25.07.2022.

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Ilustratīvs attēls degradēta un sakopta vide
Foto: Shutterstock

Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā. Šī ir desmitā – noslēdzošā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas Rīgai pietrūkst līdz dzīves kvalitātei kā Skandināvijā. Kādi ir secinājumi?

Īsumā

  • Nav citas iespējas apturēt depopulāciju Rīgā, kā uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā; 

  • Dzīves kvalitātes mērījumi liecina, ka Rīga atpaliek no Tallinas, Viļņas un vairuma Eiropas pilsētu ievērojami vairāk nekā pēc iedzīvotāju ienākumiem; 

  • Dzīves kvalitāti Rīgā var būtiski uzlabot pat pie pašreizējā ekonomikas apjoma un iedzīvotāju skaita. Tas mūsu pilsētai norāda uz milzīgām attīstības iespējām. 

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.

Ienākumu līmeņa konverģence Eiropas pilsētu vidū ir neapstrīdams fakts. Jo nabadzīgāka ir pilsēta, jo lielākas tās attīstības iespējas (sk. 3. attēlu šeit). Rīgas diezgan straujais attīstības temps kopš gadsimta sākuma (6% gadā) ir šīs parādības - beta-konverģences - atspulgs. Ir viegli attīstīties piecas reizes straujāk kā Briselei, ja gadsimta sākumā esam bijuši piecas reizes nabadzīgāki. Taču nekas neliecina, ka Rīgas attīstības temps bijis straujāks nekā to noteiktu iepriekšminētais beta-konverģences efekts. Tādējādi ar pašreizējo attīstības tempu Viļņu un Tallinu labklājības ziņā Rīga nepanāks nekad.

Ekonomiskā izaugsme nav panaceja, kas darīs pilsētu iedzīvotāju laimīgu. Pretēji ienākumu konverģencei, laimīgas dzīves konverģence Eiropas pilsētu vidū nenotiek. Izjūtās nelaimīgas pilsētas automātiski par laimīgām nekļūst. Eiropas pilsētu atšķirības pēc to iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi 2019. gadā ir vēl izteiktākas nekā tās bija 2012. gadā. Viļņā un Tallinā apmierinātība ar dzīvi pieaugusi, kamēr rīdzinieku apmierinātība ar dzīvi šajā periodā sarukusi (1. attēls).

 
 

Avots: Eurostat un Eiropas Komisijas dati; autora aprēķins. Piezīme. Apmierinātība ar dzīvi pilsētā atspoguļo respondentu piekrišanu apgalvojumam “Esmu apmierināts, ka dzīvoju savā pilsētā”. Atbilžu saldo tika pārrēķināta 0-100 punktu skalā, kur 0 – pilnībā nepiekrītu, 100 – pilnīgi piekrītu.

Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas visās dzīves kvalitātes jomās. Vairākās dzīves kvalitātes jomās Rīgas sniegums ir tuvāk Eiropas sliktākajam rādītājam nekā pirmrindniekiem. Rīdzinieki neuzticas viens otram, nav apmierināti ar pilsētas pārvaldību un neuzskata Rīgu par labu vietu dzīvošanai (2. attēls).

 

Piezīme: 0 – sliktākais rādītājs Eiropas 83 pilsētu vidū; 100 – labākais rādītājs. Dzīves kvalitātes jomu atšifrējumu sk. 1. pielikumā. Avots: Eiropas Komisijas dati; autora aprēķins.

Kāds varētu iebilst, ka tie ir “tikai” iedzīvotāju aptaujas dati, kas varētu atspoguļot rīdzinieku īgnumu vien. Taču pirms desmit gadiem rīdzinieki nebija īgni – 2012. gadā rīdzinieku apmierinātība ar dzīvi bija tuvu Tallinas un Viļņas sniegumam, atsevišķās jomās Rīgai pat esot priekšā kaimiņiem (piemēram, vides kvalitātē). Aptauju dati nav vienīgais veids, kā uztaustāms rīdzinieku vērtējums savai videi. Rīgas atpalicībai dzīves kvalitātes rādījumos ir taustāmas, statistikas datos nolasāmas izpausmes. Tā ir pie vainas nemitīgam iedzīvotāju skaita kritumam - lielam aizbraucēju skaitam (sk. 8. attēlu šeit), zemai dzimstībai, augstai mirstībai, kā arī mērenākam ekonomikas izaugsmes tempam nekā Viļņā un Tallinā. Rīgas nemitīga depopulācija attiecīgi negatīvi turpina ietekmēt pilsētas pašvaldības budžeta lielumu, mazinot iespējas uzlabot pilsētvidi.

Nav citas iespējas apturēt depopulāciju Rīgā, kā uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā mītošajiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits samazinās arī citās Eiropas pilsētās, kurās iedzīvotāji nav apmierināti ar dzīvi. Savukārt pilsētās, kur iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi – to skaits aug (3. attēls).

3. attēls. Apmierinātība ar dzīvi pilsētā un iedzīvotāju skaita pārmaiņas 2012. - 2019. gadā

Apmierinātība ar dzīvi pilsētā un iedzīvotāju skaita pārmaiņas 2012. - 2019. gadā

Piezīme: Iekļautas pilsētas no visām Eiropas Savienības valstīm (izņemot Maltu), kā arī Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices un Islandes pilsētas.

Avots: Eurostat, Macro Trends un Eiropas Komisijas dati; autora aprēķins.

Šī rakstu sērija noteikti nav par to, ka Rīgā viss ir slikti. Gluži otrādi – rakstos izceltas Rīgas iespaidīgās iespējas kāpināt dzīves kvalitāti - pat ar pašreizējo ekonomikas apjomu un iedzīvotāju skaitu.

Eiropas pilsētu vidū ir sakarība - jo lielāks ir ienākumu līmenis, jo labāka ir dzīves kvalitāte. Taču dzīves kvalitātes rādītājos Rīga atpaliek no Tallinas, Viļņas un vairuma Eiropas pilsētu ievērojami vairāk nekā pēc iedzīvotāju ienākumu līmeņa. Tas nozīmē, ka pat pie pašreizējā iedzīvotāju ienākumu līmeņa – starp Bjalistoku Polijā un Olborgu Dānijā – rīdzinieki var dzīvot laimīgāku dzīvi (4. attēls).

Rīga var būtiski kāpināt dzīves kvalitāti arī ar pašreizējo iedzīvotāju skaitu (ap 600 tūkst.). Eiropas pilsētas, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pārsvarā ir salīdzinoši nelielas iedzīvotāju skaita ziņā - Oslo, Kopenhāgena, Stokholma, Cīrihe vai Olborga (5. attēls). Šo pilsētu iedzīvotāji ir laimīgāki nekā daudzmiljonu megapolēs - Londonā vai Parīzē. Mazām pilsētām ir vairākas priekšrocības, ar kurām tās piesaista augsti kvalificētus un radošus cilvēkus no lielpilsētu centriem: tīra, autentiska un unikāla vide, labāka pilsētvides organizācija, ērtāks dzīves ritms, lielākas iespējas pieturēties veselīgākam dzīvesveidam, kā arī sociālais tuvums un lielākas iespējas iesaistīties sabiedrības dzīvē.

 

Piezīme. Dzīves kvalitātes kompozītindekss atspoguļo Galvenās Komponenšu analīzes pirmās komponentes vērtību un ietver 36 jautājumus no Eiropas Komisijas 2019. gada aptaujas (visās dzīves kvalitātes jomās, atskaitot ekonomisko situāciju). Dzīves kvalitātes jomu atšifrējumu sk. 1. pielikumā.

 

Avots: Eurostat un Eiropas Komisijas dati; autora aprēķins.

 

Rīgas attīstības mērķiem jābūt reizē ambicioziem un reālistiskiem. Rīga nekad nekļūs par Ņujorku; un to arī nevajag, jo Eiropas daudzmiljonu megapolēs dzīves kvalitāte nav izcila. Lai kāpinātu dzīves kvalitāti, Rīgai pietiktu kļūt par labāko sevis versiju.

Nepastāv vienas universālas receptes kā to izdarīt. Dažādi dzīves kvalitātes elementi ir cieši savstarpēji saistīti; turklāt cēloņu – seku sakarība ir grūti nosakāma un mēdz būt abpusēja. Kā piemēru var minēt noziedzības – ekonomiskās izaugsmes un vides – ekonomiskās izaugsmes vai iedzīvotāju aizbraukšanas – nodokļu ieņēmumu samazinājuma apburtos lokus. Skaidrs ir tas, ka gandrīz neiespējami uzlabot noteiktu dzīves kvalitātes rādītāju pilsētā, neskarot arī citas dzīves kvalitātes jomas. Tāpat skaidrs, ka dzīves kvalitātes uzlabošana pašreizējiem pilsētas iedzīvotājiem lauztu pilsētas depopulācijas trajektoriju un veicinātu ekonomisko izaugsmi Rīgā.

Ja vēlamies vairot gan rīdzinieku materiālo labklājību, gan arī dzīves kvalitāti kopumā, tad Viļņa, Tallina un Ziemeļeiropas pilsētas mums rāda lielisku piemēru. Nav objektīva pamata kāpēc dažu simtu kilometru attālumā ļaudis dzīvo bagātāk un laimīgāk, bet Rīga būtu iepriekš nolemta mūžīgai atpalicībai.

1. pielikums. Dzīves kvalitātes jomu atšifrējums (2. attēlā)

Dzīves kvalitātes joma

Jautājums Eiropas Komisijas 2019. g. aptaujā

Drošība

Jūtos droši naktī staigājot vienatnē savā pilsētā
Jūtos droši naktī staigājot vienatnē savā rajonā
Uzticos savas pilsētas policijai
Nozagta nauda vai īpašums pēdējā gada laikā
Uzbrukums vai aplaupīšana pēdējā gada laikā

Uzticība

Uzticos savas pilsētas iedzīvotājiem
Uzticos sava rajona iedzīvotājiem
Varu saņemt materiālu palīdzību no citiem
Varu saņemt nemateriālu palīdzību no citiem

Piesārņojums

Apmierinātība ar gaisa kvalitāti
Apmierinātība ar trokšņa līmeni
Apmierinātība ar tīrību
Apmierinātība ar zaļajām zonām
Apmierinātība ar apkārtni kurā dzīvojat

Infrastruktūra

Apmierinātība ar sabiedrisko transportu
Apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem pilsētā
Apmierinātība ar sporta laukumiem, sporta zālēm
Apmierinātība ar kultūras ēkām
Apmierinātība ar tirgiem, laukumiem, gājēju zonām
Apmierinātība ar skolām u.c. izglītības iestādēm

Sabiedriskais transports

Sabiedriskais transports ir par pieņemamo cenu
Sabiedriskais transports ir drošs
Sabiedrisko transportu viegli atrast
Sabiedriskais transports nāk bieži
Sabiedriskais transports nāk pēc saraksta
Apmierinātība ar sabiedrisko transportu

Pārvaldība

Apmierinātība ar problēmu risināšanas ātrumu
Izmantotās procedūras ir vienkāršas un saprotamas
Iekasētās maksas ir saprātīgas
Informācijai un pakalpojumiem viegli piekļūt tiešsaistē
Korupcija manā pilsētā

Laba vieta dzīvošanai

Cilvēkiem kopumā
Rasu un etniskām minoritātēm
Seksuālām minoritātēm
Imigrantiem no citām valstīm
Jaunām ģimenēm ar bērniem
Vecāka gadagājuma cilvēkiem

Ekonomiskā situācija

Apmierinātība ar darbu
Apmierinātība ar mājsaimniecības materiālo situāciju
Apmierinātība ar dzīvi, kuru jūs pavadāt
Grūti apmaksāt rēķinus

Avots: Eiropas Komisijas dati; autora izstrāde.

APA: Krasnopjorovs, O. (2022, 16. aug.). Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5636
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.08.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5636>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up