21.12.2015.

Kāda ir naftas cenu tiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Ievads

Pēdējo divu gada laikā vairāki notikumi ir nozīmīgi ietekmējuši naftas cenu dinamiku pasaulē. Pieprasījuma un piedāvājuma faktoru ietekmē pasaules naftas cenas 2014. gada jūnijā sasniedza savu lokālo maksimumu (112 ASV dolāri par barelu), bet jau 2015. gada janvārī tās strauji saruka līdz 48 dolāriem par barelu un nostabilizējās apmēram 50 dolāru līmenī (1. attēls). Naftas cenu kritums septiņos mēnešos ir bijis visai iespaidīgs - 57% apmērā. Ņemot vērā to, ka naftas produkti aizvietošanas ziņā pasaulē ir pietiekami neelastīga prece, kā arī to, ka naftas cena ir būtiska izmaksu sastāvdaļa atsevišķu preču un pakalpojumu cenās, šāda krasa naftas cenu pārmaiņa diezgan nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā [1].

 

1. attēls. Naftas cenu dinamika

Avots: Bloomberg, autoru aprēķini

Piezīme: par referenci naftas cenām šajā rakstā ir izmantota "IMF UK Petroleum" vidējā jēlnaftas cena ASV dolāros par barelu.

 

Naftas cenu pārnesums jeb transmisija uz inflāciju notiek caur dažādiem kanāliem, kur izšķir pirmās kārtas tiešo un netiešo efektu, kā arī otrās kārtas efektu (2. attēls). Pirmās kārtas tiešais efekts nosaka naftas cenu tiešo ietekmi uz degvielas patēriņa cenām, kur naftas cena ir degvielas patēriņa cenas sastāvdaļa. Savukārt pirmās kārtas netiešais efekts izpaužas kā patēriņa preču cenu izmaiņas, naftas cenām ietekmējot ražošanas izmaksas un tādējādi arī ražotāju un izplatītāju cenas. Pirmās kārtas efekts ietekmē tikai cenu līmeni, bet tam nav ilgtermiņa ietekmes uz inflāciju.

Savukārt otrās kārtas efekts ir nozīmīgs, ja cenu šokiem ir loma cenu gaidu un algu veidošanas procesā. Tādā gadījumā naftas cenas šoks var atstāt ietekmi gan uz cenu līmeni, gan arī uz inflācijas tempu nākamajos periodos, jo tas liek indivīdiem mainīt savas gaidas attiecībā uz cenu dinamiku nākotnē un prasīt augstākas algas, bet ražotājiem, cenšoties saglabāt nemainīgu peļņas normu, pārcelt darbaspēka izmaksu pieaugumu uz cenām. Tas var radīt inflācijas spirāli. Naftas cenu pirmās kārtas netiešā efekta un otrās kārtas efekta novērtēšana ir tehniski sarežģītāka. Šo efektu analīzei uzmanība tiks pievērsta nākamajos rakstos. Šajā rakstā mēs analizējam kanālu, caur kuru naftas cenu pārmaiņas atstāj tiešu ietekmi uz degvielas cenām Latvijā, kā arī analizējam faktorus, kuri ietekmē šo transmisijas kanālu.

2. attēls. Naftas cenu šoku transmisija

Avots: Eiropas Centrālās bankas (2004) mēneša biļetens

 

Degviela cenas komponentes

Neapšaubāmi, naftas cenu svārstības pasaulē tiešā veidā ietekmē degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) cenas Latvijā. Lai gan sadzīves līmenī var likties, ka naftas cenas šoku transmisija ir acīmredzama (t.i., naftas cenām kāpjot, līdzvērtīgi pieaug degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās, un otrādi), tomēr pastāv dažas nianses.

Valūtas kurss. Pasaules preču tirgos naftas produktus kotē ASV dolāros. Taču Latvija kā eiro zonas dalībvalsts naftas produktu cenas izsaka eiro. Pie nemainīgas naftas cenas (izteiktas ASV dolāros) valūtas kursa svārstības nosaka naftas produktu vērtību Eiropas tirgū, proti, stiprāks eiro kurss pret dolāru padara naftas produktus lētākus. Lai gan pastāv zināma korelācija starp naftas cenām un USD/EUR valūtas kursu, bieži vien naftas cenas ASV dolāru izteiksmē ietekmē pašu USD/EUR valūtas kursu (piemēram, skat. 3. attēlā straujo naftas cenu kritumu 2008. un 2014. gadā), tādējādi naftas cena eiro valūtā ir mazāk svārstīga un naftas cenu izmaiņas ir mazākas. Piemēram, augstākminētais naftas cenu straujais kritums par 57% ASV dolāra izteiksmē eiro valūtā ir nedaudz mazāks - 49%.

3. attēls. Brent naftas cenas un USD/EUR valūtas kursa dinamika

 

Avots: Bloomberg, autoru aprēķini

 

Naftas pārstrāde. Lai nafta varētu nonākt līdz patērētājiem, tai ir jābūt pārstrādātai, kā rezultātā tiek ražota degviela. Starpību starp pārstrādātas naftas cenu (jeb degvielas cenu) un jēlnaftas cenu veido pārstrādes uzņēmumu izdevumi un peļņa jeb pārstrādes norma (angl. refining costs and margins). Neskatoties uz to, ka vēsturiski pārstrādes norma īstermiņā ir bijusi diezgan svārstīga gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai, tomēr ilgtermiņā, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā, vidējā naftas pārstrādes norma benzīnam un dīzeļdegvielai ir bijusi stabila ar visai lēzenu augšupvērstu tendenci un ir, respektīvi, 0.04 eiro un 0.07 eiro par litru (4. attēls). Augšupvērstu tendenci jeb trendu varētu izskaidrot, piemēram, augošās darbaspēka izmaksas pārstrādes rūpnīcās.

 

4. attēls. Naftas pārstrādes norma benzīnam un dīzeļdegvielai (eiro uz litru)

Avots: Bloomberg, Reuters, autoru aprēķini

 

Degvielas izplatīšana. Pārstrādātā nafta tiek piegādāta gala patērētājiem degvielas uzpildes stacijās. Degvielas piegāde, uzglabāšana un biznesa organizēšana maksā naudu, kuru kompānijas ierēķina savā gala cenā kā izdevumus un peļņu jeb degvielas izplatīšanas normu. Šo lielumu aprēķina kā starpību starp degvielas cenām pirms nodokļiem un degvielas ražotāju cenām.

Līdzīgi kā pārstrādes normai, degvielas izplatīšanas normas dinamika 5. attēlā parāda, ka tā ir visai svārstīga ar nelielu augšupvērstu trendu. Kopumā izplatīšanas norma svārstās ap trendu un relatīvi ātri atgriežas pie tā. Periodos ar strauju naftas cenas kritumu izplatīšanas norma nozīmīgi pieaug, bet ar noteiktu aizkavēšanos tai ir tendence atgriezties pie ilgtermiņa trenda. Līdzīgi kā naftas pārstrādē augšupvērsts trends varētu atspoguļot augošās darbaspēka izmaksas degvielas transportēšanā un uzglabāšanā.

5. attēls. Degvielas izplatīšanas norma un naftas cena (eiro uz litru)

Avots: Bloomberg, Eiropas Komisija, autoru aprēķini

Piezīme: 3MA nozīmē 3 mēnešu slīdošais vidējais

 

Nodokļi. Naftas produktus apliek ar netiešajiem nodokļiem. Latvijā ir divi nodokļu veidi, ar kuriem tiek aplikta degviela – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Nodokļi veido būtisku daļu no degvielas gala cenas, kā arī tiem ir svarīga loma naftas šoka transmisijas mehānismā un ietekmē uz inflāciju. Akcīzes nodoklis tiek noteikts kā fiksēta summa par vienu degvielas vienību (litru). Ja degvielas cena pirms nodokļiem aug, akcīzes nodokļa apjoms nemainās. Savukārt PVN tiek uzlikts procentuāli no degvielas cenas, kas ietver akcīzes nodokli. Tādējādi PVN apjoms absolūtā izteiksmē pieaug, tiklīdz pieaug degvielas cena pirms nodokļiem vai akcīzes nodoklis. Fakts, ka akcīzes nodokļa lielums ir fiksēts un nav atkarīgs no degvielas cenas pirms nodokļiem, nozīmē to, ka, samazinoties (paaugstinoties) naftas cenai, palielinās (samazinās) akcīzes nodokļa īpatsvars degvielas patēriņa cenā. Attiecīgi arī samazinās (palielinās) naftas cenas īpatsvars. Naftas cenai mainoties, teiksim, par 10%, tā rezultātā degvielas cenas procentuālās izmaiņas (t.i., degvielas cenas elastība) arī ir mainīgs lielums, kurš ir atkarīgs no naftas cenas īpatsvara. Jo lielāks ir naftas cenas īpatsvars degvielas cenā, jo lielāka ir degvielas cenas procentuālā izmaiņa.

Patlaban nodokļi veido vairāk nekā pusi no benzīna un dīzeļdegvielas cenas, savukārt naftas cenas īpatsvars 2015. gadā ir bijis zemāks - ap 30%. Jāpiebilst, ka šis īpatsvars ir visai mainīgs laika gaitā, mainoties pašai naftas cenai, PVN un akcīzes nodokļu likmēm. Piemēram, 2012. gadā, kad naftas cenas sasniedza savu ilggadējo maksimumu, tās veidoja ap 40% no degvielas gala cenas (6. attēls).

6. attēls. Benzīna (pa kreisi) un dīzeļdegvielas (pa labi) cenu dekompozīcija

Avots: Bloomberg, Eiropas Komisija, autoru aprēķini

 

Naftas cenu transmisija uz degvielas cenām: transmisijas lielums, simetriskums un ātrums

Tālāk izpētīsim, vai naftas cenu transmisija uz degvielas cenām ir pilna (t.i., piemēram, vai naftas cenu pieaugums par 10 eiro centiem izraisa arī degvielas cenu kāpumu par to pašu summu). Šim nolūkam mēs izveidojām autoregresīvo ekonometrisko modeli ar novēlotām vērtībām (Autoregressive Distributed Lag model - ARDL) benzīna cenai un dīzeļdegvielas cenai, kurā degvielas cena pirms nodokļiem tiek modelēta atkarībā no to iepriekšējām vērtībām un naftas cenas tekošajām un iepriekšējām vērtībām [2]. Modelī tiek izmantoti nedēļas dati un automātiskā režīmā izvēlēts novēloto vērtību skaits, kā arī ietverti fiktīvie mainīgie periodos, kurus neizskaidro novērojamie dati. Abu degvielu gadījumā koeficienta vērtība, kura parāda cik liela ir benzīna/dīzeļdegvielas cenu reakcija uz izmaiņām naftas cenā, ir tuvu vienam, un 95% konfidences intervāls abos gadījumos ietver vērtību 1.0. Tādējādi mēs nevaram noraidīt hipotēzi, ka naftas cenu transmisija uz benzīna/dīzeļdegvielas cenām ir pilna. Pilna transmisija nozīmē to, ka ilgtermiņā degvielas pārstrādes un izplatīšanas normas nereaģē uz naftas cenu pārmaiņām pat, neskatoties uz ļoti lielām naftas cenu svārstībām pēdējā laikā. Citiem vārdiem sakot, degvielas ražotāji un tirgotāji ilgtermiņā vidēji nepelna pārlieku augstu peļņu no naftas cenu kāpumiem un kritumiem. Tomēr tas neizslēdz to zināmas novirzes īstermiņā, ko mēs esam jau redzējuši 4. un 5. attēlā. Piemēram, 2008. gada 4. ceturksnī, naftas cenām piedzīvojot strauju kritumu, degvielas pārstrādes norma bija pat negatīva, kas nozīmē to, ka īstermiņā ražotāji mēdz strādāt ar zaudējumiem. Izmantojot modelēšanas rezultātus, esam arī novērtējuši naftas cenu transmisijas ātrumu, t.i., cik ātri 10 eiro centu naftas cenu pieaugums atspoguļojas pirmsnodokļu degvielas cenās (7. attēls).

7. attēls. Naftas cenu izmaiņas (par 10 eiro centiem) transmisija benzīna (pa kreisi) un dīzeļdegvielas (pa labi) cenās

Kā jau tikai minēts iepriekš, transmisija notiek pilnā apmērā, taču transmisija nenotiek momentāni, tai ir nepieciešams zināms laiks. Kopumā Latvijā transmisijas ātrums ir pietiekoši augsts, 50% no naftas cenu palielinājuma/samazinājuma patērētāji izjūt jau četru nedēļu laikā, bet 90% 10–12 nedēļu laikā. Naftas cenu transmisija benzīna cenās ir nedaudz ātrāka nekā dīzeļdegvielas cenās. Salīdzinājumā ar eiro zonas valstīm Latvijas naftas cenu transmisija norisinās nedaudz ilgāk [3]. Pēc transmisijas ātruma Latvija ierindojas valstu grupā kopā ar Somiju un Portugāli. Visticamāk, transmisijas ātrumu izskaidro ģeogrāfiskais faktors, t.i., degvielas produktu piegāde līdz patērētājam. Tādējādi tas nav nekāds pārsteigums, ka Nīderlandē, kur atrodas Eiropas vislielākās naftas pārstrādes rūpnīcas, transmisijas ātrums ir visstraujākais (pilna naftas cenu transmisija notiek divu nedēļu laikā).

Dažreiz saistībā ar naftas cenu svārstību ietekmi uz degvielas cenām tiek pieminēta transmisijas nelinearitāte un asimetrija. Nelinearitātes gadījumā transmisijas lielums ir atkarīgs no naftas cenu līmeņa, savukārt ja pastāv asimetrija, tad naftas cenu transmisija var atšķirties naftas cenu pieauguma/krituma periodos. Meilers (Meyler,2009) parāda, ka eiro zonā naftas cenu transmisija ir pilna, naftas cenām gan palielinoties, gan samazinoties. Eiropas Centrālā banka (2010) pēta asimetrisko transmisiju katrai no 12 eiro zonas valstīm un konstatē, ka pārsvarā šāds efekts neeksistē vai ir visai neliels gan benzīna cenu, gan dīzeļdegvielas cenu gadījumā. Esam novērtējuši asimetriskās transmisijas iespējamību Latvijas degvielas tirgū. Taču arī Latvijas gadījumā asimetriskais efekts netiek novērots. Tas nozīmē, ka degvielas cenas Latvijā kopumā reaģē līdzvērtīgi gan uz globālo naftas cenu kāpumu, gan uz to kritumu.

Visbeidzot, varam arī novērtēt, cik augsta ir degvielas cenu elastība pret izmaiņām naftas cenās un tādējādi arī - cik liela bija naftas cenu straujā krituma ietekme uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) Latvijā 2015. gadā. Degvielas pēcnodokļu cenas elastība ir atkarīga no naftas cenu īpatsvara degvielas patēriņa cenās. Jo lielākas ir naftas cenas un lielāks naftas cenu īpatsvars degvielas cenās, jo augstāka ir elastība. 2014. gadā šis īpatsvars bija aptuveni 37%. Tas nozīmē, ka naftas cenu samazinājums par 10% 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu izraisītu degvielas cenu samazinājumu par 3.7%. Naftas cenas vidēji 2015. gadā ir samazinājušās par 35% (eiro valūtas izteiksmē), kas atstāja lejupvērstu ietekmi uz degvielas cenām 13.2% apmērā un izraisīja SPCI sarukumu par 0.8% (t.i., naftas cenu sarukuma devums SPCI inflācijā bija 0.8 procentu punkti).

 

 

Secinājumi

  • Naftas cenu svārstības atstāj gan tiešu (caur degvielas cenām), gan netiešu ietekmi uz cenām.
  • Naftas cenu svārstību transmisija uz degvielas cenām Latvijā ir pilna un simetriska (t.i., naftas cenas palielinājums (samazinājums) par 10 eiro centiem nozīmē pirmsnodokļu degvielas cenas kāpumu (sarukumu) par 10 eiro centiem).
  • Naftas pārstrādes un degvielas izplatīšanas normas ir stabilas ilgtermiņā, kas parāda, ka degvielas ražotāji un tirgotāji ilgtermiņā vidēji nepelna pārlieku augstu peļņu no naftas cenu kāpumiem un kritumiem.
  • Naftas cenu transmisija prasa laiku. Naftas cenām paaugstinoties/sarūkot, 50% no šīs dinamikas atspoguļojas degvielas cenās tikai pēc 3-4 nedēļām.
  • Naftas cenu sarukuma devums SPCI inflācijā Latvijā (tiešais efekts) 2015. gadā tiek lēsts 0.8 procentu punktu apmērā.

 

 

Literatūra

  1. European Central Bank (2004). Monthly Bulletin November 2004.
  2. Meyler, A. (2009). The pass through of oil prices into euro area consumer liquid fuel prices in an environment of high and volatile oil prices, Energy Economics 31, 867–881.
  3. European Central Bank (2010). Monthly Bulletin August 2010.


[1] Kā mēs iepriekš rakstījām, ārējā vide ir viens no inflāciju ierobežojošiem faktoriem (skat. https://www.makroekonomika.lv)

[2] Naftas cena, tāpat kā degvielas cenas, modelēšanas nolūkos, tiek izteikta eiro valūtā par 1 litru

[3] Eirozonas valstu rezultāti ir atspoguļoti Meyler (2009) pētījumā

APA: Tkačevs, O., Bessonovs, A. (2019, 13. nov.). Kāda ir naftas cenu tiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/235
MLA: Tkačevs, Oļegs. Bessonovs, Andrejs. "Kāda ir naftas cenu tiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/235>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Kaspars Rumba

    29.12.2015 09:44

    Vai pārstrādes un izplatīšanas normu grafikos ir pareizi lietotas EUR /l mērvienības?

    Ja norma būtu procentos no naftas cenas, tad tās pieaugums, naftas cenai krītot, liktos saprotams. Savukārt esošie grafiki liecina, ka krītot degvielas cenai (un tātad pieaugot pārdošanas apjomam) izplatīšanas norma litrā tik un tā pieaug - piemēram, 2015.gada otrajā pusē.

    Attiecīgi - sanāk, ka, naftas cenai krītot, degvielas izplatītāju peļņa pieaug gan uz apjoma, gan cenas rēķina.

  • Oļegs

    29.12.2015 11:10

    Labdien!

    Paldies par Jūsu komentāru!

    Pārstrādes/izplatīšanas normas grafikos ir pareizi lietotas, t.i. EUR/L. Iespējams, ka naftas cenu kritums ļauj naftas pārstrādātājiem/izplatītājiem īslaicīgi paaugstināt savu normu (tai skaitā gūt lielāku, nekā parasti, peļņu). Taču neskatoties uz normu svārstīgumu īstermiņā, to ilgtermiņa tendence ir stabila.

Up