06.09.2017.

Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Ekonometriskās analīzes rezultāti

Foto: Pixabay

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti. Šis raksts ir balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veiktā pētījuma pamata, tas pilnā apjomā pieejams šeit.

Mācību rezultāti un sasniegumi Latvijas skolās diezgan ievērojami atšķiras. Pasaulē par šo tēmu ir veikti simtiem pētījumu, tāpēc kādam var kļūdaini likties, ka "viss jau sen ir izpētīts". Tomēr to secinājumi lielā mērā atspoguļo valsts specifiku, ko nevar pilnībā attiecināt uz pārējām valstīm.

Piemēram, nebūtu pārsteigums, ja valstīs ar pārpildītām skolām (piemēram, Filipīnās) mācību rezultātus veicinātu ne tikai skolotāju, bet pat krēslu skaits skolā. Tomēr jēga no šāda secinājuma Eiropas valstij bez krēslu deficīta īsti nav.

Labi, pat ja Filipīnas tiešām ir ekstrēms gadījums, cik lielā mērā mēs varam paļauties uz secinājumiem, kas izriet no Čehijas vai Portugāles skolēnu sasniegumu analīzes? Secinājumus atkal vismaz daļēji nosaka valsts specifika, kuru mēs līdz galam neapzināmies. Tātad, kaut ko no ārzemju literatūras paņemt var, bet pilnībā rezultātus attiecināt arī uz Latviju būtu pārdroši.

Netrūkst pētījumu arī par Latviju, tomēr tie pārsvarā tikai daļēji aptver visu potenciālo izglītības rezultātu ietekmējošo faktoru analīzi. Visaptverošu, uz ekonomiskās analīzes balstītu pētījumu par izglītības tēmu Latvijā nav daudz. Ņemot vērā lielās pārmaiņas, kas tuvākajā laikā sagaida Latvijas izglītības sistēmu, bija būtiski šādu pētījumu veikt, lai turpmākajā laikā pieņemtie lēmumi balstītos kvalitatīvā analīzē, nevis uz stereotipiem, emocijām un nepārbaudītiem pieņēmumiem.   

Šajā rakstā – stāstīšu par mūsu pētījuma galvenajiem rezultātiem. Ja jau vienā skolā valsts eksāmenu rezultāti matemātikā, latviešu un angļu valodās ir divreiz augstāki nekā citā, tad kādi faktori to nosaka? To analizējām pētījuma gaitā, saliekot kopā vairākas publiskas un nepubliskas datu bāzes.

 

Skolas lielums un skolotāju alga

Tas, ka lauku skolās centralizēto eksāmenu rezultāti ir zemi, mēs zinām jau vairākus gadus. Tas, ko mēs nezinājām un līdz šim brīdim pat nemēģinājām uzzināt, kāpēc tā ir un ko var darīt, lai situāciju mainītu. Ir tomēr atšķirība, vai lauku skolās valsts eksāmenu rezultāti ir zemi tāpēc, ka skolotāju algas laukos ir zemākas, vai tāpēc, ka tur strādā "citādāki" skolotāji vai mācās "citādāki" skolēni, trūkst datortehnikas, vai arī tas objektīvi atspoguļo lauku sociālekonomiskā stāvokļa (zemi ienākumi, augsts bezdarbs) negatīvo ietekmi uz skolēnu motivāciju un līdz ar to arī uz sekmēm.

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka centralizēto eksāmenu rezultātu atšķirība starp pilsētu un lauku skolām pastāv galvenokārt tāpēc, ka lauku skolās ir mazāk skolēnu un pedagogi saņem zemākas algas.

Šie divi faktori ir savstarpēji saistīti: jo lielāka ir skola, jo ir pieejami lielāki resursi skolotāju atalgojumam (1. un 2. attēls). Augstāks atalgojums ļauj darbā pieņemt labākus skolotājus, kas, savukārt, veicina skolēnu mācību sasniegumus.

Tomēr pat divās skolās ar vienādu vidējo skolotāju algu augstāki mācību sasniegumi ir lielākajai skolai. Tas ir pozitīvs mēroga efekts, kas zinātniskajā literatūrā tiek konstatēts ļoti bieži un kas izriet no lielākas skolotāju specializācijas.

Ja lielajās skolās viens pedagogs var specializēties matemātikas 5. – 7. klašu programmā, tad mazajā skolā pedagogs šādu greznumu nevar atļauties. Viņam matemātika jāmāca ne tikai 5. – 12. klasei, bet nereti papildus arī kāds pavisam cits priekšmets, piemēram,  fizika, informātika vai ekonomika.

Šeit ir mūžīgais jautājums par cēlonību, vai (1) lielā skolā māca labāk, vai arī (2) labā skolā iestājas vairāk bērnu. Realitātē sakarība ir abpusēja. (2) noteikti nav vienīgais cēlonības virziens. Pat tad, ja 100 skolēnu skolā teorētiski var mācīt 120 bērnu, 1000 bērni tur tomēr iestāties nevar.

Mūsu pētījumā skaidri redzams, ka ja lauku skolai būtu tieši tādas pašas īpašības kā pilsētas skolai (pirmkārt, skolēnu skaita un pedagogu atalgojuma ziņā), tad arī tajā mācītu tikpat labi kā pilsētas skolā. Tādējādi uzskats par to, ka lauku skolās māca slikti neatbilst patiesībai. Vienīgie "lauku skolas trūkumi" ir mazs izglītojamo skaits un rezultātā – zemais skolotāju atalgojums.

 

1. attēls. Skolēnu skaits skolā un skolēnu rezultāti valsts eksāmenos

(indekss; Latvijas vidējais = 1; matemātikā, latviešu un angļu valodā; vispārizglītojošās iestādes bez profesionālām, vakara un neklātienes skolām; 2014./15. mācību gads)

Skolēnu skaits skolā un skolēnu rezultāti valsts eksāmenos
Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati; autora aprēķins

Nav iekļauta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, jo tai ir ievērojami atšķirīga vērtība.

 

 

2. attēls. Skolotāju vidējā bruto mēneša alga (eiro) par pilnas slodzes darbu un skolēnu rezultāti valsts eksāmenos

(indekss; Latvijas vidējais = 1; matemātikā, latviešu un angļu valodā; vispārizglītojošās iestādes bez profesionālām, vakara un neklātienes skolām; 2014./15. mācību gads)

Skolotāju vidējā bruto mēneša alga (eiro) par pilnas slodzes darbu un skolēnu rezultāti valsts eksāmenos
Avots: IZM dati; autora aprēķins

Apļa diametrs proporcionāls skolēnu skaitam skolā.
Nav iekļauta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, jo tai ir ievērojami atšķirīga vērtība.

 

Skolotāju vecums

Pārsteidzošākais visa pētījuma secinājums ir tāds, ka skolotāju vecums ir viens no robustākajiem (stiprākajiem) faktoriem, kas ietekmē skolēnu mācību sasniegumus. Jo skolā strādājošie pedagogi (vidēji) ir jaunāki, jo skolēni centralizētajos eksāmenos uzrāda labākus rezultātus (3. attēls). Pat ņemot vērā to, ka valsts ģimnāzijās, kur mācību sasniegumi ir ļoti labi, mēdz mācīt pedagogi ar lielāku pieredzi.

Šeit jāatzīmē, ka jaunu skolotāju trūkums Latvijā ir viens no visvairāk izteiktajiem Eiropas Savienībā (ES). Arī Latvijas mērogā izglītības nozare ir teju vienīgā, kur par 40 gadiem jaunāku darbinieku ir mazāk, nekā darbinieku, kas vecāki par 55 gadiem. (4. attēls).

Kāpēc jaunie talanti masveida nenāk strādāt uz skolu? Izglītības programmu absolventu skaits ir pietiekams. Problēma ir – zemas algas un diezgan plakana atalgojuma skala.

Citiem vārdiem sakot, angļu valodas skolotāja programmas absolventi labāk var nopelnīt, strādājot par tulku, nevis savā profesijā. Vēl daži citi augstskolu beidzēji pēc pāris skolā  pavadītiem gadiem jūtas pievilti, jo neredz būtiskas izaugsmes iespējas.

Skolotāji, kas vēlas saņemt vairāk un līdz ar to arī gatavi dot vairāk, atsevišķos gadījumos aiziet no skolas, iedarbinot mehānismu ar nosaukumu "negatīvā atlase". Te var vilkt paralēles ar klasisko piemēru par automobiļu tirgu. Jo zemāku cenu pircēji gatavi maksāt par automobili, jo sliktākas kvalitātes automobiļus pārdēvēji piedāvā tirgum. Par tiem pircēji gatavi maksāt vēl mazāku naudas summu, tāpēc automobiļu kvalitāte vēl vairāk pasliktinās… Tieši tā pētījuma rezultāti arī būtu jāsaprot, nevis  tos interpretējot tā, ka "atlaižot pensijas vecuma skolotājus un pieņemot  darbā studentus, skolēnu mācību sasniegumi automātiski uzlabosies".

 

3. attēls. Vidējais skolotāju vecums skolā un skolēnu rezultāti valsts eksāmenos

(indekss; Latvijas vidējais = 1; matemātikā, latviešu un angļu valodā; skolas virs 500 skolēniem; 2014./15. mācību gads)

Vidējais skolotāju vecums skolā un skolēnu rezultāti valsts eksāmenos
Avots: IZM dati; autora aprēķins

Nav iekļauta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, jo tai ir ievērojami atšķirīga vērtība.

 

4. attēls. Darbinieku zem 40 gadu vecuma īpatsvars

(% no visiem darbiniekiem; 2014. gads)

 Darbinieku zem 40 gadu vecuma īpatsvars
Avots: Eurostat dati

 


Skolotāju skaits uz skolēnu

Par to pašu darba samaksas fondu par skolotāju var noalgot vai nu vienu Nobela prēmijas laureātu fizikā vai daudz viduvēju skolotāju. Pirmajā gadījumā profesionālis strādās ļoti lielā klasē; otrajā gadījumā – ne tik meistarīgi vairāki pedagogi strādās mazajās klasēs un līdz ar to varēs individuāli pieiet katra bērna mācīšanai. Skaidrs, ka tās ir divas nosacītās galējības un optimālais risinājums ir kaut kur pa vidu.

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka kvalitatīvie skolotāju rādītāji, kas saistīti  ar atalgojumu, vecumu un izglītības līmeni ir daudz nozīmīgāki skolēnu mācību sasniegumu ietekmējošie faktori nekā skolotāju skaits. Tādējādi, palielinot skolotāju algas un līdz ar to nodrošinot lielākas iespējas darbā atlasīt labākus pedagogus, var būtiski veicināt skolēnu mācību sasniegumus.

Vienlaikus lielākie tēriņi vien mācību sasniegumus neuzlabos. Izšķiroši svarīgi, kur nauda tiek iztērēta. Novirzot finansējumu nevis labāku pedagogu atlasei, bet, piemēram, papildu datoru iegādei, mācību kvalitātes celšana neizdosies Lai gan mazajās skolās datoru skaits uz skolēnu ir ievērojami lielāks, tam uz mācību sasniegumiem nav lielas pozitīvās ietekmes. Tas nozīmē, ka ar vairāk datoru iegādi nepietiek, daudz svarīgāk ir tas, cik efektīvi datori tiek izmantoti.

Pašlaik ES valstu vidū izglītībai tērējam vislielāko valsts budžeta daļu, tāpēc diez vai turpmāks finansējuma pieaugums izglītībai ir iespējams (nauda nepieciešama arī citām prioritātēm, piemēram, veselības aprūpei).

Naudas līdz šim pietika, lai uzturētu ļoti mazas vidusskolas un pamatskolas, bet, diemžēl nepietika no izglītības kvalitātes viedokļa galvenajam, lai pedagogu algas tiktu celtas tik augstu, lai tās nodrošinātu pozitīvo atlasi. Un diez vai zems iedzīvotāju blīvums Latvijā ir pietiekams pamats neefektīvu skolu tīklu uzturēšanai. Igaunijā un Somijā iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā Latvijā, bet skolēnu skaits uz skolotāju ir ES vidējā līmenī – ap 12 (Latvijā - 9). Ar Latvijas Bankas pētījumu pilnā apjomā var iepazīties šeit.

Viedoklis

Skolu tīkla pētījuma autors, ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs

Vai Jūs kā skolu tīkla pētījuma veicējs piekrītat Latvijas Bankas pētījuma secinājumiem - izglītības kvalitāte ir tieši saistīta ar skolēnu skaitu un skolotāju algas lielumu?
Visumā noteikti piekrītu, jo skolotāja atalgojuma līmenis ir tieši atkarīgs no skolēnu un kontaktstundu skaita (tas atkarīgs no paralēlklašu skaita). Latvijā bieži sastopami gadījumi, kad skolas, mēģinot piesaistīt skolēnus, maksā stipendijas un rūpējas par citiem bonusiem, kamēr disciplīnas jautājumi kļūst otršķirīgi. Rezultātā no citām skolām izdodas piesaistīt skolēnus ar vājākām sekmēm, kas savukārt ne tikai pazemina sekmju un disciplīnas līmeni skolā, bet arī motivē vecākus, kam rūp savu bērnu izglītība, tos pārcelt uz skolām, kur prasības augstākas.

 

Jūlija izskaņā Latvijas Bankas ekonomisti viesojās pie Latvijas talantīgākajiem skolēniem nometnē "Alfa".
Atbildot uz jautājumu, vai Tu pēc skolas beigšanas vēlētos strādāt par skolotāju, saņēmām šādas atbildes:
- Skolotāja profesijas izvēle varbūt būtu tāds beigu plāns, ja galīgi neiet. Bet nav tā, ka es to lieku kā galīgu "nē".
- Varbūt kādreiz, bet ne kā pamata darbu, tikai kā daļu no pamata darba.
- Nākotnē varētu pamēģināt šo profesiju.
- Varētu, bet tikai tad, ja man nav citu izvēļu labāk apmaksātā darbā.
- Nē, par tādu naudu es kā skolotājs strādāt negribētu.


Pilns pētījuma teksts pieejams www.makroekonomika.lv


Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir rūpēties par ilgtermiņa stabilitāti, veidojot pamatus turīgai valsts nākotnei. Tas nav iespējams bez labi izglītotas, globāli konkurētspējīgas jaunās paaudzes. Tādēļ Latvijas Banka savu ikgadējo Tautsaimniecības konferenci šī gada 27. septembrī šoreiz velta izglītības tematikai.

Tai gatavojoties, Latvijas Bankas eksperti pēta un analizē izglītības tēmas problemātiku, sekmīgo valstu pieredzi un iespējamos risinājumus, kas rakstu sērijas formā tiks publicēti šeit, www.makroekonomika.lv.

APA: Krasnopjorovs, O. (2018, 19. feb.). Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Ekonometriskās analīzes rezultāti . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3890
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Ekonometriskās analīzes rezultāti " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.02.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3890>.

Komentāri ( 13 )

  • Nezinītis

    06.09.2017 16:50

    Manā vērtējumā pētījums ir atrauts no dzīves, un tajā nav apskatītas elementāras ekonometrijas likumsakarības. Nav skaidrs, vai pētnieks saprot, par ko raksta:
    1. Vai var sabāzt vienā maisā Rīgas skolas, lielo pilsētu skolas un lauku skolas? Vai tas neietekmē rezultātus?
    2. Kādēļ tika izslēgta Rīga 1.ģimnāzija? Vai tas netika darīts tādēļ, lai varētu manipulēt ar rezultātiem?
    3. No studentiem tiek prasīta izpratne par to, ka korelācija neparāda cēlonību. Taču šeit par to nekas nav minēts. Kas ir cēlonis? Un kas ir sekas? Vai skolotāju vecums, pieredze, pašaizliedzīgais darbs bieži vien sliktos darba apstākļos rada sliktus rezultātus? Vai tieši otrādi jaunie skolotāji izvēlas vieglāko ceļu - darbu labākās skolās pilsētas centrā?
    4. Kāpēc tiek ignorēts tas, ka mazām skolām ar mazām skolotāju algām ir milzīga rezultātu dispersija? Kas to izskaidro?
    5. Kādi mainīgie ir ievietoti regresijās? Vai tie nav savstarpēji saistīti. Piemēram, pēc reformas ieviešanas "nauda seko skolēnam" lielāko skolu skolotāji saņem vairāk. Vai lauku skolās gadījumā nestrādā vecāki pedagogi? Vai ir ievērots, ka atšķirīgos socio-ekonomiskos apstākļos rezultāti var atšķirties?

  • Oļegs Krasnopjorovs

    06.09.2017 17:44

    Pētījums tiks publicēts septembra beigās, šeit ir tikai galveno rezultātu apkopojums.

    Piemēram, Rīgas Valsts 1. Ģimnāzija ir izslēgta tikai no attēliem, visās regresijās tā paliek. Tiek ņemta vērā visu faktoru savstarpējā mijiedarbība: skolotāju vecums pilsētās un laukos ir līdzīgs.

    Mazām skolām vienmēr būs liela rezultātu dispersija, jo ar mazu eksāmenu kārtotāju skaitu eksāmenu rezultātus ietekmē izlecošās vērtības.

    Sociālekonomiskie faktori tiek ietverti visās regresijās.

  • Nezinītis

    06.09.2017 21:40

    Atbildes nav sniegtas uz 1. un 3. jautājumu.
    Ļoti gribētos interpretēt iegūtos rezultātus tā, ka skolotājiem vajadzētu palielināt algas. Bet pēc šeit publicētā - algas būtu japalielina tikai jauniem speciālistiem, jo vecāku cilvēku sniegums ir slikts. Taču dzīvē tas tā nav. Mani personīgi eksāmeniem sagatavoja pieredzes bagāti skolotāji, un eksāmenus es nokārtoju izcili. Par to jūtos viņiem pateicīga. Arī mani draugi vēlas, lai viņu bērnus eksāmeniem gatavotu pieredzējuši un kompetenti skolotāji. Tādēļ man liekas, ka šis raksts tikai veicina diskrimināciju pēc vecuma, kas jau šobrīd darba tirgū ir izteikta un pret kuru darba ņēmējam ir ļoti ierobežotas iespējas cīnīties.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    07.09.2017 11:43

    Tieši pretēji, ir pateikts, ka nedrīkst pētījuma rezultātus interpretēt kā "atlaižot pensijas vecuma skolotājus un pieņemot  darbā studentus, skolēnu mācību sasniegumi automātiski uzlabosies". Nekur nav teikts, ka veci skolotāji māca sliktāk par jaunajiem.

    Rīgas un ne-Rīgas, lielo pilsētu, mazu pilsētu un lauku skolas var analizēt kopā, iekļaujot attiecīgus fiktīvus mainīgos - tieši tā tas tika darīts.

    Par cēlonību rakstā jau ir:

    "Šeit ir mūžīgais jautājums par cēlonību, vai (1) lielā skolā māca labāk, vai arī (2) labā skolā iestājas vairāk bērnu. Realitātē sakarība ir abpusēja. (2) noteikti nav vienīgais cēlonības virziens. Pat tad, ja 100 skolēnu skolā teorētiski var mācīt 120 bērnu, 1000 bērni tur tomēr iestāties nevar."

    un pētījumā (tiks publicēts tuvāko 2 nedēļu laikā) būs vairāk.

  • Prasmīgais Nezinītis

    08.09.2017 02:36

    Diskusijas sāls: rezultātus nosaka nevis skolotāja vecums, bet prasmes. Vecums un prasmes nav viens un tas pats, lai gan starp tiem pastāv zināma saistība. Pazīstu daudzus, kas jau cienījamā vecumā apguvuši datorprasmes un aktīvi tās lieto. Daudziem pieredzējušiem zināšanu bagāža un saskarsmes prasmes ir augstā līmenī.

    Ja šajā pētījumā būtu iekļautas skolotāja prasmes, vecums izrādītos maznozīmīgs. Pētījumā aprakstītā likumsakarība par vecumu izrādītos aplama, un visi būtu apmierināti, arī tie, kas uzskata, ka vecumu nosaka tas, kā jūties, nevis gadu skaitlis pasē. Aprēķinos neiekļaujot prasmes, rezultāts ir absurds, tādēļ rodas daudz jautājumu par metodoloģiju.

    Ļoti ceru, ka skolu vadītāji novērtē prasmes, nevis vecumu un netic aplamiem LB rakstiem. Lūdzu neuztvert to personiski. Ar to šo diskusiju varētu arī beigt.

    P.S. Lūgums nepublicēt iepriekš nosūtīto komentāru.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    26.09.2017 12:29

    Paldies par sāli, pielikšu klāt arī piparus: vai kaut kur ir publicēts skolotāju sadalījums prasmju dalījumā? ;)

  • Zuze

    10.09.2017 11:05

    Nezinu par pētījumiem, bet vienu gan zinu - esmu runājusi ar vecākiem. Prestižo skolu bērni, lai varētu mācīties tajā "labajā" skolā un uzrādīt labus rezultātus, bieži vien apmeklē privātskolotājus. Ja gribat patiesos rezultātus uzzināt - likvidējiet privātskolotājus un tad paslatīsimies, kas notiks.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    26.09.2017 12:27

    Sociālās zinātnes nav nekāda ķīmijas laboratorija, kur jūs varat "likvidēt" citu faktoru ietekmi...

  • puika

    11.09.2017 19:34

    Pievienošos Nezinītim. Secinājumi “uzprasās”, lai arī tekstā šur tur it kā ir mēģināts no tiem atturēt. Bet…

    “Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka centralizēto eksāmenu rezultātu atšķirība starp pilsētu un lauku skolām pastāv galvenokārt tāpēc, ka lauku skolās ir mazāk skolēnu un pedagogi saņem zemākas algas.”

    Galvenokārt?!

    Šķiet, ka pedagogi pētījumam nav bijuši piesaistīti.
    Bez datiem par sociālekonomiskajiem faktoriem pētījums ir nepilnīgs. Parokot tajā virzienā, manuprāt, vajadzētu diezgan skaidri iezīmēties korelācijai par vecāku motivāciju un ekonomiskajām iespējām sūtīt bērnus uz pilsētas/centra skolu un bērnu sekmēm (pieredzē balstīts minējums). Mazās lauku skolas attiecīgi ir citu no tām netkarīgu apstākļu ķīlnieces. Pluss nu jau ilgstošs informatīvais fons - mazās skolas =slikti, lielās=labi. Skolu tīkla optimizācija ir jāpabeidz un jāsāk strādāt pie tā, lai katra skola būtu laba. Nav ne vecāku, ne bērnu, ne valsts interesēs, lai laba skola būtu aiz trejdeviņiem kalniem.

    Vēlreiz paldies par darbu, bet ļoti gribētos redzēt padziļinātu turpinājumu. Un pavisam nebūtu slikti redzēt citu ekspertu viedokli par iegūtajiem datiem.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    26.09.2017 12:30

    Sociālekonomiskie faktori pētījumā ir ietverti...

  • Juris Dzelme

    24.09.2017 00:23

    Mācību sasniegumus Latvijas skolās jau daudzus gadus sistemātiski un daudz profesionālāk par Latvijas Bankas ekonomistiem pēta Latvijas Universitātes pētnieki Andris Kangro, Andrejs Geske, Andris Grīnfelds un viņu kolēģi. Mācību sasniegumi tiek pētīti saskaņā ar rūpīgi izvērtētām metodēm (atšķirībā no paviršā Latvijas Bankas ekonomistu darba) OECD programmās (PISA, TIMSS u.c.). Informācija pieejama, piemēram, http://www.ipi.lu.lv/publikacijas/ .

  • Oļegs Krasnopjorovs

    26.09.2017 12:26

    Jūsu ziņojums "kurš krutāks?" nav par tēmu. Vai par pētījuma būtību komentāri ir?

  • Edīte Dāvidsone

    27.09.2017 10:31

    Analizējot skolēnu sasniegumus centralizētajos eksāmenos, Latvijas Bankas speciālisti neaplūko vienu ļoti būtisku faktoru – skolu specializāciju, kas izpaužas mācību stundu skaitā konkrētos mācību priekšmetos. Piemēram, pat valsts ģimnāzijās, ko ir pieņemts aplūkot kā līdzvērtīgu skolu kopumu, mācību stundu skaits matemātikā vidusskolā atkarībā no programmas var būt no 4 (Balvu valsts ģimnāzijā, Jelgavas valsts ģimnāzijā) līdz 6 (2., 3. ģimnāzijā, Āgenskalna ģimnāzijā) stundām nedēļā. Atšķirība par 50%! Katrs, kam ir saskare ar izglītību, zina, ka laikam, kas tiek veltīts mācībām, ir milzīga nozīme: jo vairāk laika veltām kādam mācību priekšmetam, jo vairāk apgūstam. Un tur nav nekāda sakara ne ar skolas novietojumu, ne lielumu, ne skolotāju vecumu – 4 stundās fiziski nav iespējams apgūt to pašu, ko 6. Salīdzināt skolu, kurā matemātiku mācās 4 stundas nedēļā ar skolu, kurā to mācās 6 stundas nedēļā, ir kā salīdzināt profesionālu baletdejotāju ar automehāniķi, kas brīvajā laikā personības pilnveidošanai nodarbojas ar baletdejošanu. Katrs no viņiem ir brīnišķīgs cilvēks un sava aroda meistars, vienkārši automehāniķim baletdejošana nav pamatnodarbošanās. Ja viņi abi kārtotu vienu deju eksāmenu, rezultāti vienkārši nebūtu salīdzināmi.

    Kad es uz šo faktu norādīju raksta autoram, viņš atbildēja, ka atšķirīgs stundu skaits mācību priekšmetos ir skolu kvalitātes jautājums. Lūk, šeit es nepiekrītu. Tas ir skolas mērķu jautājums. Latvijā ir tā duālā situācija, ka, no vienas puses, mēs pieprasām visiem vidusskolu beidzējiem obligāti kārtot noteiktus eksāmenus, tādā veidā pasakot, ka ir zināšanu un prasmju kopums, kas katram vidusskolas beidzējam ir nepieciešams. No otras puses, pastāv skolu specializācija – ir mākslu skolas, ir valodu skolas, ir profesionālās kompetences centri utt. – un mēs piekrītam, ka vidusskolā skolēns var pastiprināti darboties savu interešu jomā un mazāk laika veltīt citām jomām. Šo principu skolas realizē ar mācību programmām un no tām izrietošajiem mācību stundu skaita plānojumiem un sabiedrība to akceptē, izglītojot savu jaunāko paaudzi šajās dažādajās skolās. Tātad sabiedrība pati nav tikusi skaidrībā par saviem mērķiem – vai visu vidusskolu beidzējiem ir jāpārvalda centralizētajos eksāmenos ietvertās zināšanas un prasmes? vai arī, specializējoties noteiktās jomās, prasības centralizēto eksāmenu priekšmetos var samazināt?

    Pētījumā nekontrolējot šo būtisko mainīgo – mācību stundu skaitu nedēļā centralizēto eksāmenu priekšmetos – pētījuma autori faktiski padara iegūtos secinājumus apšaubāmus. Tomēr būtiskākais zaudējums ir garām palaistā iespēja atklāt mācību stundu nedēļā saistību ar centralizēto eksāmenu rezultātiem (par ko es šeit tikai teoretizēju). Es pati esmu saskārusies ar vecākiem, kuri, diskutējot ar savu atvasi par vidusskolas izvēli, pat neaptver, ka no skolas izvēles ir atkarīgas skolēna izredzes iegūt labu vērtējumu centralizētajā eksāmenā vidusskolu beidzot (kas ietekmē viņa izredzes tālāk izvēlēties studiju programmu utt.). Sabiedrībā par to ir jārunā, un, veicot pētījumu par skolu kvalitāti, šāda diskusija būtu jāiniciē.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up