03.11.2022.

Latvijas Bankas konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku"

  • Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls diskusija
Foto: Latvijas Banka

Šis ir Latvijas Bankas simtgades gads, tā ietvaros norisinājās tautsaimniecības konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". 

🔊Konferenci skatīties angļu valodā iespējams šeit: Latvijas Banka`s conference "Sustainability and Money: Shaping the Economy of the Future" | Latvijas Bankas konferences | Makroekonomika (macroeconomics.lv)

Uz konferenci pulcējās Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo (François Villeroy de Galhau), ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons (Frank Elderson), ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Sveriges Riksbank prezidents Stefans Ingvess (Stefan Ingves) un daudzi citi. Konferences atklāšanā uzrunu teiks Valsts prezidents Egils Levits.

  • Kopsavilkums

  • Foto atskats

    Latvijas Bankas konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku"

  • Par konferenci

    Konferencē būs trīs paneļdiskusijas. Ievada paneļdiskusijā "Tilts pār nemierīgiem ūdeņiem" tiks salīdzinātas divas – 2008. un 2020. gada – krīzes, eiro zonas paveiktie darbi to starplaikā un Latvijas pieredze. M. Kazāka moderētajā diskusijā ar K. Lagardu un V. Dombrovski tiks arī runāts, kādas grūtības pašreiz piedzīvo eiro zona un kādas to varētu skart nākotnē; kā pašreizējos apstākļos saskaņot fiskālo un monetāro politiku; kādas strukturālās reformas nepieciešamas. Diskusijā tiks runāts arī par nākotnes tendencēm – zaļo kursu un tā ietekmi, centrālo banku un finanšu nozares lomu cīņā ar klimata pārmaiņām.

    Nākamajā paneļdiskusijā "Oglekļa ēnā" tiks spriests par virzību uz patiesi zaļu ekonomiku, pārmaiņām sabiedrībā un finanšu nozares ieguldījumu šajā procesā. Diskusiju moderēs Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, bet tajā piedalīsies F. Vileruā de Galo, F. Eldersons un Stenforda Universitātes vides zinātnes profesore un SEB Ilgtspējas ārējās konsultatīvās padomes locekle Grečena Deilija (Gretchen C. Daily).

    Konferences noslēdzošajā paneļdiskusijā "Naudas nākotne" tiks diskutēts par kriptovalūtu attīstību, decentralizētajiem finanšu pakalpojumiem, privāto uzņēmumu lomu tehnoloģisko jauninājumu un "privātās naudas" radīšanā, dažādiem naudas veidiem un to attīstību. Diskusiju vadīs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, tajā piedalīsies Kalifornijas Universitātes ekonomikas un politikas zinātnes profesors Berijs Eihengrīns (Barry Eichengreen), Sveriges Riksbank prezidents Stefans Ingvess un "Google Ready to Pay Partnerships" vadītāja Florānsa Disa (Florence Diss).

    Starptautiskā konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" notiks 3. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā. Konferences sākums – plkst.9.30, bet reģistrācija no plkst.8.45.

     Būs iespējams uzdot jautājumus starptautiskajiem un Latvijas ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference).

  • Programma

    Konferences programma

    8.45–9.30
    ☕️REĢISTRĀCIJA, KAFIJA

    9.30–9.35
    Konferenci vada Juris Kravalis, Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs

    9.35–9.50
    ATKLĀŠANAS UZRUNA 

    Egils Levits, Latvijas Valsts prezidents

    9.50–10.05
    IEVADA PIEZĪMES 

    Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

    10.05–11.05
    IEVADA PANEĻDISKUSIJA - Tilts pār nemierīgiem ūdeņiem

    • 2008. un 2020. gada salīdzinājums jeb "stāsts par divām krīzēm"

    Kādi pasākumi palīdzēja Latvijai un eiro zonai kopumā šo krīžu rezultātā kļūt spēcīgākām? Kādu uzdevumu eiro zona paveica abu krīžu starplaikā? Kā tieši Latvijā eiro palīdzēja pārvarēt sarežģīto ceļu no pasaules finanšu krīzes līdz pandēmijai? 

    • Nākamās krīzes novēršana

    Kādas grūtības pašreiz piedzīvo eiro zona, un kādas grūtības to varētu skart nākotnē? Kā pašreizējos apstākļos saskaņot fiskālo un monetāro politiku? Kā ar strukturālo reformu un produktīvu ieguldījumu palīdzību atjaunot monetārās politikas telpu? Kāda ir īstenoto pasākumu nozīme atsevišķas valsts līmenī salīdzinājumā ar kopienas līmeni?

    • Nākotnes tendences

    Kāda ir zaļā kursa nozīme Eiropas iedzīvotāju dzīvē? Kā sasniegt klimata mērķus, vienlaikus stiprinot Eiropas fiskālo kapacitāti un saskaņojot progresu, kuru atsevišķas valstis panākušas šo mērķu sasniegšanā? Kāda ir centrālo banku nozīme klimatiskās pārkārtošanās sekmēšanā? Kas būtu jāpaveic valdībām? Kāda ir Eiropas nostāja digitalizācijas un automatizācijas jautājumā, un kas tai jāpanāk? Kā digitalizācija un automatizācijas tvēruma paplašināšana darbietilpīgās nozarēs varētu pavērt ceļu uz stratēģiskās rūpnieciskās infrastruktūras atgriešanu Eiropā, neradot šķēršļus tirdzniecībā? Kāda šajā ziņā ir valūtas nozīme? Ko cilvēkiem un uzņēmumiem digitālā ekonomikā var sniegt digitāla valūta? Kā digitālais eiro varētu stiprināt mūsu valūtas starptautisko nozīmi, un kādu labumu no tā varētu gūt Eiropas iedzīvotāji?

    Moderators:

    KazāksMārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents. Kopš 2019. gada decembra ir Latvijas Bankas prezidents; pirms tam no 2018. gada augusta viņš bija Latvijas Bankas padomes loceklis. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes un Ģenerālpadomes loceklis. Mārtiņš Kazāks ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Mārtiņš Kazāks bija Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014–2018) un Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs (2006–2011). No 2005. gada Mārtiņš Kazāks bija "Swedbank" AS galvenais ekonomists Latvijā, bet no 2010. gada – arī Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks. Bijis pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā (1996–2008), Londonas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Ir autors un līdzautors daudzām publikācijām par finanšu tirgiem, finanšu krīzēm, fiskālo politiku un ekonomisko konkurētspēju. Ieguvis doktora grādu un maģistra grādu (ar izcilību) ekonomikā Londonas Universitātē, diplomu ekonomikā Kembridžas Universitātē un bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē.
     

    Paneļdiskusijas dalībnieki:


    LagardaKristīne Lagarda (Christine Lagarde), Eiropas Centrālās bankas prezidente. Eiropas Centrālās bankas prezidente kopš 2019. gada novembra. No 2011. gada līdz 2019. gadam viņa bija Starptautiskā Valūtas fonda vienpadsmitā izpilddirektore. Pirms tam – no 2007. gada līdz 2011. gadam – viņa ieņēma Francijas ekonomikas un finanšu ministres amatu, bet no 2005. gada līdz 2007. gadam – tirdzniecības ministres amatu. Būdama juriste pēc izglītības, viņa 20 gadus strādāja starptautiskajā juridiskajā birojā Baker McKenzie un 1999. gadā kļuva par tā globālo priekšsēdētāju. Visos šajos amatos viņa bija pirmā sieviete, kura tos ieņēma. 2020. gadā Lagarda ierindojās 2. vietā žurnāla Forbes 100 pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā, un žurnāls TIME viņu nosauca par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. 2012. gada aprīlī Kristīne Lagarda kļuva par Nacionālā Goda Leģiona virsnieci un 2021. gada maijā – par Francijas Nacionālā Nopelnu ordeņa komandieri.
     

    DombrovskisValdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks. Ir atbildīgs par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, un tirdzniecību. Pirms tam viņš bija priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos. Viņš bija Latvijas visilgāk amatā esošais valdības vadītājs, kurš ministru prezidenta pienākumus pildīja trīs pilnvaru termiņus. Bijis finanšu ministrs, Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts. Pirms iesaistīšanās politikā viņš bija Latvijas Bankas galvenais ekonomists, zinātniskais līdzstrādnieks Maincas Universitātē, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un Merilendas Universitātē.

    11.05–11.50
    ☕️KAFIJAS PAUZE

    11.50–13.30
    I PANEĻDISKUSIJA - Oglekļa ēnā

    • Virzībā uz patiesi zaļu ekonomiku

    Kāpēc centrālajām bankām un finanšu nozarei būtu jāuztraucas par vidiskajiem riskiem? Kā vidisko risku novēršana nodrošinātu ilgtspējīgas pārmaiņas sabiedrībā? Kā varam integrēt dabas vērtības politikas veidošanā un uzņēmumu pārveidē? Kādu labumu sabiedrība gūst no dabas kapitāla vērtības izpratnes, un kā šāda izpratne veicina sabiedrības labklājību? Kāda ir finanšu nozares nozīme efektīvas pārkārtošanās jautājuma risināšanā un jēgpilnas zaļas cilvēces attīstības virzīšanā? Kā finanšu nozarē šajā ziņā varētu visefektīvāk izmantot zinātnisko potenciālu un pētniecību?

    • Lejupvērstas un augšupvērstas pieejas salīdzinājums 

    Ciktāl būtu jāveic mikrolīmeņa izpēte saistībā ar ietekmi uz vietējā mēroga ekosistēmām? Kā iekļaut reģioniem raksturīgus riskus vidisku satricinājumu novērtēšanā? Vidisko risku novērtējumi: būtiskas zināšanu nepilnības un šo nepilnību novēršanas izredzes. Vai ir iespējama uzraugu, finanšu nozares, kā arī zinātnes un pētniecības aprindu sadarbība? Kādi ir pirmie secinājumi par tādu vidisko risku novēršanu, ar kuriem saskaras finanšu sistēma, un turpmākie soļi un grūtības šajā ziņā? Kāda ir vidisko risku nozīme finanšu nozares uzraudzībā, un ko sabiedrība šajā ziņā var gaidīt no centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm? Kā varam motivēt finanšu nozari īstenot zaļo pārkārtošanos?

    Moderatore:

    SuijaInese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece. Ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā un inovācijās Rīgas Tehniskajā universitātē (2006) un pašreiz ir doktorante šajā pašā augstskolā. Viņas pētniecības darbs ir saistīts ar zināšanu pārnesi un zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu. Kopš 2008. gada vada Vides risinājumu institūtu – privātu pētniecības un inovāciju organizāciju, kas rada risinājumus ilgtspējīgai zemes izmantošanai un dabas resursu apsaimniekošanai. Kopš 2021. gada ieņem Vidzemes Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu. Lasa lekcijas par inovāciju attīstības tehnikām un radošumu. Bijusi ASV, Kanādas valdību un UNESCO Bank Fellowship Programme stipendiāte. Daudzu starptautisku konferenču un semināru moderatore, dalībniece un lektore.

    Paneļdiskusijas dalībnieki:


    VileruaFransuā Vileruā de Galo (François Villeroy de Galhau), Banque de France prezidents. 2021. gada novembrī viņš tika atkārtoti iecelts šajā amatā uz otru pilnvaru termiņu. Viņš ir Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis un Francijas Prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestādes priekšsēdētājs. 2022. gadā viņš tika iecelts arī par Starptautisko norēķinu bankas Direktoru valdes priekšsēdētāju. Galo ir absolvējis Francijas Nacionālo administrācijas skolu, iegūstot finanšu inspektora profesiju, un gandrīz 20 gadu strādājis Francijas Finanšu ministrijā (1984–2003), bet pēc tam 12 gadu BNP Paribas. Viņš ir vairāku grāmatu autors, t.sk. L’Espérance d’un Européen (Odile Jacob, 2014) un Retrouver confiance en l’économie (Odile Jacob, 2021).

    EldersonsFrenks Eldersons (Frank Elderson), ECB Valdes loceklis. Viņš pārrauga ECB Juridiskā ģenerāldirektorāta darbu un ir ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš Franks Eldersons bijis De Nederlandsche Bank (DNB) izpilddirektors. DNB strādājis vairākos vadošos amatos, līdz 2011. gadā sācis darbu tās Valdē. Pašlaik ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku darba grupas līdzpriekšsēdētājs. No 2018. gada janvāra līdz 2022. gada janvārim viņš bija jaundibinātā Centrālo banku un uzraugu finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla pirmais priekšsēdētājs. Apguvis vairākus kursus Saragosas Universitātē (Spānija). 1994. gadā viņš absolvēja Amsterdamas Universitāti, specializējoties Nīderlandes tiesībās, un 1995. gadā ieguva tiesību zinātņu maģistra grādu Kolumbijas Juridiskajā augstskolā (Ņujorka).

    DailyGrečena Deilija (Gretchen C. Daily), Stenforda Universitātes vides zinātnes profesore, SEB Ilgtspējas ārējās konsultatīvās padomes locekle. Stenfordas Universitātes Bioloģijas fakultātes vides zinātnes Bing profesore, Dabas aizsardzības centra direktore, Stenfordas Woods institūta vecākā pētniece, kā arī Dabas kapitāla projekta līdzdibinātāja un fakultātes direktore. Deilijas grupa attīsta zinātni, lai veicinātu cilvēku un dabas drošībai nepieciešamās dziļās pārmaiņas sabiedrībā. Viņas centieni aptver fundamentālos pētījumus un sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem, un tie vērsti uz dabas novērtēšanu politikā, finansēm un darbībām visā pasaulē. Deilija publicējusi simtiem rakstu un 12 grāmatu, t.sk. Nature’s Services (1997), The New Economy of Nature (2002), Natural Capital (2011), The Power of Trees (2012), un Green Growth that Works (2019).  Deilija ir ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas, Amerikas Mākslas un zinātnes akadēmijas, kā arī Amerikas Filozofu biedrības īstenā locekle.

    13.30–14.30
    🍴PUSDIENU PĀRTRAUKUMS

    14.30–16.10
    II PANEĻDISKUSIJA - Naudas nākotne

    • Finanšu darbības traucējumi

    Kriptovalūtas, decentralizēto finanšu ātrais kāpums, datu straujais pieaugums un datu izmantošana uzņēmumos, īpaši lielajos tehnoloģiju uzņēmumos, plašā datorsistēmu uzlaušana, kas regulāri apdraud miljonu cilvēku personas datus. Kāda ir visu šo tendenču nozīme mūsu – patērētāju un parasto cilvēku – dzīvē? Kā šīs norises mainīs mūsu dzīvi?

    • Nākotni veido tagad

    Kā privātie uzņēmumi sekmē tehnoloģiskos jauninājumus un "privātās naudas" piedāvājuma kāpināšanas tempu? Kādu labumu privātais sektors var sniegt salīdzinājumā ar tradicionālo/valsts maksājumu sistēmu? Vai privātās un valsts, centralizētās un decentralizētās finanses būtu jāuzskata par papildinājumiem vai aizstājējiem? Kādi ir pašreizējā kriptovalūtu uzplaukuma iemesli?

    • Valsts vai privātā, centralizētā vai decentralizētā nauda: par un pret

    Kā decentralizētas naudas un finanšu perspektīvas ir salīdzināmas ar citiem vēsturiskiem gadījumiem (piemēram, 19. gadsimta norisēm ASV)? Kāda ir iespējamība, ka privātā nauda izskaudīs valsts naudu un valsts iestādes zaudēs kontroli pār naudas piedāvājuma kāpināšanas tempu? Kādi var būt valsts digitālās naudas ieguvumi salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu? Kāda ir centrālo banku nozīme? Kāpēc tās šajā ziņā ir svarīgas? Kādu labumu iedzīvotājiem sniegs centrālo banku digitālo valūtu ieviešana?


    Moderators:

    BitānsMārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks. Ieguvis starptautiskās ekonomikas maģistra grādu Dienviddānijas Universitātē Odensē. Mārtiņš Bitāns sāka darbu Latvijas Bankā 1998. gadā, bija ekonomists Monetārās politikas pārvaldē, vēlāk – vecākais ekonomists un Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs. Darba pieredze galvenokārt saistīta ar starptautiskās konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes problēmjautājumu pētniecību. Vairāku Latvijas Bankas publikāciju par šiem jautājumiem autors. 2007.–2009. gadā Mārtiņš Bitāns bija Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Valūtas fondā, pildot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora padomnieka pienākumus. Pašlaik ir Latvijas Bankas pārstāvis Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Monetārās politikas komitejā (MPC). 
     

    Paneļdiskusijas dalībnieki:


    EihengrīnsBerijs Eihengrīns (Barry Eichengreen), Kalifornijas Universitātes ekonomikas un politikas zinātnes profesors. Džordža Pardija un Helēnas Pardijas fonda priekšsēdētājs un Kalifornijas Universitātes (Bēklija) ekonomikas un politikas zinātnes goda profesors kopš 1987. gada. Viņš ir Nacionālā ekonomisko pētījumu biroja (Kembridža, Masačūsetsa, ASV) un Ekonomiskās politikas pētījumu centra (Londona, Apvienotā Karaliste) zinātniskais līdzstrādnieks. No 1997. gada līdz 1998. gadam viņš bija Starptautiskā Valūtas fonda vecākais padomnieks politikas jautājumos. Viņa jaunākās grāmatas ir In Defense of Public Debt, kas sarakstīta ar līdzautoriem Asmaa El-Ganainy, Rui Esteves un Kris Mitchener (Oxford University Press, 2021), un The Populist Temptation: Economic Grievance and Political Reaction in the Modern Era (Oxford University Press, 2018). Profesoram Eihengrīnam 2002. gadā piešķirta ASV Ekonomikas vēstures biedrības Jonathan R.T. Hughes balva par izcilību izglītošanā un 2004. gadā – Kalifornijas Universitātes (Bērklija) Sociālo zinātņu fakultātes balva par izcilību izglītošanā.
     

    IngvessStefans Ingvess (Stefan Ingves), Sveriges Riksbank prezidents. Viņš ir Starptautisko norēķinu bankas Direktoru valdes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Banku darbības un riska vadības komitejas priekšsēdētājs. Arī ECB Ģenerālpadomes loceklis  un Eiropas Sistēmisko risku padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Viņš ir arī Zviedrijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu makroprudenciālā foruma valdes loceklis un Toronto Finanšu uzraudzības globālās līderības centra priekšsēdētājs. Iepriekš bijis Bāzeles Banku uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskā Valūtas fonda Monetāro un finanšu sistēmu pārvaldes direktors, Sveriges Riksbank prezidenta vietnieks un Zviedrijas Banku atbalsta iestādes ģenerāldirektors. Pirms tam viņš bija Zviedrijas Finanšu ministrijas Finanšu tirgu pārvaldes vadītājs. Iegūts doktora grāds ekonomikā.
     

    DisaFlorānsa Disa (Florence Diss), Google Ready to Pay Partnerships vadītāja. Florānsa ir vadītāja Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā. Darbs vairāk kā 10 gadu laikā aptvēris vairāku Google produktu partnerību, sākot ar Maps un Geo un beidzot ar Shopping un Ads, palīdzot laist tirgū tik dažādus produktus kā Google Transit, Local Inventory Ads un nesen arī Google Pay. Pirms darba Google Florānsa sākusi veidot karjeru finanšu jomā Boston Consulting Group, bet pēc tam vadījusi partnerības iepirkumu jaunuzņēmumā, kas tagad ietilpst Capgemini

    NOSLĒGUMA PIEZĪMES
    Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

  • Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka runa konferencē

    Ilustratīvs attēls Kazāks

    Jūsu Ekselence! Prezidente Lagardas kundze, priekšsēdētājas izpildvietnieka Dombrovska kungs, dārgie prezidenti, runātāji, dāmas un kungi!

    Ir liels prieks satikt tik daudzus no jums šeit personiski un, protams, ir arī liels prieks zināt, ka tik daudzi mūsu kolēģi šodien pievienosies pasākumam tiešsaistē. Šodien mūsu gadskārtējā konference ir ļoti īpaša, jo svinam Latvijas Bankas 100 gadu jubileju. Tāpēc ļaujiet man sākt ar īsu atskatu aizritējušajos 100 gados.

    Brīvība un neatkarība nekad nenāk par velti! Arī Latvija to nesaņēma kā dāvanu. Pēc neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī latvieši vairāk nekā divus gadus turpināja cīņu par savu jaunizveidoto valsti. Lai atbalstītu vīrus cīņā par neatkarību, sievietes latviešu rakstnieces Ivandes Kaijas vadībā 1919. gadā nodibināja Sieviešu zelta fondu. Pēc uzvaras 1920. gadā šis fonds veidoja daļu no Valsts zelta fonda un pēc tam kļuva par Latvijas Bankas rezervju daļu, tai, kā mēs zinām, uzsākot darbību 1922. gada 1. novembrī. 

    Vēlos pieminēt tos brašos vīrus, kuri cīnījās par mūsu valsts neatkarību. Mēs vienmēr atcerēsimies viņu uzupurēšanos, un tā šodien kalpo par iedvesmu cilvēkiem Ukrainā, kas gadsimtu vēlāk izcīna vēl vienu neatkarības karu. Un esmu drošs, ka Ukraina uzvarēs gluži kā mēs 1920. gadā!

    Vēlos arī izteikt mūsu pateicību par tālaika cilvēku dāsnajiem ziedojumiem. Vairākums šo cilvēku bija daudz mazturīgāki, nekā šobrīd jebkurš no mums šeit, tāpēc viņu ziedojums ir vēl lielākas apbrīnas vērts. Šīs rezerves palīdzēja balstīt uzticamu nacionālo valūtu, latu, kas krietni kalpoja mūsu jaunajai neatkarīgajai valstij, līdz tās neatkarību 1940. gadā varmācīgi pārtrauca padomju okupācija. Pusgadsimtu ilgās okupācijas laikā naudai bija arī svarīga loma mūsu nacionālās identitātes saglabāšanā un neatkarīgās Latvijas vīzijas uzturēšanā. Īpaši 20. gs. 20.–30. gadu sudraba pieclatnieki kļuva par suvenīru, kas tika lolots no paaudzes paaudzē. 1990. gadā, kad mēs atguvām neatkarību, daudzām ģimenēm īpašumā joprojām bija šādas monētas, un ir ģimenes, kas ar tām lepojas vēl šobaltdien, un tās ir patiess Latvijas valsts turpmākās neatkarības simbols.
     
    20. gs. 90. gadu sākumā Latvijā īsu periodu apgrozībā bija Latvijas rublis kā pagaidu valūta, kam nācās stāties pretī hiperinflācijas triecienam. 1992. gadā inflācija sasniedza nebijušus augstumus – 950%. Šis laiks daudziem cilvēkiem šeit joprojām ir dzīvā atmiņā, tāpēc esam īpaši uzmanīgi attiecībā pret inflāciju un tās ļoti augstajām izmaksām tautsaimniecībai un sabiedrībai. Latvijas lats kā stabila un uzticama valūta atgriezās mūsu nacionālās valūtas statusā 1993. gada sākumā. Tā stabilitāti šoreiz garantēja piesaiste SVF Speciālo aizņēmuma tiesību valūtu grozam, bet vēlāk – eiro. Turklāt pagātne mums bija iemācījusi, ka neatkarības saglabāšana ilgtermiņā un labklājības sasniegšana iespējama, vienīgi integrējoties Eiropas un Transatlantiskajā kopienā. Latvijas dalība NATO un ES kopš 2004. gada mums bija būtiski svarīga neatkarības nosargāšanai. 

    Pievienošanās eiro zonai 2014. gadā arī bija izšķirošs solis gan ekonomiskā, gan politiskā skatījumā. Toreizējā ECB prezidenta Mario Dragi vārdiem runājot, lai maza valsts saglabātu savu suverenitāti mūsdienu lielvaru konkurences gadsimtā, dažos tās suverenitātes aspektos jādalās ar citām līdzīgi domājošām valstīm. Tā bija zīmīga vēsturiska sakritība, ka 2014. gadā, sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, Latvija tolaik tikko pirms diviem mēnešiem bija kļuvusi par eiro zonas dalībvalsti. Bijām vēl pašā sākumā. Tas mums ļāva vēl ciešāk ievīties Eiropas tautu un Eiropas kopīgo vērtību audeklā. Eiro ir mūsu valūta. Un mēs, tāpat kā visa Eiropa, uzskatām, ka spēcīga Eiropa nozīmē spēcīgas dalībvalstis, arī Latviju. Un spēcīga Latvija stiprina Eiropu.

    Eiro zonas monetārā politika lielā mērā ietekmēja finanšu nosacījumus Latvijā jau pirms mūsu pievienošanās tai. Tomēr mēs nebijām eiro zonas daļa, un mūsu pieeja finanšu tirgiem laikā, kad mums to visvairāk vajadzēja, bija ierobežota vai vispār neiespējama. Sākoties Covid-19 pandēmijai, mēs bijām daudz labākā situācijā. Pretēji situācijai 2008.–2009. gada pasaules lielās finanšu krīzes laikā Latvija varēja aizņemties par ļoti labvēlīgām procentu likmēm un pandēmijas laikā sniegt atbalstu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Jau atkal šis stāsts par divām krīzēm mums parāda, ka ciešāka integrācija Eiropas audeklā darījusi Latviju stiprāku, un, kā jau sacīju, savukārt stiprāka Latvija vairo Eiropas spēku.

    Šodien pasaules tautsaimniecībai un eiro zonai jāstājas pretī augstas inflācijas izaicinājumam, kas vienlaikus ir patiess pārbaudījums inflācijas mērķa stratēģijai. Pēc ilgstoša pārāk zemas inflācijas perioda inflācija eiro zonā oktobrī strauji pakāpusies, pārsniedzot 10%. Pamatinflācija sasniegusi 5%. To galvenokārt nosaka piedāvājuma puse, īpaši enerģijas un pārtikas cenu kāpums Krievijas kara Ukrainā ietekmē, taču arī pieprasījuma puses ietekme pieaug. Vēl arvien jūtama pandēmijas laikā sniegtā fiskālā atbalsta ietekme. Darba tirgi ir spēcīgi, un algu spiediens nemazinās, dažos gadījumos drīzāk gluži otrādi. Lai gan inflācijas gaidas pamatā piesaistītas 2% līmenim, to atsaistes risks joprojām nav maznozīmīgs. Vispārējā nenoteiktība ir augsta, un pastāv recesijas risks. Domāju, ka eiro zonas recesija jau ir bāzes scenārijs, bet pagaidām šķiet, ka tā būs samērā sekla un īsa. Tādējādi ar to nepietiks, lai lauztu inflācijas noturību.

    Ko tas nozīmē monetārajai politikai? Pēc manām domām, monetārajai politikai jākļūst arvien stingrākai. Pašlaik trīs politikas procentu likmju palielinājumi pēc kārtas bijuši spēcīga atbilde. To ietekme uz tautsaimniecību ir tikai pakāpeniska, bet ir skaidrs, ka procentu likmes būs jāceļ vēl daudz augstāk, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Un man šķiet, ka nav nepieciešamības gada nogalē iepauzēt. Likmes jāturpina celt nākamgad, līdz inflācijas (īpaši pamatinflācijas) kāpums jūtami palēnināsies. Protams, kāpums par 75 bāzes punktiem nav nemainīgs etalons. Tas nav solis uz visiem laikiem. Nenoteiktība ir augsta, un lēmumi joprojām jāpieņem karā atsevišķā sanāksmē atkarībā no situācijas. Kaut kad procentu likmju palielinājumiem jākļūst mazākiem, bet tie jāpapildina ar citiem politikas instrumentiem, lai visi monetārās politikas instrumenti saskaņoti un mērķtiecīgi nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas mērķrādītāja. Pirmais šāds solis tika sperts pagājušajā nedēļā attiecībā pret ITRMO III programmu. Tas pats drīzumā, sākotnēji, protams, uzmanīgi, būs jādara attiecībā pret AIP. Lai izvairītos no nevēlamas un haotiskas tirgus dinamikas, mums ir transmisijas aizsardzības instruments. Taču tas nav vienīgais mūsu rīcībā esošais instruments. Mūsu instrumentu klāstā ir arī PĀAIP atkārtotie ieguldījumi un tiešie monetārie darījumi.

    Lai gan centrālās bankas reizēm cīnījušās pilnīgā vienatnē, mēs labprātāk uzskatām sevi par komandas spēlētājiem. Labai politikas reakcijai nepieciešama veselīga politiku kombinācija, kur monetārā, fiskālā, strukturālā un makroprudenciālās uzraudzības politika sniedz vienlīdz nozīmīgu ieguldījumu. Šeit gribētos izteikt salīdzinājumu ar rokgrupu. Lai gan, protams, var kādu laiku klausīties tikai bungas, skaņa ir daudz bagātīgāka, ja pievienojas visa grupa – soloģitāra, basģitāra un solists. Un mums drīzāk vajadzīga visa grupa, nevis tikai monetārā politika, lai pašreizējos uzdevumus atrisinātu.

    Latvijas Bankas pienākumos, protams, ietilpst daudz vairāk nekā monetārā politika. Mēs, piemēram, nodrošinām maksājumu sistēmas mugurkaulu. Esam bijuši aktīvi inovāciju līderi –Latvija kā pirmā eiro zonas valsts 2017. gadā ieviesa zibmaksājumus. Atbilstoši 2021. gada rudenī pieņemtajam Saeimas lēmumam nākamā gada sākumā Latvijas Bankā atkal tiks integrēta finanšu regulējuma un uzraudzības funkcija, tādējādi varēsim optimizēt lēmumu pieņemšanu un nodrošināt darbības sinerģiju. 

    Dāmas un kungi!

    Mūsu šodienas konferences nosaukums ir "Ilgtspēja un nauda". Šo tēmu izvēle šodien, protams, nav nejauša. Mēs ļoti labi zinām, ka neilgtspējīga finanšu parāda uzkrāšana parasti izraisa recesiju, kam seko sāpīgs parāda līmeņa samazināšanas periods. Guvuši šīs mācības, mēs Latvijā tagad varam lepoties ar samērā zemu finanšu parāda līmeni gan privātajā, gan valsts sektorā. Tomēr globāli (un Latvija šeit nav izņēmums) mēs visi esam pārāk ilgi aizņēmušies no planētas pārāk daudz un turpinām uzkrāt šo "parādu". Jautājums par to, vai pašreizējo nelīdzsvarotību iespējams novērst bez pamatīgas vētras, joprojām ir atklāts. Tomēr ir skaidrs, ka mums priekšā ir sarežģīts un ilgstošs klimata "parāda" samazināšanas periods. Vadīt pāreju klimata un enerģētikas jomā ir mūsu paaudzes galvenais uzdevums. Jā, jūs nepārklausījāties, mūsu, nevis nākamās paaudzes uzdevums! Šā uzdevuma atlikšanai būtu graujošas sekas un arvien augstāka cena. Pārrunāsim, kā varam šo uzdevumu risināt kopā un kāda šeit var būt un kādai jābūt monetārās politikas un finanšu nozares regulējuma lomai.

    Vēl viena šodienas tēma ir nauda. Lai gan pasaules ekonomikas vēsturē zināmas vairākas neveiksmīgu finanšu inovāciju epizodes, attīstīti kapitāla tirgi un efektīva un droša maksājumu sistēma joprojām ir galvenie tautsaimniecības izaugsmes un labklājības veicinātāji. To centrā ir nauda, kas efektīvi un droši pilda tās trīs pamatfunkcijas – norēķinu vienība, maiņas līdzeklis un vērtības uzkrāšanas līdzeklis. Mūsdienu tehnoloģiskās pārmaiņas nosaka jaunus pārbaudījumus hibrīdnaudas sistēmai, kurā nozīmīga loma ir gan centrālās bankas, gan privātā sektora naudai. Apspriedīsim, kā pati nauda varētu un kā tai vajadzētu mainīties, lai atspoguļotu tehnoloģisko progresu un veicinātu tautsaimniecības attīstību, kāda loma ir sabiedrības spējai un vēlmei jaunās tehnoloģijas izmantot un kas jādara centrālajām bankām, lai šīs pārmaiņas atvieglotu un veicinātu.

    Visbeidzot, ļaujiet man jūs iesaistīt nelielā domu eksperimentā! Iedomāsimies, ka ir 2122. gads, pagājis 100 gadu, un Latvijas Banka svin tās 200. gadu jubileju. Kuras tendences vai notikumi, kas mums šodien šķiet svarīgi, joprojām būs pietiekami nozīmīgi, lai tos pieminētu un pie tiem pakavētos? Domāju, ka varam droši teikt –pēc 100 gadiem prezidents savā runā nerunās ne par pašreizējiem inflācijas rekordiem, ne par neseno Covid-19 pandēmiju. Esmu pārliecināts, ka pēc dažiem gadiem mēs būsim pārvarējuši pašreizējo augstās inflācijas posmu tieši tāpat, kā šodien esam kopumā pārvarējuši pandēmiju un tās ekonomiskās sekas. Tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu risināšanai nepieciešamie lēmumi šodien nav svarīgi. Gluži otrādi! Jo ātrāk mēs novērsīsim šādas īslaicīgas grūtības, jo vairāk laika un pūļu varēsim veltīt, lai pievērstos stratēģiskām ilgtermiņa tendencēm.

    Ievada paneļdiskusijā apspriedīsim, kas mums šobrīd jādara, lai risinātu šodienas jautājumus, vienlaikus proaktīvi pievēršoties svarīgajām ilgtermiņa tendencēm. Domāju, ka klimata pāreja, tehnoloģiskās pārmaiņas vienlaikus ar jauna lielvaru konkurences laikmeta ausmu un Eiropas drošības arhitektūras fundamentālās pārmaiņas pēc Krievijas neprovocētās agresijas pret Ukrainu vēl gadu desmitiem turpinās noteikt situāciju Eiropā un Latvijā. Latvijas dalība NATO, Eiropas Savienībā un eiro zonā ļauj man cerēt, ka 1940. gads nevar atkārtoties. Tomēr mēs zinām, ka cerība nav stratēģija. Lai svinētu Latvijas Bankas 200. gadu jubileju neatkarīgā un plaukstošā Latvijā, mums droši un izlēmīgi jāstājas pretī šodienas grūtībām. To esam parādā paši sev, mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm!

    Tāpēc šodien gaidu vērtīgas atziņas no visiem mūsu izcilajiem runātājiem! Lai mums pārdomas rosinošas paneļdiskusijas un auglīga domu apmaiņa!

    Dāmas un kungi, uz nākamajiem 100 gadiem!

    Paldies!

  • Valsts prezidenta Egila Levita runa

    Ilustratīvs attēls Levits

    Godātie viesi un konferences delegāti!

    Man ir prieks atklāt šodienas konferenci un sveikt jūs, lai apspriestu mūsu ekonomiku un eirozonas nākotni. Man ir liels gods šodien uzstāties tik cienījamas auditorijas priekšā.

    2022. gads Latvijai ir īpašs. Šogad mēs svinam Latvijas suverenitātes trīs pīlāru simtgadi. Latvijas Republikas Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī, un pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste tika ievēlēts tā paša gada novembrī. Tāpat 1922. gada rudenī ar valdības lēmumu tika izveidota Latvijas Banka, kas kopš tā laika ir Latvijas monetārās stabilitātes sargātāja. Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvija ir piedzīvojusi ne mazums pārbaudījumu. Mēs patiesi zinām, ko nozīmē transformēt mūsu ekonomiku. Latvijas Banka ilgu laiku ir bijusi mūsu finanšu sistēmas centrā kā stabilizējošs elements un virzītājspēks. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka šodien mūsu centrālā banka ir viena no galvenajām institūcijām, kas veicina pārmaiņas un palīdz risināt mūsu sabiedrības nākotnes izaicinājumus. Klimata pārmaiņas un pāreja no fosilās ekonomikas uz videi draudzīgāku ekonomiku ir lielākie no tiem.

    Lagardas kundze,

    priecājamies Jūs atkal sveikt Rīgā. Jūsu vizītes laikā 2012. gadā Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektora amatā Jūs mudinājāt Latviju pievienoties eirozonai. Jūs citējāt izcilo latviešu dzejnieku un dramaturgu Jāni Raini: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Šodien ar prieku varu teikt, ka Jūsu mudinājums, šķiet, ir nostrādājis, jo Latvija jau astoņus gadus ir eirozonas dalībvalsts. Kopā ar mūsu Eiropas partneriem mēs šobrīd koncentrējamies uz kopīgiem mērķiem un veidojam politiku arvien sarežģītākas mūsdienu ekonomikas apstākļos. Mēs apzināmies, ka mums ir jāiegulda sava uzticība Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās, lai spētu reaģēt uz mūsu iedzīvotāju pamatvajadzībām.

    Mēs dzīvojam laikā, kad pieaug ģeopolitiskie draudi drošībai, tostarp pilna mēroga iebrukums suverēnā valstī Eiropā un arvien autokrātiskāki režīmi, kas izaicina uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību. Šī noteikumos balstītā kārtība ir miera pamats pasaulē. Krievijas agresīvā kara Ukrainā rezultātā mēs šobrīd esam saskārušies ar krīzi enerģētikā un augošu inflāciju visas Eiropas mērogā. Gatavojoties ziemai, pašreizējai enerģētikas krīzei nav vienkārša risinājuma. Esam vienisprātis, ka mums ir ekonomiski jānorobežojas no  Krievija un jāatbrīvojas no ilgstošas atkarības no tās dabas energoresursiem. Kopš kara sākuma Latvija sniedz vislielāko palīdzību Ukrainai, rēķinot procentuāli no mūsu IKP. Ukraina cīnās arī visas Eiropas un mūsu vērtību vārdā. Nākamnedēļ es piedalīšos COP27 konferencē Ēģiptē. Šeit mēs runāsim par to, ka pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem joprojām nenotiek pietiekami ātri, lai izvairītos no bīstamās globālās sasilšanas. Katra krīze ir iespēja. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra savā Pasaules enerģētikas perspektīvas ziņojumā ir norādījusi, ka Krievijas iebrukums Ukrainā paātrinās fosilā kurināmā patēriņa maksimumu pasaulē. Izmantosim šo krīzi gudri. Priecājos, ka Latvijas Banka iestājas par ilgtspējas mērķu visaptverošāku iekļaušanu monetārajā politikā. Tomēr arī komercbanku sektoram aktīvāk jaiesaistās Latvijas tautsaimniecības nākotnes veidošanā. Visbeidzot, mums ir jāattīsta Latvijas kapitāla tirgus, lai būtu jauni finansējuma un investīciju avoti zaļajai transformācijai.

    Lai gan centrālo banku loma 21. gadsimta sarežģītajā pasaulē mainās, to neatkarība ir daļa no mūsdienu ekonomikas vispārpieņemtās gudrības, un tai tādai arī jāpaliek. Eiropas Centrālās Bankas pilnvaras uzturēt cenu stabilitāti eirozonā noteiktas līgumā par Eiropas Savienības darbību. 2018. gada decembrī es biju viens no Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, kas piedalījās spriedumā par jautājumu, vai Eiropas Centrālās Bankas valdības obligāciju pirkšanas programmas atbilda tās cenu stabilitātes mandātam. Mums no juridiskā viedokļa bija jāinterpretē toreizējā Eiropas Centrālās Bankas prezidenta Dragi trīs slavenie vārdi “par katru cenu”. Šie trīs vārdi izglāba eiro. Taču jautājums bija, vai šis paziņojums bija Eiropas Centrālās Bankas pilnvarās? Spriedumā mēs apstiprinājām Eiropas Centrālās Bankas neatkarību un tās pilnvaru plašo rīcības brīvību. Šo spriedumu vēlāk pretrunīgi apstrīdēja Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa, un tā sekas sniedzās tālu ārpus monetārās politikas jautājumiem. Šis strīds, kas vēlāk tika atrisināts, liecina, ka priekšrocības, ko sniedz centrālās bankas neatkarība no politiskās iejaukšanās, ir nenoliedzamas. Šādu politiku gan Eiropas, gan valstu nacionālā līmenī būtu jāsaglabā un jārespektē.

    Neatkarīgi no ekonomiskajiem un politiskajiem cikliem Latvijas Banka Latvijā var izmantot savu neatkarību un analītisko ekspertīzi, lai veidotu sabiedriskās debates un kopējo lēmumu pieņemšanas kultūru. Eiropas Centrālā Banka īsteno vienotu monetāro politiku 19 Eiropas valstīs – drīzumā jau 20 –, kurām katrai ir sava fiskālā politika un sava fiskālās disciplīnas izpratne. Kā pašreizējais inflācijas līmenis ietekmēs Eiropas Centrālās Bankas fiskālās un monetārās politikas apvienojumu? Īsi sakot, mēs vēl nezinām. Tomēr vairāk nekā iepriekš mums ir nepieciešamas Eiropas Savienības pārvaldības struktūras, kas nodrošina adekvātu un efektīvu reaģēšanu krīzes situācijās.  

    Daudzas tēmas šodienas konferencē būs par finansējuma nākotni un mūsu pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem es uzskatu mūsu sabiedrības digitālo transformāciju. Digitālā telpa ir kļuvusi par būtisku mūsu dzīves sastāvdaļu, īpaši pēc globālās pandēmijas un mājsēdes. Tai ir milzīgs potenciāls, lai veicinātu mūsu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. Latvijā mēs atbalstām inovatīvus un pārbaudītus digitālos risinājumus, kas veicina valsts pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu. Lai aizsargātu Eiropas maksājumu stratēģisko autonomiju un monetāro suverenitāti, Eiropas Centrālā Banka strādā pie digitālā eiro ieviešanas tuvākajā nākotnē. Tomēr, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji arī turpmāk var uzticēties mūsu valūtai, mums jānodrošina, ka viņu privātums šajā procesā tiek uzskatīts par prioritāti. Kibertelpā pieaug drošības draudi. Ja tiks ieviests digitālais eiro, iegūtos datus nekad nedrīkst nodot trešajām personām un izmantot iedzīvotāju novērošanai un izsekošanai. Tāpēc paralēli tehnoloģiju attīstībai mums aktīvi jādefinē jauni tiesību principi, lai izvairītos no riskiem un kaitējuma pilsoņu tiesībām un brīvībām. Esmu pārliecināts, ka tikai tad, kad visi privātuma jautājumi un iespējamie spiegošanas, cilvēku izsekošanas un kontroles draudi tiks atrisināti saskaņā ar pilsoņu tiesībām un tiesiskumu, mēs varēsim turpināt digitālā eiro izveidi un ieviešanu.

    Dāmas un kungi,

    eiro izmanto vairāk nekā 340 miljoni eiropiešu. Tomēr mums ir kopīga ne tikai vienota valūta. Mums ir kopīgas vērtības, likumi un intereses, kas vienmēr ir jāaizstāv. Eiropas Savienības spēks ir ciešā savstarpējā sadarbībā un sadarbība ar mūsu transatlantiskajiem un līdzīgi domājošiem partneriem. Mēs maināmies kopā, un mēs kopā pastāvēsim.

    Novēlu jums visiem veiksmīgu konferenci un auglīgas diskusijas!

     

    Pārpublicēts no Prezidenta kancelejas mājaslapas.

  • Berijs Eihengrīns: Digitālās valūtas – vairāk nekā pārejoša aizraušanās?

  • Mārtiņš Bitāns un Emīls Dārziņš: trīs rakstu sērija par naudas nākotni

  • Uldis Rutkaste: Cauri krīzēm: kādi izaicinājumi mūs gaida nākotnē?

APA: Banka, L. (2022, 05. dec.). Latvijas Bankas konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5684
MLA: Banka, Latvijas. "Latvijas Bankas konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5684>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Konferences materiāli

Up