08.08.2016.

Latvijā IR inflācija

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis jūlijā bija nedaudz zemāks nekā jūnijā (par 0.3%) un vien par 0.1% augstāks nekā 2015. gada jūlijā. Zemā inflācija joprojām lielā mērā atspoguļo piedāvājuma puses faktorus, arī Latvijas ekonomikas bremzēšanās rada lejupvērstu spiedienu uz cenām, tāpēc paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija saglabāsies zema.

Jūlijā gada inflācija paaugstinājās virs nulles līmeņa, un to kā gaidīts, pārsvarā veidoja piedāvājuma puses faktori. No jūlija ar PVN pamatlikmi aplikti mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, tādēļ pieauga šo pakalpojumu cenas. Jūlijā tika paaugstināta arī akcīze tabakas izstrādājumiem. Tabakas izstrādājumi ir preces, kuru akcīze atkarīga arī no to vērtības, turklāt patēriņa cena netiek regulēta un tā veidojas tirgū, tādējādi akcīzes pieaugums peļņas maržas ietvaros var pilnībā neatspoguļoties galapatēriņa cenā. Pretēji gaidītajam šī gada jūlijā tabakas izstrādājumu cena salīdzinājumā ar jūniju nepieauga, taču akcīzes ietekme cenā varētu parādīties ar nelielu laika nobīdi. 

Gada inflācijas pieaugumu jūlijā daļēji veidoja t.s. bāzes efekts, nevis jaunu faktoru aktualizēšanās šajā gadā, t.i, atsevišķu faktoru ietekme pērn izpaudās ar atšķirīgu intensitāti. Piemēram, pērn jūlijā pasaules enerģijas cenu tendences ietekmē turpināja samazināties siltumenerģijas cena, kas šogad jūlijā, tieši pretēji, nedaudz pieauga atšķirīgas pasaules cenu tendences dēļ. Līdzīgi pērn jūlijā bija vērojams nedaudz straujāks atsevišķu sezonāli svārstīgo pārtikas preču cenu sarukums, ko gan atsvēra nedaudz aktīvāka apģērbu un apavu izpārdošana nekā pērn.

Naftas cena pasaules tirgū jūlijā no jauna piedzīvoja kritumu, kas sāka pamazām atspoguļoties arī degvielas cenā (mēneša vidējās cenu pārmaiņas bija –1.1%). Pērn degvielas cenas jūlijā saruka mazāk, tādējādi šā gada jūlija cenu dinamika šajā patēriņa grupā samazināja kopējo inflāciju.

Lai gan bieži vien nav vērojama ļoti cieša sakarība starp pasaules lauksaimniecības un pārtikas cenu indeksiem un Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības cenām, tomēr atsevišķām precēm, piemēram, graudiem vai pienam, tā ir raksturīgāka. Labās ražas dēļ graudaugu preču grupā jūlijā pasaules tirgū bija vērojams cenu sarukums, un tas bija viens no lielākajiem FAO lauksaimniecības un pārtikas cenu indeksu samazinošajiem komponentiem pēc 5 mēnešu kāpuma. Līdzīga tendence bija vērojama graudaugu izstrādājumu patēriņa cenās, kas attiecīgi samazināja gada inflāciju.

Inflācijas gaidas jūlijā būtiski nemainījās, taču par spīti tam, ka bija gaidāmi jaunie mājokļa rēķini ar jauno PVN likmi, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka cenas augs līdzšinējā tempā, nevis straujāk, ir nedaudz audzis. To varētu būt ietekmējis pakāpeniskais degvielas cenas sarukums, jo degviela ir bieži pirkta prece, un tās cenu pārmaiņas ietekmē patērētāju noskaņojumu.

Tuvākajos mēnešos inflācija varētu saglabāties pozitīvā teritorijā, tomēr zemā līmenī: pēc IKP ātrā novērtējuma Latvijas tautsaimniecības attīstība 2. ceturksnī turpināja bremzēties. Tas nozīmē, ka algu gada pieauguma temps, kas saruka jau 1. ceturksnī, varētu saglabāties zemāks nekā sākotnēji prognozēts. Algu bremzēšanās varētu mazināt patēriņa pieaugumu, tādējādi neradot spiedienu uz cenu līmeni. 

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Latvijā IR inflācija . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/830
MLA: Paula, Daina. "Latvijā IR inflācija " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/830>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up