26.09.2022.

Ko augstākas procentu likmes nozīmēs Latvijas ekonomikai?

Ilustratīvs attēls Rīgas iela
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Nepieredzēti augstā inflācija daudzviet Eiropā liek valdībām meklēt risinājumus, kā palīdzēt iedzīvotājiem tikt galā ar augošo dzīves dārdzību.

  • Lai inflācija neiesakņotos, Eiropas Centrālā banka ceļ procentu likmes.

  • Uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kam parādu slogs ir lielāks, augstākas procentu likmes radīs virkni izaicinājumu.

  • Tomēr ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā ierobežo salīdzinoši zemais parādu slogs.

Ilustratīvs attēls ekspertu saruna

Inflācija Latvijā ir sasniegusi vēsturiski augstus līmeņus, jau vairākus mēnešus pārsniedzot 20% atzīmi. Fakts, ka Igaunijā inflācija ir vēl augstāka, vai tas, ka desmitgadēm nepieredzēti augstu inflāciju piedzīvo teju katra pasaules attīstītā valsts, ir mazs mierinājums iedzīvotājiem, kuri saskaras ar lieliem elektrības un apkures rēķiniem un augošām pārtikas cenām. Daudzviet Eiropā nepatīkamie apstākļi ir likuši valdībām meklēt risinājumus, kā palīdzēt iedzīvotājiem tikt galā ar augošo dzīves dārdzību, tostarp, ieviešot cenu griestus un izmaksājot pabalstus rēķinu segšanai. Arī Eiropas Centrālā banka sniedz savu artavu cīņā ar inflāciju - tā ir būtiski palielinājusi procentu likmes. Nepārlasījāties – centrālā banka palielina procentu likmes, lai samazinātu inflāciju. Vietā gan ir jautājums – kā tieši augstākas procentu likmes palīdzēs sabremzēt inflāciju?

Normālos apstākļos inflācija rodas ekonomikai pārkarstot - proti, situācijā, kad pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem pārsniedz uzņēmumu spējas to apmierināt. Tad augstākas procentu likmes un no tām izrietošās sekas - lielāki ikmēneša maksājumi par kredītiem un mazāk jauni aizņēmumi - ļauj ekonomiku atdzesēt un inflāciju piebremzēt.

Šobrīd nav pamata runāt par ekonomikas pārkaršanu un inflāciju nosaka citi, ar globālām norisēm saistīti faktori. Liela loma ir Krievijas iebrukumam Ukrainā, kas lika straujā tempā pārskatīt enerģētikas politiku Eiropā, tam atspoguļojoties iepriekš nepieredzētās dabasgāzes un citās energoresursu cenās. Tāpat nekur nav pazudušas arī piegāžu ķēžu problēmas, kas sadārdzina preču transportēšanas izmaksas un tā rezultātā arī to gala cenu. Skaidrs, ka augstākas procentu likmes tiešā veidā neatrisinās nevienu no šīm problēmām, un būtu naivi gaidīt strauju inflācijas bremzēšanos tuvākajos mēnešos.

Tomēr augstākām procentu likmēm ir cits ļoti svarīgs uzdevums - nepieļaut inflācijas iesakņošanos. Procentu likmju palielināšana ir apliecinājums tam, ka centrālā banka darīs visu nepieciešamo – arī mērķtiecīgi bremzēs ekonomiku - lai iespējami drīz atgrieztu inflāciju pie 2% mērķa līmeņa. Bez apņēmīgas rīcības no centrālās bankas puses, pastāvētu liels risks, ka sabiedrības uztvere par inflāciju mainītos. Viens stāsts ir sadzīvot ar augstu inflāciju noteiktu laika sprīdi, vienlaikus apzinoties, ka situācija drīzumā uzlabosies. Pavisam cits stāsts veidojas tad, ja sabiedrības uztverē iesakņojas apziņa, ka augstā inflācija ir “uz palikšanu”. Šādā scenārijā inflācija turpinātu dzīties uz priekšu pati no sevis – darbinieki, gaidot tālāku cenu kāpumu, pamatoti prasītu algu palielināšanu, bet uzņēmumi to, tā teikt, “finansētu” ar cenu celšanu – veidotos algu-cenu spirāle. Vēsture liecina, ka, nonākot šādā situācijā, vienīgā izeja ir dziļa un smaga krīze. Augstākas procentu likmes ir rūgtas zāles, kas palīdz savlaicīgi novērst risku iekļūt cenu un algu kāpuma karuselī. Tās ir rūgtas, jo līdz ar augstākām procentu likmēm ir sagaidāma arī ekonomikas sabremzēšanās.

Cik rūgtas būs likmju celšanas zāles Latvijas ekonomikai?

Pirmkārt, Latvijas mājsaimniecības saskarsies ar lielākiem ikmēneša kredītu maksājumiem, kas paralēli augstajiem rēķiniem liks pārskatīt citus izdevumus. Latvijā mājsaimniecību kredītu maksājumi bieži ir saistīti ar īstermiņa EURIBOR likmi, kas septembra vidū sasniegusi 1%. Finanšu tirgi sagaida, ka procentu likmes turpinās kāpt, augstāko punktu sasniedzot 2023. gada vasarā, kad pieminētā EURIBOR likme tiek sagaidīta tuvu 3%. Tas gan joprojām būtu zem līmeņa, kas savulaik tika uzskatīts par normu - periodā no eiro ieviešanas līdz finanšu krīzei 2009. gadā vidējā EURIBOR likme bija aptuveni 3.5%, taču vērtējams kā būtisks kāpums pēc teju desmitgades ar negatīvām procentu likmēm.

1. attēls. 3 mēnešu EURIBOR likme (vēsturiskie dati un no nākotnes līgumiem iegūtā prognoze, %)

 

Avots: Bloomberg (dati iegūti 19.09.2022)

Ko procentu likmju pieaugums nozīmē kredītņēmējam?

Katrs konkrētais gadījums, protams, būs atkarīgs no faktoru kopas - atlikušā kredīta apjoma, termiņa, maksājuma veida un citiem, bet vairumam mājsaimniecību šāds procentu likmju kāpums palielinās ikmēneša maksājumus 60 eiro robežās. To ļauj secināt Latvijas Bankas aprēķini, kuros izmantota Kredītu reģistra informāciju par hipotekārajiem kredītiem. Citiem jārēķinās ar apjomīgāku ikmēneša maksājumu pieaugumu – aptuveni ceturtajai daļai kredītņēmēju tas pārsniegs 100 eiro robežu, bet aptuveni 5% kredītņēmēju pat 200 eiro.

Šāds izdevumu pieaugums nenoliedzami var radīt galvassāpes, tomēr, raugoties uz ekonomiku kopumā, jāsecina, ka kredītmaksājumu sloga pieaugums ir visai ierobežots – papildu tēriņi kredītu maksājumiem ir mērāmi aptuveni 0.2% apmērā no IKP. Iemesls tam ir salīdzinoši gausā kreditēšana, kas Latvijā bija novērojama kopš globālās finanšu krīzes. Proti, vērtējot kopumā, Latvijas mājsaimniecību kredītsaistības ir visai zemas, tādējādi arī procentu likmju kāpuma ietekme ir visai ierobežota. Par mājsaimniecību noturību pret augošajām likmēm liecina arī tas, ka neskatoties uz kredītmaksājumu pieaugumu, tie joprojām sastāda salīdzinoši mazu daļu no ienākumiem [1].

Vai līdzīgs stāsts ir arī uzņēmumiem?

Kreditēšanas aktivitāte pēdējos gados ir bijusi tik gausa, ka negatīvā ietekme no augošiem procentu izdevumiem būs visai ierobežota, bet uzņēmumus var skart – un potenciāli daudz sāpīgāk - pieprasījuma kritums eksporta tirgos. Ja Latvijā uzņēmumu un mājsaimniecību kredītsaistības pret bankām veido aptuveni 30% no IKP, tad mums tik nozīmīgajā eiro zonas tirgū vidēji tās sasniedz teju 90%. Tas nozīmē, ka arī procentu likmju kāpums šo valstu ekonomikas skars smagāk. Galu galā ekonomiskās aktivitātes kritums mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs atstās sekas arī uz pieprasījumu pēc mūsu uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Aprēķināt precīzu ietekmi uz Latvijas ekonomiku ietekmi būtu zīlēšana kafijas biezumos, tomēr vēsturiskas sakarības liecina, ka ārējam pieprasījumam samazinoties par 1%, ietekme uz Latvijas IKP lēšama aptuveni 0.4% apmērā.

Vai augs izmaksas arī valdībai?

Augstākas procentu likmes nozīmē arī lielākas aizņemšanās izmaksas valstij. Valdības atbalsts ekonomikai pandēmijas laikā (kā arī pašreizējā krīzē) ir kāpinājis kopējo valdības parādu līdz 14 miljardiem eiro (jeb 45% no IKP). Lai gan intuitīvi šķistu, ka līdz ar augstāku valdības parādu, arī procentu maksājumiem vajadzētu būt augstiem, tie pašreiz ir tuvu zemākajam līmenim kopš neatkarības atgūšanas – aptuveni 0.5% no IKP apmērā. Iemesls tam ir sekmīgs darbs iepriekšējā desmitgadē, pārfinansējot valdības parādu par rekordzemām procentu likmēm. Piemēram, 2021. gadā Latvijas valdība emitēja obligācijas 1.4 miljardu eiro apmērā ar 0% kuponu – citiem vārdiem sakot, par to procentu maksājumus nemaksājot. Atšķirīgi no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, valdību procentu maksājumi nemainās līdz ar tirgus likmēm, tāpēc arī regulārie maksājumi vismaz tuvākajā nākotnē strauji nepieaugs.[2]

Noslēgumā

Visi šie faktori liek domāt, ka augstāku procentu likmju gaidāmā ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā varētu būt neliela. Ar nolūku saku “kopumā”, jo atsevišķiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kam parādu slogs ir lielāks, izaicinājumi var būt visai nopietni. Pat ja augstāku procentu likmju ietekme pati par sevi ir neliela, kombinācijā ar augstiem apkures rēķiniem un augošām pārtikas cenām, tā rada visai nepatīkamu kokteili. Nebūs pārsteidzoši, ja ekonomika ieslīdēs recesijā. Alternatīva tomēr ir vēl nepievilcīgāka – vēsture liecina, ka inflāciju, kas ir iesakņojusies, var ārstēt tikai ar dziļu un smagu krīzi. Tā skartu krietni plašāku daļu sabiedrības.

[1] Neskatoties uz procentu likmju pieaugumu, teju 90% kredītņēmēju ikmēneša maksājumiem nevajadzētu pārsniegt 30% no ienākumiem. Vērts arī piebilst, ka mājsaimniecības ar hipotekārajiem kredītiem ir salīdzinoši turīgas. Starp turīgākajām 20% mājsaimniecību aptuveni trešdaļai ir hipotekārie kredīti, kamēr trūcīgākajos 20% šis rādītājs ir zem 5%.

[2] Tas gan neattiecas uz jauno aizņemšanos, kam būs piemērojamas šī brīža tirgus likmes.

APA: Vilerts, K. (2022, 05. dec.). Ko augstākas procentu likmes nozīmēs Latvijas ekonomikai?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5680
MLA: Vilerts, Kārlis. "Ko augstākas procentu likmes nozīmēs Latvijas ekonomikai?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5680>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up