu no naudas tirgus indeksiem (piemēram, EURIBOR 3M).

Laika posmā no 2004. gada līdz 2014. gadam par tādiem varētu uzskatīt vidēji 90% uzņēmumiem, 70% mājsaimniecībām mājokļa iegādei un 50% mājsaimniecībām patēriņam un citiem nolūkiem izsniegto jauno kredītu. Pēdējo gadu laikā EURIBOR 3 mēnešu procentu likme ir pakāpeniski samazinājusies, un patlaban tā ir pat negatīva. Arī mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu procentu likme samazinās, taču nedaudz lēnāk un mazākā apmērā (4. attēlu).

 

4. attēls. Mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem eiro izsniegto jauno kredītu procentu likmes Latvijas bankās un 3 mēnešu EURIBOR

Mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem eiro izsniegto jauno kredītu procentu likmes Latvijas bankās un 3 mēnešu EURIBOR

* bankas – Latvijas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā

Avots: Latvijas Bankas statistikas dati par procentu likmēm, Bloomberg datubāze

Šobrīd var teikt, ka kreditēšana Latvijā vēl nav atkopusies. Latvijā mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums lai arī lēnāk, tomēr samazinās. Savukārt vairākās eiro zonas valstīs un eiro zonā kopumā atbilstošais kredītu atlikums jau sāk pieaugt (5. attēls). Līdz ar to var secināt, ka Eirosistēmas monetārās politikas transmisija – process, kura rezultātā monetārās politikas lēmumi ietekmē reālo tautsaimniecību un cenu līmeni – Latvijā nav tik spēcīga kā citās valstīs vai eiro zonā kopumā, un Latvijas ieguvumi no Eirosistēmas stimulējošās monetārās politikas ir salīdzinoši mazāki. Tādēļ svarīgs jautājums – kas traucē kredītu procentu likmēm krist Latvijā vēl vairāk un kļūt vēl zemākām?

 

5. attēls. Monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps Latvijā un eiro zonā

Monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps Latvijā un eiro zonā

Avots: ECB statistikas datubāze

 

Kāpēc Latvijā kredītu procentu likmes nav vēl zemākas?

To nosaka vairāki faktori, aplūkosim galvenos no tiem.

1) Vispārējais valsts risks

Eiropas parāda krīzes laikā kļuvis skaidrs, ka eirozonā mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēs atspoguļojas katras valsts risks. Vairākās eirozonas valstīs bankas, nosakot uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu procentu likmi vai nosakot kuponu procentu likmi emitētajām obligācijām, sacenšas ar valdības emitētajām parādzīmēm un obligācijām [iii]. Jo dārgākas aizņemšanās izmaksas finanšu tirgū kopumā, jo arī bankām vairāk jāmaksā par to finansējumu. Tāpat, pieaugot valsts riskam un līdz ar to valsts obligāciju ienesīguma procentu likmei, bankas turējumā esošo valsts obligāciju vērtība krītas un tās pašu kapitāla līmenis samazinās.

 

6. attēls. Latvijas banku* no jauna nacionālajā valūtā izsniegto kredītu procentu likmes un konverģences novērtēšanai izmantotā 10-gadu valsts obligāciju likme

Latvijas banku* no jauna nacionālajā valūtā izsniegto kredītu procentu likmes un konverģences novērtēšanai izmantotā 10-gadu valsts obligāciju likme

* bankas – Latvijas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā

Avots: Latvijas Bankas statistikas dati par procentu likmēm, EUROSTAT datubāze

Kā redzams no 6. attēla, tad valdības vērtspapīru likmes ir ievērojami sarukušas, jo īpaši pēc eiro ieviešanas un Eirosistēmai ieviešot paplašināto aktīvu pirkšanas programmu. Tādēļ bankām vairs nav tik izdevīgi iepirkt valdības vērtspapīrus, tām jāraugās pēc citiem aktīviem ar augstāku atdevi. Viens no veidiem, kā pašreizējos apstākļos bankas var paaugstināt pašu kapitāla atdevi, ir jaunu kredītu izsniegšana. Kreditēšanas sekmēšana, bankas motivējot aizstāt to turējumā esošus vērtspapīrus ar kredītiem, ir arī viens no Eirosistēmas paplašināto aktīvu pirkšanas programmas mērķiem.

2) Banku bilances stāvoklis

Pašu banku bilances stāvoklis arī nosaka to kredītrisku un nosacījumus, uz kādiem bankas var aizņemties tirgū. Banku bilances stāvoklis ir cieši saistīts ar to turējumā esošo vērtspapīru un kredītportfeļa vērtību. Ja, sarūkot bankas vērtspapīru vai kredītu portfeļa vērtībai, banku pašu kapitāla līmenis sarūk, bankas tirgus spiediena un regulatīvo prasību rezultātā ir spiestas piesaistīt papildu kapitālu, kas rada izdevumus un var paaugstināt to finanšu resursu piesaistes izmaksas.

 

7. attēls. Nozīmīgākie Latvijas banku finanšu rādītāji

* bankas – Latvijas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā

Nozīmīgākie Latvijas banku finanšu rādītāji

Avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapa
 

Bažas par valsts un banku kredītrisku ir galvenais iemesls, kādēļ finansējuma piesaistes izmaksas un līdz ar to kredītu un noguldījumu procentu likmes eirozonas parāda krīzes skartajās valstīs 2011. – 2012. gadā ievērojami pārsniegušas attiecīgos rādītājus eirozonas kodolu veidojošās valstīs. Spriežot pēc Latvijā veiktās banku kreditēšanas aptaujas, resursu izmaksas un banku bilances ierobežojumi bija viens no faktoriem, kas noteica kredītu standartu pastiprināšanos aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām 2007. –2009. gadā, taču ne būt ne galvenais. Jau 2010. – 2013. gadā situācija šajā jomā bija mainījusies un resursu izmaksas un banku bilances ierobežojumi veicināja kredītu standartu pavājināšanos. Toties no 2013. gada 2. puses resursu izmaksām un banku bilances ierobežojumiem nav būtiskas ietekmes uz Latvijas banku kreditēšanas standartiem, kam mainoties, bieži mainās arī kredītu procentu likmes. Kopumā šobrīd Latvijas bankām nav finansējuma ierobežojumu – banku rīcībā ir ievērojami brīvās naudas līdzekļi, turklāt papildus tās var uz izdevīgiem nosacījumiem aizņemties no Eirosistēmas. Latvijas bankās kapitāla līmenis ir augsts (7. attēls).

3)  Aizņēmēju kredītrisks

Kredītu procentu likmi ietekmē katra aizņēmēja kredītrisks. Kredītu procentu likmēs ir parasti iekļauta kompensācija par iespējamo kredītņēmēja maksātnespēju, kas var mainīties atkarībā no aktīvu cenu līmeņa, tautsaimniecības attīstības un tās perspektīvām, darbības virziena, nodarbinātības un citiem faktoriem. Ja kredītam ir nodrošinājums, šī kredītu procentu likme parasti ir zemāka (8. attēls).

 

8. attēls. Mājsaimniecībām no jauna eiro izsniegto nodrošināto un nenodrošināto kredītu procentu likmes Latvijas bankās

Mājsaimniecībām no jauna eiro izsniegto nodrošināto un nenodrošināto kredītu procentu likmes Latvijas bankās

* bankas – Latvijas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā

Avots: Latvijas Bankas statistikas dati par procentu likmēm, Bloomberg datubāze un autores aprēķini

Balstoties uz Latvijas banku aptauju, kredītriska pieaugums un banku piesardzīgāka attieksme pret aizdevumu izsniegšanu, bija visnozīmīgākais iemesls kreditēšanas standartu paaugstināšanai 2007. – 2009. gadā (9. attēls). Nākamajos gados (no 2010. līdz 2011. gadam) kredītņēmēju maksātnespējas risks samazinājās un bankas kļuva nedaudz pielaidīgākas gan pret uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. No 2013. gada kredītrisks, lai gan mazākā apmērā, tomēr atkal sekmē kreditēšanas standartu pastiprināšanos uzņēmumiem Latvijas bankās izsniegtajiem aizdevumiem. Pērnajā gadā pieauga kredītrisks un līdz ar to pastiprinājās banku kreditēšanas standarti tajās tautsaimniecības nozarēs, kuru attīstība atkarīga no eksporta iespējām uz Krieviju. Tādējādi uzņēmumiem, kas strādā šajās nozarēs, jārēķinās ar augstākām aizņemšanās izmaksām nekā tad, ja Ukrainas – Krievijas konflikts nebūtu vērsies plašumā. Mājsaimniecību kredītrisks un līdz ar to arī no jauna izsniegto kredītu procentu likme ir atkarīga arī no attīstības tendencēm mājokļa tirgū. Atbilstoši Latvijas banku aptaujai dzīvokļu cenu kritums mājokļu tirgū 2007. – 2009. gadā veicināja stingrāku kreditēšanas standartu piemērošanu mājokļa aizdevumiem mājsaimniecībām.

Kopumā var secināt, ka aizņēmēju kredītrisks šobrīd ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijā kredītu procentu likmes ir augstākas nekā eiro zonas kodola valstīs. Pamatā tam ir objektīvi iemesli tādi kā Latvijas uzņēmumu lielāka atkarība no Krievijas. Tomēr Latvijas kredītu procentu likmēs iecenoto riska prēmiju ietekmē arī neskaidrība, ko radījušas biežas un pretrunīgi vērtētas likumdošanas izmaiņas.

4) Banku savstarpējā konkurence

Kredītu procentu likmes ietekmē arī savstarpējā banku konkurence kādā kreditēšanas segmentā vai otrādi – tās trūkums. Ja savstarpējā konkurence starp bankām nav pietiekoši spēcīga, tās kredītņēmējiem kādu laiku var nepazemināt kredītu procentu likmes, neskatoties uz to, ka samazinājušās naudas tirgus procentu likmes. Pastāvīgi jau no 2009. gada 2. pusgada banku savstarpējā konkurence veicina kreditēšanas standartu pavājināšanos nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem. Attiecībā uz mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem aptaujātās bankas norādījušas, ka savstarpējā banku konkurence veicināja atvieglotu kreditēšanas standartu piemērošanu 2010. – 2011. gadā un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem kredītiem – arī 2015. gadā pēc likumdošanas pārmaiņām maksātnespējas regulēšanas jomā (9. attēls).

 

9. attēls. Faktoru ietekme uz stingrāku standartu piemērošanu aizdevumiem Latvijā

(Par faktoru pozitīvo ietekmi ziņojušo banku neto skaits vidēji faktoru grupā, %)

Faktoru ietekme uz stingrāku standartu piemērošanu aizdevumiem Latvijā

Avots: Latvijas banku kreditēšanas apsekojuma dati un autores aprēķini

Salīdzinoši nesen – sākot no 2015. gada aprīļa – eirozonas banku kreditēšanas apsekojumā iekļauts jautājums par to, kādi faktori ietekmē jauno aizdevumu noteikumus un nosacījumus. Sniedzot atbildes uz šo jautājumu, Latvijas bankas norādījušas, ka konkurences radītais spiediens nedaudz veicināja virs naudas tirgus procentu likmes pievienotās kredītu procentu likmes daļas pazemināšanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei no jauna izsniegtajiem aizdevumiem. Taču tas attiecas vienīgi uz drošākiem aizdevumiem, attiecībā uz riskantiem aizdevumiem Latvijas bankas joprojām izrāda piesardzību. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējā laikā jaunu kredītu izsniegšanā aktīvākas kļuvušas mazākās bankas, kas turpina iepriekš novēroto praksi kreditēt riskantākus projektus. Tomēr tām no jauna mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes ir augtākas.


Secinājumi

Pēdējos pāris gados kredītu un noguldījumu procentu likmju attīstību ir ietekmējusi Eirosistēmas stimulējošās monetārās politikas, kredītņēmēju kredītriska un banku savstarpējās konkurences mijiedarbība. Eirosistēma, tai skaitā Latvijas Banka, dara visu iespējamo, lai kredīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem kļūtu lētāki. Procentu likmju transmisija Latvijā joprojām darbojas, tomēr to bremzē gan objektīvi, gan subjektīvi faktori. Zemās procentu likmes eiro naudas tirgū automātiski nenozīmē zemas procentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, ja to kredītrisks ir augsts vai atsevišķās tautsaimniecības nozarēs kredītrisks pieaudzis politisku, ekonomisku vai kādu citu pārmaiņu rezultātā. Lai kredīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem būtu lētāki, svarīgi, lai arī Latvijas iekšpolitiskie lēmumi būtu pārdomāti un prognozējami. Ja nākotnē spēsim nodrošināt stabilitāti iekšzemē un līdzsvarosies ārējā politiskā un ekonomiskā vide, ir pamats piesardzīgam optimismam, ka kreditēšana var attīstīties straujāk nekā līdz šim.



[i] Ramona Busch and Christoph Memmel, "Quantifying the Components of the Banks' Net Interest Margin", Deutsche Bundesbank 15 (2014).

[ii] Vija Mičūne, "Interest Rate Pass-Through in Latvia: how it is Affected by the Crisis", proceedings of 5th International Conference "An Enterprise Odyssey: From Crisis to Prosperity - Challenges for Government and Business", Zagreb University (2010).

[iii] Matthieu Darrack Paries, Diego N. Moccero, Elizaveta Krylova and Claudia Marchini, "The Retail Bak Interest Rates Pass-Through. The Case of the Euro Area during the Financial and Sovereign Debt Crisis", ECB 155, (2014).

APA: Mičūne, V. (2019, 21. sep.). Kā monetārās politikas lēmumi ietekmē kredītņēmējus?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/251
MLA: Mičūne, Vija. "Kā monetārās politikas lēmumi ietekmē kredītņēmējus?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/251>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 4 )

  • ilmarsok

    08.10.2015 19:10

    Sirsnīgs paldies Vijai Mičūnei!!!
    Ļoti interesants un saturīgs materiāls!
    Izmantosim to RISEBA augstskolas maģistru apmācībai. Protams, atsaucoties uz jūsu pētījumu.
    Veiksmi arī turpmāk,
    Ilmārs Kreituss
    RISEBA prorektors

  • Aina Čaplinska

    19.10.2015 10:06

    Liels paldies !
    Ļoti uzskatāmi.
    Veiksmi !

    Ar cieņu,
    Dr.oec Aina Čaplinska

  • Vija Mičūne

    19.10.2015 14:59

    Paldies, visiem komentētājiem par pozitīvu raksta novērtējumu! Es nebiju gaidījusi tādu atzinību! Man ir patiess prieks, ja mans raksts kādam noderēs! Jūsu labie vārdi mudina turpināt pētīt ar finanšu tirgu saistītus jautājumus un radīt nākamos rakstus!

  • Raimonds Lejnieks - Puķe

    03.11.2015 14:50

    ...Iedarboties uz reālo tautsaimniecību caur banku sektoru, veicinot vai ierobežojot kreditēšanas attīstību, ir Eirosistēmas darbības būtība.

    JA TIKAI VĒL BANKU SEKTORS NEBŪTU KREDĪTŅĒMĒJIEM PARĀDĀ MILZĪGAS SUMMAS....

    ...Kārtējā parlamentāriešu sanāksmē ar finanšu sektora pārstāvjiem Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners apgalvoja, ka banku sektoram ir finanšu resursi, lai izsniegtu kredītus.

    Var atklāti teikt ka apzināti vai neapzināti, bet Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners nerunā taisnību.
    Banku sektoram nav un nekad nav bijuši pietiekami savi finanšu resursi kredītu izsniegšanai. Tā saucamos "finanšu resursus" bankām rada hipotekāro kredītu ņēmēji, kreditējot bankas, unbankas vēl līdz šodienai ir parādā hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo nav izpildījušas savas uzņemtās saistības kredīta izsniegšanā.
    To var viegli pierādīt, izprasot no bankām dokumentus, kas apliecinātu kredīta izsniegšanas faktu atbilstoši noslēgtajam kredītlīgumam. Šādus atbilstoši kredītlīguma nosacījumiem naudas līdzekļu izsniegšanas fakta apliecinošus dokumentus bankas nav bijušas spējīgas iesniegt tiesai vēl nevienā tiesāšanās procesā, kas norāda uz to, ka bankas savas saistības nav izpildījušas.

    Latvijā ir tiesas spriedums, kurā tiesa noraidīja bankas prasību pret kredītņēmēju, jo bankas pārstāvis nespēja iesniegt tiesai atbilstošus dokumentus un tiesa pilnībā apmierināja kredītņēmēja pretprasību pret banku, turklāt vēl nosprieda piedzīt no bankas valsts labā tiesāšanās izdevumus.

    Ne visi hipotekāro kredītu ņēmēji lielās valsts nodevas dēļ ir spējīgi celt prasību vai pretprasību tiesā un tiesas ceļā panākt, lai banka izpildītu savas kreditēšanas līgumā uzņemtās saistības un izmaksātu kredītņēmējam kredītlīgumā paredzētos naudas līdzekļus.

    Bet mums ir tiesības tiesā kā atbildētājiem bankai pieprasīt pierādīt kredīta izsniegšanas faktu, jo atbilstoši Civillikuma 1838.punktam - "ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo". Un, iespējams, Latvijā beidzot apstāsies neskaitāma īpašumu atsavināšana un izpārdošana par labu bankām.

    P.S. Viens pierādījums tam, ka nav tā, kā tradicionāli esam pieraduši uzskatīt:
    http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/mar/18/truth-money-iou-ba…
    Saīsināts tulkojums latviski:
    "Patiesība ir ārā: nauda ir parādzīme, un bankas uz to iedzīvojas
    <...> 1930. gados Henrijs Fords ir izteicies, ka tā ir laba lieta, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kā patiesībā darbojas banku sistēma, jo citādi uzsāktos revolūcija jau pirms rītdienas.
    <...> Dokumentā “Naudas radīšana modernajā ekonomikā” (Money Creation in the Modern Economy), ko publicējuši trīs Anglijas centrālās bankas ekonomisti no Monetārās analītikas direktorāta, skaidri rakstīts, ka visizplatītākie pieņēmumi par to, kā bankas darbojas, ir nepareizi un ka populistiskā, heterodoksālā domāšana, kas visbiežāk saistīta ar tādām grupām kā “Okupēt Volstrītu” (Occupy Wall Street), ir pareiza.

    Atsauciet atmiņā tradicionālo domāšanu, kura turpina kalpot par pamatu politiskajām debatēm. Iedzīvotāji novieto savu naudu bankās. Bankas šo naudu izdod kredītos uz procentiem - vai nu patērētājiem vai uzņēmējiem. Frakcionālā rezervju sistēma ļauj komercbankām izdot ievērojami vairāk līdzekļu, nekā tās tur rezervēs, un, ja piesaistīto iekrājumu nepietiek, komercbankas var aizņemties no centrālās bankas.

    Pateicoties šai domāšanai, mēs turpinām runāt par naudu kā par izsmeļamu resursu, runāt par valdības parāda amoralitāti, runāt, ka “nav pietiekami naudas”, lai finansētu sociālās programmas, utt. Anglijas centrālā banka ir atzinusi, ka šī domāšana ir neprecīza. Citējot no bankas ekonomistu rakstītā: “Pretēji tam, ka bankas saņem depozītus no mājsaimniecībām, kurus pēc tam izdod kredītos, banku kreditēšana ir tā, kas rada depozītus... Normālos apstākļos centrālā banka nefiksē naudas daudzumu apgrozībā, kā arī centrālās bankas nauda netiek "multiplicēta" vairāk kredītos un depozītos”.

    Citos vārdos, viss ir otrādi. Kad komercbankas izdod kredītus, tās rada naudu. Nauda ir vienkārši parādzīme. <...> Patiesībā nav ierobežojuma tam, cik naudas komercbankas var radīt, pieņemot to, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlēsies aizņemties. Bankām reti trūkst skaidrās naudas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka kredītņemēji reti kad to pieprasa. Galu galā jebkura izdotā nauda kredītos visbiežāk atkal atgriežas kādā bankā. Banku sistēmai kopumā jebkurš aizņēmums kļūst par depozītu. <...>

    Kopš pēdējās lielās recesijas Amerikas Savienoto Valstu un Anglijas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmi naudai, kuru komercbankas var aizņemties, gandrīz līdz nullei. Patiesībā ar “kvantitatīvo mīkstināšanu” (“Quantitative Easing”) centrālās bankas ir komercbankās iepludinājušas grandiozas naudas summas, neizraisot nekādu inflācijas efektu.

    Tas viss nozīmē, ka centrālā banka neierobežo naudas daudzumu apgrozībā - naudas daudzums apgrozībā ir atkarīgs no tā, cik daudz valdība, uzņēmumi un parastie iedzīvotāji izvēlas no bankām aizņemties kredītos.

    <...> Tikai iedomājieties, kas varētu notikt, ja visi hipotekāro kredītu ņēmēji pēkšņi saprastu, ka nauda, ko viņiem banka ir aizdevusi, patiesībā nav taupīgu cilvēku iekrājumi, bet gan kaut kas, ko banka “radījusi ar savu burvju zizli”.
    <...> Galu galā mēs visi varētu pārliecināties, vai Henrijam Fordam bija taisnība."

Up