31.01.2020.

Klupšus vai rāpus, tomēr uz priekšu

Foto: Shutterstock

2019. gadā varējām vērot vairākus īslaicīgas darbības tautsaimniecības izaugsmes balstus. Klupšus vai rāpus, arī gada nogalē Latvijas tautsaimniecība noturējusies uz izaugsmes takas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gada 4. ceturksnī audzis par 0.2% ceturkšņa laikā un par 1.0% salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni (izlīdzināti dati).

Lai gan IKP ātrā novērtējuma publikācija neļauj detalizēti ieskatīties izaugsmes balstos, tomēr no īstermiņa datiem redzams, ka atbilstoši gaidītajam rūpniecības un transporta attīstība saglabājusies samērā vāja un labāk veicies citām pakalpojumu nozarēm, piemēram, tirdzniecībai (īstermiņa dati rāda, ka 4. ceturksnī mazumtirdzniecība attīstījusies veiksmīgāk nekā 3. ceturksnī).  

Pagājušā gada ekonomiskās aktivitātes faktiskā palēnināšanā, kurā varējām vainot gandrīz jebko, sākot no laikapstākļiem (gada sākumā) un ārējā pieprasījuma vājināšanās līdz pat mizgraužiem, šobrīd neveido pesimistisku pamatu uzņēmēju nākotnes redzējumam. Lai gan turpina sarukt jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā, plašā nozaru dalījumā vērojams uzņēmēju optimisma pieaugums. Jaunākās Latvijas uzņēmēju aptaujas rāda noskaņojuma uzlabošanos gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan tirdzniecībā. Tāpat plašsaziņas līdzekļi jau vēstījuši par jauniem investīciju projektiem gan dzīvojamajā, gan darījumu apbūvē, gan infrastruktūrā, un daļu darbu plānots sākt jau šogad. 

Tomēr tajā pašā laikā mazinājies patērētāju optimisms, ko, iespējams, ietekmējuši paziņojumi par lielu uzņēmumu darbības lejupslīdi (piemēram, "Latvijas Dzelzceļš" kravu pārvadājumu jomā) vai pārtraukšanu (kosmētikas ražotājs "Dzintars") un atsevišķu jomu (piemēram, ceļu būves) aktivitātes sašaurināšanos finansējuma ietekmē, un tādējādi gaidāmu darbinieku atbrīvošanu.

Arī ienākumu pieaugums iekšzemē šogad gaidāms mērenāks, tomēr līdz ar iepriekš veikto uzkrājumu atbalstu ļaus vidējā laika periodā izlīdzināt patēriņu. Privātais patēriņš jau ir nomainījis investīcijas kā izaugsmes vilcējspēks, tomēr tas drīzāk uzlūkojams kā rezerves ritenis, kas nodrošina kustību uz priekšu, nevis nopietnu atspērienu, kam nepieciešamas investīcijas.

Ārējā ekonomiskajā vidē pēdējā laikā bija vērojami gan satricinājumi, gan atrisinājumi visai plašā amplitūdā. Tajos ietilpst bažas gan par notikumu Irānā politiskajām un ekonomiskajām sekām, gan koronavīrusa izplatības iespējamo ietekmi uz izejmateriālu piegādēm un ražošanas procesiem kopumā, gan arī Apvienotās Karalistes atvadas no Eiropas Savienības, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās un jaunais Ziemeļamerikas tirdzniecības līgums. Tomēr nezināmo arvien saglabājas daudz, un nav pamata cerēt uz strauja Latvijas eksporta pieauguma atjaunošanos.

Plašāka informācija par nozaru attīstību un IKP izlietojuma komponentu dinamiku būs pieejama pēc mēneša. 

APA: Paula, D. (2020, 06. aug.). Klupšus vai rāpus, tomēr uz priekšu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4740
MLA: Paula, Daina. "Klupšus vai rāpus, tomēr uz priekšu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 06.08.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4740>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up